Court convicted defendant of assault and failure to comply with protection order, imposing combined prison sentence.

Lietas Nr. 19720788125

K77-3612-25/25

ECLI:LV:RPT:2025:1205.19720788125.1.S

Rīgas pilsētas tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2025.gada 5.decembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Guntra Kuple,

piedaloties prokuroram Tomam Simsonam un zvērinātai advokātei Laimai Ārijai Zelmenei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /Persona C/, personas kods/Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, 168.1 panta un 132.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /Persona C/ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus šādos apstākļos:

2025. gada 7. augustā, pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā plkst. 4.00,

atrodoties dzīvoklī /Adrese A/, dusmu vadīts, nolūkā nodarīt /Persona D/ miesas bojājumus tīši iedūra ar nazi

vienu reizi kreisās rokas augšdelmā.

/Persona C/ noziedzīgo darbību rezultātā /Persona D/ tika nodarīti miesas bojājumi - durti- griezta brūce kreisajā

augšdelmā, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisa īslaicīgus

veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai.

Tādējādi /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu.

[2] Turklāt /Persona C/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par aizsardzību pret vardarbību šādos apstākļos.

Ar Rīgas pilsētas tiesas 2025. gada 17. aprīļa lēmumu lietā Nr. 3-12/12308-25/1 /Persona C/ noteikti šādi

pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi:

- pienākums atstāt mājokli, kurā pastāvīgi dzīvo /Persona D/, dzimusi /gadā/, un aizliegums atgriezties un

uzturēties tajā, mājokļa adrese - /Adrese A/;

- aizliegums atrasties mājoklim /Adrese A/, kurā pastāvīgi dzīvo /Persona D/, tuvāk par 100 metriem;

- aizliegums, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt satikšanos vai jebkāda veida sazināšanos ar

/Persona D/;

- aizliegums jebkurā veidā sazināties ar /Persona D/;

- aizliegums satikties ar /Persona D/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari.

Ar minētā tiesas lēmuma noteiktajiem aizliegumiem /Persona C/ iepazīstināts 2025. gada 19. jūlijā, ko viņš

apliecinājis ar savu parakstu, kā arī viņam izskaidrotas tiesas lēmuma nepildīšanas sekas.

Neskatoties uz tiesas noteiktajiem aizliegumiem, zinot par kriminālatbildību to nepildīšanas gadījumā, 2025.

gada 7. augustā /Persona C/ pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā, bet ne vēlāk kā plkst. 4.00,

atradās /Persona D/ dzīvesvietā /Adrese A/, būdams alkohola ietekmē un agresīvi noskaņots, izteica draudus,

/Persona D/ dzīvībai un veselībai, pēc kā uzbrūkot ar nazi nodarīja /Persona D/ miesas bojājumus.

Tādējādi /Persona C/ izdarīja Krimināllikuma 168.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[3] Turklāt /Persona C/ izteica draudus izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, ja bijis pamats

baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, šādos apstākļos.

Laika periodā no 2025. gada 12. aprīļa līdz 2025. gada 7. augustam, precīzāk nenoskaidrotā laikā, /Persona C/

atrodoties /Persona D/ dzīvesvietā /Adrese A/, būdams agresīvi noskaņots, dusmu vadīts, vairākkārtīgi,

izmeklēšanās precīzi nenoskaidrotas reizes, bet ne mazāk kā divas, mutvārdos izteica /Persona D/ draudus

nodarīt viņai smagus miesas bojājumus un nogalināt viņu, proti, teica, ka sadurs viņu ar

nazi un apraks mežā.

/Persona D/, ņemot vērā, ka /Persona C/ iepriekš bija vardarbīgs pret viņu un policija bija pieņēmusi lēmumu

par /Persona C/ nošķiršanu, atzīstot viņu par personu, kas rada draudus, tādējādi /Persona C/ izteiktos draudus

uztvēra kā reālus un bīstamus savai dzīvībai un veselībai, kas deva viņai pamatu baidīties, ka šie draudi var tikt

izpildīti.

Ar šādām darbībām /Persona C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma

132. panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[4] Tiesas sēdē apsūdzētais pēc apsūdzības nolasīšanas norādīja, ka apsūdzība viņam ir saprotama, savu vainu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina, izdarīto nožēloja, cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju 1000

EUR apmērā atzina (lietas 1.sējuma 158.lapa).

Saskaņā ar ambulatorās tiesu psihiatriskās ekspertīzes 2025.gada 4.septembra atzinumu, lai arī apsūdzētajam ir

viegla (uz robežas ar vidēju) garīga atpalicība, tomēr noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas laikā spēja saprast

savas darbības un tās vadīt, atbilst juridiskam kritērijam pieskaitāms. Medicīniska rakstura līdzekļus netiek

rekomendēts piemērot (lietas 90.-93.lapa). Tiesai šaubas par ekspertīzes secinājumiem un sniegtajām atbildēm

nav radušās. Apsūdzētajam pieaicināta valsts nodrošināta aizstāve, apsūdzētā tiesības un pienākumi viņam bija

zināmi, procesuālo kārtību apsūdzētais izprata, patstāvīgi izteicās par visiem izlemjamajiem jautājumiem un

atbildēja uz lietas dalībnieku jautājumiem.

[5] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tostarp tiesai izskaidrojot pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanas procesuālo būtību, kārtību un sekas, lietā tika pieņemts lēmums par pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu. Pierādījumu pārbaudes neveikšanai piekrita gan apsūdzētais, gan viņa aizstāve. Līdz ar to

apsūdzētā vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta un spriedumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

527.panta trešo daļu netiek veikta pierādījumu analīze un netiek ietverts pierādījumu uzskaitījums.

Tiesas sēdē apsūdzētais /Persona C/ mutvārdos atvainojās cietušajai un pēc aizstāvības ierosinājuma panākt

izlīgumu ar cietušo, tiesa noskaidroja no cietušās, vai viņa piekrīt šādam procesuālam risinājumam, izskaidrojot

iespējamā izlīguma būtību un sekas, tomēr cietusī nepārprotami noraidīja šādu iespēju.

[6] Nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.panta otro un trešo daļu, proti, tiek ņemts

vērā noziedzīga nodarījuma raksturs, radītais kaitējums un apsūdzētā /Persona C/ personība, savukārt, nosakot

soda mēru, tiek ņemti vērā atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.

[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 130.panta otrās daļas sankciju iespējamie soda veidi ir brīvības atņemšana,

īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbu, naudas sods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 168.1 panta sankciju iespējamie soda veidi ir brīvības atņemšana, īslaicīga brīvības

atņemšana, probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs, naudas sods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 132.panta pirmās daļas sankciju iespējamie soda veidi ir brīvības atņemšana,

īslaicīga brīvības atņemšana, probācijas uzraudzība.

[6.2] Tiesa konstatē, ka Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā, 168.1 pantā un 132. panta pirmajā daļā

paredzētie noziedzīgie nodarījumi ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi, ievērojot Krimināllikuma 7.panta

trešajā daļā noteikto.

Krimināllikuma 130. panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir vērsts pret personas veselību,

izraisot īslaicīgus veselības traucējumus. Kaitējums ir nodarīts cietušās veselībai, kā arī ir pamatoti secināt, ka

līdz ar to ir radītas fiziskas un morālas ciešanas.

Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir apdraudējis cietušās veselības, drošības,

miera, neaizskaramības intereses. Notikušais ir radījis kaitējumu cietušajai morāla aizskāruma veidā.

Krimināllikuma 132. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir radījis apdraudējumu, kas vērsts

pret personas dzīvības un veselības aizsardzības interesēm un tiesībām, jo draudi noslepkavot vai nodarīt smagu

miesas bojājumu ir atzīstami par bīstamiem dzīvībai vai veselībai, tā kā rada reālu risku tāda kaitējuma

nodarīšanai.

Papildus noziedzīgie nodarījumi raksturojas ar to, ka apsūdzētais ir izmantojis nazi un izteicis draudus to

pielietot; nazis ir ierocis, kura prettiesiska vēršana pret citu personu rada pamatotu smagu seku iestāšanās risku.

Papildus noziedzīgie nodarījumi pēc Krimināllikuma 130.panta otrās daļas un 132.panta pirmās daļas

raksturojas ar naida izpausmi pret vienu no naida noziegumiem raksturīgi pakļautām grupām, proti, romu

etniskas izcelsmes cilvēkiem (sk. Dupate K. “Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un

Latvijas tiesiskais regulējums un prakse”, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023,

pieejamshttps://www.jf.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/fakultates/jf/Petijums_Naida_noziegumi_F.pdf).

Turpmāk spriedumā vērtējams, vai ir pamatoti šīs izpausmes atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli attiecīgajos

noziedzīgajos nodarījumos.

[6.3] Lietā ir pieteikta kompensācija par morālo aizskārumu no cietušās puses 1000 EUR apmērā, kuru

apsūdzētais ir atzinis. Neapšaubāmi, ka noziedzīgi nodarījumi, kas aizskar personas veselību, neaizskaramību un

drošību, var radīt personai fiziskas ciešanas, bailes un emocionālus pārdzīvojumus.

[6.4] Tiesa ir pārbaudījusi apsūdzētā /Persona C/ personu raksturojošus datus, secinot, ka apsūdzētais dzimis

/Datums A/, ir Latvijas Republikas pilsonis, paziņotā dzīvesvieta /Adrese C/, plāno meklēt dzīvesvietu ārpus

ieslodzījuma vietas. Izglītība ir 2 klases, tiesas sēdē sniedza ziņas, ka nav apguvis rakstīšanu un lasīšanu. Nav

nodarbināts, iepriekš mēdzis piestrādāt, pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas vēlas meklēt darbu.Ģimenes

stāvoklis - neprecējies, tiesas sēdē sniedza ziņas, ka ir nepilngadīgas meitas tēvs, kuru iespēju robežās

atbalsta.Iepriekš sodīts, sodāmība dzēsta. Ir piešķirta invaliditātes 2.grupa, /Persona C/ psihiskās veselības

stāvoklis izvērtēts ambulatorajā tiesu psihiatriskajā ekspertīzē. Trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa

šobrīd nav. /Persona C/ norādīja uz savu apņemšanos turpmāk atteikties no alkohola lietošanas.

[6.5] Tiesa atzīst, ka visos noziedzīgajos nodarījumos ir konstatējams viens /Persona C/ atbildību mīkstinošs

apstāklis saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, jo viņš ir atzinis savu vainu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanā un izdarīto nožēlo.

Tiesa papildus ņem vērā, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju un izmantojis savas tiesības saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 21.pantu piekrist vienkāršotas procesa formas izvēlei, kas atbilstoši tiesu praksei

pastiprina vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu (sk. Senāta Krimināllietu departamenta 2018.gada 19.jūnija

lēmums lietā Nr.SKK-J-348/2018).

[6.6] Tiesa atzīst, ka ir konstatējami /Persona C/ atbildību pastiprinoši apstākļi:

- par Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pastiprinošiem

apstākļiem saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punktu atzīstams tas, ka noziedzīgs

nodarījums izdarīts rasistisku un etnisku motīvu un sociālā naida dēļ un Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas

12. punktu atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola ietekmē;

- par Krimināllikuma 168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pastiprinošu apstākli saskaņā ar

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12. punktu atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts alkohola

ietekmē;

- par Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pastiprinošu apstākli

saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punktu atzīstams tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts

rasistisku un etnisku motīvu un sociālā naida dēļ.

[7] Tiesai ir pienākums noteikt vainīgajai personai tiesisku, pamatotu un taisnīgu sodu saskaņā ar

Krimināllikuma 46.pantā norādītajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem, ievērojot Krimināllikuma

35.pantā noteikto soda mērķi.

Sods par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir nosakāms, ievērojot soda individualizācijas principu.

Krimināllikuma 46. pantā paredzētie soda noteikšanas vispārīgie principi izvērtējami tā, ka apstākļi, kas var

ietekmēt piemērojamo sodu, ir vērtējami kopumā un savstarpējā saistībā. Tas nozīmē to, ka, ja lietā ir konstatēti

gan apstākļi, kas var pamatot vieglāka soda noteikšanu, gan apstākļi, kas var pamatot bargāka soda noteikšanu

(ne tikai atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši), vērtējams, kādā mērā tie savstarpēji kompensē viens otra ietekmi.

Turklāt šajā kopvērtējumā izšķirošs ir nevis tas, kura apstākļu grupa ir lielāka skaita ziņā, bet gan katras grupas

nozīmīgums pēc būtības. Šāda pieeja ir piemērojama atsevišķi gan soda veida, gan soda mēra noteikšanā (sk.

Krimināllikuma 46. panta otro un trešo daļu) (sk. Senāta Krimināllietu departamenta 2025. gada 3. septembra

lēmums lietā Nr.Nr. 18240018523, SKK‑79/2025).

Tiesai nav pienākuma ikreiz noteikt vainīgajam visvieglāko likumā paredzēto sodu, piemērojot visus iespējamos

labvēlīgos likuma nosacījumus (sk. Senāta 2018.gada 19.jūnija lēmums lietā Nr.SKK-J-348/2018).

No Grozījumiem Krimināllikuma 132. un 168.1 pantā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā, izriet, ka tie

izstrādāti, lai nodrošinātu efektīvāku kriminālprocesa norisi attiecībā uz tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas

saistīti ar draudiem nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, kā arī ļaunprātīgu nolēmuma par

aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu. Ar grozījumiem vienlaikus tiek uzsvērta vardarbības augstā kaitīguma

pakāpe un stiprināts princips, ka vardarbība sabiedrībā netiek tolerēta (sk. Grozījumu Krimināllikumā

likumprojekta anotācija, pieejama:

https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/EB0AEAC29BD9672EC225899D003FB7F1?

OpenDocument).

Tiesa, ņemot vērā visu sprieduma [6.1]-[6.4] punktā norādīto, atzīst, ka, lai tiktu sasniegts Krimināllikuma

35.pantā norādītais soda mērķis, apsūdzētajam kā soda veids par katra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir

piemērojama brīvības atņemšana, kā to lūdza arī valsts apsūdzības uzturētājs. Tiesa ņēmusi vērā to, ka neilgā

laika posmā izdarīti trīs noziedzīgi nodarījumi, to, ka nodarījumi aizskar personas tiesības uz veselību,

neaizskaramību un drošu vidi. Tādējādi tiesa atzīst par pamatotu pievienoties prokurora viedoklim par

apsūdzētajam nosakāmo soda veidu.

Tiesas ieskatā ir pamats apsūdzētajam noteikt soda veidu, kas personu piespiedu kārtā uz noteiktu laiku izolēs

no sabiedrības. Turklāt noziedzīgu nodarījumu raksturs sevī ietvēra fizisku apdraudējumu personai, kura

aizsargājama no vardarbības un atrodas vājākā pozīcijā. Valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jārūpējas un

nav pieļaujams, ka persona tiktu atkārtoti pakļauta vardarbībai.

Apstāklis vien, ka apsūdzētā iepriekšējā sodāmība ir dzēsta, tiesas ieskatā nav pietiekams, lai noteiktu brīvības

atņemšanai alternatīvu soda veidu. Jāsecina, ka apsūdzētajam ir tendence alkohola reibumā pārkāpt sabiedrībā

pieņemtās uzvedības normas un kļūt agresīvam, kas ir detalizēti analizēts tiesu psihiatriskās ekspertīzes ietvaros.

Apsūdzētā izvēle noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā izmantot vai draudēt ar naža izmantošanu rada paaugstinātu

bīstamību. Apsūdzētā mutiska apņemšanās turpmāk atteikties no alkohola lietošanas nav pietiekama, lai gūtu

pārliecību, ka viņš spēs no tā atturēties ilgstošā laika periodā. Turklāt nav pamatoti sodu noteikt īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā, jo ir nepieciešams panākt apsūdzētā resocializēšanas rezultātu noturību. Tiesas

ieskatā tikai brīvības atņemšanas soda piemērošana par katru noziedzīgu nodarījumu varēs atturēt apsūdzēto no

turpmāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un sasniegt soda mērķi, kas noteikts Krimināllikuma 35.pantā.

[8] Ņemot vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus, kas uzskaitīti sprieduma

[6.5]-[6.6] punktā, tiesa secina, ka soda mēru par Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo

nodarījumu ir pamatoti noteikt virs vidējā soda mēra robežas. Soda mēru par Krimināllikuma 168.1 pantā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir pamatoti noteikt zem vidējā soda mēra robežas. Savukārt soda mēru par

Krimināllikuma 132.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir pamatoti kā vidējo soda mēru.

[9] Saskaņā ar Krimināllikuma 38.1 panta trešo daļu atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas

uzraudzību kā papildsodu tiesa var noteikt arī gadījumos, kad šis soda veids nav paredzēts šā likuma sevišķās

daļas attiecīgajā panta sankcijā, uz laiku no viena gada līdz trīs gadiem. Tā kā atbilstoši Krimināllikuma

38.1panta pirmajai daļai probācijas uzraudzība ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, psiholoģiskajām

īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos,

tiesa pievienojas prokurora viedoklim par to, ka /Persona C/ būtu pamatoti un lietderīgi pēc atbrīvošanās no

ieslodzījuma vietas iesaistīties probācijas pasākumos, lai turpinātu koriģēt savu uzvedību, tādējādi pilnvērtīgi

sasniedzot soda mērķi. Šādu iespēju paredz likums un tiesa novērtē, ka par noziedzīga nodarījuma izdarīšanupēc

Krimināllikuma 168.1panta, par kuru sankcija ir bargāka, ir pamatoti piemērot papildsodu – probācijas

uzraudzība.

Apsūdzētajam par Krimināllikuma 168.1 pantā izdarīto noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams papildsods –

probācijas uzraudzība, papildsoda mēru nosakot tuvu minimālajai soda mēra robežai, kas nodrošinās pilnvērtīgu

soda mērķu sasniegšanu, nodrošinot apsūdzētā turpmāku resocializāciju pēc brīvības atņemšanas soda

izciešanas.

Tādā veidā apsūdzētajam par viņa izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir noteikts sods, kas tiesas ieskatā

ir tiesisks, taisnīgs un individualizēts.

[10] Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu apsūdzētajam ir nosakāms galīgais sods pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos pamatsodus, kas ir apsūdzētajam labvēlīgākā sodu

saskaitīšanas metode.

[11] Apsūdzētais pirmstiesas procesā aizturēts 2025.gada 7.augustā, kā arī viņam 2025.gada 8.augustā ir

piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta nosacījumiem minētais laika

periods līdz 2025.gada 4.decembrim ir ieskaitāms soda izciešanā. Soda izciešana ir skaitāma no 2025.gada

5.decembra.

[12] Apsūdzētajam pirmstiesas kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kas saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu sprieduma izpildi, taisot spriedumu, atstājams

negrozīts un atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās.

[13] Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par

radītā kaitējuma kompensāciju. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas

apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām — tikai jānorāda.

Kriminālprocesā cietusī /Persona D/ ir pieteikusi kompensāciju par morālo aizskārumu 1000 EUR apmērā.

/Persona C/ ir pilnībā atzinis cietušās pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 22.pantam personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu ir radīts kaitējums,

ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās

iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām

ciešanām un mantisko zaudējumu.

Tiesa secina, ka morālo kaitējumu cietušajai neapšaubāmi varēja radīt gan radītais miesas bojājums, gan

emocionālais pārdzīvojums pēc notikušā. Kompensācija pildīs taisnīguma un samierināšanas funkciju.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka morālā kaitējuma kompensācijas pieteikums ir apmierināms un kaitējuma

kompensācija 1000 EUR apmērā piedzenama no /Persona C/ par labu cietušajai. Turklāt ir nosakāms kaitējuma

kompensācijas labprātīgas samaksas termiņš - 30 dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas un

uzliekams pienākums iesniegt tiesai dokumentu par samaksas veikšanu.

[14] /Persona C/ kriminālprocesā pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma

83.panta pirmās daļas 5.punktam aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, ja tiesības uz aizstāvību ir analfabētam vai

personai ar tik zemu izglītības līmeni, ka tā nevar pilnvērtīgi izmantot savas tiesības.

Ņemot vērā to, ka krimināllietas materiālos ir ziņas par to, ka /Persona C/ nav pietiekamas prasmes lasīt un

rakstīt, izglītība ir divas klases, šo informāciju tiesai nav pamata apšaubīt, lai arī apsūdzētajam tiesības un

pienākumi bija zināmi, procesā spēja piedalīties, viņa tiesību nodrošināšanai aizstāvis ir obligāti nodrošināms.

Tādējādi tiesa atzīst, ka apsūdzētais ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas par valsts nodrošinātu

juridisko palīdzību 752,04 EUR, sedzot tos no valsts līdzekļiem

[15] Lietā ir izlemjama rīcība ar lietisko pierādījumu - melnas krāsas virtuves nazi. Ņemot vērā, ka nav ziņu, ka

lietiskajam pierādījumam būtu vērtība, tas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu

ir iznīcināms pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 499., 520., 528. un 529. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8 (astoņiem) mēnešiem.

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma168.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar

brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem.

/Persona C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma132.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 6 (sešiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu /Persona C/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgu

nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus - brīvības atņemšana uz 2 (diviem) gadiem un ar

probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto un piekto daļu soda izciešanā ieskaitīt /Persona C/ aizturēšanā un

apcietinājumā pavadīto laiku no 2025.gada 7.augusta plkst.07.30 līdz 2025.gada 4.decembrim.

Galīgais sods, kas jāizcieš – brīvības atņemšana uz 1 (vienu) gadu 8 (astoņiem) mēnešiem 2 (divām) dienām un

ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu 2 (diviem) mēnešiem. Soda izciešanu skaitīt no 2025.gada

5.decembra.

Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2panta 2.punktu /Persona C/ ir pienākums pieteikties probācijas

uzraudzības izpildes uzsākšanai, ierodoties Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši

deklarētajai dzīvesvietai nākamajā darba dienā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

/Persona C/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājums, atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /Persona C/ par labu cietušajai /Persona D/ kompensāciju par morālo aizskārumu 1000 EUR (viens

tūkstotiseuro) apmērā. Noteikt kaitējuma kompensācijas labprātīgas atlīdzināšanas termiņu 30 (trīsdesmit)

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas, maksājuma dokuments par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu

iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā.

Atbrīvot /Persona C/ no procesuālo izdevumu samaksas par valsts nodrošinātu juridisko palīdzību 752,04 EUR,

sedzot tos no valsts līdzekļiem.

Lietisko pierādījumu – melnas krāsas virtuves nazi, kas atrodas kartona kastē, iznīcināt pēc sprieduma spēkā

stāšanās.

Spriedumu daļā par sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt vai

noprotestēt 10 darbdienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas

sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2025.gada 30.decembrī.

Tiesnese (personiskais paraksts) G.Kuple

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu