Gas supplier wins small claims case against non-paying consumer for debt and interest.

Lietas Nr. C28191615

Lietas arhīva Nr. C-1916-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 21.maijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Ramane

izskatīja rakstveida procesā civillietu AS „Latvijas Gāze” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014.gada 30.decembrī AS „Latvijas Gāze” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1828.pantu, 2008.gada 16.decembra

Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 46., 65. un 90.1.punktu, cēla Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā

maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda par patērēto dabasgāzi piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka gazificētajā objektā /adrese/ (turpmāk – Objekts) izlietota dabasgāze, par kuru nav veikta samaksa.

2008.gada 4.februārī prasītājs un atbildēja noslēdza līgumu Nr.23-9599929 par dabasgāzes piegādi Objektā.

Līguma 2.1.1.punkts un Ministru kabineta noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 90.1.punkts paredz dabasgāzes

lietotāja saistību veikt maksājumus par dabasgāzes lietošanu 20 dienu laikā pēc katra norēķinu perioda (mēneša) beigām.

Atbildētāja nav veikusi maksājumus pilnā apmērā.

2011.gada 7.novembrī dabasgāzes padeve Objektā pārtraukta, fiksēts dabasgāzes patēriņa skaitītāja rādījums, līdz kuram izlietota dabasgāze –

8811. Nesamaksāto parādu 1147,11 euro veido maksājumi par dabasgāzi par laiku no 2008.gada 31.janvāra līdz 2011.gada 7.novembrim 909,82

euro apmērā, kā arī nokavējuma procenti par samaksas kavējumu no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.novembrim 0,15 % dienā no kavētā

maksājuma 235, 46 euro apmērā un prasītāja izdevumi par pretenziju nosūtīšanu atbildētājai 1,83 euro apmērā.

2014.gada 4.septembrī atbildētājai nosūtīta pretenzija par nepieciešamību veikt samaksu.

Prasībā lūgts piedzīt no atbildētājas prasītāja labā parādu 911,65euro un nokavējuma procentus 235,46 euro, kopā 1147,11 euro, tiesāšanās

izdevumus 172,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kā arī atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6% gadā no nesamaksātās summas, norādot, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem, 2015.gada 9.janvārī uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanas termiņu. Turklāt 2015.gada 10.februārī prasības pieteikuma noraksts atkārtoti

nosūtīts uz atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi un papildus uz pušu noslēgtajā līgumā norādīto atbildētājas dzīvesvietas adresi. Noteiktajā termiņā,

ne arī līdz civillietas izskatīšanas dienai atbildētāja paskaidrojumus tiesā nav iesniegusi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu,

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs

saņemt tiesas kancelejā.

Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā prasītājam un atbildētājai nosūtīts 2015.gada 10.februārī ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītāja

juridisko adresi un atbildētājas deklarētās dzīvesvietas adresi un līgumā norādīto adresi.

Ievērojot norādīto, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta otrās daļas noteikumiem, uzskatāms, ka lietas dalībniekiem paziņots lietas izskatīšanas

datums rakstveida procesā. Līdz lietas izskatīšanas dienai tiesā nav saņemts pieteikums par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Pastāvot šādiem

apstākļiem tiesa atzīst, ka iespējams lietu skatīt rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmā daļa nosaka, ka lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem

noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa

nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus

pret prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz ar to secināms, ka atbildētājai

nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par

pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Savukārt

Civillikuma 2107.pantā noteikts, ka ar piegādes līgumu viena puse uzņemas piegādāt otrai noteiktu lietu par zināmu cenu.

Lietas materiāliem pievienotais 2008.gada 4.februāra Dabasgāzes piegādes līgums mājsaimniecības lietotājiem Nr.23-959929 apstiprina, ka

prasītājs un atbildētāja vienojušies par dabasgāzes piegādi gazificētajam objektam /adrese/.

Tiesa uzskata, ka līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir

spēkā esošs un pusēm saistošs. Tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu, ka dabasgāzes piegādes līgums vai kāds no tā punktiem ir apstrīdēts,

atcelts vai atzīts par spēkā neesošu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu” 36.5.punktu,

atbildētājai ir pienākums līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un ziņot sistēmas operatoram, t.i. prasītājam, kā arī

izdarīt maksājumus līgumā noteiktajos termiņos un apmērā. Līguma 2.1.1.punktā atbildētāja apņēmusies veikt maksājumus par gāzi pēc gāzes piegādes

brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši apstiprinātajai „Norēķinu kārtībai par dabas gāzi iedzīvotājiem”, kurā noteikts galīgais norēķinu

termiņš un kavējuma naudas apmērs.

Atbilstoši 2009.gada 6.janvāra AS „Latvijas Gāze” noteikumiem „Norēķinu kārtība par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” 4.punktu un

Ministru kabineta 2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 „Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumu” 84. un 90.1. samaksa par saņemto

dabasgāzi atbildētājai bija jāizdara 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām.

2011.gada 7.novembra Akts Nr.2181 par sagāzētu kāpņutelpu un dzīvokli apstiprina, ka ar Valsts ugunsdzēšanas un glābēju dienesta palīdzību

iekļūstot dzīvoklī, gazificētajā objektā konstatēta gāzes noplūde no plīts gāzes degļiem, tāpēc aizmetināts pievads un nomontēts skaitītājs. Tādējādi tiesai

nav šaubu, ka prasītājs izpildījis līgumā uzņemtās saistības un līdz 2011.gada 7.novembrim piegādājis atbildētājai dabasgāzi.

No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs atbildētājai laikā no 2008.gada 31.janvāra līdz 2011.gada 7.novembrim

piegādājis 1504,00 m3 dabasgāzi par 995,67 euro. Atbildētāja samaksu veikusi 85,85 euro apmērā. Tādējādi konstatējams atbildētājas parāds par

piegādāto dabasgāzi 909,82 euro apmērā.

Atbildētāja nav apstrīdējusi dabasgāzes piegādes faktu, kā arī nav apstrīdējusi piegādātās dabasgāzes apjomu, nav arī iesniegusi tiesai pierādījumus,

kas apstiprinātu, ka samaksa par piegādāto dabasgāzi būtu izdarīta pilnā apmērā.

Civillikuma 1828.pantā noteikts, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Lietas

materiāliem pievienotais parāda aprēķins apstiprina, ka atbildētāja palaidusi garām izpildījumam noteikto termiņu. Pie tam prasītāja 2014.gada

4.septembra pretenzija par parādu Nr.20-4-3.3./10493P apstiprina, ka atbildētāja brīdināta par parāda esamību, nosakot termiņu līdz 2014.gada

14.septembrim parāda samaksai. Tomēr atbildētāja nav izpildījusi normatīvo aktu regulējumā noteikto, tāpēc, atbilstoši „Norēķinu kārtības par dabasgāzi

mājsaimniecības lietotājiem” 8.punkta noteikumiem, atbildētājai ir pienākums apmaksāt pasta izdevumus, kas saistīti ar pretenzijas nosūtīšanu 1,83 euro

apmērā.

2014.gada 4.septembra pretenzija par parādu Nr.20-4-3.3./10493P apstiprina arī to, ka atbildētāja informēta, ka gāzes padeve tiks atjaunota pēc

pilnīgas parāda, kā arī gāzes padeves atslēgšanas un pieslēgšanas izmaksu nomaksas.

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

Lietas materiāliem pievienotais parāda aprēķins apstiprina, ka atbildētāja palaidusi garām izpildījumam noteikto termiņu, pieļaujot parādnieka

nokavējumu. Turklāt prasītāja 2014.gad 4.septembra pretenzija par parādu Nr.20-4-3.3./10493P apstiprina, ka atbildētāja brīdināta par parāda

esamību, bet nav veikusi saistību izpildi, samaksājot parādu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem, pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Atbilstoši Līguma 2.1.1.punkta noteikumiem, „Norēķinu kārtība par dabasgāzi mājsaimniecības lietotājiem” 5.punkta un Ministru kabineta

2008.gada 16.decembra noteikumu Nr.1048 ,,Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi” 65.punkta noteikumiem, atbildētājai, par katru veicamā

maksājuma kavējuma dienu jāmaksā prasītājam nokavējuma procenti – 0,15% dienā no galvenā parāda.

Kā jau iepriekš konstatēts, atbildētāja pieļāvusi parādnieka nokavējumu, tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam radies tiesisks pamats uz līguma un

likuma pamata aprēķināt nokavējuma procentus. Prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentu par laiku no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada

7.novembrim 235,46 euro. Tiesa atzīst, ka nokavējuma procenti aprēķināti atbilstoši līguma un normatīvā regulējuma noteikumiem un prasība par

nokavējumu procentu 235,46 euro piedziņu ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav iesniegusi tiesai paskaidrojumus par prasību

vai pierādījumus, kas liktu apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus un veiktos aprēķinus, vai kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas

samaksu pilnā apmērā vai kādā daļā.

Tādejādi atbildētāja ir pielaidusi parāda samaksas nokavējumu, līdz ar to prasība par dabasgāzes piegādes maksājumu, nokavējuma procentu un

pasta izdevumu piedziņu ir pamatota un no atbildētājas prasītāja labā piedzenams pamatparāds, ko veido maksa par piegādāto dabasgāzi un pasta

izdevumi 911,65 euro, ka arī nokavējuma procenti 235,46 euro, kopā 1147,11 euro.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam likumiskie procenti nosakāmi seši

procenti no simta gadā. Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt sešus procentus no simta gadā no

nesamaksātās parāda pamatsummas 911,65 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus,

līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a”

apakšpunkta prasībām, 172,07 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un

izsniegšanu saistītie izdevumi 4,70 euro ko prasītājs samaksājis, sniedzot prasību tiesā, kopā 1323,88 euro.

Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz

ar to atbildētājai nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 190., 195., 204.1, 250.25 panta, tiesa

n o s p r i e d a :

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, akciju sabiedrības ,,Latvijas Gāze”, reģistrācijas Nr.40003000642, labā galveno parādu

911,65 euro, nokavējuma procentus par laiku no 2010.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.novembrim 235,46 euro un tiesas izdevumus 176,77 euro,

kopā 1323,88 euro (viens tūkstotis trīs simti divdesmit trīs euro 88 centi).

Kredītiestāde, kura veicams maksājums: AS „Citadele banka”, konta Nr.LV32 PARX 0000 0044 6102 9.

Noteikt akciju sabiedrībai ,,Latvijas Gāze” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% no simta

gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas 911,65 euro.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 21.maijs.

Tiesnese I.Ramane