Court orders eviction from rental property after tenant failed to vacate expired lease and refused to pay rent.

ECLI:LV:LAAT:2024:1023.C771058023.9.S

Lietas Nr. C771058023

Lietas arhīva Nr. CA-0218-24

Latgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2024. gada 23. oktobrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Silvija Vasiļevska, tiesneses Ludmila Mežale un Inguna Tabore,

ar tiesas sēdes sekretāri Daci Somu,

piedaloties prasītāja /pers. B/ pārstāvei zvērinātai advokātei Ingai Dūrītei,

atbildētāja /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Cisco Webex videokonferences platformā civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ par izlikšanu no dzīvojamām telpām

sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ 2023. gada 11. aprīlī cēla tiesā prasību pret /pers. C/, kurā, pamatojoties uz Dzīvojamo telpu īres likuma 6., 17. 19. un 29. pantu,

Civillikuma 927. un 1039. pantu, lūdzis izlikt atbildētāju un kopā ar viņu dzīvojošās personas no dzīvojamām telpām – dzīvokļa Nr. 7, /adrese/ – un

piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] Prasītājam pieder ¼ domājamā daļa no nekustamā īpašuma ar kadastra Nr. /numurs A//adrese/.

2015. gada 31. jūlijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Dzīvojamās telpas īres līgums, saskaņā ar kuru prasītājs nodeva lietošanā atbildētājam

sev piederošās dzīvojamās telpas – dzīvokli Nr. 7 /adrese/. Līguma 3.1. punktā noteikts, ka īres līgums noslēgts uz laiku līdz 2019. gada 31. decembrim.

[1.2] Pēc līgumā noteiktā termiņa izbeigšanās atbildētājs dzīvokli neatbrīvoja un turpināja to lietot.

2020. gada 13. februārī prasītājs nosūtīja atbildētājam paziņojumu, kurā norādīja, ka īres līguma termiņš ir beidzies un piedāvāja pagarināt īres

līgumu līdz 2021. gada 31. decembrim.

Atbildētājs uz paziņojumu neatsaucās un vienošanos neparakstīja, bet 2020. gada 7. decembrī cēla tiesā prasību par īres līguma atzīšanu par

simulatīvu un īpašuma tiesību atzīšanu uz prasītājam piederošo dzīvokli Nr. 7.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 31. oktobra spriedumu atbildētāja prasība noraidīta, spriedums stājies spēkā 2023. gada 15. februārī.

[1.3] Atbildētājs turpina lietot prasītāja dzīvokli, bet maksājumi par dzīvokļa lietošanu un komunālajiem pakalpojumiem netiek veikti.

Ievērojot, ka starp pusēm nav panākta nekāda vienošanās par prasītājam piederošo telpu lietošanu, atzīstams, ka atbildētājs dzīvokli lieto

prettiesiski un tādēļ ir izliekams no dzīvojamās telpas bez citas platības ierādīšanas.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norādījis, ka prasību neatzīst turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[2.1] Prasītājs nav atzīstams par dzīvokļa Nr. 7 īpašnieku. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumu Nr. /numurs/ nekustamais īpašums

– namīpašums /adrese/, kadastra Nr. /numurs A/, dzīvokļa īpašumos nav sadalīts. Prasītājam pieder 1/4 domājamā daļa, bet atbildētājam

1/12 domājamā daļa no minētā kopīpašuma.

Lai gan pušu noslēgtajā Dzīvojamās telpas īres līgumā strīdus telpu grupa tiek nosaukta kā “atsevišķs dzīvoklis”, tas pats par sevi nerada šai telpu

grupai dzīvokļa statusu Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē.

Izīrētās strīdus telpas pieder visiem kopīpašniekiem, turklāt spēkā esošās tiesību normas neparedz atbildētāja kā kopīpašnieka izlikšanu no

kopīpašuma, tostarp kopīpašumā esošās strīdus telpu grupas – dzīvokļa īpašuma Nr. 7.

[2.2] No zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka prasītājam noteikts aizliegums (uzlikums) attiecībā uz viņam piederošo nekustamā īpašuma 1/4

domājamo daļu, proti, viņš bez trešās personas /pers. F/ piekrišanas nav tiesīgs īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt, sadalīt, ieķīlāt, izīrēt, iznomāt, patapināt,

citādi atsavināt vai apgrūtināt, veikt citus darījumus.

Īres līgumu izīrētāja vārdā ir parakstījuši gan prasītājs, gan trešā persona, kuras labā zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme. Līdz ar to

prasītājam nav tiesību vienpersoniski celt tiesā prasību, kas izriet no īres līguma attiecībām, prasītajam arī nebija tiesību vienpersoniski nosūtīt

atbildētājam 2020. gada 13. februāra paziņojumu par īres līguma termiņa izbeigšanos.

Saskaņā ar īres līgumu visi maksājumi atbildētājam bija jāveic uz trešās personas norēķinu kontu, nevis prasītājam. Šī iemesla dēļ starp pusēm

joprojām pastāv finansiālas domstarpības par atbildētāja veiktajiem maksājumiem trešajai personai un to attiecināmību uz līgumu.

[2.3] Nedz īres līguma noslēgšanas brīdī, nedz arī vēlāk izīrētās telpas nebija piemērotas dzīvošanai. Turklāt prasītājs veica dzīvokļu Nr. 1 un Nr. 7

telpu fizisku apvienošanu, uzstādot starp šiem dzīvokļiem kāpnes. Atbildētājs pēc īres līguma izbeigšanās prasītājam piederošo dzīvokli nelieto, taču

radusies situācija, ka atbildētājs nevar netraucēti lietot viņa atsevišķā lietošanā nodoto kopīpašuma daļu – dzīvokli Nr. 1, kamēr tas ir tehnoloģiski

savienots ar dzīvokli Nr. 7.

[3] Prasītājs iesniedzis rakstveida atsauksmi par atbildētāja paskaidrojumiem.

[3.1] Lietā nepastāv strīds, ka nekustamais īpašums ir kopīpašums. Vienlaikus jāņem vērā, ka katram kopīpašniekam atbilstoši viņa domājamām

daļām ir nodotas lietošanā konkrētas telpas. Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatas nodalījumā atbildētājam lietošanā ir nodots dzīvoklis Nr. 1, savukārt

prasītājam lietošanā ir dzīvokļi Nr. 4, Nr. 6 un Nr. 7, kas nozīmē, ka atbildētājam kā kopīpašniekam nav lietošanas tiesību uz dzīvokli Nr. 7. Minētais

dzīvoklis viņam tika nodots lietošanā uz īres līguma pamata.

[3.2] Persona, kuras labā zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīta aizlieguma atzīme, bija piekritusi dzīvokļa izīrēšanai atbildētājam, parakstot īres

līgumu. Ievērojot, ka īres līgums izbeidzās un atbildētājs atteicās to pagarināt, nav nekādas nozīmes atbildētāja iebildumiem par līguma termiņa

pagarināšanas saskaņošanu ar /pers. F/. Turklāt atbilstoši Civillikuma 928. un 1082. pantam prasītājam nav nepieciešama /pers. F/ piekrišana prasības

celšanai tiesā par izlikšanu no dzīvojamām telpām.

[3.3] Pārējie atbildētāja iebildumi, tostarp par kāpņu izbūvi dzīvokļiem un atbildētāja iespējamiem ieguldījumiem dzīvokļa remontā nav attiecināmi

uz konkrēto strīdu.

[4] Ar Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. februāra spriedumu prasība apmierināta daļēji. Tiesa nosprieda izlikt atbildētāju no dzīvojamās telpas

Nr. 7, /adrese/.

Noraidīta prasība daļā par kopā ar atbildētāju dzīvojošo personu izlikšanu no dzīvojamās telpas.

No atbildētāja par labu prasītājam piedzīti tiesāšanās izdevumi 770 euro, kā arī valsts labā – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 euro.

Spriedums pamatots ar šādiem motīviem.

[4.1] Prasītājs un atbildētājs ir dzīvojamās ēkas kopīpašnieki, ēka nav sadalīta atsevišķos dzīvokļa īpašumos. Saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatas

nodalījumā un, pamatojoties uz 2007. gada 30. novembra nekustamā īpašuma – zemes un namīpašuma – lietošanas kārtības sadales līgumu, visi

kopīpašnieki ir vienojušies par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību, proti, atbildētāja lietošanā ir dzīvoklis Nr. 1, bet prasītāja lietošanā ir

dzīvokļi Nr. 4, Nr. 6 un Nr. 7.

Līdz ar to prasītājam, kura lietošanā nodots dzīvoklis Nr. 7, atbilstoši Civillikuma 927. un 1036. pantam bija tiesības to izīrēt (nodot lietošanā)

jebkurai citai personai, tostarp atbildētājam, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu.

Nav strīda, ka atbildētājs minēto dzīvokli ir lietojis saskaņā ar īres līgumu un maksājis īres maksu. Apstāklim, kura persona saņēmusi īres maksu –

prasītājs vai /pers. F/ – nav nozīmes, jo šīs lietas ietvaros nav pieteikts neviens prasījums saistībā ar dzīvojamās telpas īres maksājumiem.

[4.2] Gan no likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā, kas bija spēkā īres līguma darbības laikā) 2. un 5. panta, 6. panta otrās daļas, gan šobrīd

spēkā esošā Dzīvojamās telpas īres likuma 6. panta un 17. panta pirmās daļas 8. punkta izriet, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam

ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kas tiek slēgts starp izīrētāju un īrnieku. Dzīvojamās telpas īres līgumam izbeidzoties, izņemot

gadījumu, kad īrnieks par šīs telpas turpmāku lietošanu noslēdzis jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu, īrniekam ir pienākums atbrīvot īrēto dzīvojamo

telpu.

Dzīvojamās telpas īres līguma 3.1. punktā noteikts, ka līgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā un tiek noslēgts uz laiku līdz 2019. gada 31.

decembrim. Savukārt līguma 3.1.2. apakšpunktā puses bija vienojušās, ka pēc līguma termiņa izbeigšanās īrniekam ir tiesības to atjaunot, līguma

atjaunošanu noformējot ar rakstisku papildu vienošanos.

Prasītājs 2020. gada 13. februārī nosūtīja atbildētājam Vienošanos par īres līguma termiņa pagarināšanu, piedāvājot pagarināt īres līguma termiņu

līdz 2021. gada 31. decembrim. Atbildētājs šo piedāvājumu nav pieņēmis un vienošanos par īres līguma termiņa pagarināšanu nav parakstījis.

Tādējādi pēc īres līguma termiņa beigām atbildētājam nav tiesību lietot prasītāja dzīvokli Nr. 7, bet viņa pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu un

nodot to atpakaļ prasītājam.

[4.3] Atbildētāja iebildumiem, ka viņš dzīvokli faktiski nav lietojis, vien izbūvējis kāpnes, savienojot savā lietošanā esošo dzīvokli Nr. 1 ar īrēto

dzīvokli Nr. 7, jo dzīvoklis Nr. 7 nav bijis piemērots dzīvošanai, nav nozīmes. Atbildētājam, noslēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, bija zināms dzīvokļa

tehniskais stāvoklis un prasītājs bija nodrošinājis atbildētājam izīrētā dzīvokļa netraucētu lietošanu.

Lietā noskaidrots, ka atbildētājs nav informējis prasītāju, ka dzīvojamo telpu nelieto, kā arī nav nodevis prasītājam dzīvokļa Nr. 7 atslēgas, kas

nozīmē, ka atbildētājs joprojām nav atbrīvojis dzīvojamo telpu. Apstāklis, ka dzīvokļa Nr. 7 atslēgas bijušas arī /pers. F/, nepierāda dzīvokļa nodošanu

prasītājam, turklāt dzīvokļa atslēgas /pers. F/ kā nekustamā īpašuma pārvaldniekam bijušas visā īres līguma darbības laikā.

[4.4] Par pamatu prasības noraidīšanai nevar būt apstāklis, ka dzīvoklis Nr. 1 joprojām ir savienots ar dzīvokli Nr. 7, jo tās ir divas atsevišķas

telpu grupas un nodotas kopīpašniekiem dalītā lietošanā. Starpstāvu pārsegums (grīda dzīvoklī Nr. 7 un griesti dzīvoklī Nr. 1) ir atjaunojams, lai turpmāk

nodrošinātu šo dzīvokļu dalītu lietošanu.

Tas, kādā veidā minētais tiks sasniegts, nav izskatāmās lietas strīda priekšmets.

[4.5] Prasību nevar noraidīt arī tā iemesla dēļ, ka /pers. F/ nav devis piekrišanu prasības celšanai.

Zemesgrāmatā ir ierakstīta aizlieguma atzīme prasītājam bez /pers. F/ rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt, sadalīt,

ieķīlāt, izīrēt, iznomāt, patapināt, citādi atsavināt vai apgrūtināt, veikt citus darījumus.

Ievērojot aizlieguma apjomu, secināms, ka prasības celšanai par atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas īres līguma termiņa izbeigšanās gadījumā

prasītājam nav nepieciešama /pers. F/ rakstiska piekrišana.

Apstāklim, ka aicinājumu parakstīt vienošanos par dzīvojamās telpas īres līguma termiņa pagarināšanu nebija parakstījis /pers. F/, nav nozīmes, jo

viņš bija parakstījis dzīvojamās telpas īres līgumu, kurā iekļautas īrnieka (atbildētāja) tiesības pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu. Turklāt atbildētājs

uz šo priekšlikumu atbildi nav sniedzis un vēlmi pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu nav izteicis.

Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka atbildētājam nav tiesību turpmāk lietot dzīvokli Nr. 7 un viņš no šīm telpām ir izliekams.

[4.6] Ja dzīvojamo telpu kopā ar atbildētāju lieto arī citas personas, prasītājam ir tiesības celt attiecīgu prasību pret šīm personām. Izskatāmajā lietā

prasība pret citām personām nav celta, tāpēc tiesai nav pamata lemt par citu personu izlikšanu un prasība šajā daļā ir noraidāma.

[5] Atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. februāra spriedumu, pārsūdzot to prasības apmierinātajā daļā.

Apelācijas sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[5.1] Lai gan tiesai atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas komitejas

1986. gada 13. oktobra lēmumu), tomēr tiesa nav ņēmusi vērā to, ka prasītājs vispār nav pierādījis savas prasības pamatotību, kā arī tiesa nav devusi

vērtējumu vairākiem lietā nozīmīgiem apstākļiem vai tos novērtējusi aplami.

[5.2] Pušu attiecībām piemērojamā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 10. panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības

un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Savukārt šā likuma 28. pants paredz, ka tiesas ceļā no dzīvojamās telpas var izlikt īrnieku tikai kopā ar ģimenes locekļiem.

Īres līgumā nav norādīta informācija par atbildētāja ģimenes locekļiem, taču prasības pieteikumā prasītājs ir norādījis, ka atbildētājs dzīvokli īrēja

sava dēla vajadzībām. Tātad nav strīda, ka atbildētājam ir ģimenes locekļi. Apmierinot prasību, kopā ar atbildētāju no dzīvokļa būtu izliekami arī pārējie

viņa ģimenes locekļi.

Ņemot vērā, ka prasību par izlikšanu prasītājs cēlis tikai pret atbildētāju, neceļot to pret atbildētāja ģimenes locekļiem, tad šāda prasība ir

noraidāma, jo prasības apmierināšanas gadījumā ar spriedumu tiktu skartas citu personu, kuras lietā nav pieaicinātas kā lietas dalībnieki, tiesības un

intereses.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta septītā daļa paredzēja, ka ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc tam, kad īrnieka ģimenes loceklis vai cita persona

iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods ierakstāms dzīvojamās telpas īres līgumā. Prasītājs, noslēdzot

īres līgumu ar atbildētāju, zināja par to, ka dzīvoklī mitinās arī atbildētāja ģimenes locekļi, tomēr līgumu nepapildināja. Minētais apstāklis apstiprina atbildētāja

apgalvojumu, ka iepriekš – 2015. gada 18. jūnijā – starp pusēm bija panākta vienošanās par strīdus dzīvokļa Nr. 7 pārdošanu par 20 000 euro. Saskaņā ar

vienošanos atbildētājam tika pārdots dzīvoklis ar tā lietošanas tiesībām par maksu, līdz atbildētājs samaksā prasītājam pilnu pirkuma summu. Atbildētājs pilnu

pirkuma maksu samaksājis 2019. gada vasarā.

[5.3] Nav pamatots pirmās instances tiesas secinājums, ka atbildētājs turpina lietot dzīvokli, jo viņš nav informējis prasītāju, ka dzīvokli nelieto un

nav nodevis prasītājam dzīvokļa atslēgas. Tiesa nav pareizi novērtējusi atbildētāja norādīto apstākli, ka īres līgumu izīrētāja vārdā ir parakstījis /pers. F/.

Arī īres maksas maksājumi sākotnēji tika maksāti tieši /pers. F/. Strīdus telpu atslēgas faktiski atrodas pie /pers. F/, t.i., pie personas, kura saskaņā ar

īres līgumu uzskatāms par izīrētāju. Līdz ar to izskatāmajā lietā nav tiesiskas nozīmes faktam, ka /pers. F/ vienlaikus ir arī visa namīpašuma pārvaldnieks.

[5.4] Atbildētājs neapstrīd faktu, ka akts par strīdus dzīvokļa nodošanu starp pusēm nav parakstīts. Vienlaikus konstatējams, ka prasītājs nekad

nav vērsies pie atbildētāja ar pieprasījumu atbrīvot telpas, un ka atbildētājs būtu attiecies to darīt. Turklāt nedz normatīvie akti, nedz Dzīvojamās telpas

īres līgums neparedz nekādu īpašu formu, kādā atbildētājam strīdus telpas ir jānodod atpakaļ prasītājam.

[5.5] Atbildētājs pēc īres līguma termiņa izbeigšanās dzīvokli nelieto, turklāt izīrētās telpas nebija piemērotas dzīvošanai. Fakts, ka telpu grupas Nr.

1 un Nr. 7 ir fiziski apvienotas, nepierāda to, ka strīdus telpa tiek lietota.

Turklāt pats prasītājs veica dzīvokļu Nr. 1 un Nr. 7 fizisku apvienošanu, uzstādot starp šiem dzīvokļiem kāpnes. Tā rezultātā ir radusies situācija,

ka atbildētājs nevar bez traucējumiem lietot viņa atsevišķā lietošanā nodoto kopīpašuma daļu – dzīvokli Nr. 1, kamēr tas ir tehnoloģiski savienots ar

dzīvokli Nr. 7. Iekams starp pusēm nav atrisināts jautājums par starpstāvu pārseguma atjaunošanu, tiesiski nav iespējams izšķirt strīdu par divu atsevišķu

telpu grupu dalītu lietošanu, tostarp nodrošinot pašam prasītājam iespēju netraucēti lietot dzīvokli Nr. 7.

[5.6] Prasītājs nav pierādījis, ka atbildētājs un kopā ar viņu dzīvojošās personas pēc īres līguma izbeigšanās turpina lietot strīdus dzīvokli. Vienīgais

fakts, kas ir pierādīts un par ko nav strīda, ka atbildētājam piederošais dzīvoklis Nr. 1 un prasītāja piederošais dzīvoklis Nr. 7 ir apvienoti, veidojot

vienotu telpu.

Ievērojot, ka atbildētāja strīdus telpu nelieto, viņš nav arī izliekams no šīm telpām, kas nozīmē, ka prasība ir noraidāma pilnībā.

[5.7] Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, atbildētājs lūdz apelācijas instances tiesu atcelt Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. februāra

spriedumu daļā, ar kuru apmierināta prasība.

[6] Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis /pers. D/ uzturēja apelācijas sūdzību atbilstoši tajā norādītajiem motīviem, bet /pers. B/ prasību neatzina.

Papildus norādīja, ka prasītājs nekad noteikti nav pieprasījis nodot viņam strīdus telpas. Atbildētāju nevar izlikt no telpām, kuras ir apvienotas, tāds

spriedums nav izpildāms. Ne likumā, ne līgumā nav paredzēta dzīvojamo telpu nodošana ar aktu, turklāt pats prasītājs, pretēji īres līguma 1.1. punktā

noteiktajam, nenodeva atbildētājam telpas ar aktu. Dzīvokļa Nr. 7 atslēgas šā gada septembrī atbildētājs iemeta pastkastītē.

Prasītāja pārstāve zvērināta advokāte Inga Dūrīte nepiekrita atbildētāja apelācijas sūdzībai, uzturēja /pers. B/ prasību tās apmierinātajā daļā.

Paskaidroja, ka īres līguma termiņš ir beidzies, bet īrnieks dzīvokli nav atbrīvojis un nav nodevis izīrētājam. Dzīvokļa nodošana ir īrnieka pienākums. Pēc

īres līguma noslēgšanas atbildētājs veica nelikumīgu pārbūvi, bet atbildētāja papildus iesniegtie rakstveida pierādījumi liecina, ka šobrīd dzīvokļi Nr. 1 un

Nr. 7 nav savienoti. Prasītājs nevar patvaļīgi ieiet strīdus dzīvoklī, kuru joprojām aizņem atbildētājs, tāpēc ir nepieciešams tiesas spriedums par atbildētāja

izlikšanu un tiesu izpildītāja iesaiste.

Motīvu daļa

[7] Noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apelācijas sūdzības

motīvus, Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka /pers. B/ prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums

ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā

šā likuma 193. panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pamatojoties uz minēto tiesību normu, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos apstākļus un

devusi tiem pareizu juridisko novērtējumu, kā arī objektīvi un vispusīgi novērtējusi pierādījumus. Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 26. februāra sprieduma

pamatojums attiecībā uz /pers. B/ prasības apmierināšanu daļā par /pers. C/ izlikšanu no dzīvojamām telpām – dzīvokļa Nr. 7, /adrese/ – ir pareizs, tādēļ

tiesas kolēģija pievienojas šī sprieduma argumentācijai un neatkārto tajā minētos apsvērumus.

Konstatējot apstākļus, ka īres līguma termiņš – 2019. gada 31. decembris – ir beidzies un ka īres līgums uz jaunu termiņu netika pagarināts, pirmās

instances tiesa pareizi atzina, ka atbildētājs ir zaudējis dzīvokļa Nr. 7 lietošanas tiesības, kas ir pamats atbildētāja izlikšanai no strīdus dzīvokļa.

Gan īres līguma izbeigšanās brīdī spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 6. panta otrā daļa, gan šobrīd spēkā esošā Dzīvojamo telpu īres

likuma 17. panta pirmās daļas 8. punkts īrniekam uzliek pienākumu atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu, īres līguma termiņam izbeidzoties.

Tā kā atbildētājs ir zaudējis dzīvokļa Nr. 7, /adrese/, lietošanas tiesības, bet labprātīgi neatbrīvo dzīvojamo telpu, viņš izliekams ar tiesas

spriedumu.

[8] Apelācijas sūdzību argumenti nav pamats pretēja sprieduma taisīšanai.

[8.1.] Civillikuma 3. pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies, un ka neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Īres līguma darbības laikā, t.i., no 2015. gada 31. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 9. panta

pirmā daļa noteica, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un

pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi attiecīgajā dzīvojamā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš

par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Kaut arī šajā tiesību normā minēto personu iemitināšanai dzīvojamā telpā izīrētāja piekrišana nebija vajadzīga, tomēr likums izīrētāja informēšanas

pienākumu uzlika īrniekam. Ievērojot, ka atbildētājs netika rakstveidā informējis prasītāju par konkrētu personu (vārds, uzvārds, personas kods)

iemitināšanu dzīvojamā telpā, nav pamatots apelācijas sūdzībā prasītājam izteiktais pārmetums par atbildētāja ģimenes locekļu neierakstīšanu īres līgumā.

Līdz ar to atbildētāja atsaukšanās uz ģimenes locekļiem ir formāls iebildums.

[8.2.] Tiesa nevērtē apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumus par strīdus dzīvokļa Nr. 7 pirkšanu un pirkuma maksas samaksu, jo tie neattiecas uz

izskatāmo lietu. Strīds par 2015. gada 31. jūlija dzīvojamās telpas īres līguma tiesiskumu un īpašuma tiesībām uz 1/12 domājamo daļu no namīpašuma

/adrese/, izšķirts ar spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2022. gada 31. oktobra spriedumu.

[8.3] Fakts, ka prasītājs nebija vērsies pie atbildētāja ar lūgumu atbrīvot telpas, nerada atbildētājam tiesības lietot strīdus dzīvokli. Par to, ka īres

līguma termiņš iestājies un īrniekam telpa jāatbrīvo, īrnieks iepriekš nav jābrīdina. Atbildētājam līgums termiņš bija zināms un pašam bija jārūpējas par

dzīvojamās telpas nodošanu izīrētājam.

Pēc līguma termiņa izbeigšanās prasītājs izteica atbildētājam piedāvājumu pagarināt īres līgumu līdz 2021. gada 31. decembrim, ko atbildētājs

neakceptēja. Izīrētāja vēlme panākt dzīvokļa atbrīvošanu pavisam noteikti izteikta prasības pieteikumā, kuru atbildētājs joprojām neatzīst. Sekas šādai

attieksmei ir atbildētāja izlikšana no dzīvokļa sakarā ar īres līguma termiņa izbeigšanos.

[8.4] Atbildētājs iesniedzis lietā papildu pierādījumu – Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Riharda Vaivoda /datums/aktu Nr. /numurs/ par

fakta fiksēšanu ar fotofiksāciju (lietas 180., 183.-190.lapa).

Aktā norādīts, ka dzīvokļa Nr. 7 /adrese/, durvis ir atvērtas, ka dzīvoklis nav tehnoloģiski saistīts ar dzīvokli Nr. 1 un ka dzīvoklī nav apkures

elementu.

Pretēji atbildētāja apgalvojumam, ka pēc īres līguma termiņa izbeigšanās viņš dzīvokli nelieto, tiesas kolēģija no minētā rakstveida pierādījuma

secina, ka strīdus dzīvoklis joprojām atrodas atbildētāja turējumā, kas ietver arī lietojumu, jo atbildētājs varējis brīvi ieiet dzīvoklī, veikt darbus

iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai, likvidējot aili starpstāvu pārsegumā, ieaicināt dzīvoklī zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību izpildei.

[8.5] Tiesas kolēģija atzīst par pareizu un pievienojas pirmās instances tiesas viedoklim, ka atbildētāja norādītajiem apstākļiem par to, ka īres

līgumu parakstījis un īres maksu sākotnēji saņēmis /pers. F/, un ka pie viņa atrodas dzīvokļa atslēgas, nav nozīmes konkrētā strīda izšķiršanā. Minētie

apstākļi nekādā veidā neietekmē lietā konstatēto faktu, ka pēc īres līguma termiņa izbeigšanās atbildētājam nav tiesiska pamata paturēt strīdus dzīvokli

savā lietojumā.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, kas noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, prasītāja labā no atbildētāja ir piedzenama samaksātā valsts nodeva par prasību 70 euro (lietas 8.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “d” apakšpunktam un otrajai daļai no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami

izdevumi advokāta palīdzības samaksai 1240 euro (lietas 55., 56., 130., 195.lapa).

Tādējādi prasītāja labā no /pers. C/ ir piedzenami tiesāšanās izdevumi 1310 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta otrās daļas noteikumiem no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

(par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu pirmās instances tiesā) 7 euro, kas nav samaksāti iepriekš.

[10] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās

izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. pantu, 433. panta pirmo daļu, 450. pantu un 454. panta pirmo daļu, tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. B/ prasību.

Izlikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr. 7, /adrese/.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā tiesāšanās izdevumus 1310 euro.

Samaksa veicama /pers. B/ norēķinu kontā Nr. /konta numurs/ AS “/Bankas nosaukums/”.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7 euro, ieskaitot kontā – saņēmēja: Tiesu

administrācija, NMR: 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr. LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, lieta Nr. C771058023, CA-0218-24.

Noteikt /pers. C/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums ir pārsūdzams 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā kasācijas kārtībā, kasācijas sūdzību iesniedzot Latgales apgabaltiesā un

iemaksājot drošības naudu 300 euro kontā – saņēmēja: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010, norādot lietas numuru un personas

datus.

Tiesnese S. Vasiļevska

Tiesnese L. Mežale

Tiesnese I. Tabore