Court partially allowed debt collection claim, awarding principal and interest but rejecting excessive penalty interest.

ECLI:LV:RIRT:2024:1107.C33428824.3.S

Lieta Nr. C33428824

Lietas arhīva Nr. C-4288-24/20

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2024. gada 7. novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu UAB ,,Legal balance invest” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2024 .gada 21. jūnijā tiesā saņemts UAB ,,Legal balance invest” pilnvarotā pārstāvja SIA „Legal Balance” (turpmāk – prasītājs) pieteikums

vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda 3294,13 euro piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz Civillikuma 1., 1401., 1402., 1511., 1587., 1590., 1651., 1652., 1753., 1754., 1755., 1756., 1757., 1760., 1761., 1762.,

1763. pantu, 1793. panta 3. punktu, 1798., 1800., 1801., 1802., 1804., 1805., 1934., 1935., 1936., 1939., 1940., 1943. un 1945. pantu, prasītājs

lūdz:

1) piedzīt no atbildētājas:

- pamatparādu 1479,76 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par kapitāla lietošanu 71,03 euro par laika periodu no 2021. gada 18. novembra līdz 2021. gada 28. decembrim;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 322,74 euro par laika periodu no 2022. gada 17. aprīļa līdz 2022. gada 24. jūlijam;

- nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 1386,60 euro par laika periodu no 2022. gada 25. jūlija līdz 2023. gada 18. decembrim;

- visus tiesas izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts nodevu 366,41 euro;

2) atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās parāda summas par laika posmu līdz sprieduma pilnīgai

izpildei.

[1.2] Prasībā norādīts, ka 2021. gada 18. novembrī starp AS ,,4finance” kā sākotnējo kreditoru (turpmāk – aizdevējs) un atbildētāju noslēgts

Kredītlīnijas līgums (turpmāk - Līgums), ar kuru cita starpā puses vienojušās, ka aizdevējs izsniedz atbildētājai pieprasīto kredītlīnijas summu saskaņā ar

noslēgto un spēkā esošā Līguma vispārīgiem noteikumiem. Savukārt, atbildētāja apņēmās katru mēnesi godprātīgi veikt aizdevuma atmaksu Līgumā un

rēķinos noteiktajā kārtībā, kā arī maksāt Līgumā norādītos procentus par kapitāla lietošanu.

[1.2.1] Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.1. punkts noteic, ka lai noslēgtu Līgumu, aizņēmējs reģistrējas Mājas lapā, norādot tajā visas

pieprasītās ziņas. Reģistrācijas laikā aizņēmējs norāda Paroli, ar kuras palīdzību viņš turpmāk pēc reģistrācijas, iesniedzot pieprasījumus kredītlīnijas

summu izmaksai Vispārīgajos noteikumos norādītajā kārtībā, apliecinās savu identitāti.

Savukārt saskaņā ar Kredītlīnijas līguma vispārīgo noteikumu 1.7. punktu Līgums stājas spēkā brīdī, kad puses Līgumā noteiktajā kārtībā ir

vienojušās par Līguma Vispārīgajiem noteikumiem un ir pabeigts reģistrācijas process, aizdevējam saņemot aizņēmēja reģistrācijas komisiju vai pēc E-

identifikācijas veikšanas [..].

[1.3] 2022. gada 22. jūlijā starp aizdevēju (sākotnējo kreditoru) un prasītāju noslēgts Cesijas līgums Nr. /numurs/ ar kuru tika cedētas (pārdotas)

aizdevējam piederošās prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no piešķirtās kredītlīnijas summas un līguma.

2022 .gada 25. jūlijā starp UAB ,,Legal balance invest” un SIA ,,Legal Balance” noslēgta pilnvara, uz kuras pamata SIA ,,Legal Balance”

pilnvarota pēc saviem ieskatiem celt prasību pret parādniekiem.

Cesijas līguma noslēgšanas rezultātā atbildētājas parāda saistības, kas izriet no 2021. gada 18. novembrī noslēgtā Līguma ar visām pie tiem

piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām un nākotnē iegūstamām tiesībām, kā arī blakus prasījumiem, kas izriet no Līguma, tika nodotas prasītājam.

[1.3.1] Cesijas noslēgšanas brīdī prasītājam tika cedētas šādas atbildētājas saistības: pamatparāds – 1479,76 euro; procenti par kapitāla lietošanu

– 71,03 euro; sākotnējā kreditora izdevumi – 17 euro un nokavējuma procenti līdz lietas cedēšanai – 322,74 euro.

[1.4] Kavējot, vai pilnā apmērā neveicot rēķinā norādītās summas apmaksu norādītajā termiņā, atbildētāja saskaņā ar Līguma noteikumiem

apņēmās samaksāt nokavējuma procentus līgumā norādītajā apmērā no parāda summas par katru kavējuma dienu. Papildus tiek piemēroti procenti par

kapitāla lietošanu un tā dienas likme, kas ir atrunāta Līguma noteikumos.

Vērš tiesas uzmanību uz to, ka atbildētāja nav godprātīgi izpildījusi ar Līgumu un Kredītlīnijas līgumu uzņemtās saistības, kā arī līdz prasības

celšanas dienai nav pilnā apmērā nokārtojusi ar Līgumu uzņemtās saistības.

[1.5] Aizdevējs, balstoties uz ,,Kredītlīnijas vispārīgie noteikumi” 7. sadaļu ,,Pušu tiesības un pienākumi” 7.4., 7.5., 7.8. un 7.9. punktu ir tiesīgs

aizdevuma atlikumam piemērot kreditora radušos parāda piedziņas izdevumus. Prasītājs norāda, ka maksa par līguma grozījumiem un piemērošanas

kārtība tiek norādīta Kredītlīnijas līguma cenrādī sadaļā ,,Ar līgumu saistītie grozījumu”, kā arī atrunāts Kredītlīnijas līguma vispārīgajos noteikumos

12.4.2. un 12.4.3. punktā.

Prasītājs informē, ka aizdevēja izdevumu apmērs 17 euro sastāv no: 10 euro (7 euro par informatīvo paziņojumu izsūtni un 3 euro par PMLP datu

pārbaudi), (Norādīts Kredītlīnijas līguma vispārīgajos noteikumos); kā arī 7 euro par informatīvo paziņojumu izsūtni.

Prasības pieteikumam pievienotie dokumenti apliecina, ka starp atbildētāju un aizdevēju kā sākotnējo kreditoru ir noslēgti vairāki speciālie līgumi,

kas paredzēja izsniegt atbildētājai papildus kredītlīnijas summas izsniegšanu.

Kredītlīnijas vispārīgo noteikumu 12.6. punkts noteic, ja aizņēmējs vēlas veikt izmaiņas Līgumā, piemēram, mainīt datumu, kad aizdevējam jāveic

maksājumus, mainīt Kredītlīnijas summas Maksājuma datumu, aizņēmējs ir tiesīgs ierosināt attiecīgas Līguma noteikumu izmaiņas. Aizdevējs attiecīgās

izmaiņas izskata un veic, piemērojot par to komisijas maksu tādā apmērā, kāds tiek norādīts Aizdevēja cenrādī.

[1.6] Pamatojoties uz Civillikuma 1756., 1757. pantu un 1765. panta pirmo daļu aizdevējs ir aprēķinājis nokavējuma procentus līdz lietas

cedēšanai – 322,74 euro apmērā, atbilstoši šādam aprēķinam: pamatsumma 1479,76 euro; procentu likme dienā 0,22 %; summa dienā 3,26 euro; laika

periods no 2022. gada 17. aprīļa līdz 2022. gada 24. jūlijam (99 dienas); veiktā atmaksa 0 euro; kopā aprēķināts 322,74 euro.

[1.6.1] Prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas – 1386,60 euro apmērā: atbilstoši šādam aprēķinam: pamatsumma

1479,76 euro; procentu likme dienā 0,22 %; summa dienā 3,26 euro; laika periods no 2022. gada 25. jūlija līdz 2023. gada 18. decembrim (512

dienas); veiktā atmaksa 280 euro; kopā aprēķināts 1386,60 euro.

[1.6.2] Sākotnējais kreditors ir aprēķinājis procentus par kapitāla lietošanu, pamatojoties uz likmi, kas norādīta līguma speciālajos noteikumos –

71,03 euro apmērā:

atbilstoši šādam aprēķinam: pamatsumma 1479,76 euro; procentu likme dienā 0,12 %; summa dienā 1,78 euro; laika periods no 2021. gada

18. novembra līdz 2021. gada 28. decembrim (40 dienas); veiktā atmaksa 0 euro; kopā aprēķināts 71,03 euro.

[1.7] Prasītājs norāda, ka saimniecisko darbību regulē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums un 2013. gada 29. janvāra Ministru kabineta noteikumi

Nr. 61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, kas regulē kreditora īstenojamo saskarsmi

ar patērētāju un ar ārpustiesas parādu atgūšanu saistīto izdevumu apmēra noteikšanu, segšanas kārtību.

[1.7.1] Pirms prasības celšanas tiesā, atbildētājai nosūtīts paziņojums par parāda esamību un atgādinājums par saistību izpildi, kā arī atbildētājai

regulāri ar elektroniskā pasta starpniecību un telefoniski (zvanot vai sūtot sms) tika nosūtīti atgādinājumi par saistību izpildi. Atbildētāja līdz prasības

celšanai nav izrādījusi interesi par nenokārtotajām saistībām un nav godprātīgi izpildījusi ar Līgumu uzņemtās saistības.

Ievērojot, ka prasītājs ir licencēts parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs – licences Nr. PA-2021-4, atbildētājai ir pienākums atlīdzināt parāda

atgūšanas izdevumus 17 euro apmērā.

[1.8] Prasītājs lietu lūdzis izskatīt rakstveida procesā, kā arī norādījis, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. panta otrās daļas 5.1punktu strīda

risināšanā starp pusēm mediācija nav izmantota, kā arī nevēlas to izmantot tiesvedības laikā.

[2] 2024 .gada 1. jūlijā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas un 250.25panta pirmās daļas noteikumiem atbildētājai uz viņas

deklarēto dzīvesvietas adresi, ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz

2024. gada 2. augustam, papildus paziņojot arī par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības datumu. Prasītājam paziņojums

nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto e-pasta adresi.

[2.1] 2024. gada 6. augustā atbildētājai adresētais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai, ar pasta darbinieka norādi - ,,Beidzies glabāšanas laiks”.

Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav sniegusi.

[2.2] Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1. pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas un 56.1panta noteikumiem uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par civillietas

ierosināšanas faktu un lietas izskatīšanas datumu.

[2.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu,

kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei. Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājas rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti, lietas izskatīšana

tiesas sēdē nav lūgta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otrās daļas noteikumiem paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

[2.4] Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, civillietas

izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā pusēm ir

paziņots.

[2.5] 2024.gada 7.novembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu vienkāršotās procedūras lietā tiesa sastādīja

saīsināto spriedumu, nosakot, ka sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas datuma.

2024.gada 7.novembrī tiesā no prasītāja saņemts sprieduma sastādīšanas lūgums.

Motīvu daļa

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir

pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme

lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesību doktrīnā V.Bukovskis uzsvēris, ka prāvnieku strīdīgās attiecības tiesa apspriež pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas tiesai un vienīgi šie

dati ir tiesai nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls (V.Bukovskis, Civilprocesa mācības grāmata, Rīga, 1933., lpp. 235).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4] Civillikuma 1793. panta 3. punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,

vienalga vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības,

starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākamie un nedroši.

Savukārt Civillikuma 1801. pants noteic, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru),

var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko nezina par to.

Civillikuma 1805. pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savkārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[4.1] Lietai pievienots starp AS ,,4finance” kā Cedentu un UAB ,,Legal balance invest” kā Cesionāru 2022. gada 22. jūlijā noslēgtais Cesijas

līgums Nr. /numurs/ un 2022. gada 25. jūlija Pārejas akts Nr./numurs/ par 2022. gada 25. jūlija Prasījuma portfeli.

Līguma 2.1. punktā noteikts, ka šī līguma priekšmets ir Cedentam piederošo prasījumu tiesību regulāra nodošana Cesionāram saskaņā ar šī Līguma

noteikumiem un par šajā Līgumā noteikto Cesijas maksu.

Līguma 2.3. punktā noteikts, ka Cedents nodod Cesionāram prasījumus kopā ar visām pie tiem piederīgām un cesijas brīdī pastāvošām tiesībām un

nākotnes prasījumiem (ja tādi būtu), tai skaitā, tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus, un/vai citus blakus prasījumus (ja tādi būtu).

[4.2] No 2.pielikuma pie 2022. gada 22. jūlija Cesijas līguma Nr. /numurs/ izraksta redzams, ka prasītājai ir cedēts prasījums pret atbildētāju ar

ID Nr./numurs/, pamatsumma 1479,76 euro, līgumiskie nokavējuma procenti 322,74 euro, procenti par aizdevuma lietošanu 71,03 euro, parāda

piedziņas izdevumi 17 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1806. pantam cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet uz

viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām. Vēl nenomaksātie prasījuma procenti, ja tie nav tieši pielīgti, arī pāriet uz

cesionāru.

[4.3] Līdz ar to atzīstams, ka visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas cedentam radušās, pārgāja prasītājam.

[5] Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai - kreditoram - zināma darbība, kam ir

mantiska vērtība (Civillikuma 1401. pants).

Saskaņā ar Civillikuma 1402. pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511. pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar Civillikuma 1934. pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

[5.1] Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2021. gada 18. novembrī starp AS ,,4finance” un atbildētāju noslēgts Aizdevuma (kredītlīnijas) līgums –

Speciālie līguma noteikumi, saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegta kredītlīnijas summa - 2021. gada 18. novembrī 200 euro ar pieejamo kredītlīnijas

summas atlikumu 1300 euro; 2021. gada 26. novembrī 200 euro ar pieejamo kredītlīnijas summas atlikumu 1100 euro; 2021. gada 3. decembrī 200

euro ar pieejamo kredītlīnijas summas atlikumu 900 euro; 2021. gada 4. decembrī 120 euro ar pieejamo kredītlīnijas summas atlikumu 780 euro;

2021. gada 15. decembrī 150 euro ar pieejamo kredītlīnijas summas atlikumu 655,92 euro; 2021. gada 20. decembrī 200 euro ar pieejamo kredītlīnijas

summas atlikumu 455,92 euro un 2021. gada 23. decembrī 450 euro ar pieejamo kredītlīnijas summas atlikumu 5,92 euro.

Tādējādi atbildētājai izsniegti vairāki aizdevumi par kopējo summu 1520 euro.

[5.2] 2022. gada 25. jūlijā starp UAB ,,Legal balance invest” un SIA ,,Legal Balance” noslēgta Pilnvara, uz kuras pamata SIA ,,Legal Balance”

pilnvarota pēc saviem ieskatiem celt prasību pret parādniekiem.

Civillikuma 1828. pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

2022. gada 17. oktobrī prasītājas pilnvarotais pārstāvis nosūtījis atbildētājai Brīdinājumu par neveiktu maksājumu, kā arī par to, ja maksājumi

netiks veikti, tad lieta tiks virzīta tiesvedības uzsākšanai.

[5.3] Atbildētāja nav apstrīdējusi 2021. gada 18. novembrī ar AS ,,4finance” noslēgtā Kredītlīnijas līguma tiesiskumu, kā arī nav iesniegusi

pierādījumus tam, ka savas saistības ir izpildījusi pilnībā.

[5.4] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgajos noteikumos lietoto terminu skaidrojumu Kredītlīnijas summa ir Kredītlīnijas limita ietvaros

Aizņēmējam izmaksātā naudas summa, kuru tas vēl nav atmaksājis Aizdevējam un, kuru Aizņēmējs atmaksā Aizdevējam Līgumā noteiktajā kārtībā.

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 6.2. punktā noteikts, ka Aizņēmējs atmaksā Aizdevējam Kredītlīnijas summu un maksā Procentus par

kapitāla lietošanu par visu faktisko Kredītlīnijas summas lietošanas laiku saskaņā ar Speciālajiem līguma noteikumiem. Ja Aizņēmējs ir izmantojis Līguma

4.4. punktā paredzētās tiesības pieprasīt Kredītlīnijas summas izmaksu pieejamā Kredītlīnijas limita apmērā, tad šī no jauna izsniegtā Kredītlīnijas summa

tiek pieskaitīta jau izsniegtajai Kredītlīnijas summai.

Savukārt no Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 7.3. punkta izriet, ka Aizņēmējs apņēmies izpildīt Līguma saistības un sakarā ar to izpildi

uzņēmies nokavējuma seku un nejaušības risku. Nejaušības risku Aizņēmējs uzņemas tikai tad, ja Aizņēmējs rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem vai

pretēji Līguma noteikumiem.

[5.5] Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..].

Saskaņā ar Civillikuma 1425. pantu katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms.

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No lietas materiāliem pievienotā Cesijas līguma un parāda aprēķina izriet, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma ir 1479,76 euro.

Tiesa atzīst, ka prasītāja nevar pierādīt negatīvu faktu, proti, ka visi tai pienākošies maksājumi ir saņemti. Tas, ka atbildētāja ir atmaksājusi viņai

izsniegto aizdevumu, ir jāpierāda atbildētājai, atbilstoši Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteiktajam, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

[5.6] Tā kā lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja viņai izsniegto aizdevumu ir atmaksājusi, prasības pieteikumā norādītos faktus nav apstrīdējusi

un iebildumus par prasību nav cēlusi, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenams neatmaksātais aizdevuma pamatsummas parāds 1479,76

euro apmērā.

[6] Prasītāja lūgusi piedzīt līgumiskos procentus par kapitāla lietošanu 71,03 euro par laika periodu no 2021. gada 18. novembra līdz 2021. gada

28. decembrim;

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756. pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā,

ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbilstoši Civillikuma 1946. panta pirmajai daļai procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

[6.1] Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu terminu skaidrojumu procenti par kapitāla lietošanu ir atlīdzība Aizdevējam par

Kredītlīnijas summas lietošanu, ko Aizņēmējs maksā Aizdevējam un kas fiksēti Līgumā.

Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 6.1. punktā noteikts, ka Aizņēmējs maksā Procentus par kapitāla lietošanu tikai par tam Kredītlīnijas

līgumā noteiktajā kārtībā izsniegtajām Kredītlīnijas summām. Aizņēmuma likme tiek norādīta Speciālajos līguma noteikumos, Procentus par kapitāla

lietošanu aprēķina par katru kapitāla izmantošanas dienu. [..].

Līgumu speciālajos noteikumos norādīts, ka procentu par kapitāla lietošanu likme ir 0,12 % dienā, aizņēmuma likme 43,80 % un Gada procentu

kikme 53,76 %.

[6.2] No prasības pieteikuma un parāda aprēķina izriet, ka procenti par kapitāla lietošanu aprēķināti par laika periodu no 2021. gada

18. novembra līdz 2021. gada 28. decembrim 71,03 euro apmērā. Tiesa atzīst prasījumu par procentu par kapitāla lietošanu piedziņu par pamatotu, jo

likums neparedz svešas lietas bezatlīdzības lietošanu.

[7] Prasītājs lūdz piedzīt nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai 322,74 euro par laika periodu no 2022. gada 17. aprīļa līdz 2022. gada

24. Jūlijam.

[7.1] Civillikuma 1651. pants noteic, ka nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā

ir parādnieka, bet otrajā - kreditora nokavējums.

Savukārt Civillikuma 1652. panta 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1753. pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1759. panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

[7.2] No Speciāliem līguma noteikumiem izriet, ka nokavējuma procenti noteikti 0,22 % dienā.

Procentu kā atlīdzības par kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgu

ekvivalenci, pamatojoties uz kapitāla spēju nest augļus. [..] Procenti jāmaksā arī tad, ja kapitāls nonācis vai palicis svešā lietojumā prettiesiskas rīcības -

nokavējuma rezultātā. Šādos gadījumos procentiem nedrīkst piedēvēt soda raksturu, kaut gan procentu maksāšanas pienākums iedarbojas kā

pamudinājums parāda ātrākai nokārtošanai (Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs

prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā.- R.: Mans Īpašums, 253. lpp.).

[7.3] Tiesa atzīst, ka prasījums par nokavējuma procentu līdz lietas cedēšanai 322,74 euro par laika periodu no 2022. gada 17. aprīļa līdz

2022. gada 24. jūlijam ir apmierināms, jo minēto procentu summu sākotnējais kreditors ir cedējis prasītājam.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt arī nokavējuma procentus pēc lietas cedēšanas 1386,60 euro par laika periodu no 2022. gada 25. jūlija līdz 2023. gada

18. decembrim.

Saskaņā ar Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Kopējā atmaksājamā summa ir summa, ko veido kopējā

Kredītlīnijas summa un visas izmaksas, tai skaitā Procenti par kapitāla lietošanu, kas Aizņēmējam jāmaksā saskaņā ar Līgumu.

Saskaņā ar Vispārīgo noteikumu lietoto terminu skaidrojumu - Procenti par kapitāla lietošanu ir atlīdzība Aizdevējam par Kredītlīnijas summas

lietošanu, ko Aizņēmējs maksā Aizdevējam un kas fiksēti Līgumā.

Tiesa konstatē, ka Kredītlīnijas līguma Vispārīgie noteikumi nesatur termina ,,Nokavējuma procenti” skaidrojumu.

[8.1] Savukārt tiesa konstatē, ka Aizdevēja tiesības piemērot Aizņēmējam nokavējuma procentus ir iekļautas Kredītlīnijas līguma Vispārīgo

noteikumu 8. sadaļā ,,Atbildība”, saskaņā ar kuras 8.1.1. punktu, ja Aizņēmējs kavē no Līguma izrietošos maksājumus, Aizdevējam ir tiesības piemērot

Aizņēmējam nokavējuma procentus par katru kavējuma dienu. Nokavējuma procentu likme dienā norādīta Speciālajos līguma noteikumos [..] –

nokavējuma procenti 0,22 % dienā (aprēķinā norādīti - 3,26 euro dienā).

Tiesas ieskatā aizdevēja tiesības piemērot aizņēmējam nokavējuma procentus iekļaušana Vispārīgo noteikumu Atbildības sadaļā, norāda uz to, ka

pēc būtības ir pielīgtas aizdevēja tiesības piemērot līgumsodu, kā atbildību par saistības nepildīšanu nevis procentus par samaksas nokavējumu.

[8.2] Procentu kā atlīdzības par sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai

raksturīgo ekvivalenci, kas ietver pieņēmumu, ka kapitāls parasti nes augļus. Procentus nedrīkst uzskatīt par sodu un jaukt to ar procentos izteiktu

līgumsodu (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 114. lpp.).

Līgumsods ir uzskatāms par saistību tiesību pastiprinājuma veidu, kas iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi, turpretim procenti ir atlīdzība par

sveša kapitāla lietošanas atvēlējumu vai atdošanas kavējumu, kuru galvenā funkcija ir nodrošināt tirgus ekonomikai raksturīgo ekvivalenci. Civillikums

šiem diviem tiesību institūtiem paredz atšķirīgu regulējumu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada

21. septembra spriedums lietā Nr. SKC-98/2015).

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu. No vienas puses tas ir saistības pastiprinājums un iedarbojas kā

nelabvēlīgu seku draudi, kamēr saistība vēl nav pārkāpta. No otras puses, līgumsods kļūst par atbildības izpausmi tad, ja pastiprinājums izrādījies

nepietiekams, lai atturētu parādnieku no saistības pārkāpuma. Līgumsoda kā saistību pastiprinājuma uzdevums ir ietekmēt parādnieka gribu, iedarbojoties

uz viņa mantiskajām interesēm (Kalvis Torgāns. Saistību tiesības. Otrais papildinātais izdevums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2018, 97. lpp.).

[8.3] Līdz ar to tiesa uzskata, ka maksājums, ko prasītājs ir nosaucis par nokavējuma procentiem, ir kvalificējams kā līgumsods.

Civillikuma 1716. panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā).

Minētā panta trešā daļa noteic, ka līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi piedzenami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījuma praksei.

Tā kā atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu kavējumu, tiesa uzskata, ka prasītājam ir tiesības no atbildētājas saņemt līgumsodu 147,98 euro, kas ir

10 % no pamatparāda (1479,76 euro).

Bez tam tiesa konstatē, ka prasītāja aprēķinātie procenti pārsniedza pamatsummas apmēru, kas ir pretrunā Civillikuma 1763. panta nosacījumiem.

[8.4] Noraidot prasību par līgumsoda 1238,62 euro piedziņu, ko prasītājs nosaucis par nokavējuma procentiem un, iztulkojot Kredītlīnijas līguma

Vispārīgo noteikumu 8.1.1. punktu kopsakarā ar 8. sadaļu ,,Atbildība”, tiesa ņem vērā Civillikuma 1508. panta noteikumus, kas noteic, ka saudzīgākam

iztulkojumam dodama priekšroka pret citiem, un uz tā pamata priekšroka ir tam, kurš vismazāk saista parādnieku, un Civillikuma 1509. panta

noteikumus, kas noteic, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš attiecīgajā

gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk.

[9] No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs no atbildētājas lūdzis piedzīt sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumus 17 euro, kas sastāv no

- 10 euro (7 euro par informatīvo paziņojumu izsūtni un 3 euro par PMLP datu pārbaudi), pamatojoties uz Kredītlīnijas līguma vispārīgajiem

noteikumiem 7.4. punktu;

- 7 euro par informatīvo paziņojumu izsūtni.

[9.1] Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 7.4. punktā noteikts, ja Aizdevējs Aizņēmējam ir nosūtījis parastas vai ierakstītas vēstules ar

atgādinājumiem par no Līguma izrietošo saistību izpildes kavēšanu, Aizdevējam ir tiesības piedzīt no Aizņēmēja izdevumus, kas saistīti ar vēstules

sagatavošanu un nosūtīšanu, par katru šādu vēstuli atbilstoši Aizdevēja cenrādim.

Kredītlīnijas Cenrādī norādīts, ka vēstules par saistību apmēru sagatavošanu un nosūtīšanu izdevumi ir 7 euro.

Savukārt Vispārīgo noteikumu 7.8. punktā noteikts, ka Aizņēmēja Kredītlīnijas līgumā noteikto saistību izpildes kavējuma gadījumā, Aizdevējam ir

tiesības piemērot un Aizņēmējam ir pienākums atlīdzināt Aizdevējam radušos izdevumus saistībā ar parāda atgūšanai veiktajām darbībām, kas tiek

īstenotas, lai aicinātu Aizņēmēju labprātīgi izpildīt Kredītlīnijas līgumā noteiktās saistības. Izdevumi tiek aprēķināti atbilstoši aizdevēja cenrādim

Par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās datubāzes pārbaudi Aizdevējam ir tiesības pieprasīt no Aizņēmēja 5 euro.

[9.2] Tiesai nav pamata apšaubīt, ka sākotnējam kreditoram ir radušies izdevumi par paziņojumu nosūtīšanu atbildētājam, kā arī izdevumi par

atbildētājas deklarētās dzīvesvietas pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā, jo, lai tiktu nosūtīts paziņojums ir jāpārbauda atbildētājas deklarētās dzīvesvietas

adrese.

Bez tam, lai arī Kredītlīnijas līguma Vispārīgo noteikumu 7.8.punktā paredzētas Aizdevēja tiesības no Aizņēmēja pieprasīt 5 euro par datu bāzes

pārbaudi, prasītāja no atbildētājas izdevumus par atbildētājas datu pārbaudi lūgusi piedzīt 3 euro apmērā.

[9.3] Pamatojoties uz minēto no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama sākotnējā kreditora parāda piedziņas izdevumi 17 euro apmērā.

[10] Saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmo un otro daļu parādniekam ir pienākums atlīdzināt parāda atgūšanas

pakalpojuma sniedzējam radušos parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību; parāda

atgūšanas izdevumiem jābūt samērīgiem un objektīvi pamatotiem.

Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram

(izņemot tos izdevumus, kurus Ministru kabinets atzinis par neatlīdzināmiem).

Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 ,,Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri

nav atlīdzināmi” 2.punktā (redakcijā līdz 2024. gada 25. jūlijam) noteikts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka

pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: 2.1. par rakstiska paziņojuma sagatavošanu

un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par

nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā septiņus euro;

2.2. par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā desmit euro parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis

maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

[10.1] Tā kā prasītājai radušies izdevumi sakarā ar atbildētājas aicināšanu labprātīgi nokārtot parādsaistības, kā arī informējot par nenokārtotajām

saistībām ar atgādinājuma vēstulēm, tiesa uzskata, ka no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ārpustiesas parāda atgūšanas izdevumi 17 euro.

[10.2] Tiesa norāda, ka parāda atgūšanas izdevumus nav pamata ieskaitīt pamatparāda summā.

[11] Prasības pieteikumā ietverts lūgums atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no neatmaksātās parāda summas par

laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[11.1] Saskaņā ar Civillikuma 1765. panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 15. decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem

tiesāšanās izdevumiem.

[11.2] Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr.SKC-1331/2016) likumiskie

procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195. panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes

nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[11.3] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760. un 1765. pantu, kā arī 2021. gada

15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu, prasītājam par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa

beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no kopējās ar spriedumu

piedzītās summas 2284,15 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[12] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,

bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Iesniedzot prasības pieteikumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta ,,b” apakšpunktam prasītāja samaksājusi valsts

nodevu 366,41 euro.

[12.1] Ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikto, un to, ka prasība apmierināta 62,40 % apmērā, no atbildētājas par labu

prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva 228,64 euro.

[13] Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi.

Civilprocesa likuma 39. panta otrā daļa noteic, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu,

tulkošanu, rakstveida pierādījumu atgriešanu saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Summas, kas nepieciešamas

izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu

atgriešanu, iemaksā valsts, kā to noteic Civilprocesa 40. panta pirmā daļa.

2022. gada 11. janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr. 20 ,,Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. punkts noteic, ka

izdevumu apmērs vienam pasta sūtījumam, ar kuru tiek nosūtītas tiesas pavēstes vai citi tiesas dokumenti, veido 2 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajam tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no

atbildētāja valsts ienākumos.

[13.1] Ņemot vērā to, ka konkrētajā lietā nosūtīts 1 pasta sūtījums, kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2 euro piedzenami no atbildētājas

valsts ienākumos.

[14] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa

nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

[14.1] Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to tiesa atzīst par

pamatotu noteikt, ka atbildētājai spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 39. panta pirmās daļas 5. punktu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195.,

204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214,

- pamatparādu 1479,76 euro;

- sākotnējā kreditora izdevumus 17 euro;

- parāda piedziņas izdevumus 17 euro;

- līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par laika periodu no 2021. gada 18. novembra līdz 2021. gada 28. decembrim 71,03 euro;

- nokavējuma procentus līdz lietas cedēšanai par laika periodu no 2022. gada 17. aprīļa līdz 2022. gada 24. jūlijam 322,74 euro;

- līgumsodu par laika periodu no 2022. gada 25. jūlija līdz 2023. gada 18. decembrim 147,98 euro un

- tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 228,64 euro, pavisam kopā 2284,15 euro (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit četri euro un 15

centi).

Parādsaistību summu ieskaitīt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, norēķinu kontā LV32HABA0551053090257, AS

,,Swedbank”.

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda, kas nosaukti par nokavējuma procentiem 1238,62 euro (viens tūkstotis divi simti trīsdesmit astoņi euro un

62 centi) piedziņu.

Noteikt UAB ,,Legal balance invest”, reģistrācijas Nr. 306113214, tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā no kopējās ar

spriedumu piedzītās summas 2284,15 euro (divi tūkstoši divi simti astoņdesmit četri euro un 15 centi), ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2 euro (divi euro).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs Tiesu , reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un mērķis - ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi civillietā Nr.C33428824.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts ienākumos, maksājumu apliecinošu dokumentu nekavējoties iesniegt Rīgas

rajona tiesā, lai netiktu uzsākta piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, no sprieduma sastādīšanas dienas, 2024. gada 6. decembra,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese A.Galauliņa