Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for electricity bill arrears, interest, and penalty.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's appeal and fully allowed the plaintiff's claim for electricity bill arrears, interest, and penalty. The defendant had failed to contest the plaintiff's calculations for overdue payments and agreed penalties under the contract. Consequently, the court ordered the defendant to pay the total sum including interest and court costs.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1756., 1759., 1765., 1720. panti; Civilprocesa likuma 41., 195., 204.1 panti: The court must support the plaintiff's claim for arrears, interest, and penalties if the defendant does not provide valid evidence to the contrary, and the plaintiff's calculations are not disputed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C32 1581 17/1
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2017.gada 1.septembrī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis A.Vasiļevskis
rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu. Tiesa
konstatēja
2017.gada 20.janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā AS „Latvenergo” (turpmāk – prasītāja) cēlusi prasību pret /pers. A/ (turpmāk –
atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1432., 1587., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, 2009.gada
21.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta
noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29., 32.punktu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai
parādu EUR 911,85, likumiskos 6 procentus gadā no parāda pamatsummas, kas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda EUR 207,91, līgumsodu EUR
76,64, valsts nodevu EUR 179,46, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70, kopā EUR 1380,56. Noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz
sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās pamatsummas.
Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar 2007.gada 31.maija ar atbildētāju savstarpēji noslēgto līgumu Nr.1006793488, par elektroenerģijas
piegādi, nekustamajam īpašumam /adrese/ (turpmāk – objekts) tika piegādāta elektroenerģija. Lietojot elektroenerģiju atbildētājai bija pienākums ievērot
2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta noteikumus „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.793, kas regulē elektroenerģijas piegādi
parāda rašanās laikā un 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumus „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.914 (spēkā
no 2011.gada 15.decembra) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju. Saskaņā ar noteikumiem un līguma 2.2.1.punktu atbildētājai bija pienākums
katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša
beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā. Saskaņā ar līguma 3.2.3.punktu atbildētājai, rēķina apmaksas
kavējuma gadījumā, par katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas. Saskaņā ar līguma noteikumiem, ja
lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to 7 dienas iepriekš rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās
par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši līguma nosacījumiem (5.4.punkts). Līguma darbības izbeigšana vai jauna līguma noslēgšana ar citu lietotāju,
neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju (5.6.punkts). Ja lietotājs, atbrīvojot objektu nav par to informējis piegādātāju,
lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju (5.7.punkts). Atbildētāja nav informējusi prasītāju
par līguma izbeigšanu. Pēc prasītājas darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par patērēto elektroenerģiju, kā
rezultātā objektā par laika posmu no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2013.gada 26.martam ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo
summu EUR 911,85 apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 12.martā un 2016.gada 17.novembrī atbildētāja tika brīdināta par parāda samaksu un viņai tika dots
termiņš parāda apmaksai līdz 2016.gada 21.decembrim. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētāja nereaģēja, parādu neapstrīd. Līdz prasības iesniegšanas
dienai parāds nav samaksāts. Prasītāja uzskata, ka atbildētāja ar savu bezdarbību radīja prasītāji tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītāja nav saņēmusi
samaksu par piegādāto elektroenerģiju parāda summas EUR 911,85 apmērā un līgumsoda EUR 76,64 apmērā. Likumiskie 6% gadā no nenomaksātās
parāda summas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda EUR 207,91 un aprēķināti no dienas, kad līgumsoda apmērs sasniedza 10% apmēru no
pamatparāda summas līdz 2017.gada 17.janvārim.
Civillikuma 1811. pants nosaka, katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, tas ir, nolīdzinot
parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar naudu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja vienmēr cenšas panākt strīda ārpustiesas risinājumu. Tādēļ jau nosūtot brīdinājumu, ir aicinājuši norādīt
atbildētājas iebildumus pret prasījumu.
2017.gada 27.janvārī atbildētājai uz prasības pieteikumā norādīto adresi nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta otrajā daļā noteiktajam atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma
taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 25025.panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2017.gada 5.jūnijā pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā un sprieduma
noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 1.septembrī.
Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 31.maijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.1006793488 par elektroenerģijas piegādi
patērētājam pēc adreses /adrese/.
No minētā līguma redzams, ka prasītāja apņēmusies piegādāt /adrese/ elektroenerģiju, bet atbildētāja saskaņā ar minētā līguma 2.2.1.punktu
apņēmies katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt
noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav izdarīts termiņā.
No prasītājas rēķina Nr.201057698662 kas izrakstīts 2012.gada 24.aprīlī, redzams, ka laika periodā no 2010.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada
7.februārim elektroenerģijas patēriņš objektā /adrese/ sastāda 4715 kWh, par ko aprēķināta samaksa EUR 587,85 (Ls 413,14).
No prasītājas rēķina Nr.201105896976 kas izrakstīts 2012.gada 21.septembrī, redzams, ka laika periodā no 2012.gada 8.februāra līdz
2012.gada 20.septembrim elektroenerģijas patēriņš objektā /adrese/ sastāda 1432 kWh, par ko aprēķināta samaksa EUR 178,51 (Ls 125,46).
No prasītājas rēķina Nr.201154805044 kas izrakstīts 2013.gada 28.martā, redzams, ka laika periodā no 2012.gada 21.septembra līdz
2013.gada 26.martam elektroenerģijas patēriņš objektā /adrese/ sastāda 984 kWh, par ko aprēķināta samaksa EUR 145,49 (Ls 102,25).
No 2014.gada 12.marta un 2016.gada 17.novembra brīdinājumiem redzams, ka atbildētāja tika brīdināta par parāda samaksu un viņai tika dots
termiņš parāda apmaksai līdz 2016.gada 21.decembrim.
Lietā nav iegūti pierādījumi, ka, prasītāja nebūtu izpildījusi savas no līguma izrietošas saistības un nav piegādājusi elektroenerģiju dzīvoklim /adrese/.
Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja ir apmaksājusi rēķinus, līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka
samaksa prasītājas norādītajā periodā nav veikta, jo saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu EUR 911,85 par laika periodu no 2010.gada
1.aprīļa līdz 2013.gada 26.martam par patērēto elektroenerģiju dzīvoklī Nr.107, /adrese/.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas EUR 207,91 apmērā par laika periodu no 2013.gada
27.marta līdz 2017.gada 17.janvārim un līgumsodu EUR 76,64 apmērā, kas aprēķināts 10% apmērā no parāda summas par laika periodu no 2012.gada
24.maija līdz 2013.gada 26.martam.
Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1759.pants
nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu
bezprocentīgs.
Attiecīgi Civillikuma 1765.pants nosaka, ka procentu apmērs cieši jānoteic aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajos gadījumos, kad likums
noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši simti gadā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo un otro daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi
vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt
noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par
neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
No 2007.gada 31.maija līguma Nr.1006793488 3.2.3.punkta izriet, ka atbildētāja uzņēmusies saistību rēķina apmaksas kavējuma gadījumā par
katru nokavēto apmaksas dienu maksāt līgumsodu 0,15 % apmērā no parāda summas.
Atbildētāja prasītājas iesniegtos procentu un līgumsoda aprēķinus nav apstrīdējusi, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos
rakstveida pierādījumus un likumiskos nokavējuma procentu un līgumsoda aprēķinu.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1756., 1759.pantu, 1720.panta 2.punktu atbildētājai jāmaksā prasītājai nokavējuma
procenti EUR 207,91 apmērā un līgumsods EUR 76,64 apmērā.
Tādejādi tiesa atzīst par pamatotu prasību un apmierināmu pilnā apmērā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus, līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva EUR 179,46 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR
4,70.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma
izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos
procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt
likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu sprieduma daļā par piedziņu labprātīgas izpildes termiņš nosakāms 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 190., 193., 195., 2041.pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu EUR 911,85
(deviņi simti vienpadsmit euro 85 centi), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 27.marta līdz 2017.gada 17.janvārim EUR
207,91 (divi simti septiņi euro 91 cents), līgumsodu par laika periodu no 2012.gada 24.maija līdz 2013.gada 26.martam EUR 76,64 (septiņdesmit seši
euro 64 centi), tiesāšanās izdevumus - valsts nodevu EUR 179,46 (viens simts septiņdesmit deviņi euro 46 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
EUR 4,70 (četri euro 70 centi), kopā piedzenot EUR 1380,56 (viens tūkstotis trīs simti astoņdesmit euro 56 centi).
Noteikt, ka piedzenamie naudas līdzekļi pārskaitāmi AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, uz norēķinu kontu
LV93UNLA0050007013441, kas atvērts AS „SEB banka”.
Noteikt AS „Latvenergo”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos 6% gadā līdz sprieduma izpildei no pamatparāda
summas EUR 911,85 (deviņi simti vienpadsmit euro 85 centi).
Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Kancelejā spriedums pieejams 2017.gada 1.septembrī.
Tiesnesis A.Vasiļevskis