Court dismissed appeal against funding decision, ruling no conflict of interest existed for evaluator.

Lietas Nr. A420242024

A42-00794-25

ECLI:LV:ADRJLTN:2025:0530.A420242024.7.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2025. gada 30. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,

piedaloties pieteicējas – /Nosaukums A/ – pārstāvim /Persona A/,

atbildētājas – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās biedrības /Nosaukums B/ pilnvarotajai pārstāvei /Persona B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc biedrības /Nosaukums A/ pieteikuma par

/Nosaukums B/ priekšsēdētāja vietnieka 2024. gada 16. oktobra lēmuma Nr. 38-L/2.k „Lēmums par biedrības

/Nosaukums A/ sūdzības noraidīšanu” atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja – biedrība /Nosaukums A/ – 2024. gada 18. jūlijā iesniedza projekta iesniegumu Nr.

2024/CL20/2/C0LA19.22.01/3 „Āra sporta infrastruktūras pilnveidošana – āra tenisa kortu izveide” (turpmāk –

Projekts) /Nosaukums B/ (turpmāk – /Nosaukums B/) izsludinātajā atklātajā projektu iesniegumu konkursā Eiropas

Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.

gadam pasākuma „Kopienu spēcinošas un vietas attīstības sekmējošas iniciatīvas” rīcībā „Publiskās infrastruktūras

pieejamības uzlabošana un attīstība, sabiedrisko aktivitāšu dažādošana, sabiedrības ierosināto aktivitāšu atbalsts

vietējo kopienu attīstībai un stiprināšanai” ar nepieciešamo publisko finansējumu 49 986,50 euro.

Ar /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētāja 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. 30-L/4-2.k (turpmāk –

sākotnējais lēmums) Projekts, iegūstot 15,33 punktus, tika noraidīts finansējuma trūkuma dēļ.

Pieteicēja sākotnējo lēmumu apstrīdēja, kā rezultātā /Nosaukums B/ padomes priekšsēdētāja vietnieks 2024.

gada 16. oktobrī pieņēma lēmumu Nr. 38-L/2.k „Lēmums par biedrības /Nosaukums A/ sūdzības noraidīšanu”

(turpmāk – Lēmums), ar kuru sākotnējais lēmums atstāts spēkā, Projektam atkārtotajā vērtēšanā piešķirot 11,5

punktus.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[1.1] /Nosaukums B/, vērtējot Projektu, nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, proti, ir ievērota Ministru

kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumos Nr. 580 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas

vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana”” (turpmāk – Atbalsta noteikumi),

/Nosaukums B/ sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijā 2023.-2027. gadam (turpmāk – Stratēģija),

/Nosaukums B/ padomes nolikumā un Projektu vērtēšanas metodikā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku

attīstībai 4. rīcībā (turpmāk – Metodika) noteiktā kārtība; interešu konflikts nav pieļauts. /Nosaukums B/ nesniegs

vērtējumu pieteicējas subjektīvajam viedoklim par /Nosaukums B/sadarbību” ar /Pilsēta/ novada pašvaldību

(turpmāk – pašvaldība).

[1.2] Metodikas mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju projektu iesniegumu vērtēšanā. Metodikā ir definēti ne

tikai kritēriji, bet arī projekta iesniegumā norādāmā informācija, lai saņemtu maksimālo punktu skaitu attiecīgajā

kritērijā. Projektu pārvērtēja trīs vērtētāji, kas iepriekš to nebija vērtējuši; viens no vērtētājiem, tāpat kā pirmreizējā

vērtēšanā, nav saistīts ne ar /Nosaukums B/, ne ar /Pilsēta/ novadu.

[1.2.1] Administratīvajā vērtēšanas kritērijā 2.1. „Projektu iesniegumu iesniegšana” pamatoti piešķirts

samazināts punktu skaits, jo nav iesniegts projekta realizēšanas vietas nomas līgums. Lai arī Atbalsta noteikumi

paredz iespēju nomas līgumu iesniegt līdz Projekta uzsākšanai, konkrētajā gadījumā nomas līguma neesība ir

būtiska, jo iesnieguma iesniegšana pašvaldībai nav garantija, ka zemesgabals tiks iznomāts. Kritiku neiztur

pieteicējas norādītais, ka par nomu ir panākta mutiska vienošanās ar /Nosaukums/ pagasta pārvaldi. Minētais

norāda uz to, ka pieteicēja nepārzina kārtību, kādā notiek pašvaldības īpašumu iznomāšana; šādu lēmumu nepieņem

pagasta pārvalde, bet gan domes deputāti. Tāpat kritiku neiztur norāde, ka nomas līgums nav noslēgts, lai

nenodibinātu saistības pirms Projekta apstiprināšanas; līgumā var atrunāt tā laušanas nosacījumus. Šai kritērijā

Projekts varētu saņemt pozitīvu vērtējumu, tam pievienojot arī lēmumu par zemesgabala iznomāšanu. Tas, ka

pieteicēja 2024. gada 18. jūlijā iesniegusi pašvaldībai lūgumu iznomāt zemi, norāda uz to, ka pieteicēja nav

pietiekami atbildīgi plānojusi un gatavojusi Projektu.

[1.2.2] Kvalitatīvajā kritērijā 3.3. „Projekta mērķauditorija” pamatoti samazināts punktu skaits, jo nav

skaidrots visas sabiedrības, pagasta iedzīvotāju ieguvums no sakārtotā laukuma, kas būs slēgts un pamatā pieejams

pieteicējas biedriem un viņu bērniem. Apgalvojums, ka tenisu var spēlēt jebkurā vecumā un tāpēc ikviens ir mērķa

grupa, ir vispārīgs un nav pierādāms. Projektā nav minētas aktivitātes, kas veicinātu citu sabiedrības locekļu iesaisti

vai vismaz informēšanu par tenisu. Projektā nav norādīti kvantitatīvie rādītāji ne tiešajai, ne netiešajai mērķa

grupai.

[1.2.3] Kvalitatīvajā kritērijā 3.5. „Projekta rezultātu uzturēšana pēc projekta īstenošanas – dzīvotspēja”

pamatoti samazināts punktu skaits, jo Projektā nav aprakstīta tenisa laukuma uzturēšana, kas nav tas pats, kas

izmantošana. Uzturēšana ietver gan dabīgā nolietojuma seku mazināšanu, gan infrastruktūras uzturēšanu. Pieteicēja

atsaukusies uz biedru resursiem, taču Projektā nav sniegta informācija par pieteicējas finanšu un cilvēkresursu

kapacitāti. Pašvērtējumā ir norāde, ka uzturēšana notiks sadarbībā ar /Nosaukums/ pagasta pārvaldi, taču konkrēta

sadarbības forma nav skaidrota; nav ņemts vērā, ka pagasta pārvalžu budžetu nosaka dome.

[1.2.4] Kvalitatīvajā kritērijā 3.6. „Projekta rezultāta publiskā pieejamība” punktu samazinājums ir

pamatots. Atbilstoši metodikai 2 punktus var saņemt, ja projekta rezultāts ir publiski pieejams neierobežotā laikā

katru nedēļas dienu jebkuram iedzīvotājam, 1 punktu var saņemt, ja rezultāts ir publiski pieejams ierobežotā laikā,

ir publiskots darba laiks jebkuram iedzīvotājam, 0,5 punktus var saņemt, ja rezultāts pieejams tikai pēc

pieprasījuma. Vērtējums 0,66 punkti norāda, ka vērtētāju viedoklis atšķīrās, savukārt atkārtotajā vērtēšanā visi trīs

vērtētāji piešķīra 0,5 punktus.

[1.2.5] Kvalitatīvajā kritērijā 3.7. „Riski” punkti pamatoti nav piešķirti, jo Projektā nav definēti un analizēti

riski, nav aprakstītas korektīvās rīcības. Riski norādīti pašvērtējumā, kas ir Projekta pielikums. Pat ņemot vērā

pašvērtējumā definētos riskus, Projekts nevarētu saņemt maksimālo punktu skaitu, jo riski nav analizēti un nav

uzskaitītas korektīvās rīcības, piemēram, ja pašvaldība nepiešķir nomas tiesības vai līdzfinansējumu.

[1.2.6] Kvalitatīvajā kritērijā 3.8. „Projekta izmaksas” pamatoti samazināts punktu skaits, jo Projektā, kā

minēts iepriekš, nav norādīts pašfinansējuma avots, paļaujoties tikai uz pašvaldības līdzfinansējumu, kura

maksimālais apmērs ir 5000 euro, savukārt nepieciešamais pašfinansējums ir 14 995,95 euro.

[1.2.7] Kvalitatīvajā kritērijā 3.9. „Norādīta atbalsta pretendenta kapacitāte īstenot projekta iesniegumā

paredzēto” pamatoti samazināts punktu skaits, jo nav aprakstīta pieteicējas kapacitāte Projektu īstenot. Jāvērtē

pieteicējas darbības ilgums un no tā izrietošās zināšanas, prasmes un pieredze projektu īstenošanā, administrēšanas

prasmes, finanšu kapacitāte, materiālie resursi.

[1.2.8] Kvalitatīvajā kritērijā 3.10. „Projekta īstenošanas vieta” pamatoti piešķirts 1 punkts, lai arī

pieteicējai šķiet, ka kritērijs nav pietiekami izstrādāts. Pieteicējai bija tiesības piedalīties /Nosaukums B/

organizētajos pasākumos pirms Stratēģijas izstrādes un paust viedokli par sev aktuālās teritorijas nepieciešamībām.

[1.2.9] Specifiskajā kritērijā punkti pamatoti nav piešķirti, jo tos piemēro gadījumos, kad vienā projektu

konkursa kārtā divi vai vairāki projekti pēc pirmo trīs vērtēšanas kritēriju kopsummas saņem vienādu punktu

skaitu.

[2] 2024. gada 13. novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par Lēmuma

atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Augstāks punktu skaits piešķirts pašvaldības projektam „Publiskās infrastruktūras uzlabošana pie

/Nosaukums/ ezera” (turpmāk – pašvaldības projekts), tādējādi liedzot pieteicējai saņemt atbalstu. Pieteicēja

vērtēšanas procesā saskārās ar necaurspīdīgumu, objektivitātes trūkumu un negodīgumu. Tas, ka Projekts novērtēts

būtiski zemāk nekā pašvaldības projekts, liecina par neobjektivitāti. Abi projekti nav vērtēti pēc vienādiem

kritērijiem. Turklāt pašvaldības projektā sniegta nepatiesa informācija. /Nosaukums B/ nav izpratnes, ka tenisa

korts ir specifiska sporta infrastruktūra, kuras kapacitāte ir ierobežota no 10 līdz 16 tenisistiem dienā. Pašvaldību

likuma 4. panta pirmās daļas 7. punkts ietver sporta attīstības veicināšanu un uzliek pašvaldībai zināmu pienākumu

atbalstīt sportistus. Pašvaldība ilgāk par trīs mēnešiem nav atbildējusi uz pieteicējas iesniegumu par zemes nomu.

Atbalsta noteikumi ļauj nomas līgumu pievienot līdz Projekta uzsākšanai. Riski aprakstīti un analizēti Projekta

pielikumā „Pašvērtējums”, jo projekta pieteikuma veidlapā sadaļa „Riski” nav atrodama. Atbilstoši Metodikai 0

punktus saņem, ja projekta iesniegumā vai pavaddokumentos nav aprakstīti ne riski, ne to novēršanas iespējas.

Vērtētāji bijuši pavirši, nepārzinot savus dokumentus, vai punktus samazinājuši apzināti.

[2.2] Lēmumā ietvertas vairākas nepamatotas norādes, piemēram, ka nav pieļauti procesuāli pārkāpumi un

interešu konflikts (vērtētāji nav identificēti, tādēļ par to nevar pārliecināties); ka viens vērtētājs nav saistīts ne ar

/Nosaukums B/, ne ar /Pilsēta/ novada teritoriju (pēc amatpersonas deklarācijas arī šī persona ir saistīta ar /Pilsēta/

novadu); ka apgalvojums, ka tenisu var spēlēt jebkurā vecumā un tāpēc mērķa grupa ir ikviens, nav pierādāms un

ir vispārīgs (Starptautiskā Tenisa federācija atbalsta un veicina tenisa spēli visā pasaulē dažādās vecuma grupās un

līmeņos, tas ir mūža sporta veids); ka nav datu par ciema, pagasta bērnu skaitu (vai tiešām prasība ir samērīga).

[2.3] Dokumentācijā informācija attiecībā uz maksimāli iegūstamo punktu skaitu, kā arī minimālo punktu

skaitu ir izmainīta. Minimālais punktu skaits, lai vispār pretendētu uz finansējumu, ir 11 vai 12 punkti. Būtiska

sākotnējos materiālos norādītā informācija neatbilst informācijai, kas parādās vēlākos vērtēšanas materiālos.

Minētais liek apšaubīt /Nosaukums B/ objektivitāti un kompetenci.

[2.4] Lēmumā nav identificējami Projekta pārvērtētāji un punktu skaits ir samazināts vēl par trešdaļu, kas

rada pārliecību, ka punktus var ielikt, kā vajag un kā ir izdevīgāk. Šaubas par vērtētāju objektivitāti un kompetenci

liek apšaubīt vērtējumu.

[3] /Nosaukums B/ tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

norādīto, papildus paskaidrojot turpmāko.

[3.1] No pieteikuma neizriet pamatojums tam, kāpēc Lēmums būtu atzīstams par prettiesisku. Pieteikumā

norādītais liecina par to, ka pieteicēja joprojām nav sapratusi vērtēšanas procesu, proti, ka projekti netiek vērtēti

savstarpējā salīdzinājumā. Lēmumā sniegtas juridiski pamatotas atbildes uz pieteicējas iebildumiem par

konkrētiem kritērijiem.

[3.2] Neskatoties uz to, ka Projekts atkārtotajā vērtēšanā ieguva 11,5 punktus, pieteicējas stāvoklis netika

pasliktināts, jo ar Lēmumu Projekta noraidīšanas pamatojums netika mainīts, bet gan atstāts spēkā sākotnējais

lēmums. Vērtēšanas procesu un Lēmumu neietekmēja arī nesakritības veidlapās, jo Projekts tika noraidīts

finansējuma trūkuma dēļ, nevis tāpēc, ka neieguva minimālo punktu skaitu.

[3.3] Lai gan pieteicēja vairākkārt norāda, ka Projekts ir vietējās kopienas virzīts un vietējās sabiedrības

interesēs, dokumenti, kas to apliecinātu, Projektam nav pievienoti. Turklāt pieteicēja dibināta 2024. gada 19. jūnijā

un reģistrēta 2024. gada 27. jūnijā, kas ir pēc projektu izsludināšanas. Minētais ļauj secināt, ka pieteicēja dibināta

nolūkā iesniegt Projektu. Tas attiecīgi ietekmē Projekta kvalitatīvo saturu.

[3.4] Pieteicējas viedoklis par pašvaldības neapstrīdamu pienākumu nodrošināt gan nomas tiesības, gan

finansējumu norāda uz pieteicējas neizpratni par pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesiem.

[4] 2025. gada 8. maijā tiesā saņemti pieteicējas pieteikuma papildinājumi, kuros pieteicēja precizē

kritērijus, kuros atkārtotajam novērtējumam nepiekrīt, kā arī norāda turpmāko.

[4.1] Atkārtotais vērtējums nav spēkā, jo ar Lēmumu tika atstāts spēkā sākotnējais lēmums un attiecīgi arī

vērtējums, savukārt pēc Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) iejaukšanās lēmums par Projekta noraidīšanu

finansējuma trūkuma dēļ ir atcelts un pieteicējai ir iespēja Projektu realizēt, ņemot vērā sākotnējo vērtējumu. Lai

gan atkārtotais vērtējums nav spēkā, piešķirto punktu skaits tika mehāniski apgriezts, iespējams, apzināti sagrozīts,

lai pieteicēja nevarētu piedalīties, izvirzītas nepamatotas prasības, noniecinātas pieteicējas iespējas Projektu

realizēt, kā arī vērtēšanas procesā pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi. Atkārtotais vērtējums bija apzināta

pieteicējas noniecināšana, vietas ierādīšana, varas un arogances demonstrācija.

[4.2] Procesuāls pārkāpums, kuram ir tieša ietekme uz Projektu, saistīts ar to, ka tenisa korts ir paredzēts

/Nosaukums/ muižas teritorijā, kas saskaņā ar Stratēģijas P3 pielikumu ļauj pretendēt uz paaugstinātas intensitātes

atbalstu. Šis pielikums nebija publicēts, tādējādi rupji pārkāpta procedūra. Atbilstoši dienesta vadlīnijām Stratēģija

jāpublicē pilnā apmērā. Minētais liedza pieteicējai izmantot normatīvus, kas paredz paaugstinātu atbalsta

intensitāti. Par P3 pielikumu pieteicēja uzzināja 2024. gada 3. decembrī, tiekoties ar dienesta pārstāvi. Pēc

pieteicējas pieprasījuma /Nosaukums B/ P3 pielikumu Stratēģijā publicēja 2024. gada 6. decembrī. Projekta

vērtēšanas laikā /Nosaukums B/ pat nepacentās pieteicēju informēt par šāda dokumenta esību.

[4.3] Iepazinusies ar individuālajiem vērtētāju vērtējumiem, pieteicēja vienā no vērtējumiem konstatēja

būtisku atšķirību, proti, viens vērtētājs bija piešķīris 9,50 punktus, lai gan sākotnējā vērtēšanā piešķirtais punktu

skaits, iespējams, bija vismaz 15 punkti. Šāda punktu starpība rada pamatotas šaubas par vērtēšanas objektivitāti

vai liecina par nekonsekvenci. Tādējādi ir apšaubāma gan konkrētā vērtētāja, gan citu vērtētāju kompetence un

objektivitāte. Tik ievērojama novērtējuma atšķirība var liecināt arī par apzinātu rīcību.

[5] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē uzturēja pieteikumā ietverto prasījumu, savukārt atbildētājas pārstāve

pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos

pierādījumus, atzīst, ka pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

[7] Tā kā liela daļa pieteicējas argumentu balstīti Projekta salīdzinājumā ar pašvaldības projektu, tiesa

vispirms vēlas papildus jau lēmumā par lietas ierosināšanu norādītajam uzsvērt, ka projekta pieteikumi netiek

vērtēti, tos savstarpēji salīdzinot, bet gan individuāli izvērtējot katra iesniegtā projekta atbilstību noteiktajiem

kritērijiem, līdz ar to tam, kā novērtēts pašvaldības projekts, nav ietekmes uz Projekta vērtējumu, proti, Projektam

piešķirto punktu skaitu un secīgi finansējuma piešķiršanu. Pieteicējai ir tiesības lūgt tiesu pārbaudīt tikai to, vai

Projekts ir novērtēts atbilstoši, bet pieteicējai nav subjektīvu tiesību lūgt tiesu pārbaudīt pašvaldības projekta

vērtējumu un citus ar to saistītus jautājumus.

Minētajam piekritis arī Senāts, norādot, ka no tiesību normām neizriet projekta iesnieguma iesniedzēja

tiesības iebilst pret vietējas rīcības grupas lēmumu par noteikta punktu skaita piešķiršanu cita pretendenta

projektam jeb pārbaudīt tādu lēmumu, kas tiek pieņemts cita pretendenta projekta iesnieguma izvērtēšanas

rezultātā. Ja vienam projektam, vērtējot tā atbilstību kritērijiem, tiek piešķirts noteikts punkts skaits, tas pats par

sevi neietekmē to, cik punktu par atbilstību kritērijiem tiek piešķirts citam projektam, jo, kā minēts jau iepriekš,

projektu iesniegumi projektu konkursā netiek salīdzināti, bet gan tiek vērtēti individuāli. Tādējādi tas, kā tika

novērtēts cita pretendenta projekts, nevar ietekmēt to, cik punktu tika piešķirts Projektam un kāds lēmums tā

rezultātā tika pieņemts. Tas savukārt nozīmē, ka cita pretendenta projekta iesnieguma vērtēšanas process un tā

rezultātā pieņemtais lēmums pats par sevi neskar pieteicējas tiesības piedalīties projektu konkursā un pretendēt uz

finansējuma saņemšanu. Personas tiesības piedalīties projektu konkursā nenozīmē personas tiesības saņemt

publisko finansējumu. Publiskais finansējums personai piešķirams, ja tās projekts atbilst noteiktajiem kritērijiem un

izpildās pārējie projekta konkursa noteikumi. Savukārt konkrētā projekta atbilstība projekta konkursa noteikumiem,

kā jau norādīts, nav atkarīga no cita projekta atbilstības (Senāta rīcības sēdes 2025. gada 24. februāra lēmuma lietā

Nr. SKA-382/2025 (ECLI:LV:AT:2025:0224.A420242024.6.L) 4. punkts).

Ievērojot minēto, tiesa nevērtēs pieteicējas norādīto attiecībā uz pašvaldības projektu vai pašvaldības rīcību,

piedaloties projektu konkursā.

[8] Kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklāta projektu iesniegumu konkursa veidā

Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervences „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas

vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošana” aktivitātē „Vietējās ekonomikas

stiprināšanas iniciatīvas” un „Kopienu spēcinošas un vietas attīstību sekmējošas iniciatīvas”, noteic Atbalsta

noteikumi.

Saskaņā ar Atbalsta noteikumu 23. punktu atbalstu aktivitātē „Kopienu spēcinošas un vietas attīstību

sekmējošas iniciatīvas”, kurā Projektu iesniegusi pieteicēja, atbilstoši vietējās attīstības stratēģijai piešķir vietējās

teritorijas (tostarp dabas un kultūras objektu) sakārtošanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un

sasniedzamību, un sabiedrisko aktivitāšu (tostarp viedo ciemu, apmācības un interešu klubu, kultūras, vides

aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu) dažādošanai.

Atbalsta noteikumu 9.1. apakšpunkts paredz, ka publisko finansējumu minētajā aktivitātē var saņemt, ja

projekts atbilst vietējās attīstības stratēģijai.

Atbilstoši Atbalsta noteikumu 56. punktam vietējā rīcības grupa mēneša laikā pēc projektu iesniegumu

iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk par 30 kalendāra dienām, mēneša laikā pēc katra

attiecīgās kārtas mēneša beigām izvērtē projekta atbilstību vietējās attīstības stratēģijā iekļautajai rīcībai;

projektam, kas atbilst vietējās attīstības stratēģijā noteiktajai rīcībai, piešķir punktus atbilstoši vietējās attīstības

stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem (56.2. apakšpunkts); pieņem lēmumu par projekta atbilstību

vietējās attīstības stratēģijai, ja tas saņēmis vismaz minimālo punktu skaitu un tā īstenošanai attiecīgajā kārtā ir

pietiekams publiskais finansējums, un paziņo to atbalsta pretendentam. Minimālo punktu skaitu nosaka samērīgu

salīdzinājumā ar maksimālo punktu skaitu, ko projekts var iegūt atbilstoši vērtēšanas kritērijiem. Vietējā rīcības

grupa lēmumu par tāda projekta noraidīšanu, kurš nav ieguvis minimālo punktu skaitu atbilstoši vērtēšanas

kritērijiem un kuram piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams,

sagatavo divu mēnešu laikā pēc projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām vai, ja attiecīgā kārta ilgst vairāk

par 30 kalendāra dienām, pēc katra attiecīgās kārtas mēneša beigām un paziņo to atbalsta pretendentam (56.4.

apakšpunkts).

Sākotnēji Projekts novērtēts ar 15,33 punktiem un noraidīts finansējuma trūkuma dēļ, savukārt atkārtotajā

vērtēšanā Projektam piešķirti 11,5 punkti, atstājot spēkā sākotnējo lēmumu attiecībā uz Projekta noraidīšanu

finansējuma trūkuma dēļ. Pieteicēja vērtējumam nepiekrīt, uzskatot, ka Projekts nav novērtēts objektīvi.

Lietā nav strīda, ka šobrīd pieteicējai ir piešķirtas tiesības Projektu īstenot, jo, dienestam noraidot citu

projekta iesniegumu, pieteicējas Projektam finansējums ir pieticis. Līdz ar to jebkurā gadījumā tiesa var izvērtēt

tikai Lēmuma tiesiskumu.

[9] Vietējai rīcības grupai, kas ir no dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem sastāvoša institūcija, ir no tiesību

normām izrietošs pienākums izvērtēt iesniegto projektu atbilstību vietējās attīstības stratēģijai, projektu atbilstības

pakāpi novērtējot punktu izteiksmē. Šāda kompetence un tās īstenošanas veids ir pamats atzīt, ka /Nosaukums B/

projekta iesniegumu novērtēšanā ir novērtēšanas brīvība.

Atbilstoši Senāta atziņām tiesa nevar iejaukties iestādes novērtējuma brīvībā. Novērtējuma brīvības

gadījumā tiesa tikai pārbauda, vai nav konstatējama iestādes patvaļa, nav pieļauta acīmredzama kļūda vai būtiski

procesuāli pārkāpumi (Senāta 2013. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-53/2013 (A42680309) 8. punkts,

Senāta 2016. gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. SKA-1188/2016 (A420536112) 17. punkts).

Ievērojot minēto, tiesa nevar iejaukties /Nosaukums B/ novērtējuma brīvībā un pārvērtēt Projektu pēc

būtības, piešķirot Projektam no vērtētājiem atšķirīgu punktu skaitu, bet tiesai jāpārbauda, vai /Nosaukums B/

Projekta vērtēšanas procesā un vērtējumā nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas.

[10] Projektu iesniegumu konkursā iesniegto projektu atbilstība Stratēģijai novērtējama konkrēti noteiktos

kritērijos, ievērojot Atbalsta noteikumus un vadoties pēc Metodikā noteiktās vērtēšanas kārtības. Pieteicēja

nepiekrīt vērtējumam un attiecīgi piešķirtajiem punktiem administratīvajā vērtēšanas kritērijā 2.1. „Projektu

iesniegumu iesniegšana” un kvalitatīvajos vērtēšanas kritērijos 3.1. „Projekta pamatojums – būtība, specifika,

mērķis, laika grafiks, rezultāts”, 3.3. „Projekta mērķauditorija”, 3.4. „Projekta nozīmīgums”, 3.5. „Projekta

rezultātu uzturēšana pēc projekta īstenošanas – dzīvotspēja”, 3.6. „Projekta rezultāta publiskā pieejamība”, 3.7.

„Riski”, 3.9. „Norādīta atbalsta pretendenta kapacitāte īstenot projekta iesniegumā paredzēto”.

Līdz ar to izvērtējams, vai /Nosaukums B/ Projektā ietverto informāciju šajos kritērijos ir izvērtējusi

pienācīgi. Pārbaudot minēto, tiesa konstatē un secina turpmāk norādīto.

[10.1] Administratīvajā vērtēšanas kritērijā 2.1. „Projektu iesniegumu iesniegšana” divus punktus piešķir, ja

projektiem, kuros plānota būvniecība, ir iesniegti arī tie dokumenti, kurus saskaņā ar Atbalsta noteikumu 51.

punktu var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc dienesta lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu; vienu punktu

piešķir, ja pievienoti visi Atbalsta noteikumu pavaddokumenti, /Nosaukums B/ noteiktie dokumenti; punktus

nepiešķir, ja nav pievienots kāds no Atbalsta noteikumos un /Nosaukums B/ noteiktajiem pavaddokumentiem.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, punkti nav piešķirti (arī sākotnēji punkti netika

piešķirti), norādot, ka Projekta iesniegšanas brīdī nav pievienots nomas līgums.

Pieteicēja, atsaucoties uz Atbalsta noteikumu 49.3. apakšpunktu, norāda, ka nomas līgums iesniedzams

kopā ar Projektu vai pirms tā īstenošanas uzsākšanas, tomēr pieteicējai nomas līgums nepamatoti pieprasīts jau

Projekta iesniegšanas brīdī. Pieteicēja pirms Projekta apstiprināšanas nevarēja uzņemties nomas saistības.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka pieteicējai pamatoti punkti šajā kritērijā nav piešķirti, jo saskaņā ar

Atbalsta noteikumu 49.3. apakšpunktu ir jāiesniedz nomas līguma kopija, ja nekustamo īpašumu, kurā paredzēts

īstenot projektu un uzstādīt stacionāros pamatlīdzekļus, atbalsta pretendents nomā. Ja nekustamais īpašums, kurā

īsteno projektu, ir valsts vai pašvaldības īpašumā vai valdījumā, atbalsta pretendents var iesniegt patapinājuma

līguma kopiju (patapinājuma līgums noslēgts vismaz uz septiņiem gadiem no projekta iesnieguma iesniegšanas

dienas).

Tā kā pieteicēja nebija iesniegusi nomas vai patapinājuma līguma kopiju, ir pamatoti uzskatīt, ka nav

pievienoti visi Atbalsta noteikumos paredzētie dokumenti. Pieteicēja nepamatoti norāda, ka minētais apakšpunkts

paredz iespēju nomas līgumu iesniegt pirms Projekta īstenošanas uzsākšanas. Atruna par vēlāku dokumentu

iesniegšanu attiecas uz iepirkuma dokumentiem, proti, saskaņā ar Atbalsta noteikumu 51. punktu iepirkuma

dokumentus, kas saistīti ar būvniecības izmaksām, iesniedz kopā ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc

dienas, kad stājies spēkā dienesta lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu

laikā pēc iepirkuma procedūras pabeigšanas.

Ar iesniegumu, lūdzot nodot nomā zemesgabalu Projekta realizācijai, pieteicēja pašvaldībā vērsās 2024.

gada 18. jūlijā (lietas 1. sējuma 195. lapa), taču šāds iesniegums pats par sevi nav pamats, lai uzskatītu, ka

pašvaldība attiecīgo zemesgabalu pieteicējai arī iznomās.

Līdz ar to tiesa secina, ka punkti šajā kritērijā pamatoti nav piešķirti.

[10.2] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.1. „Projekta pamatojums – būtība, specifika, mērķis, laika grafiks,

rezultāts” divus punktus piešķir, ja informācija ir skaidri pamatota (projekta nepieciešamība, mērķis, plānotās

darbības, iegādes, īstenošanas vieta ir skaidri saprotama, aprakstīta un pamatota ar izmērāmiem un pārbaudāmiem

rādītājiem; tie ir saistīti – mērķis sakrīt ar projekta pamatojumu, plānotajām aktivitātēm, iegādēm, budžetu,

sasniedzamo rezultātu; ir pārdomāts un pamatots ieviešanas laika grafiks); vienu punktu piešķir, ja informācija ir

vispārināta, neskaidra, nepamatota (projekta nepieciešamība, mērķis, plānotās darbības, iegādes, īstenošanas vieta

ir norādīta, bet tā nav pamatota, grūti saprotama, sniegts vispārīgs apraksts; nav norādīti izmērāmi un pārbaudāmi

rādītāji; nav saistības – mērķis ir vispārīgs, grūti sasniedzams, nesakrīt ar projekta pamatojumu, budžetu,

sasniedzamo rezultātu; neskaidri norādīts, nepārdomāts un vispārīgs projekta ieviešanas laika grafiks); punktus

nepiešķir, ja nav norādīta nekāda informācija par projekta mērķi, plānotajām darbībām, laika grafiku, plānoto

rezultātu; informācija nav uztverama, nav saprotams, ko vēlas ar projekta palīdzību sasniegt.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirti 1,33 punkti (sākotnēji 2 punkti), norādot, ka

Projektā vairākkārt atkārtojas viens un tas pats vispārīgais pamatojums, iesniegšanas brīdī īstenošanas vieta ar

noslēgtu nomas vai patapinājuma līgumu nav juridiski piesaistīta Projekta īstenošanai. Nav datu par ciema/pagasta

bērnu skaitu un potenciālajiem interesentiem. Ir minēti astoņi pieteicējas biedri un pieci biedru bērni un papildus

vismaz pieci bērni, kas nav paskaidroti. Nav saskatāms pamatojums apgalvojumam, ka iedzīvotāju interese būtu

lielāka, ja tenisistiem būtu tenisa laukums. Nevar uzskatīt, ka astoņu biedru vēlme izveidot tenisa laukumu ir visa

pagasta iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana.

Pieteicēja norāda, ka atkārtoti nepamatoti pieprasīts nomas līgums, kā arī nepamatoti likts sniegt datus par

pagasta bērnu skaitu un potenciālajiem interesentiem, nepamatoti uzsverot, ka tenisa korts ir domāts tikai

pieteicējas biedriem un to bērniem; tāpat izvirzīta arī prasība uzlabot visu pagasta iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka, lai piešķirtu 2 punktus, norādītajai informācijai ir jābūt pilnīgi skaidrai,

proti, no Projektā ietvertā apraksta ir skaidri jāizprot, piemēram, projekta nepieciešamība, īstenošanas vietai ir jābūt

skaidri saprotamai, ir pamatots un pārdomāts ieviešanas laika grafiks. Nav pamata nepiekrist, ka Projektā ietvertais

apraksts ir vispārīgs. Ir saprotams, ka mērķis ir izveidot kvalitatīvu infrastruktūru tenisam un sekmēt bērnu attīstību

tenisā, tomēr Projekta aprakstā nav atspoguļots, kā tieši tas notiks. Tāpat Projekta aprakstā nav skaidri norādīts,

kāds būs Projekta rezultāts. Tādējādi tiesa neuzskata, ka Projektā iekļautais apraksts ir tik saprotams un pilnīgs, lai

piešķirtu maksimālo punktu skaitu, līdz ar to piešķirtais punktu skaits, kas ir starp 1 un 2, nav uzskatāms par

acīmredzami nepamatotu.

Tiesa arī nesaskata pārkāpumu šajā punktā atkārtoti norādīt uz neiesniegto nomas līgumu, jo tā neesība liedz

gūt pārliecību par tenisa kortu atrašanās vietu.

[10.3] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.3. „Projekta mērķauditorija” divus punktus piešķir, ja informācija

ir skaidri pamatota, aprakstīta ar izmērāmiem rādītājiem (pamatota, skaidri un saprotami aprakstīta projekta

mērķauditorija; norādīts, kāpēc izvēlēta konkrētā mērķauditorija, cik liela tā būs, kādi būs tiešie un netiešie

ieguvēji; no projekta iesnieguma un pievienotās dokumentācijas ir skaidri saprotama sasaiste mērķim,

mērķauditorijai, vietējai sabiedrībai, plānotajām aktivitātēm un iegūtajam rezultātam; sniegts pamatojums, vai un

kādā veidā projekta mērķauditorija iesaistīsies turpmākajā projekta rezultāta uzturēšanā); vienu punktu piešķir, ja

informācija ir vispārināta, neskaidra, nepamatota (nepamatota, vispārīgi aprakstīta projekta mērķauditorija; nav vai

vispārīgi aprakstīts, kāpēc izvēlēta konkrētā mērķauditorija, cik liela tā būs, kādi būs tiešie un netiešie ieguvēji; no

projekta iesnieguma un pievienotās dokumentācijas nav iespējams saprast sasaisti mērķim, mērķauditorijai, vietējai

sabiedrībai, plānotajām aktivitātēm un iegūtajam rezultātam; nav vai vispārīgi aprakstīts, vai un kādā veidā projekta

mērķauditorija iesaistīsies turpmākajā projekta rezultāta uzturēšanā); punktus nepiešķir, ja informācija nav

aprakstīta, tā nav saprotama, tā ir neskaidra, nepamatota.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirti 1,33 punkti (arī sākotnēji 1,33 punkti),

norādot, ka mērķa grupa definēta vispārīgi, nav norādīti kvantitatīvie rādītāji ne tiešajai, ne netiešajai mērķa grupai.

Nav skaidrots sabiedrības, pagasta iedzīvotāju ieguvums no sakārtota laukuma, kurš būtībā būs slēgts vai

nepieejams lielam iedzīvotāju skaitam. Projektā norādīts, ka mērķa grupa ir jebkurš, tomēr galvenais biedriem un

viņu bērniem. Apgalvojums, ka mērķa grupa ir jebkura vecuma pārstāvji, jo tenisu var spēlēt un sākt trenēties

jebkurā vecumā, ir vispārīgs un nav pierādāms. Projektā nav skaidrotas aktivitātes vai pasākumi, kas dos iespēju

jebkuram iepazīt tenisa spēli un noteikumus.

Pieteicējas ieskatā prasība skaidrot, kāds būs ieguvums no sakārtota laukuma, ir nesaprotama, jo katra

sakopta vieta, kur darbojas kāda kopiena, ir ieguvums sabiedrībai. Pieteicējas mērķis nav izveidot tenisa laukumu

visiem pagasta iedzīvotājiem, tā nepilda sociālu funkciju, bet jebkurš var kļūt par daļu no tenisa kopienas.

Apgalvojums, ka teniss varētu nebūt spēlējams visos vecumos, pat nav komentējams.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka pieteicēja, iespējams, neizprot, ka Projektā iekļautajai informācijai ir

jābūt pilnīgai un nepārprotamai, vērtētājiem nav jāpiedomā klāt tas, kas tieši nav norādīts. Arī tiesa no pieteicējas

Projekta B.2.5. apakšpunktā norādītās informācijas negūst skaidru priekšstatu, vai tas būs brīvi pieejams tenisa

korts jebkuram vai tomēr tikai kluba biedriem. Nav strīda par to, ka tenisu vispārīgi var spēlēt jebkurā vecumā, taču

Projektā nav skaidrots, kā tieši Projekta īstenošanas laikā konkrēta mērķauditorija tiks piesaistīta. Ir noprotams, ka

galvenā mērķa grupa būs kluba biedri un viņu bērni, bet, tā kā Projektā norādīts, ka mērķa grupa ir arī aktīvi

/Pilsēta/ novada iedzīvotāji, tad iztrūkst skaidrojums, lai saprastu, kā tieši šie citi aktīvie iedzīvotāji, kas nav kluba

biedri, varēs izmantot jaunizveidoto infrastruktūru. Līdz ar to Projektā norādītā informācija neatbilst tam

aprakstam, kas nepieciešams, lai šajā kritērijā piešķirtu 2 punktus. Tādējādi arī šajā kritērijā piešķirtais punktu

skaits, kas ir starp 1 un 2, nav uzskatāms par acīmredzami nepamatotu.

[10.4] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.4. „Projekta nozīmīgums” divus punktus piešķir, ja informācija ir

skaidri pamatota, aprakstīta ar izmērāmiem rādītājiem (pamatots projekta nozīmīgums, ieguldījums vietējās

sabiedrības vajadzību risināšanai saskan ar darba grupu vajadzībām, kas noteiktas Stratēģijas izstrādes laikā; tas

pamatots katra iesniedzēja individuālajā projekta mērķī; projekta rezultāts ir nozīmīgs un risina iedzīvotāju

vajadzības vismaz pagasta līmenī); vienu punktu piešķir, ja informācija ir vispārināta, neskaidra, nepamatota

(vispārīgi vai nav aprakstīts projekta nozīmīgums, nav pamatojuma ieguldījumam vietējās sabiedrības vajadzību

risināšanai, tas nesaskan ar darba grupu vajadzībām, kas noteiktas Stratēģijas izstrādes laikā; projekta rezultāts skar

šauru cilvēku loku, nesasniedz pagasta līmeni); punktus nepiešķir, ja informācija nav uztverama, nav aprakstīta,

nav saprotama, ir neskaidra, nepamatota.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirts 1 punkts (sākotnēji 2 punkti), norādot, ka

Projekta rezultāts skar šauru cilvēku loku. Nav norādīti kvantitatīvie rādītāji, lai varētu vērtēt Projekta nozīmīgumu

pagasta līmenī.

Pieteicēja norādi, ka Projekta rezultāts skar šauru cilvēku loku, uzskata par nepamatotu, vienlaikus norādot,

ka būtu dīvaini, ja tenisu spēlētu visi /Nosaukums/ pagasta iedzīvotāji, tomēr Projekts ir būtisks /Nosaukums/

pagastam, jo tenisa kopiena ir vienīgā novadā, kas sagatavo bērnus augsta līmeņa tenisa sacensībām.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka ir saprotams, kāpēc ir piešķirts 1 punkts, jo, kā tas pamatots arī

Lēmumā, Projekta rezultāts atbilstoši Projektā norādītajam tiešām skars šauru cilvēku loku. Kā secināms no

Projekta B.2.6. apakšpunktā ietvertās informācijas, jaundibinātajā biedrībā uz šo brīdi ir vismaz astoņi biedri un

pieci viņu bērni un papildus vēl vismaz pieci bērni, kuri aktīvi trenējas un spēlē tenisu. Lai arī norādīts, ka

iedzīvotāju interese būtu lielāka, ja būtu tenisa laukums, no Projekta tāpat ir saprotams, ka projekta rezultāts

neskars plašu cilvēku loku.

Ja pieteicēja uzskatīja, ka, piemēram, kāds no tenisistiem, piedaloties sacensībās, tādējādi popularizēs

/Nosaukums/ pagastu vai pat /Pilsēta/ novadu, tas attiecīgi ir kvalitatīvi jāpamato Projektā. Kā jau tiesa norādīja,

tieši pieteicēja ir atbildīga par to, kāda, cik plaša un precīzi uztverama doma ir iekļauta Projektā. Projekta vērtētāji

neinterpretē Projekta informāciju. Tas vien, ka Projekta rezultāts skar šauru cilvēku loku, nenozīmē, ka šāds

Projekts tāpēc vien nav atbalstāms. Tas, ka Projektam atbilstoši vērtēšanas kritērijiem pienākas mazāks punktu

skaits, nenozīmē, ka tas pats par sevi ir neatbilstošs.

[10.5] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.5. „Projekta rezultātu uzturēšana pēc projekta īstenošanas –

dzīvotspēja” divus punktus piešķir, ja ir skaidri, pamatoti ar izmērāmiem rādītājiem aprakstīta projekta rezultāta

uzturēšana pēc projekta ieviešanas (plānotās iegādes un/vai būvdarbi atbilst projekta mērķim, tas atspoguļots

projekta budžetā un otrādi; projektā plānotie darbi un iegādes atbilst iesniedzēja reālajai finanšu kapacitātei un

spējai sasniegt projekta rādītāju uzraudzības periodā (dokumentāli pamatots); pamatots, kādā veidā projekta

rezultāts, produkts vai pakalpojums būs pieejams sabiedrībai); vienu punktu piešķir, ja informācija ir vispārināta,

nav pamatota ar izmērāmiem rādītājiem projekta rezultāta uzturēšana pēc projekta ieviešanas (nav aprakstīta vai ir

neskaidra saistība starp mērķi, finanšu kapacitāti, sasniedzamo rādītāju; projektā plānotie darbi un iegādes nav

skaidri norādīti un neatbilst iesniedzēja reālajai finanšu kapacitātei un spējai sasniegt projekta rādītāju uzraudzības

periodā (dokumentāli pamatots); vispārināti norādīts, kādā veidā projekta rezultāts, produkts vai pakalpojums būs

pieejams sabiedrībai, kā tiks sasniegts izvēlētais rādītājs (dokumentāli pamatots); punktus nepiešķir, ja projektā un

pievienotajā dokumentācijā nav sniegta informācija par projekta dzīvotspēju, nav izvēlēts un norādīts

sasniedzamais rādītājs.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirti 0,34 punkti (sākotnēji 1,33 punkti), norādot,

ka nav skaidrs, vai plānotā zemes vienība nonāks pieteicējas rīcībā. Projekts, tehniskās specifikācijas, cenu aptaujas

ir aprēķinātas, ņemot vērā attiecīgā zemes īpašuma specifiku, vajadzības. Ir norādīti sasniedzamie rādītāji, bet uz

tiem nav atsauces Projektā. Nepārtraukti tiek minēta tenisa laukuma nepieciešamība, bet tā netiek pamatota, radot

bažas par Projekta lietderību. Nav sniegta informācija par Projekta rezultātu uzturēšanu pēc īstenošanas, proti, nav

informācijas par pieteicējas finanšu un cilvēkresursu kapacitāti Projekta rezultātu kopšanā un uzturēšanā. Minēts,

ka uzturēšana plānota sadarbībā ar pagasta pārvaldi, bet nav informācijas par iespējamo sadarbības formātu. Nav

informācijas par pieteicējas biedru kapacitāti īstenot un uzturēt Projekta rezultātu. Nav informācijas par to, kādu

mērķauditoriju plānots sasniegt Projekta īstenošanas rezultātā.

Pieteicēja norāda, ka vērtētāju ieskatā pašvaldība varētu nepildīt likumā un saistošajos noteikumos pausto

un zemes nomu nepiešķirt, kā arī tiek apšaubītas pieteicējas spējas laukumu uzturēt. Projektā ir norādīts, ka

laukuma uzturēšanai būs biedru naudas, kā arī tiks izmantoti privāti līdzekļi.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka Projekta vērtēšanas brīdī ne pieteicēja, ne vērtētāji nevarēja paļauties,

ka pašvaldība tiešām iznomās pieteicējai prasīto zemi. Pašvaldība nav privātpersona; lai pašvaldība iznomātu zemi,

tai ir saistoši dažādi normatīvie akti. Tiesa arī neuzskata par acīmredzami nepareizu Lēmumā norādīto, ka Projektā

nav pārbaudāmas informācijas par pieteicējas finanšu un cilvēkresursu kapacitāti, lai izveidotie tenisa korti tiktu

uzturēti. Projektā norādītais par Projekta uzturēšanas izdevumiem, proti, ka pieteicēja saviem spēkiem, izmantojot

biedru naudu iemaksas, sadarbībā ar /Nosaukums/ pagasta pārvaldi nodrošinās laukuma un teritorijas ikdienas

uzturēšanu, nav apliecināts ar konkrētiem aprēķiniem vai dokumentiem. Piemēram, Projektā nav norādīts

pieteicējai pieejamo resursu apmērs, kā arī nav pierādījumu, ka pieteicējai būs sadarbība ar /Nosaukums/ pagasta

pārvaldi. Projektā nepietiek norādīt vispārīgas frāzes bez reāla seguma, ko vērtētāji nevar pārbaudīt.

Tādējādi tiesa šajā kritērijā piešķirto punktu skaitu neuzskata par acīmredzami nepamatotu.

[10.6] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.6. „Projekta rezultāta publiskā pieejamība” divus punktus piešķir,

ja projekta rezultātā radušās vērtības nodrošina projekta mērķa sasniegšanu; tam ir papildu publiska pielietojamība

un tas ir publiski pieejams neierobežotā laikā katru nedēļas dienu jebkuram iedzīvotājam; vienu punktu piešķir, ja

projekta rezultātā radušās vērtības nodrošina projekta mērķa sasniegšanu; tas ir publiski pieejams ierobežotā laikā;

ir publiskots darba laiks, pieejamības laiks jebkuram iedzīvotājam, 0,5 punktus piešķir, ja projekta rezultātā radušās

vērtības nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, bet ir pieejamas tikai pēc pieprasījuma.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirti 0,5 punkti (sākotnēji 0,66 punkti), norādot, ka

laukums būs slēgta teritorija, kas būs pieejama tikai pieteicējas biedriem, bet pārējiem iedzīvotājiem pēc iepriekš

saskaņota grafika, tātad tikai pēc pieprasījuma. Projektā nav skaidrotas laukuma publisko apmeklējumu iespējas un

pasākumu nodrošināšanas organizācija.

Pieteicēja norāda, ka Projektā nav minēts, ka tenisa laukums būs pieejams tikai pieteicējas biedriem, tā ir

vērtētāju interpretācija. Projektā norādīts, ka tenisa laukums primāri ir tenisa kopienas treniņu vajadzībām, bet

pārējā laikā tas iespēju robežās ir atvērts pārējiem iedzīvotājiem, kas vēlas spēlēt tenisu.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka konkrētajā gadījumā Lēmumā izdarītais secinājums ir atbilstošs

Projektā norādītajai informācijai, proti, tā kā galvenā mērķa grupa ir kluba biedri un to bērni, tad ir loģiski, ka

tenisa kortos laikā, kad tur notiks treniņš, nevarēs ieiet kāda persona, kas arī vēlēsies tajā brīdī spēlēt tenisu. Tas, ka

Projektā nav ietverts pilnīgs apraksts tam, kā tieši tenisa korti tiks izmantoti kluba biedriem un kurā laikā tie būs

pieejami (ja vispār būs pieejami) citām personām, ir pašas pieteicējas atbildība. Turklāt pati pieteicēja šobrīd

apstiprina, ka pārējā laikā laukums iespēju robežās būs atvērts pārējiem iedzīvotājiem, tādējādi pat apstiprinot, ka

tas būs pieejams pēc pieprasījuma, konkrēto pieprasījumu izvērtējot, proti, brīvas iespējas apmeklēt tenisa kortus

nebūs, kā arī pieteicēja nav norādījusi konkrētu darba laiku, kurā tenisa korti būs pieejami visiem interesentiem, ne

tikai kluba biedriem un to bērniem. Līdz ar to tiesa uzskata, ka piešķirtie 0,5 punkti ir atbilstoši.

[10.7] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.7. „Riski” divus punktus piešķir, ja informācija ir skaidri

pamatota, aprakstīta ar izmērāmiem rādītājiem (norādīti un analizēti iespējamie riski; sniegts apraksts ne mazāk kā

par šādiem riskiem: 1) projekta administrēšana, 2) finanses, 3) projekta sasniedzamo rezultātu uzturēšana; var būt

analizēti arī citi riski; identificētie riski norādīti prioritārā secībā un aprakstītas to novēršanas iespējas); vienu

punktu piešķir, ja informācija ir vispārināta, neskaidra, nepamatota (nav identificēti, analizēti vai vispārīgi

aprakstīti riski; sniegts nepilnīgs risku uzskaitījums (norādīti mazāk par trīs prasītajiem), nav norādīti un analizēti

šādi riski: 1) projekta administrēšana, 2) finanses, 3) projekta sasniedzamo rezultātu uzturēšana; riski nav norādīti

prioritārā secībā un nav analizētas vai ir vispārīgi aprakstītas risku novēršanas iespējas); punktus nepiešķir, ja nav

aprakstīti riski, to novēršanas iespējas.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, punkti nav piešķirti (arī sākotnēji punkti netika

piešķirti), norādot, ka Projektā nav norādīti un analizēti iespējamie riski, tie norādīti pašvērtējumā. Riski nav

aprakstīti un ir izvērtēti bezatbildīgi. Nav pārliecības, ka pieteicēja apzinās tenisa laukuma uzturēšanas izmaksas

(tās nav norādītas arī C sadaļā). No norādītā var saprast, ka pieteicējai nepieciešams laukums, kur trenēties, bet tā

nav gatava uzņemties atbildību par laukumu, visas izmaksas un apsaimniekošanu nododot pagasta pārvaldes ziņā,

lai gan nav skaidrs, vai pašvaldības budžetā šādas izmaksas būs plānotas, ņemot vērā, ka nav saņemta pašvaldības

piekrišana laukuma ierīkošanai. Ir nosaukts risks, ka pašvaldība atsaka līdzfinansējumu, bet nav sniegts tā

risinājums, tādējādi tik būtisku risku atstājot bez pārdomātas rīcības vai alternatīva risinājuma.

Pieteicēja norāda, ka riskus aprakstījusi projekta pielikumā esošajā pašvērtējumā, jo sistēmā, kur tiek pildīts

projekta pieteikums, sadaļas par riskiem nav. Atbilstoši Metodikai riskus pieļaujams aprakstīt pavaddokumentos.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka vērtētāji ir uzskatījuši, ka risku novēršanas iespējas vispār nav

norādītas. Tas vien, ka pieteicēja riskus pieminējusi pašvērtējumā, nebūtu pamats, lai pieteicējas norādīto nevērtētu.

Var piekrist pieteicējas norādei, ka Projekta iesnieguma veidlapa neparedz tādu sadaļu kā riski, taču prasīto

informāciju varēja iekļaut, piemēram, papildu informācijā. Tomēr to, ka riski ir jāvērtē, paredz Metodika, kuras II

sadaļas „Administratīvie kritēriji” 2.1. apakšpunkta piezīmēs norādīts, ka, lai sagatavotu projekta pieteikumu,

ieteikums izmantot vērtēšanas kritērijus vai vērtēšanas kritēriju Metodiku, kur norādīts kādas prasības un par ko

tiek piešķirts vērtējums.

Pieteicēja pašvērtējumā (lietas 2. sējuma 38.-48. lapa) norādījusi četrus riskus, proti: 1) pieteicēja veic

Projekta administrēšanu, ja izstājas kāds no biedriem, pienākumus pārņem cits biedrs, jo biedru skaits ir

pietiekams; 2) Projektu atbalsta Eiropas Savienības daļā, bet pašvaldība atsaka līdzfinansējumu; 3) sporta laukuma

apsaimniekošana un uzturēšana notiks sadarbībā ar pagasta pārvaldi – risks minimāls, jo uzturēšanu var nodrošināt

arī kluba biedri; 4) vandālisma novēršana – laukums atrodas pagasta centrā starp skolu un administratīvo ēku, kur ir

videonovērošana, laukums jau ir apgaismots un ir iespēja uzstādīt papildu videonovērošanu.

Kā redzams no norādītā, pieteicēja vispārīgi ir norādījusi riskus, bet to novēršanas iespējas nav atklātas.

Turklāt norādītie riski definēti vispārīgi, piemēram, projekta administrēšanas izdevumu apmērs nav norādīts, nav

saprotams, kādu administrēšanu biedri veic. Savukārt riskam, ja pašvaldība atsaka līdzfinansējumu, novēršanas

iespējas vispār nav minētas. Tādēļ var saprast, kāpēc vērtētāji šo risku izvērtējumu uzskatījuši par bezatbildīgu. Tai

pat laikā varētu arī uzskatīt, ka vispārīgi aprakstīti riski ir, tomēr, kā jau tiesa norādīja iepriekš, novērtēšanas

brīvības ietvaros tiesa var konstatēt tikai acīmredzamas kļūdas, tiesa nevar šajā situācija vērtētāju vietā, piemēram,

vienu punktu piešķirt. Turklāt būtiski ir tas, ka, ja pat šajā kritērijā pieteicējai būtu piešķirti vairāk kā 0 punkti, tas

neietekmētu Lēmumu kopumā, proti, nemainītu situāciju, ka Projekts uz vērtēšanas brīdi bija ieguvis nepieciešamo

punktu skaitu, bet tika noraidīts finansējuma trūkuma dēļ.

[10.8] Kvalitatīvajā vērtēšanas kritērijā 3.9. „Norādīta atbalsta pretendenta kapacitāte īstenot projekta

iesniegumā paredzēto” divus punktus piešķir, ja informācija ir skaidri pamatota, aprakstīta ar izmērāmiem

rādītājiem (sniegta pamatota informācija par pretendenta līdzšinējo darbību, projektā plānotajām aktivitātēm,

projekta iesniedzēju kapacitāti īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi; iesniedzējam ir pieredze projektu

īstenošanā, ir nepieciešamie resursi projekta mērķa un uzdevuma sasniegšanā; norādīts darbības laiks, darbības

mērķi un joma, organizācijas lielums, darbinieku skaits – algotie, brīvprātīgie; norādīti pretendenta darbības

īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, aprakstīta to saistība ar izstrādājamo projektu; sniegta informācija par pieejamiem

finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem projekta īstenošanai, rezultātu uzturēšanai pēc projekta realizācijas un

to pieejamību sabiedrībai; vienu punktu piešķir, ja informācija ir vispārināta, neskaidra, nepamatota (sniegta

vispārīga informācija par pretendenta līdzšinējo darbību, projektā plānotajām aktivitātēm, projekta iesniedzēju

kapacitāti īstenot projektu un sasniegt projekta mērķi vai tā nav aprakstīta; iesniedzējam nav pieredzes projektu

īstenošanā, nav vispār vai nav sniegts apraksts par nepieciešamajiem resursiem projekta mērķa un uzdevuma

sasniegšanā, nav norādīts darbības laiks, darbības mērķi un joma, organizācijas lielums, darbinieku skaits – algoti,

brīvprātīgie; vispārīgi vai nav norādīti pretendenta darbības īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, sniegts vispārīgs

apraksts to saistībai ar iesniegto projektu; vispārīgi vai nav sniegta informācija par pieejamiem finanšu un

materiāltehniskajiem līdzekļiem projekta īstenošanai, rezultātu uzturēšanai pēc projekta realizācijas un to

pieejamību sabiedrībai); punktus nepiešķir, ja nav sniegta kritērijā prasītā informācija, tā ir neskaidra, nepamatota,

neatbilst ne projekta mērķim, ne rezultātam.

Pārvērtējot Projekta atbilstību minētajam kritērijam, piešķirti 0,67 punkti (sākotnēji 1,34 punkti), norādot,

ka jau pie risku apraksta ir uzskaitīti fakti, kas apstiprina, ka pieteicējai nav kapacitātes veiksmīgai Projekta

realizēšanai. Ir vajadzība, bet Projektā nav skaidri un uzskatāmi parādīts, ka pieteicēja ir gatava un tai ir pieredze

Projekta īstenošanai. Projekts ir paviršs un sasteigts, bez zemes nomas vai patapinājuma nodrošināšanas, bez

pamatojuma, ka pašvaldība ir gatava līdzfinansēt un iesaistīties Projekta uzturēšanā. Pieteicēja dibināta 2024. gada

27. jūnijā, tai nav pieredzes. Nav skaidrots, kā aktīvisti līdz šim darbojušies. Ir minēti panākumi sacensībās, bet nav

skaidrs, kā plānota darbība tenisa laukumā, proti, kas mācīs, trenēs, kādos laikos, cik bieži, kā notiek treniņa

process. Nav sniegta konkrēta, uz datiem un aprakstiem balstīta informācija.

Pieteicēja uzskata, ka tās spēja Projektu realizēt tiek nepamatoti apšaubīta. Nav pieņemami, ka punktu

skaits tiek samazināts dēļ tā, ka pieteicēja ir jaundibināta. Atkārtoti nepamatoti apšaubīta pašvaldības iesaiste. Arī

šaubas par to, kas un kā spēlēs tenisu, nav pamatotas.

Izvērtējusi norādīto, tiesa secina, ka Lēmumā pamatoti vērtēta pieteicējas pieredze projektu īstenošanā, jo to

paredz Metodika. Jāņem vērā, ka piešķirtais finansējums ir jāizlieto atbilstoši tā mērķim un pieteicējai ir jāspēj

atskaitīties par finansējuma izlietojumu. Taču pieredze ir tikai viens no vērtēšanas aspektiem. Tiesa nevar nepiekrist

Lēmumā norādītajam, ka Projekts ir sasteigts, norādītā informācija ir skopa, trūkst informācijas par

nepieciešamajiem resursiem pēc Projekta realizācijas, piemēram, ir norāde, ka laukuma un teritorijas ikdienas

uzturēšana tiks segta no biedru naudu iemaksas, taču nav norādīta ne nepieciešamā summa uzturēšanai, ne

ienākumi no biedru naudām. Visas šīs nepilnības pamatoti ļauj apšaubīt pieteicējas kapacitāti Projekta veiksmīgai

īstenošanai.

Tādējādi tiesa šajā kritērijā piešķirto punktu skaitu neuzskata par acīmredzami nepamatotu.

[10.9] Papildus minētajam attiecībā uz specifiskajiem kritērijiem, kur Projektam punkti nav piešķirti,

pieteicēja norādījusi, ka /Nosaukums B/, norādot, ka Projekts neatbilsts specifisko kritēriju nosacījumiem, nav

sniegusi saprotamu un pamatotu skaidrojumu, kādēļ Projekts neatbilst kādam no specifiskajiem kritērijiem, lai

saņemtu paaugstināto atbalsta intensitāti.

Tiesa pieteicējas norādītajam nepiekrīt, jo Lēmumā ir konkrēta atsauce uz Metodikas 1.4.4. apakšpunktu, ka

specifiskie kritēriji noteikti un tos piemēro gadījumos, kad vienā projektu konkursa kārtā divi vai vairāki projekti

pēc pirmo trīs vērtēšanas kritēriju kopsummas saņem vienādu vērtēšanas punktu skaitu. Tā kā šāda situācija nav

konstatējama, tad pamatoti šajā kritērijā punkti nav piešķirti.

[11] Pieteicēja arī lūgusi uzdot /Nosaukums B/ identificēt trīs anonīmos vērtētājus, kas veica Projekta

atkārtotu vērtēšanu, kā arī lūgt dienestam sniegt viedokli.

Šobrīd pieteicējai ir zināmi visi seši vērtētāji, tāpēc nav arī nepieciešams papildus lūgt dienesta viedokli.

Taču, tā kā pieteicēja, atsakoties no prasījuma administratīvajā lietā Nr. A420256924, norādīja, ka pieteicējai bija

vēlme saņemt informāciju par katra vērtētāja vērtējumu, tad tiesa uzskata par nepieciešamu atrunāt arī šo

argumentu.

Administratīvā procesa likuma 184. panta otrās daļas 2. punkts paredz, ka pieteikumu var iesniegt arī par

administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta būtiska procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja procesuālais

pārkāpums pats par sevi ir radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un tiesas spriedums ir

nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Tādējādi prasījums par

procesuāla pārkāpuma konstatēšanu lietā kā patstāvīgs prasījums izlemjams tikai tādā gadījumā, ja ir konstatējams

būtisks procesuāls pārkāpums, kas pats par sevi ir radījis būtisku pieteicēja tiesību vai tiesisko interešu aizskārums,

piemēram, ietekmējot pieņemtā lēmuma rezultātu.

Līdz ar to tiesa var pārbaudīt, vai tas, ka /Nosaukums B/ pieteicējai uzreiz neizsniedza katra vērtētāja

individuālo vērtējumu un neatklāja vērtētājus, ir uzskatāms par būtisku procesuālu pārkāpumu.

Saskaņā ar Atbalsta noteikumu 57.5. apakšpunktu vietējā rīcības grupa 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu

56. punktā minētā vērtēšanas termiņa beigām dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā cita starpā iesniedz

projektu vērtētāju individuālo vērtējumu par katru projektu un projektu vērtētāju interešu konflikta deklarāciju.

Nav strīda, ka vispārīgi šī informācija atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5.

punktam ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Taču tas pats par sevi nav iemesls, lai šādu

informāciju pieteicējai neizsniegtu.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 11. panta ceturtajā daļā noteikto ierobežotas pieejamības

informāciju pieprasa rakstveidā. Pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu

un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota. Ja ierobežotas pieejamības informācija tiek izsniegta, tās saņēmējs

uzņemas saistības šo informāciju izmantot tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta.

Minētā prasība nav pašmērķīga. Tās jēga ir ļaut iestādei situācijā, kurā saņemts lūgums izsniegt ierobežotas

pieejamības informāciju, veikt tādu izvērtējumu, kura ietvaros noskaidrojams, kuru no attiecīgajā administratīvajā

procesā iesaistīto interešu aizsardzībai konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Līdz ar to, vērtējot ierobežotas

pieejamības informācijas izsniegšanu, izšķiroša nozīme ir piešķirama nevis tam, vai attiecīgajā informācijas

pieprasījumā formāli ir norādīts informācijas pieprasījuma pamatojums, bet gan tam, vai iestādei pastāvošajos

apstākļos objektīvi ir iespējams novērtēt, vai personas informācijas pieprasījuma pamatā ir tādu interešu

aizsardzība, kas prevalē pār nepieciešamību saglabāt pieprasīto ierobežotas pieejamības informāciju iestādes rīcībā

(Senāta /Datums S/ sprieduma lietā Nr. SKA-463/2017 (A420305515) 11. punkts).

Atbilstoši Satversmes tiesas atzītajam informācijas pieejamības tiesības var tikt ierobežotas tikai ar likumu

un tikai īpaši paredzētos gadījumos, tādējādi personas tiesības iegūt informāciju ir neierobežotas, ciktāl likums

nenosaka pretējo, un ikviens ierobežojums iegūt informāciju iztulkojams iespējami šauri (Satversmes tiesas 1999.

gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-02(99) 2. punkts).

Līdz ar to jebkurš šo tiesību ierobežojums ir rūpīgi jāizvērtē, ierobežojumu tulkojot iespējami šauri.

Atteikums sniegt informāciju vai rīcība, to nesniedzot, bez pienācīga pamatojuma un personas tiesību informāciju

saņemt vērtējuma nevar tikt atzīta par tiesisku.

Konkrētajā gadījumā tiesa uzskata, ka /Nosaukums B/ nebija pietiekami rūpīgi izvērtējusi pieteicējas

tiesības uz informāciju, jo tiesa nesaskata pamatojumu tam, kāpēc pieteicēja nevarētu zināt vērtētājus, ja tā gribēja

pārliecināties par interešu konflikta neesību.

Tomēr, tā kā pieteicēja nav pamatojusi un tiesa arī nekonstatē, ka šādas informācijas laicīga nesaņemšana

būtu ietekmējusi Lēmuma rezultātu, nav pamata atzīt, ka tas ir bijis būtisks procesuāls pārkāpums Lēmuma

izdošanas procesā.

[12] Pieteicēja norādījusi, ka neizprot otrā vērtējuma mērķi un pamatojumu, vai tā nozīme ir bijusi tikai

pazemot pieteicēju, it īpaši situācijā, kad tā izmanto savas pārsūdzības tiesības.

Tiesa norāda, ka atkārtota Projekta pārvērtēšana ir saistīta ar sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu. Atbilstoši

Atbalsta noteikumu 59. punktam vietējās rīcības grupas lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā stāšanās spēkā,

iesniedzot iesniegumu vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas vadītājam. Vietējās rīcības grupas lēmējinstitūcijas

vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šīs tiesības pieteicēja ir izmantojusi, tāpēc ir loģiski, ka notika Projekta

pārvērtēšana.

Administratīvā procesa likuma 81. panta pirmā daļa paredz, ka augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc

būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi. Savukārt atbilstoši minētā panta otrās daļas 1.

punktam augstāka iestāde ar savu lēmumu var atstāt administratīvo aktu negrozītu, kā tas noticis arī šajā gadījumā.

Tas, ka ir pārvērtēti piešķirtie punkti, turklāt atkārtotajā vērtējumā piešķirto punktu skaits ir mazāks, konkrētajā

gadījumā nemainīja sākotnējo lēmumu pēc būtības. Turklāt, kā jau tiesa iepriekš, pārbaudot Lēmumu un tajā

piešķirto punktu skaitu strīdus kritērijos, norādīja, nav konstatējams, ka tas būtu acīmredzami nepamatots. Tiesas

ieskatā sākotnējais vērtējums ir pat nepamatoti labvēlīgs pieteicējai.

Administratīvā procesa likuma 81. panta trešā daļa paredz, ka lēmums par apstrīdēto administratīvo aktu

(administratīvais akts) nedrīkst būt iesniedzēja interesēm nelabvēlīgāks nekā apstrīdētais administratīvais akts,

izņemot gadījumu, kad augstāka iestāde konstatē, ka ir pārkāptas obligātās materiālo tiesību normas vai pārkāptas

tādas procesuālo tiesību normas, kas aizsargā sabiedrības intereses.

Ja veidotos situācija, ka Projekts pēc atkārtotas vērtēšanas ierindotos zemākā pozīcijā vai vispār nesasniegtu

minimālo punktu skaitu, tad būtu nepieciešams izvērtēt, vai ir pamats piemērot iepriekš citētajā normā paredzēto

izņēmumu. Taču konkrētajā gadījumā pieteicējas situāciju tas nav ietekmējis, jo ir atstāts spēkā sākotnējais lēmums.

[13] Pieteicēja uzskata, ka, iespējams, notikusi manipulācija ar vērtēšanas punktiem, jo Projekta kopējais

iegūtais punktu skaits ir 15,33, kamēr maksimāli iespējamais punktu skaits ir 33, bet minimālais – 12. Savukārt

atbilstoši Metodikā noteiktajam maksimālais iespējamais punktu skaits ir 30, bet minimālais – 11.

Kā tiesas sēdē norādīja /Nosaukums B/ pārstāve, vērtētāji tiešām izmantojuši nepareizas veidlapas, kur

nepareizi norādīti maksimāli iespējamais un minimālais punktu skaits. To konstatē arī tiesa, jo vērtētāju veidlapās

tiešām norādīti 33 un 12 punkti. Tomēr būtiski ir tas, ka faktiski /Nosaukums B/ ir ņēmusi vērā Metodikā noteikto

punktu skaitu, un nav strīda, ka pieteicēja ir ieguvusi nepieciešamo punktu skaitu, lai Projektu atzītu par atbilstošu

Stratēģijai.

[14] Pieteicēja arī norādījusi, ka Stratēģijas pilnā apjomā nepublicēšana, konkrētajā gadījumā – P3

pielikuma nepieejamība, liedza iespēju šo informāciju ņemt vērā Projekta izstrādes laikā. Tāpat pieteicēja netika

informēta par šī pielikuma esību, kā arī par to, ka Projektā paredzētā aktivitāšu norises vieta atrodas P3 pielikumā

minētajā /Nosaukums/ muižas teritorijā. Šīs informācijas nepieejamība ir tieši ietekmējusi līdzfinansējuma apmēru,

starpība ir vairāk kā 10 000 euro.

Kā tiesas sēdē skaidroja /Nosaukums B/ pārstāve, Stratēģijas pielikumi ir bijuši publicēti, iespējams, nav

bijuši aktuālie, bet pieejami tie bija.

Tā kā uz šo brīdi tiesa vērtē tikai Lēmuma tiesiskumu, tiesa neuzskata, ka pat situācijā, ja pieteicēja ar

attiecīgo pielikumu nebija iepazinusies, tas būtu ietekmējis Lēmuma rezultātu. Tiesa neuzskata, ka informācijas

nepieejamība varēja ietekmēt līdzfinansējuma apmēru.

Ja pieteicēja bija nolēmusi piedalīties konkursā, tieši pieteicējai bija jābūt ieinteresētai iepazīties un izprast

visas konkursa prasības. Stratēģijas beigās ir norāde, ka tai ir pielikumi, arī P3. Ja pieteicēja nevarēja to atrast,

pieteicēja jau Projekta sagatavošanas laikā varēja interesēties, kur to tieši atrast.

Tiesa neapšauba pieteicējas pārstāvja zināšanas vēsturē un to, ka uz jēdzienu muiža var palūkoties gan

šaurāk, gan plašāk. Šaurākā nozīmē ar to saprotot pašu muižas ēku, bet plašākā – gan ēku kompleksu, gan pie tā

pieguļošo zemes īpašumu. Taču, kā tas redzams no teksta pielikumā P3, te muiža ir lietota šaurākā nozīmē, par ko

liecina apraksts tieši par pašu ēku un tās pārbūvi.

Turklāt tas, cik liels finansējuma atbalsts pieteicējai ir piešķirts šobrīd, neattiecas uz Lēmuma tiesiskumu,

bet gan šobrīd īstenojamo Projektu.

[15] Pieteicēja arī ir izteikusi bažas par iespējamu interešu konfliktu attiecībā uz galveno vērtētāju, kurš

vienlaikus ir gan vietējās rīcības grupas biedrs, gan pašvaldības darbinieks, kā arī regulāri piedalās LEADER

finansējuma saņemšanā savas pārstāvētās struktūrvienības vajadzībām. Minētais vērtētājs ir vērtējis gan sava darba

devēja (pašvaldības) projektu, gan Projektu, kas rada pamatotas šaubas par vērtēšanas objektivitāti un iespējamu

institucionālu interešu konfliktu.

Saskaņā ar Atbalsts noteikumu 2.5. apakšpunktu interešu konflikts ir konflikts, kas atbilst Eiropas

Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko

piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr.

1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un

Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk – regula), 61. panta 3. punkta

nosacījumiem.

Atbilstoši regulas (šobrīd vairs nav spēkā, tiesas piezīme) 61. panta 3. punktam interešu konflikts pastāv, ja

finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni,

emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai

netiešām personīgajām interesēm.

Katrs vērtētājs paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesību (lietas 2. sējuma 16.-28. lapa),

apliecinot, ka nav bijis iesaistīts projektu iesniegumu sagatavošanā, ka nevar ne pats, ne viņa radinieki gūt

finansiālu vai mantisku labumu ne no viena projekta tā apstiprināšanas gadījumā. Tāpat tiek apliecināts, ka

vērtētājs neiesaistīsies apstiprinātajos projektos ne kā darbinieks, ne pakalpojumu sniedzējs, kā arī tiek apliecināts,

ka nepastāv ne objektīvi, ne subjektīvi iemesli, kas varētu traucēt objektīvi izvērtēt projekta iesniegumus.

Tas, ka, piemēram, viena no vērtētājām ir /Nosaukums/ saieta nama vadītāja, pats par sevi nav pamats, lai

uzskatītu, ka viņai ir kāda interese vērtēšanas procesā. Tiesa nekonstatē normatīvajos aktos nostiprinātu aizliegumu

personai, kura ir pašvaldības darbiniece, piedalīties vietējās rīcības grupas vērtēto projektu iesniegumu izvērtēšanā.

Pieteicējas uzskats, ka tāpēc pašvaldības projekts tiek vērtēts citādi, ir pieteicējas subjektīvs pieņēmums. Turklāt,

kā jau tiesa norādīja iepriekš, tiesa šīs lietas ietvaros pārbauda tieši Lēmuma tiesiskumu. Pieteicēja nav norādījusi

uz apstākļiem, ka kāds no vērtētājiem nevarētu piedalīties Projekta vērtēšanā.

[16] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto, nav pamata Lēmuma atzīšanai par prettiesisku, jo

tiesa nav konstatējusi /Nosaukums B/ patvaļu, Lēmumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vai būtiski procesuāli

pārkāpumi.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt biedrības /Nosaukums A/ pieteikumu par biedrības /Nosaukums B/ priekšsēdētāja vietnieka 2024.

gada 16. oktobra lēmuma Nr. 38-L/2.k „Lēmums par biedrības /Nosaukums A/ sūdzības noraidīšanu” atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Spriedums sastādīts 2025. gada 30. maijā.

Tiesnese K. Brokane