Legislator Case Law & Legislation
C33578022 / C-2204-23 ECLI:LV:RIRT:2023:0525.C33578022.3.S AI generated

Landlord wins partial rent claim; court recognizes prior rent reduction agreement as binding.

Case Number C33578022 / C-2204-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court partially dismissed the landlord's claim for unpaid rent, ordering the tenant to pay only 605 euros plus court costs. The tenant argued that a 2016 agreement reduced the monthly rent to 121 euros, which the court found to be a binding modification of the original lease. Consequently, the court calculated the debt based on the reduced rate and rejected the remainder of the claim.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8.pants; Civilprocesa likuma 92.-97.pants; Civilprocesa likuma 189.-195.pants; Civilprocesa likuma 250.25.pants; Civilprocesa likuma 250.27.pants: A prior agreement between parties to reduce rent constitutes a binding modification of the lease terms, and the court must calculate the debt based on the agreed reduced rate rather than the original amount.

Keywords

AI generated
landlord tenant dispute rent reduction agreement binding lease modification partial claim dismissal court costs allocation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8.pants
Civilprocesa likuma 92.-97.pants
Civilprocesa likuma 189.-195.pants
Civilprocesa likuma 250.25.pants
Civilprocesa likuma 250.27.pants
Civilprocesa likuma 41.pants
Civilprocesa likuma 39.pants
Civilprocesa likuma 40.pants
Civilprocesa likuma 42.pants
Civilprocesa likuma 204.1.pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2023:0525.C33578022.3.S

Lietas Nr.C33578022

Lietas arhīva Nr.C-2204-23/23

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2023.gada 25.maijā

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Gaile,

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras lietu SIA “/Nosaukums A/” prasībā pret SIA “/Nosaukums B/” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2022.gada 21.novembrī SIA “/Nosaukums A/” cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret SIA “/Nosaukums B/” par naudas

piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīts, ka prasītājai /datums/zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības uz zemesgabalu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/.

Uz prasītājai piederošā zemesgabala atrodas atbildētājai piederoša ēka, kadastra apzīmējums /numurs B/, /adrese B/.

Atbildētāja nomā prasītājai piederošā zemesgabala daļu saskaņā ar 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līgumu, kas ierakstīts zemesgrāmatā

III daļas 1.iedaļas 4.1.punktā, līdz 2025.gada 1.augustam.

Tā kā atbildētāja neveic maksājumus, 2022.gada 2.novembrī prasītāja nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par to, ka atbildētājai ir izveidojies parāds,

tomēr atbildētāja parādu tā arī nav samaksājusi.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1587., 1651., 1652., 2142., 2146., 2174., 2175.pantu, lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas

nomas maksas parādu, kas izriet no 2005.gada 5.augusta zemes nomas līguma, no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.novembrim 2152,10 euro un

tiesas izdevumus.

[2] 2023.gada 4.janvārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kur atbildētāja norāda, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja neapstrīd, ka tai pieder ēka, kadastra apzīmējums /numurs B/, /adrese B/, kas atrodas uz prasītājai piederošā zemesgabala un ēkai

nepieciešamo zemesgabala daļu atbildētāja nomā saskaņā ar 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līgumu, kas tika noslēgts ar zemesgabala tā brīža

īpašniekiem: /pers. A/ un /pers. B/. Atbilstoši zemes nomas līgumam nomas maksa tika noteikta 355,72 euro. 2016.gada 6.janvārī atbildētāja vienojās ar

/pers. A/ un /pers. B/ par nomas maksas samazinājumu līdz 121 euro mēnesī, grozot zemes nomas līguma atbilstošo punktu. 2016.gada 6.janvāra

vienošanās ir 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, ir spēkā un nav atcelta, līdz ar to ir saistoša prasītājai.

To, ka zemes nomas maksa ir 121 euro ir ņēmusi vērā arī zvērināta tiesu izpildītāja G.Špēla, veicot savus pienākumus izpildu lietā un izrakstot

atbildētājai rēķinus, kur atbildētāja ir apmaksājusi. Prasītājai ir zināms, ka šāda vienošanās pastāv, un atbildētāja uzskata, ka prasītājai šī vienošanās ir

jāpilda.

[3] 2023.gada 14.februārī tiesā ir saņemta prasītājas atsauksme par atbildētājas 2023.gada 4.janvāra paskaidrojumiem.

Prasītāja nepiekrīt, ka tai ir saistoša atbildētājas un iepriekšējo zemesgabala īpašnieku 2016.gada 6.janvāra vienošanās, jo tā nav ierakstīta

zemesgrāmatā. Prasītāja uzskata, ka 2016.gada 6.janvāra vienošanās būtu saistoša prasītājai tikai tajā gadījumā, ja tā būtu ierakstīta zemesgrāmatā.

Tā kā zemesgrāmatā ierakstīts tikai 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līgums, tad atbildētājai ir jāmaksā tajā noteiktā ikmēneša nomas

maksa 355,72 euro, kas ir bez pievienotās vērtības nodokļa. Kopā ar pievienotās vērtības nodokli ikmēneša nomas maksa ir 430,42 euro.

Attiecībā uz atbildētājas minēto, ka zvērināta tiesu izpildītāja ir ņēmusi vērā nomas maksu, kas noteikta 2016.gada 6.janvāra vienošanās, prasītāja

norāda, ka tā bija saistoša tām personām, kuras šo vienošanos bija noslēgušas, bet no zvērinātas tiesu izpildītājas paziņojumos norādītā redzams, ka

zvērināta tiesu izpildītāja vadījusies no zemesgrāmatas ierakstiem, nevis 2016.gada 6.janvāra vienošanās.

Savukārt atbildētājas sarakste ar SIA “/Nosaukums C/” nav attiecināma uz izskatāmo lietu, jo ar SIA “/Nosaukums C/” nav lietas dalībnieks.

Ņemot vērā minēto, prasītāja lūdz prasību apmierināt.

[4] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par to lietas dalībnieki ir informēti, 2023.gada 23.martā nosūtot

informatīvu vēstuli. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

[6] Lietā nav apstrīdēts un tas izriet no lietā iesniegtās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, ka atbildētājai kopš 2008.gada 27.marta

zemesgrāmatā reģistrētas īpašuma tiesības uz ēku, kas atrodas /adrese B/, kadastra numurs /numurs C/. Atbilstoši zemesgrāmatas ierakstiem, atbildētājai

piederošais nekustamais īpašums sastāv no ēkas, kadastra apzīmējums /numurs B/, un ēka saistīta ar zemesgabalu /adrese A/, kadastra numurs /numurs

A/.

Lietā nav arī strīda un tas izriet no lietā iesniegtās Zemesgrāmatas informācijas par īpašumu, ka prasītajai kopš 2022.gada 28.jūnija ir reģistrētas

īpašuma tiesības uz zemesgabalu /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/ (turpmāk arī – zemesgabals).

Lietā nav apstrīdēts, ka atbildētāja no 2005.gada 5.augusta līdz 2025.gada 1.augustam nomā zemesgabala /adrese A/, kadastra numurs /numurs

A/, daļu saskaņā ar 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līgumu (turpmāk arī – zemesgabala nomas līgums), kas reģistrēts zemesgrāmatā 2005.gada

18.augustā, III daļas 1.iedaļas 4.1.punktā.

Lietā nav apstrīdēts, ka nomājamā zemesgabala daļa ir 100 m2, kā to noteic zemesgabala nomas līguma 1.1.punkts.

Lietā arī nav strīda, ka saskaņā ar zemesgabala nomas līguma 4.1.punktu, slēdzot līgumu, līgumslēdzēji vienojās par zemes nomas maksu 250 lati,

kas atbilst 355,72 euro mēnesī.

Prasītāja arī neapstrīd, ka atbildētāja 2016.gada 6.janvārī vienojās ar tā brīža zemesgabala īpašniekiem: /pers. A/ un /pers. B/, par nomas maksu

121 euro mēnesī no 2016.gada 4.aprīļa, bet uzskata, ka šī vienošanās ir saistoša tikai tās dalībniekiem, nevis prasītājai.

[7] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas zemesgabala nomas maksu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.novembrim 2152,10 euro, ko veido

nomas maksas parāds 1778,60 euro un pievienotās vērtības nodoklis 21 procenta apmērā, tas ir, 373,50 euro.

[7.1] Tiesa jau konstatēja, ka atbildētāja neapstrīd, ka tā nomā šobrīd prasītājai piederoša zemesgabala daļu saskaņā ar 2005.gada 5.augustā

noslēgtu zemesgabala nomas līgumu.

Atbilstoši Civillikuma 2112.pantam, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums –

īre.

No minētā izriet, ka noma ir saistību tiesība, jo saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums

un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums) (..).

Lai zemesgabala nomas līgums kā saistību tiesība iegūtu lietu tiesības spēku pret trešajām personām, tas saskaņā ar Civillikuma 2126.pantu ir

jāieraksta zemesgrāmatā, tā, kā tas ir konstatējams izskatāmajā lietā.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājai kā zemesgabala ieguvējai ir saistoša nomas tiesiskā attiecība, proti, prasītājai ir jānodrošina iespēja atbildētājai

nomāt zemi līdz zemesgabala nomas līguma termiņa beigām. Prasītāja minēto nav apstrīdējusi.

Kā redzams no zemesgrāmatas, kurā reģistrēts zemesgabals, III daļas 1.iedaļas 4.1.punkta ieraksta, tajā ir norādīta tikai pati nomas tiesība un tās

termiņš, bet nav norādīta nomas maksa, jo nomas maksa kā tāda nekļūst par lietu tiesību tādēļ, ka zemesgabala nomas līgums tiek ierakstīts

zemesgrāmatā.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 1.pantam, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības (..).

Savukārt atbilstoši Zemesgrāmatu likuma 5.pantam, lietu tiesības, kas pastāv uz likuma pamata (Civillik. 1477. p.), var arī nostiprināt

zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder, bet šā likuma 44.pants noteic, ka ierakstu veidā uz nekustamu īpašumu nostiprina

tiesības, kam pamatā ir tiesisks darījums, tiesas spriedums vai lēmums vai administratīvu iestāžu akts vai kas pastāv uz paša likuma (5. p.) pamata; tāpat

nostiprina minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.

No minētā izriet, ka zemesgrāmatās neieraksta jebkuru tiesisku darījumu, pēc jebkuras personas vēlmes, bet gan tikai uz konkrēto nekustamo

īpašumu attiecināmās lietu tiesības, minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumu.

Tiesa jau konstatēja, ka zemesgrāmatā ierakstāmā lietu tiesība ir nomas tiesiskā attiecība, nevis nomas maksa, jo nomas maksas izmaiņas

neietekmē pašu nomas tiesisko attiecību kā tādu. Nomas maksas izmaiņas nav uzskatāmas par lietu tiesību nodibināšanu, pārgrozījumu vai dzēšanu, līdz

ar to nevar tikt ierakstītas zemesgrāmatā. Tas nozīmē, ka 2016.gada 6.janvārī noslēgtā atbildētājas vienošanās ar tā brīža zemesgabala īpašniekiem

nemaz nevar tikt ierakstīta zemesgrāmatā, jo nenodibina lietu tiesības, minēto tiesību pārgrozījumus un dzēsumus.

Tādējādi tas, ka 2016.gada 6.janvāra vienošanās pie zemesgabala nomas līguma, kas paredz no 2016.gada 4.aprīļa zemes nomas maksu 121 euro

mēnesī, nav ierakstīta zemesgrāmatā, automātiski nepadara šo vienošanos par nesaistošu prasītājai, jo tās ierakstīšanu zemesgrāmatā tiesību normas

neparedz.

[7.2] Civillikuma 2174.pants noteic, ka gadījumā, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres

līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126.p.) (..).

Tā kā zemesgabala nomas līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad tas ir prasītājai saistošs, ko prasītāja arī neapstrīd, un jāpilda saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu.

2016.gada 6.janvārī noslēgtā vienošanās ir 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, kā tas paredzēts vienošanās

3.3.punktā, līdz ar to tā nesaraujami saistīta ar zemesgabala nomas līgumu, jo Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku

personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu (..).

Tādējādi nav pamata atzīt, ka prasītāju saista tikai 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līguma noteikumi, bet 2016.gada 6.janvāra vienošanās

par zemesgabala nomas līguma grozījumiem, nē.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka zemes nomas maksa, kas maksājama par zemesgabalu prasītājai saskaņā ar 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas

līgumu, ir 121 euro mēnesī un, laikā no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.novembrim, tā kopā ir 605 euro (121x5=605), nevis 1778,60 euro.

[7.3] Atbildētāja norāda, ka prasības apmierināšanai nav pamata.

Tiesa jau atzina, ka zemesgabala nomas līgums un pie tā 2016.gada 6.janvārī noslēgtā vienošanās ir saistoši prasītājai saskaņā ar minētajām tiesību

normām, bet tas vienādā mērā ir attiecināms arī uz atbildētāju, tajā skaitā uz atbildētājas pienākumu veikt maksājumus atbilstoši Civillikuma 2141.pantam,

kas paredz, ka nomniekam (..) jāsamaksā nomas (..) maksa līgumā noteiktos termiņos; novilcinot maksājumus, viņam jāmaksā nokavējuma procenti.

Kā redzams no 2016.gada 6.janvāra vienošanās pie zemesgabala nomas līguma, tad vienošanās 2.2.punktā ir pielīgts, ka zemesgabala nomas

līguma 4.2.punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka “(..) nomas maksa jāpārskaita ne vēlāk kā līdz katra tekošā mēneša 10.datumam (..)”.

Atbildētāja ir iesniegusi tiesā bankas kontu izdrukas, kas apliecina atbildētājas veiktos nomas maksājumus par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz

2020.gada 31.decembrim.

Par to, ka atbildētāja būtu veikusi pielīgtos nomas maksājumus par prasībā norādīto periodu no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.novembrim,

atbildētāja nekādus maksājumus apstiprinošus dokumentus nav iesniegusi, kā arī paskaidrojumos nav norādījusi, ka nomas maksa par prasības periodu

būtu samaksāta prasītājai, vai kādai citai personai.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētāja nav saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu iesniegusi pierādījumus, ka parāds samaksāts, tādējādi pieļāvusi

samaksas nokavējumu.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst prasību par apmierināmu daļā par nomas maksas parāda 605 euro no 2022.gada 1.jūlija līdz 2022.gada

30.novembrim piedziņu, bet daļā par nomas maksas parāda 1173,60 euro piedziņu par noraidāmu.

[7.4] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas arī pievienotās vērtības nodokli, ko prasītāja aprēķinājusi pēc likmes 21 procents, papildus pie ikmēneša

nomas maksas 355,72 euro, norādot, ka kopējā zemes nomas maksa ar pievienotās vērtības nodokli mēnesī ir 430,42 euro.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 34.panta septītajai daļai, nomas darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie

maksājumi, bet šā likuma 35.panta trešā daļa paredz, ka pakalpojuma vērtībā ietilpst visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā

pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka minētās Pievienotās vērtības nodokļa likuma tiesību norma nenoteic, ka pievienotās vērtības nodoklis ir jāmaksā

nomniekam.

Ja prasītāja kā komersants, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, kas lietā nav apstrīdēts, ir izvēlējusies iegādāties nekustamo īpašumu,

attiecībā uz kuru zemesgrāmatā ir reģistrēts nomas līgums, tad tā ir prasītājas izvēle un nerada automātisku pienākumu atbildētājai kā nomniekam, kas

turklāt nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja saskaņā ar pašas prasītājas iesniegto izdruku no Lursoft datu bāzes, papildu pie nomas maksas, kas

noteikta līgumā, maksāt citus maksājumus, tajā skaitā, pievienotās vērtības nodokli.

Atbilstoši Civillikuma 864.pantam, visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam.

No minētā izriet, ka gadījumā, kad zemes īpašniekam ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par saņemto zemes nomas maksu, tas ir jāmaksā

prasītājai kā zemes īpašniecei.

Minēto pienākumu no zemes īpašnieka uz nomnieku var pārnest ar pušu vienošanos, ja zemes nomnieks, šajā gadījumā atbildētāja, būtu pielīgusi

uzņemties zemes īpašniekam, proti, prasītājai ar likumu uzliktās nastas un apgrūtinājumus.

Kā redzams no 2005.gada 5.augusta zemesgabala nomas līguma, tajā netiek paredzēts, ka atbildētāja būtu uzņēmusies kādus no tiem

apgrūtinājumiem vai nastām, kas jānes prasītājai. Tieši pretēji, zemesgabala nomas līguma 4.3.punktā pielīgts, ka vienu no nastām, kas saistīta ar

nekustamo īpašumu, tas ir, nekustamā īpašuma nodokli par iznomāto zemesgabalu maksā iznomātājs, proti, zemes īpašnieks.

Līdz ar to tiesai nav pamata konstatēt, ka zemesgabala nomas līguma nosacījumi paredz, ka prasītājai ir tiesības palielināt nomas maksu pievienotās

vērtības nodokļa apmērā.

Līdz ar to prasība daļā par pievienotās vērtības nodokļa 373,50 euro piedziņu ir noraidāma.

[7.5] Attiecībā par pārējiem pušu argumentiem tiesa norāda, ka tie neietekmē lietu pēc būtības, līdz ar to tie nav vērtējami, atbilstoši Eiropas

Cilvēktiesību tiesas atziņām, kas noteic, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums

argumentēt spriedumu, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu (skat. ECT 1994.gada 19.aprīļa sprieduma “Van de

Hurk v. The Netherlands” 61.punktu).

[7.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6 procentus

gadā no piedzītās summas, ņemot vērā Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[7.7] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētājas prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi proporcionāli

apmierinātajai prasības daļai. Prasītāja samaksājusi tiesas izdevumus, ko veido valsts nodeva 320,72 euro.

Prasība celta par 2152,10 euro piedziņu, bet apmierināta daļā par 605 euro piedziņu, tātad 28 procentu apmērā, līdz ar to no atbildētājas

prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 28 procentu apmērā, tas ir, 89,80 euro, bet lūgums par tiesas izdevumu 230,92 euro piedziņu noraidāms.

[8] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.panta pirmo daļu un 42.panta pirmo un otro daļu, nesamaksātie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 euro piedzenami proporcionāli apmierinātajai prasības daļai. No atbildētājas valsts ienākumos piedzenami

1,96 euro, bet no prasītājas – 5,04 euro.

[9] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas nosacījumus, spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no tā likumīgā spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.panta pirmo daļu, 92.-97.pantu, 189.-195.pantu, 250.25pantu, 250.27pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību daļēji.

Piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/,

parādu 605 euro un tiesas izdevumus 89,80 euro, kopā piedzīt 694,80 euro (seši simti deviņdesmit četri euro, 80 centi).

Atzīt SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no SIA

“/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, likumiskos 6 (sešus) procentus gadā no 694,80 euro, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu

pieaugums apstājas, sasniedzot piedzītās summas lielumu.

Samaksa veicama SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, bankas norēķinu kontā /konta numurs/, AS “Luminor Bank”.

Noraidīt prasību daļā par parāda 1547,10 euro un lūgumu daļā par tiesas izdevumu 230,92 euro piedziņu.

Piedzīt no SIA “/Nosaukums B/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,96 euro

(viens euro, 96 centi).

Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,04 euro

(pieci euro, 04 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami: Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, Valsts kase, konta

Nr.LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī norāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodu – 21499 un lietas identifikācijas datus.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Lai netiktu uzsākta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde, tiesas izdevumu samaksu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā

noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2023.gada 25.maijā.

Tiesnese I.Gaile