Court orders Latvenergo debt payment and states court fees recovery from defendant.

Lietas Nr. C33525215

Lietas arhīva Nr. C-1623-16/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2016.gada 17.februārī

Rīgas rajona tiesa: tiesnese Vineta Mazure, rakstveida procesā izskatīja civillietu AS “Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu, un

k o ns t a t ē j a

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] 2015.gada 28.augustā Rīgas rajona tiesā saņemts AS “Latvenergo” prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par

naudas piedziņu.

[1.1] Pamatojoties uz 21.07.2009. Ministru kabineta noteikumu Nr.793. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un

31. punktu, 29.11.2011. Ministru kabineta noteikumu Nr.914. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27. un 29. punktu, Ministru

kabineta noteikumu Nr.50. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 01.04.2014), Civillikuma 1587., 1759., 1763., 1765.,

1770., 1775., 1779., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantu, lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS

“Latvenergo” parādu 570,50 euro, likumiskos 6% no parāda summas 176,22 euro, līgumsodu 55,89 euro, samaksāto valsts nodevu 112,01 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kopā 919,32 euro.

Parāda summa ieskaitāma AS “SEB banka” kontā Nr.LV93UNLA0050007013441.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 16.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr.6-38-1696 (jaunais līguma

Nr.1004376519) par elektroenerģijas piegādi un lietošanu atbildētāja objektā pēc adreses /adrese A/.

[1.3] 2013.gada 3.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.1016658283 par elektroenerģijas piegādi un lietošanu

atbildētāja objektā pēc adreses /adrese B/.

[1.4] Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot 21.07.2009. MK ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumu” Nr.793 29., 31.punktu, 29.11.2011. MK ,,Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumus” Nr.914 (spēkā no 15.12.2011.) un MK

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr.50 (spēkā no 01.04.2014.), un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

[1.5] Saskaņā ar noteikumiem atbildētājam bija pienākums katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju. Pārtraucot elektroenerģijas lietošanu

atbildētājam bija pienākums fiksēt elektroenerģijas komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņot tos prasītājam, kā arī noteiktajā termiņā veikt galīgo

norēķinu par patērēto elektroenerģiju.

[1.6] Saskaņā ar līguma Nr.1004376519 2.1.l.punktu (līguma Nr.1016658283 1.1., 3.1.1.punkts) prasītājs apņēmās nodrošināt

atbildētājam nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi uz elektroietaišu piederības robežas, savukārt atbildētājs ar minētā līguma 2.2.1., 3.2.3.punktu

apņēmās katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša

mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī rēķina apmaksas kavējuma gadījumā par katru nokavēto apmaksas dienu samaksāt kavējuma naudu

0,15% no parāda summas.

[1.7] Parakstot Līgumus atbildētājs apliecināja savu piekrišanu arī līgumos (līguma Nr.1004376519 5.6.punkts, līguma Nr.1016658283

6.2.punkts) noteiktajiem Līguma darbības izbeigšanas nosacījumiem, proti, rakstiska paziņojuma iesniegšanai 7 dienas pirms līguma izbeigšanas un pilnīgu

norēķinu veikšanai, kā arī atbildētājam ir saistošs līgumos noteiktais pienākums atbildēt par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma

noslēgšanai ar citu lietotāju, ja viņš, atbrīvojot objektu, nav par to informējis piegādātāju. Minētie līguma nosacījumi atbilst Civillikuma 1811.pantā

noteiktajam principam par saistības tiesības izbeigšanos ar tai atbilstošās parādnieka saistības izpildi (samaksājot par visu līguma darbības laikā patērēto

elektroenerģiju).

[1.8] Prasītājs ar līgumu uzņemtās saistības izpildīja, savukārt atbildētājs nav norēķinājies par saņemto elektroenerģiju. Pēc prasītāja datiem

objektā:

- /adrese B/ laikā no 2006.gada 20.februāra līdz 2008.gada 2.decembrim ir izveidojies parāds par faktiski patērēto elektroenerģiju par

kopējo summu 558,86 euro, papildus Prasītājs aprēķinājis likumiskos 6 % no nenomaksātās pamatparāda summas 172.62 euro un līgumsodu par laikā

neveiktiem maksājumiem par kopējo summu 55,89 euro;

- /adrese A/, laikā no 2013.gada 3.aprīļa līdz 2013.gada 30.aprīlim par kopējo summu 11,64 euro, papildus Prasītājs aprēķinājis

likumiskos 6 % no nenomaksātās pamatparāda summas 3,60 euro.

[1.9] 2013.gada 21.oktobrī atbildētājam tika nosūtīts brīdinājums par parāda

samaksu ar termiņu parāda samaksai līdz 2013.gada 15.novembrim. Uz nosūtīto

brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd, bet labprātīgi nemaksā. Līdz

prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts. Uzskata, ka atbildētājs ar savu

rīcību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājs nav saņēmis samaksu

par piegādāto elektroenerģiju kopējās parāda summas 570,50 euro apmērā.

Norādījis, ka tā kā atbildētājs nevēlējās risināt jautājumu par parāda samaksu ārpus tiesas, prasītājs iebilst pret mediācijas izmantošanu

strīda risināšanai.

[2] 2015.gada 1.septembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietu ierakstītā

sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai 30 dienas no prasības pieteikuma

nosūtīšanas dienas (lietas 29.lapa).

2015.gada 6.oktobrī minētais pasta sūtījums atgriezts tiesai, ar pasta darbinieka norādi, ka adresāts šajā adresē nedzīvo (lietas 33.lapa).

[2.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā datu pārlūka redzams, ka atbildētājs savu dzīves vietu deklarējis – /adrese/ (lietas 28.,

34.lapa).

[2.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[2.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir

izsniegti, septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[2.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas viņu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas

sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētājs paskaidrojumus par prasību nav sniedzis un puses nav pieteikušas

noraidījumu tiesnesim. Lietas izskatīšanu mutvārdu procesā puses nav lūgušas.

[2.5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu nesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai.

[2.6] Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma

norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

2015.gada 9.decembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, pusēm paziņots, ka sprieduma norakstu tiesas kancelejā

varēs saņemt 2016.gada 17.februārī (lietas 28.lapa).

2016.gada 15.janvārī atbildētājam adresētais pasta sūtījums atgriezts tiesai, ar pasta darbinieka norādi, ka adresāts nebija sastopams,

atstāts aicinājums (lietas 38.lapa).

[2.7] Apstākļos, kad atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā un puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par

iespējamu lietu izskatīt rakstveida procesā.

MOTĪVU DAĻA

[3] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība

apmierināma.

[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību

nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,

kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

[4.1] Ar lietā esošajiem pierādījumiem tiesa nodibināja, ka lietā nav strīda par to, ka starp pusēm pastāvējušas līgumattiecības par

elektroenerģijas piegādi un lietošanu objektos /adrese A/ un /adrese B/.

[4.2] Pušu saistību apliecina lietas materiāliem pievienotais 2006.gada 16.janvāra līgums Nr.6-38-1696 par elektroenerģijas piegādi

objektam – dzīvoklim /adrese/ (lietas 17.lapa) un 2013.gada 3.aprīļa līgums Nr.1016658283 par elektroenerģijas piegādi objektam – individuālajai mājai

/adrese/ (lietas 15-16.lapa).

[4.3] Līguma 2.2.1.punktā noteikts, ka lietotāja pienākumos ietilpst katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā veikt maksājumu līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav

veikts termiņā.

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu piegādātājs apņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu.

[4.5] Civillikuma 2109.pants noteic, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Savukārt Civillikuma 2033.pants paredz pircēja pienākumu samaksāt pirkuma maksu.

[4.6] Lietā nepastāv strīds par faktu, ka prasītāja ar līgumu uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnā apmērā.

[4.7] No 2010.gada 26.marta rēķina Nr.200428930808 redzams, ka par periodu līdz 2010.gada 26.martam rēķina summa kopā ar 10%

PVN ir 558,86 euro (Ls 292,77), apmaksai 558,86 euro (Ls 292,77). No 2013.gada 5.maija rēķina Nr.201164338446 redzams, ka par periodu no

2013.gada 4.aprīļa līdz 2013.gada 30.aprīlim rēķina summa kopā ar 21% PVN ir 11,64 euro (Ls 8,18), rēķinā norādīta summa apmaksai 11,64 euro.

(lietas 12. - 14.lapa).

[4.8] 2013.gada 21.oktobrī atbildētājam nosūtīts brīdinājums Nr.01VD00-33/1064 par parāda Ls 400,95 samaksu līdz 2013.gada

15.novembrim, vienlaicīgi brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par parāda piedziņu (lietas 10. - 11.lapa).

[4.9] Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.

pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

[4.10] Šajā gadījumā atbildētāja pienākums ir segt ar līgumu uzņemtās saistības pilnā apmērā.

[4.11] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par

noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības

tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

[4.12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību,

kuriem ir nozīme lietas izspriešanā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[4.13] Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību

nav sniedzis, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, noslēgtā līguma tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, atbilstoši

Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka savas saistības viņš būtu izpildījis un parādu par izmantoto

elektroenerģiju samaksājis.

[4.17] Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas parāda saistības pret

prasītāju par izmantoto elektroenerģiju 570,50 euro apmērā, kas piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

[5] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 55,89 euro apmērā, kas aprēķināts 10% apmērā no nesamaksātās pamatparāda summas 558,86

euro.

[5.1] Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs nav izpildījis ar līgumu uzņemtās saistības un tiesa atzīst, ka atbildētājam Civillikuma

1716.panta izpratnē ir pienākums maksāt līgumsodu.

[5.2] Līgums noslēgts 2013.gada 3.aprīlī, līdz ar ko, vērtējot prasījumu par līgumsoda piedziņu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 3.pantu

piemēro līgumsodu reglamentējošās Civillikuma normas, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

[5.3] Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsods ir

pametums, ko kāda persona uzņēmusies ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

[5.4] Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta noteikumiem (likuma redakcijā, kas bija spēkā uz līguma noslēgšanas brīdi) līgumsodu var

pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu

lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

[5.5] Savukārt Civillikuma 1720.panta 1.punkts un 2.punkts noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā

bijis norunāts vai līgumsods bija norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[5.6] Tā kā atbildētājs noteiktajā termiņā parādu nav samaksājis, ir iestājies parādnieka nokavējums Civillikuma 1651.panta un 1652.panta

3.punkta izpratnē un prasītājai ir tiesības pieprasīt arī līgumsoda samaksu.

[5.7] Līguma 4.3.punkts noteic, ka apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15%

apmērā no parāda summas.

[5.8]Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam saistību neizpildes gadījumā.

Līgumsoda apmēru ir noteikuši paši līdzēji, un atbildētājs minētajam līgumsodam ir piekritis.

[5.9] Lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam

neizdevīgām nokavējuma sekām. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka atbildētājs būtu veicis kādus pasākumus saistību neizpildes

novēršanai. Atbildētājs nav arī apstrīdējis līgumā pielīgtos līgumsoda nosacījumus.

[5.10] Atbildētājs ir kavējis maksājumu veikšanu, un, tā kā puses ir pielīgušas līgumsoda maksājumu, tad prasītāja līgumsodu ir

aprēķinājusi pamatoti.

[5.11] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus un faktiskos apstākļus, tiesa secina, ka prasītāja rīcība, pieprasot līgumsodu 55,89 euro apmērā,

nav pretrunā ar Civillikuma 1.pantā deklarēto labas ticības principu, tas ir samērīgs ar pamatparāda apmēru, tādējādi tiesa atzīst, ka prasība daļā par

līgumsoda piedziņu ir apmierināma.

[6] Prasītāja lūdz piedzīt likumiskos procentus no pamatparāda summas, par rēķina Nr.200428930808 samaksas kavējumu – 172,62

euro, kavēto dienu skaits – 1879, laikā no 2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 18.maijam. Par rēķina Nr.201164338446 samaksas kavējumu – 3,60

euro, kavēto dienu skaits – 1879, laikā no 2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 15.maijam. Kopā prasītāja aprēķinājusi likumiskos procentus 176,22

euro.

[6.1] Procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu (Civillikuma

1946.pants).

[6.2] Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

[6.3] Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai uz likumu.

[6.4] Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda

samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

[6.6] Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[6.7] Ņemot vērā, ka lietā ir pierādīts apstāklis, ka atbildētājs nav veicis maksu par patērēto elektroenerģiju un ir izveidojies parāds, tiesa

atzīst par pamatotu atbildētāja pienākumu maksāt likumiskos procentus (6% gadā) par periodu no 2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 18.maijam un no

2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 15.maijam 176,22 euro apmērā.

[7] Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā piedzenams galvenais parāds par patērēto elektroenerģiju 570,50

euro, līgumsods par laika periodu no 2010.gada 26.marta līdz 2010.gada 18.maijam 55,89 un likumiskie procenti (6% gadā) par laika periodu no

2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 18.maijam un no 2010.gada 26.marta līdz 2015.gada 15.maijam 176,22 euro, kopā 746,72 euro.

[8] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

[8.2] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz

2134 euro, valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro.

[8.3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu valsts nodeva līdz 2134 euro ir 15 procenti no

prasības summas, bet ne mazāk par 71,14 euro, kas attiecīgajā gadījumā ir 120,39 euro (15% no 802,61)

[8.4] Prasītājs ceļot prasību tiesā, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktam, samaksājis valsts

nodevu 112,01 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā (lietas 8.-9.lapa).

Kā iepriekš konstatēts, valsts nodeva par celto prasību maksājama 120,39 euro apmērā (15% no 802,61). Savukārt prasītājs ceļot

prasību samaksājis valsts nodevu 112,01 euro apmērā

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantam un 42.pantam, valsts nodeva 8,38 euro apmērā (120,39 –

112,01) piedzenama no atbildētāja valsts labā.

[8.5] Tiesa atzīst, ka, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja

samaksātā valsts nodeva 112,01 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu 4,70 euro apmērā.

[8.6] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 3,10 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 4,70 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi nomaksāti pilnā apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 250.25pantu tiesa

no s p r ie d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, parādu 570,50 euro

(pieci simti septiņdesmit euro un 50 centi), līgumsodu 55,89 euro (piecdesmit pieci euro un 89 centi), likumiskos procentus 176,22 euro (viens simts

septiņdesmit euro un 22 centi), un tiesas izdevumus: samaksāto valsts nodevu 112,01 euro (viens simts divpadsmit euro un 01 cents) un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), kopā 919,32 euro (d4eviņi simti deviņpadsmit euro un 32 centi).

Parāda summa ieskaitāma AS “SEB banka” kontā Nr.LV93UNLA0050007013441.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 8,38 euro (astoņi euro un 38 centi) apmērā, nosakot, ka

samaksa veicama šādā kontā: saņēmējs: Valsts kase NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC

kods TRELLV22.

Noteikt /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu par labu valstij, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27,

sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure