Court convicts driver of repeated driving without license and imposes fine plus administrative detention.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of driving a vehicle without a license for the second time within a year and imposed a fine of 570 euros combined with seven days of administrative detention. Although the police officer did not attend the hearing, the court proceeded because no request for adjournment was filed and the defendant admitted guilt. The court mitigated the penalty slightly by acknowledging the defendant's voluntary confession but upheld the statutory sanction for the repeated offense.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 149.4 panta 7. daļa 1. punkts; LAPK 32. pants: Repeated driving without a license within a year constitutes an administrative offense punishable by administrative detention and a fine, with mitigation possible only for voluntary confession.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.173098219
1-0982-19/47
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā 2019.gada 31.oktobrī
Zemgales rajona tiesas
tiesnese R.Bruce
ar tiesas sēdes sekretāri E.Kristlību
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/ personas kods /personas kods/, deklarētā dzīves vieta /adrese/, saukšanu
pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4 panta septītās
daļas 1.punktā.
Aprakstošā daļa
/datums/plkst.18.58 Kandavas novadā, Vānes pagastā pa ceļu Vāne-Saldus 4. km virzienā uz Vāni, /pers. A/ atkārtoti gada laikā vadīja
transportlīdzekli /TL marka/ 530 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām, kuras noteiktajā
kārtībā nav iegūtas.
Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa Ceļu satiksmes likuma 26.panta pirmās, 2.daļas, 28.panta pirmās daļas 4.punkta prasības.
Tādējādi /pers.A/ izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 149.4 panta septītās daļas 1.punktā paredzēto
administratīvo pārkāpumu.
Motīvu daļa
Tiesas sēdē /pers. A/ pārkāpumu atzina, paskaidroja, ka /datums/, Kandavas novadā Vānes pagastā pa ceļu Vāne-Saldus 4.km virzienā uz Vāni
vadīja automašīnu /TL marka/ 530 ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/. Apzinās, ka automašīnu vadīja bez transportlīdzekļa vadīšanas
tiesībām. Izdarīto nožēloja.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja (turpmāk VP ZRP KPB) pārstāvis tiesas sēdē nebija ieradies, par
tiesas sēdi informēts likumā paredzētajā kārtībā. Tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu. Pie šādiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka lietu
iespējams izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv LAPK 28911.panta pirmajā daļā paredzētie apstākļi, kas nepieļauj lietas izskatīšanu.
No lietas materiāliem secināms, ka /datums/Zemgales rajona tiesā Tukumā saņemti VP ZRP Tukuma KPB administratīvā pārkāpuma lietas
materiāli par /pers. A/.
VP ZRP Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors Valsts amatpersona /datums/sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu
Nr./numurs/ par to, ka /datums/plkst.18.58 Kandavas novadā, Vānes pagastā pa ceļu Vāne-Saldus 4. km virzienā uz Vāni, /pers. A/ vadīja
transportlīdzekli /TL marka/ 530 ar valsts reģistrācijas numura zīmi /reģistrācijas numurs/, pie pārbaudes konstatēts, ka vadītājam nav transportlīdzekļu
vadīšanas tiesības, kuras noteiktajā kārtībā nav atgūtas. Pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā.
Protokolu /pers.A/ parakstījis bez iebildumiem.
Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus un uzklausījusi lietas dalībniekus atzīst, ka ar lietas materiāliem ir pierādīta /pers. A/ vaina administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta septītās daļas 1.punktā.
Atbilstoši LAPK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais
pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši
apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Ceļu satiksmes likuma 26.panta pirmā daļā noteikts, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ļauj personai vadīt attiecīgajai kategorijai atbilstošu
transportlīdzekli, […] un veikt citas normatīvajos aktos transportlīdzekļa vadītājam atļautās darbības, piedaloties ceļu satiksmē. Savukārt Ceļu satiksmes
likuma 26.panta otrā daļa nosaka, ka personas tiesības vadīt transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā
[…] un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Vadīšanas iemaņu pārbaudes laikā transportlīdzekļa
vadītāja tiesības vadīt transportlīdzekli apliecina derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība vai braukšanas mācību atļauja.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 4.punktu aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja vadītājam nav atbilstošas kategorijas
transportlīdzekļu vadīšanas tiesību.
LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punkts noteic, ka par transportlīdzekļu vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību
(transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz
piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu pieci simti septiņdesmit euro apmērā.
Saskaņā ar LAPK 243.pantu, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā
procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,
lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
Atbilstoši normas ceturtajai daļai, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas
par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi
amatpersona. Normas piektā daļa noteic, ka administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas,
attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne
ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.
Pārbaudot lietas materiālus tiesai nav šaubu par to, ka /pers. A/ protokolā norādītajā laikā un vietā, atkārtoti gada laikā, vadīja /TL marka/ ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuras noteiktajā kārtībā nav atgūtas.
VPZRP Tukuma iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora Valsts amatpersona ziņojums apstiprina, ka /datums/, veicot dienesta pienākumus
kopā ar inspektori Valsts amatpersona, Kandavas novadā, Vānes pagastā uz ceļa Vāne-Saldus 4.km plkst. 18.58 tika apturēts transportlīdzeklis pelēkā
krāsā, kas pārvietojās pa ceļu Vāne-Saldus, virzienā uz Vāni. Pie pārbaudes tika konstatēts, ka transportlīdzekli /TL marka/ 530 ar valsts reģistrācijas
numuru /reģistrācijas numurs/ vadīja /pers. A/, kuram nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, kuras noteiktā kārtībā nav atgūtas. Pārkāpums izdarīts
atkārtoti gada laikā, par ko tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr./numurs/ pēc LAPK 149.4panta 7.daļas 1.punkta. Transportlīdzeklis
tika izņemts un nodots glabāšanai valsts aģentūrai materiālās rezerves. (lietas 2.lapa)
Ar Iekšlietu ministrijas informācijas centra izdruku no Integrētās Iekšlietu Informācijas sistēmas pierādīts, ka /pers. A/ administratīvi sodīts
2018.gada 8.decembrī pēc LAPK 149.4 septītās daļas 1.punkta ar naudas sodu 570 euro. Naudas sods nav nomaksāts. (lietas 9.lapa)
Tiesa pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to
kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var
ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. (skatīt Augstākās tiesas
Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-219/2007 11.punktu).
Ņemot vērā iepriekš minētos pierādījumus to kopumā un savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka tie pierāda /pers. A/ vainu administratīvā pārkāpuma
izdarīšanā, kas paredzēts LAPK 149.4panta septītās daļas 1 punktā.
Saskaņā ar LAPK 32.pantu, uzliekot sodu, tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, vainas pakāpi, mantisko stāvokli,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Tiesa lietā par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst /pers. A/ vaļsirdīgās liecības.
Atbilstoši LAPK 31.panta otrajai daļai, administratīvo arestu nevar piemērot personai, kura ir vienīgais aizbildnis bērnam.
/pilsētas nosaukums/ novada bāriņtiesas izziņa apliecina, ka pārkāpējs nav vienīgā persona, kura gādā par nepilngadīgu bērnu-/pers. M/. Proti,
bērnu aprūpē vecmāte /pers. N/, turklāt bērna mātei nav atņemtas aizgādības tiesības un arī viņas pienākums ir rūpēties par bērnu.
Tiesa atzīst ka pārkāpējam piemērojams administratīvais arests un naudas sods, atbilstoši LAPK 149.4 panta septītās daļas 1.punkta noteiktai
sankcijai.
Jautājums par transportlīdzekļa atdošanu īpašniecei /pers. O/ ir izlemts ar tiesas 2019.gada 30.oktobra lēmumu. (lietas 16.lapa)
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 32.pantu, 149.4panta septītās daļas 1.punktu, 289.6, 289.13, 289.16, 289.18 pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu administratīvā pārkāpuma, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta septītās daļas
1.punktā, izdarīšanā un sodīt ar administratīvo arestu uz 7 diennaktīm, naudas sodu 570 euro.
Izskaidrot /pers. A/, ka naudas sods 30 dienu laikā no sprieduma izsniegšanas dienas ieskaitāms saņēmējam: Valsts kase, NMR 90000050138,
konts LV34TREL1060191011100, kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot administratīvā pārkāpuma lietas numuru – 173098219, pretējā
gadījumā spriedums tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Par naudas soda samaksu nekavējoties paziņot Zemgales rajona tiesai.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā, no pilna nolēmuma
paziņošanas dienas.
Tiesnese R.Bruce