Court partially allowed bank's debt collection claim, awarding interest and penalties while rejecting specific penalty calculations.

Lieta Nr. C31 4027 14

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2015.gada 27.oktobrī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese J. Mauliņa

tiesas sēžu sekretāre D.Kalniņa

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS „NORVIK BANKA” prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2014. gada 11.augustā tiesā saņemts prasītāja AS „NORVIK BANKA” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. D/ par parāda piedziņu (lietas

7.lapa), kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības – atļautā kredīta parādu 1 422,87

EUR, neatļautā kredīta parādu 114,32 EUR, procentus 935,58 EUR, līgumsodu par neatļautā kredīta izmantošanu 121,36 EUR un līgumsodu par

ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu 1 415,83, kopā piedzenot 4 009,96 EUR apmērā; noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās, pamatsummas; kā arī piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam visus

tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikums motivēts ar to, ka 2005. gada 19 .janvārī starp prasītāju un atbildētāju ka noslēgts līgums Nr. 345000000125 par VlVA

norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (turpmāk-līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam ka piešķirts atļautais kredīts 1 422,87 EUR (1 000

LVL) apmērā ar ikmēneša procentu likmi 1,79%.

Saskaņā ar līguma 1.11.punktu, kredīts ir aizdevums, kuru prasītājs piešķir atbildētājam un, kas ek uzskai ts kartes kontā. Kredīts

sastāv no Atļautā un Neatļautā kredīta summas. Līguma 1.12.punktā noteikts, ka Atļautais kredīts ir kredīts prasītāja noteiktā limita ietvaros,

savukārt līgumā 1.13. noteikts, ka Neatļautais kredīts ir kredīts, kas pārsniedz prasītāja noteikto limitu.

Paskaidro, ka atbilstoši līguma 1.8. un 1.9.punk em, atbildētājam katra norēķinu cikla laikā (viens kalendārais mēnesis) bija

jānorēķinās ar prasītāju, t.i., jāsamaksā Ikmēneša maksājumi. Saskaņā ar līguma 5.3.punktu, ar Ikmēneša maksājumu veikšanu ek dzēstas

atbildētāja saistības pret prasītāju, t.sk., ek atgriezts izmantotais kredīts, ek maksā procen par Atļautā kredīta izmantošanu, aprēķinā e

līgumsodi un citi, saskaņā ar Tarifiem obligātie maksājumi.

Saskaņā ar līguma 1.21. punktu Tarifi ir spēkā esošs prasītāja pakalpojumu cenrādis. Tarifos ek norādī procentu un līgumsodu

apmēri. Tarifi, to grozījumi un papildinājumi ir līguma neatņemama sastāvdaļa.

Saskaņā ar līguma 5.10.punktu, par Neatļauta kredīta izmantošanu atbildētājs maksā līgumsodu par pārtēriņu saskaņā ar līguma

Tarifiem (0,167% par pārtēriņu dienā no Neatļautā kredīta apjoma), līgumsodi par pārtēriņu ek aprēķinā no dienas, kad prasītājs saņem

informāciju par darījuma, kura rezultātā pieļauts Atļautā kredīta pārtēriņš, veikšanu līdz tā dzēšanas dienai.

Norāda, ka saskaņā ar līguma 1.10. un 5.11.punk em, ja atbildētājs līdz maksājuma datumam nav samaksājis Ikmēneša maksājumu,

atbildētājam jāmaksā līgumsods par termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša summas, saskaņā ar līguma Tarifiem (0,25% dienā).

Saskaņā ar līguma noteikumiem, Atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 25.datumam, nodrošinot pilnīgu ikmēneša sais bu dzēšanu pret

prasītāju.

Prasītājs norāda, ka atbildētājs nepildīja ar līgumu uzņemtās sais bas, jo neveica maksājumus atbilstoši līguma apmaksas

noteikumiem. Pēdējais maksājums tika saņemts 2010 gada 25.maijā 0,47 EUR apmērā.

Līguma 5.8. punktā noteikts, ka prasītājs ir esīgs bez brīdinājuma samazināt Atļautā kredīta apmēru vai slēgt kredītu, ja Atbildētājs

neizpilda savas saistības saskaņā ar līguma noteikumiem.

Norāda, ka ar saskaņā ar Līguma noteikumu 13.1. punktu līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un netika izbeigts. Atbildētājam kredīta atmaksas

termiņš saskaņā ar līgumu noteikumu 5.2., 5.3. un 6.punktā minētajiem nosacījumiem iestājas 2011.gada 25.februārī (lietas 50.lapa).

Ņemot vērā iepriekš norādīto, atbildētāja no līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma sais bas ir 4 009,96 EUR apmērā, kas sastāv

no atļautā kredīta – 1 422,87 EUR apmērā; neatļautā kredīta - 114,32 EUR apmērā; nesamaksātajiem līgumiskajiem procentiem par Atļautā kredīta

izmantošanu 935,58 EUR apmērā; līgumsoda par Neatļauto kredītu izmantošanu - 121,36 EUR apmērā; līgumsoda par Ikmēneša maksājuma samaksas

nokavējumu 1 415,83 EUR apmērā.

Paskaidro, ka prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsās tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2012.gada 7.novembra lēmumu lietā 3-12/6682 prasītāja pieteikums

tika atstāts bez izskatīšanas.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta 1.punktu,

1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu, 1946.panta pirmo daļu.

Atbildētājs /pers.D/tiesā rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis.

Tiesas sēdē nav ieradies prasītāja pārstāvis, par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots – nosūtīta pavēste (lietas 1.lapa).

2015.gada 1.oktobrī Jelgavas tiesā saņemts prasītāja pārstāvja rakstisks lūgums izskatīt lietu pārstāvja prombūtnē, norāda, ka prasību uztur

pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem argumentiem (lietas 56.lapa).

Tiesas sēdē nav ieradies atbildētājs /pers. D/, kuram par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots – nosūtīta pavēste uz atbildētāja

deklarēto dzīvesvietu, ko apliecina ieraksts lietas uzziņas lapā, ziņas no Tiesu informācijas sistēmas. Atbildētājam sūtītā pavēste saņemta atpakaļ Jelgavas

tiesā ar norādi, ka „adresāta nebija mājās, atstāts uzaicinājums”, „beidzies glabāšanas laiks” (lietas 42.-44.lapa). Tiesa atzīst, ka atbildētājs aicināts uz

tiesu atbilstoši Civilprocesa likuma 56. un 56.1 panta prasībām. Atbildētāja iesniegumi nav saņemti, lūgumi nav pieteikti, iebildumi pret prasību nav celti,

tiesai nav zināmi viņa neierašanās attaisnojoši iemesli, prasība nav apstrīdēta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu tiesa nolēma skatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētāja klātbūtnes, jo nesaskatīja citus,

Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos, lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstiskos pierādījumus un prasībā norādītos apstākļus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Tiesa uzskata, ka lieta iztiesājama, ievērojot Civillikuma Ievada 3.pantu, kurā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc

likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmo daļu aizmugurisks ir spriedums, pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs nav

sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Novērtējot lietas materiālus tiesa atzīst, ka aizmuguriska sprieduma taisīšana ir pamatota, jo atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par

prasību, nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus. Lietā esošie rakstveida pierādījumi un prasītāja pārstāves rakstveida

paskaidrojumi atzīstami par pietiekamiem strīda izšķiršanai.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Starp pusēm 2005.gada 20.janvārī noslēgts Līgums Nr. 345000000125 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu (lietas 10.lapa),

saskaņā ar kuru prasītājs piešķir atbildētājam atļauto kredītu 1 000 LVL (1 422,87 EUR), uz 24 mēnešiem, nosakot, ka gada procentu likme par atļauta

kredīta izmantošanu ir saskaņā ar spēkā esošiem tarifiem (lietas 9.lapa), ikmēneša maksājums ir 51,62 LVL (73,45 EUR), kas maksājams katra mēneša

25.datumā. Līguma 1.8.punktā atbildētājs apņēmies norēķinu ciklā – laika periodā, sākot ar nākamo dienu pēc tekošā mēneša maksājuma datuma līdz

nākamā mēneša maksājuma datumam (ieskaitot) norēķināties ar prasītāju t.i. samaksāt ikmēneša maksājumu. Līguma 1.9.punktā puses vienojās, ka

ikmēneša maksājums tiek maksāts katru mēnesi un novirzīts atbildētāja saistību pret prasītāju dzēšanai saskaņā ar līguma noteikumiem. Tāpat līguma

1.11.punktā puses vienojušās, ka kredīts ir aizdevums, kuru banka (prasītājs) piešķir kartes lietotājam (atbildētājam) un kas tiek uzskaitīts kartes kontā.

Kredīts sastāv no atļautā kredīta un neatļautā kredīta. Atļautais kredīts ir aizdevums bankas noteiktā limita ietvaros (līguma 1.12.punkts), bet neatļautais

kredīts ir aizdevums, kas pārsniedz bankas noteikto limitu (līguma 1.13.punkts). Puses pielīgušas, ka tarifi ir spēkā esošais bankas cenrādis, kurā tiek

norādīti procentu un līgumsodu apmēri. Tarifi, to grozījumi, papildinājumi ir līguma un noteikumu neatņemama sastāvdaļa (līguma 1.21.punkts). Parakstot

līgumu, atbildētājs ir apstiprinājis, ka viņš iepazinies ar līgumu un līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu noteikumiem, kā arī

noteikumiem par norēķinu konta atvēršanu un apkalpošanu, piekrīt un apņemas tos pildīt.

Tiesa atzīst, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, neviena no pusēm to nav apstrīdējusi un līdz ar to tas ir saistošs

līgumslēdzējām pusēm.

Tiesai nav pamats apšaubīt, ka banka izsniegusi atbildētājam karti VIVA norēķinu karti ar atļauto kredīta limitu 1 000 LVL (1 422,87 EUR), ko

apstiprina atbildētāja pieteikums (lietas 8.lapa), konta izraksti (lietas 13.-17. lapa) un nenomaksātā parāda summa par VIVA norēķinu karti 1 537,19

EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa kā aizņēmies.

Ar lietā esošo parāda aprēķinu apstiprinās, ka atbildētāja pamatparādu par VIVA norēķinu karti veido atļautais kredīts 1 422,87 EUR un neatļautā

kredīta parāds 114,32 EUR apmērā (lietas 11.-12., 13.lapa), jo nav apstrīdēts (Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa). Arī Civillikuma 1838.panta

izpratnē samaksas pierādījums gulstas uz parādnieku. Atbildētājs samaksu nav pierādījis.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja nesamaksātos līgumiskos procentus par Atļautā kredīta izmantošanu 935,58 EUR apmērā, līgumsodu

par Neatļauto kredītu izmantošanu - 121,36 EUR apmērā; līgumsodu par Ikmēneša maksājuma samaksas nokavējumu 1 415,83 EUR apmērā

Tiesa atzīst, ka prasības daļā par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu, līgumsoda piedziņu prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis

nokavējumu.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai

kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt nevien naudā, bet arī citās vērtībās. Līgumsoda

apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720.pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Līdz ar to kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, kā arī, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par

neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar Civillikuma 1721.pantu, ja kāds izpilda tikai daļu no savas saistības, tad tomēr viņam jāsamaksā viss līgumsods, bet ne tikai

samērīga daļa.

Civillikuma izpratnē līgumsods ir saistību tiesību pastiprinājums saistības neizpildīšanas vai pienācīgas neizpildīšanas gadījumā, kas pastiprina

konkrētas personas saistību vai nodrošina saistību izpildi un pastāv kā civiltiesisks sods.

Līgumsods ir civiltiesību institūts ar divējādu dabu, no vienas puses tas ir saistības pastiprinājums, no otras puses līgumsods kļūst par

atbildības izpausmi, ja pastiprinājums izrādījies nepietiekams (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Rīga, 2006., 115.lpp.).

Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija. Tiesiskajās attiecībās, sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu

piemērošanu, par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.

Tiesa atzīst, ka jāņem vērā tiesu prakse, kas satur norādi, ka līgumsods nevar kļūt par nepamatotas iedzīvošanās iespēju sakarā ar cita

subjekta kļūdām, neizdarību vai pat apzinātu pārkāpumu.

2005.gada 20.janvārī noslēgtā Līguma Nr. 345000000125 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu, 6.1.punktā norādīts, ka maksājumu

par aizdevēja pakalpojumiem, kuri saistīti ar kartes izsniegšanu, kā arī procentu un līgumsodu apmēru nosaka tarifi (lietas 9.lapa).

Līguma Nr. 345000000125 par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un lietošanu 5.10.punktā noteikts, ka par neatļautā kredīta izmantošanu klients

(atbildētājs) maksā līgumsodu par pārtēriņu 0,179% (lietas 9.lapa). Savukārt minētā līguma 5.11.punktā pielīgts – ja klients (atbildētājs) līdz maksājuma

datumam nav samaksājis ikmēneša maksājumu (papildus aprēķināto pēdējo ikmēneša maksājumu) klientam (atbildētājam) jāmaksā līgumsods par

termiņa nokavējumu no nesamaksātās ikmēneša maksājuma summas, saskaņā ar tarifiem – 0,25% (lietas 9.lapa).

Ar prasības pieteikumā norādītajiem un prasībai pievienotajiem parāda summas aprēķiniem (lietas 11.-12., 13.lapa) pierādīts ka atbildētāja /pers.

D/ aizdevuma lietošanas procentu parāds par laiku no 2009.gada 25.augusta līdz 2012.gada 30.augustam par 1 102 dienām ir 935,58 EUR apmērā un

līgumsoda parāds par neatļautā kredīta izmantošanu par 637 dienām no 25.08.2009. līdz 23.05.2011. ir 121,35, līgumsods par ikmēneša maksājumu

samaksas nokavējumu no 25.09.2009. līdz 25.07.2014. 1 415,83 EUR, kopā 1 537,19 EUR. Pats prasītājs norāda, ka saskaņā ar Līguma noteikumu

13.1. punktu līgums tika noslēgts uz nenoteiktu laiku un netika izbeigts. Atbildētājam kredīta atmaksas termiņš saskaņā ar līgumu noteikumu 5.2., 5.3. un

6.punktā minētajiem nosacījumiem iestājas 2011.gada 25.februārī (lietas 50.lapa).

Tiesā nav saņemti pierādījumi, ka atbildētājs samaksājis prasītāja norādīto parādu pilnībā. Nav strīda par to, ka atbildētājs nav pildījis līguma

nosacījumus, neveicot maksājumus termiņā un pilnā apjomā. Atbildētājs likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasītāja norādītās kopējās saistības uz

2014.gada 11.augustu, pret prasītāja aprēķinu pareizību iebildumus nav izvirzījis.

Tiesai nav pamata uzskatīt pušu minētos pielīgtos līguma nosacījumus par netaisnīgiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Turklāt ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.1 pants pieļauj iespēju kredīta devējam pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu, ja notiek kredīta

atmaksas vai procentu samaksas maksājumu kavēšana ilgāk kā par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Civillikuma 1.pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Civillikuma 1.pantā norādītais labas ticības

princips nozīmē, ka katram civiltiesiskās saistības dalībniekam savas subjektīvās tiesības jāīsteno un subjektīvie pienākumi jāpilda, ņemot vērā pretējās

puses intereses.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta sesto daļu, piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru.

Saskaņā ar Civillikuma 1811.pantu katra saistības tiesība izbeidzas pati no sevis, kad izpildīta tai atbilstošā parādnieka saistība, t.i.

nolīdzinot parādu. Ja saistības tiesības priekšmets ir nauda, tad saistību izpilda ar samaksu.

Tiesai nav pamats apšaubīt prasītāja norādīto, ka atbildētājs pēdējo maksājumu 2010.gada 25.maijā 0,47 EUR apmērā (lietas 7., 11.-12.lapa).

Tiesa no pierādījumiem lietā secina, ka atbildētājs maksājumus ar kavējumiem veicis jau no 2009.gada novembra. Savukārt, atbildētājam kredīta

atmaksas termiņš saskaņā ar līgumu noteikumu 5.2., 5.3. un 6.punktā minētajiem nosacījumiem, iestājas 2011.gada 25.februārī (lietas 50.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1657.pantu tiesa var parādnieku atsvabināt no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām gadījumos, kad viņu nevar

vainot ne uzmanības trūkumā, ne vispār vieglprātībā vai nolaidībā, vai kad izpildīšana nav notikusi nepārvaramas varas dēļ.

Vērtējot prasījumu par aizdevuma lietošanas procentu, kā arī līgumsoda piedziņas pamatotību, tiesa ņem vērā Zemgales apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijas 2012.gada 6.novembra spriedumā lieta Nr. C15293409 un 2012.gada 29.novembra spriedumā lieta Nr. C15225811 izdarītās

atziņas, ka divi gadi ir pārāk ilgs laika periods jautājuma izlemšanai par līguma pārtraukšanu. Šāds laika periods neatbilst normālai banku praksei, jo

parasti bankas (pie līdzīgiem līguma nosacījumiem par tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma) izlemj jautājumu par atkāpšanos no līguma 2-3 mēnešu

laikā no brīža, kad aizņēmējs sāka kavēt saistību izpildi. Tiesa pievienojas Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas izdarītajām atziņām, ka šādas

aizdevēja rīcības rezultātā radīta situācija, kas ir neizdevīga aizņēmējam, jo gadījumā, ja aizdevējs saprātīgā termiņā būtu izlēmis jautājumu par atkāpšanos

no līguma, līgumisko procentu un līgumsods pieaugums būtu mazākā apmērā.

Jautājuma izlemšanu par to, ka pēc prasītāja ieskata kredīta atmaksas termiņš iestājās tikai 2011.gada 25.februārī un līgums nav izbeidzies,

tiesa nevērtē kā tiesību godprātīgu izlietošanu. Turklāt tiesa no pierādījumiem lietā secina, ka nav pamata uzskatīt, ka arī atbildētājs ir pietiekami aktīvi

rīkojies, la ar savām faktiskām darbībām samazinātu parādu bankai vai saskaņā ar līguma nosacījumiem atdotu aizdevumu pirms termiņa. Pie šādiem

apstākļiem atzīstams, ka pusēm jāuzņemas līdzatbildība par minētās situācijas sekām. Līdz ar to tiesa uzskata par taisnīgu strīda risinājumu, atbrīvojot

atbildētāju daļēji no līgumsoda un līgumisko aizdevuma lietošanas procentu samaksas pienākuma, noteikt atbildētājam pienākumu samaksāt līgumsodu no

25.08.2009. līdz 23.05.2011. ½ no 1 537,19 EUR jeb 768,60 EUR un līgumiskos aizdevuma lietošanas procentus no 25.08.2009. līdz 30.08.2012. ½

no 935,58 EUR jeb 467,79 EUR.

Tiesai nav pamata atzīt, ka būtu pārkāptas atbildētāja, kā patērētāja, tiesības.

Pie apstākļiem, kad atbildētājs nav izteikusi nekādus iebildumus prasītājam vai arī tiesai līguma par VIVA norēķinu karšu izsniegšanu un

lietošanu (lietas 10.lapa) apspriešanas sakarā, tiesai nav pamata uzskatīt, ka pusēm par to pastāvētu domstarpības. Turklāt, kā secināms no Patērētāju

tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešā daļas ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma noteikumu

uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi.

Tiesa uzskata, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenamais līgumsods 768,60 EUR apmērā vērtējams kā samērīgs un taisnīgs arī

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma kontekstā, ņemot vērā nokavētā perioda ilgumu un pamatparāda apmēru, līgumsoda funkcijas, kā arī to, ka

pienākums maksāt līgumsodu iestājas atbildētājas līguma saistību nepildīšanas rezultātā nav pretrunā labas ticības principam.

Novērtējot teikto, tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka atbildētājs nav pildījis ar līgumu uzņemtās saistības, kas ir pamats pamatparāda,

līgumisko procentu samazinātā apmērā un līgumsoda samazinātā apmērā piedziņai.

Ņemot vērā minēto, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams pamatparāds (atļautais un neatļautais kredīts) 1 422,87 + 114,32 =

1 537,19 EUR, procenti 50% apmērā 467,79 EUR un līgumsods 50% apmērā 768,60 EUR, kopā 2 773,58 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts

prasības pieteikumā.

Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa 195.pantu pēc prasītāja lūguma, ir pamats noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas 1 537,19 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, iesniedzot prasību, samaksājis valsts nodevu 395,14 EUR (lietas 5., 6.lapa), samaksājis tiesas izdevumus 4,70 EUR (lietas 5a.lapa).

Tā kā prasījums apmierināts daļēji, no atbildētāja tiesas izdevumi piedzenami proporcionāli: valsts nodeva 273,32 EUR (kas aprēķināta

sekojoši: prasības summa ir 4 009,96 EUR jeb 100%; apmierinātā prasības summa ir 2 773,58 EUR (1 422,87 EUR + 114,32 EUR + 467,79 EUR +

768,60 EUR), kas ir x; x = 2 773,58 EUR x 100/4 009,96 EUR = 69,17%; 69,17% no 395,14 EUR) = 273,32 EUR)); tiesas izdevumi 3,25 EUR (kas

aprēķināta sekojoši 69,17% no 4,70 EUR), kopā 276,57 EUR.

Tiesa atzīst, ka no atbildētāja, par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,79 EUR apmērā, kas ir starpība starp lietā

aprēķinātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (7,49 EUR) un prasītāja samaksātajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (4,70

EUR) (lietas 2.lapa).

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa 204. 1 pantu, atbildētājam nosakāms 7 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. un 97. pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918, parāda

pamatsummu uz 2014.gada 25.jūliju 1 537,19 EUR, līgumiskos procentus uz 2014.gada 25.jūliju 467,79 EUR, līgumsodu uz 2014.gada 25.jūliju

768,60 EUR un tiesas izdevumus 276,57 EUR, ieskaitot tos prasītājam kontā Nr. LV03LATB0000VIVAKARTE.

Noraidīt prasību daļā par aizdevuma lietošanas līgumisko procentu 467,79 EUR un līgumsoda 768,60 EUR piedziņu pilnīgi.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr. 40003072918, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt 6%

(seši procenti) gadā no parāda pamatsummas 1 537,19 EUR.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,79 EUR, kuru iemaksa

jāveic: ekonomiskās klasifikācijas kods - 21499, saņēmējs Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās

personas reģ. Nr. 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konts LV51TREL2190458019000.

Noteikt termiņu /pers. D/ labprātīgai sprieduma izpildei 7 (septiņu) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilna spieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 10.novembris.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā,

iesniedzot apelācijas sūdzību Jelgavas tiesā.

Atbildētājs 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Jelgavas tiesā pieteikumu par tiesvedības

atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese J.Mauliņa