Court orders father to pay child support despite unemployment and domestic violence history.

NORAKSTS

Lieta Nr.C33420717,

C-4207-17/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 30.maijā

Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Čudina,

rakstveida procesā izskatot civillietu /pers. B/ prasībā par maza apmēra uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. C/,

konstatēja

2017.gada 21.martā Rīgas rajona tiesā prasītāja /pers. B/ cēla maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu, norādot,

ka atbildētājs nepiedalās bērna aprūpē un pienācīgi nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem. Bērns dzīvo kopā ar prasītāju. Atbildētājs uz prasītājas

aicinājumu noslēgt vienošanos par uzturlīdzekļiem, kurā būtu atrunāts uzturlīdzekļu apmērs un izmaksāšanas kārtība, līdz šim nav vēlējies. Prasītāja un

atbildētājs kopā nedzīvo kopš 2015.gada 1.aprīļa. Atbildētājs algotu darbu nestrādā, materiālo atbalstu nesniedz, mēdz būt vardarbīgs un lieto alkoholu.

Pamatojoties uz Civillikuma 177.panta ceturto daļu, 179.panta pirmo, otro un piekto daļu, Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu

Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” 2.punktu,

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punktu, tiek lūgts tiesu piedzīt no

atbildētāja bērna labā uzturlīdzekļus EUR 114 mēnesī no prasības iesniegšanas brīža līdz bērna pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk kā Ministru

kabineta noteikumu Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” noteiktajā apmērā; noteikt, ka spriedums izpildāms nekavējoties.

2017.gada 12.aprīlī Rīgas rajona tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību, kuros norāda, ka prasību daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu EUR 114.00 neatzīst. Paskaidro, ka ar prasītāju bijušas vairākas sarunas, ka atbildētājs sedz nepieciešamos izdevumus bērna

uzturēšanai un attīstībai. Atbildētājs šobrīd ir bezdarbnieks un nav darba ienākumu, tādējādi garantēt lielākas summas apmaksu prasītājai nevarēja.

Norāda, ka maksāja un turpina maksāt visus nepieciešamos izdevumus ģimenes, t.sk., bērna uzturēšanai. Atbildētājs ir rūpējies un turpina rūpēties par

bērnu, kā arī uztur saskarsmi ar bērnu.

Pārbaudījusi prasības pieteikumu un tam pievienotos pierādījumus, tiesa konstatē, ka prasība ir apmierināma.

Lietā pierādīts, ka atbildētājs ir bērna /pers. D/, dzimuša /datums/, tēvs (lietas 8.lapa). Lietā netika apstrīdēts, ka bērns atrodas prasītājas aprūpē.

Saskaņā ar Civillikuma 179.panta pirmo un otro daļu, vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai

nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi

no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, paredz, ka katra vecāka

pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros

un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”, 2.punkts paredz, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 380 euro.

Līdz ar to no atbildētāja prasītājas labā piedzenami uzturlīdzekļi bērna uzturam 114,00 euro apmērā ik mēnesi no prasības celšanas brīža -

2017.gada 21.marta līdz bērna pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk kā Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Novērtējot atbildētāja iebildumus, tiesa tos neatrod par tādiem, kas dotu pamatu celto prasību noraidīt, jo norādes par to, ka atbildētājs ir rūpējies

par bērnu un sniedzis tam uzturu – apliecina Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu izpildi, bet neatbrīvo atbildētāju no minētā pienākuma pildīšanas

un nepadara prasītājas prasību par nepamatotu, jo, prasītājai, nodrošinot bērna ikdienas aprūpi, rodas izdevumi, kuru segšanā atbildētājam ir pienākums

ņemt regulāru dalību. Līdz ar to, tiesai piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus bērna uzturam ar spriedumu, turpmāk atbildētājam būs pienākums līdz šim

sniegto materiālo atbalstu aizstāt ar tiesas noteiktā maksājuma veikšanu prasītājai, saglabājot tiesības nodrošināt bērnu ar tādām aprūpei paredzētām

lietām, ko papildus uzskatīs par nepieciešamu.

Piedzenot uzturlīdzekļus konkrētajā apmērā no atbildētāja, atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam, 34.panta pirmās daļas

1.punkta “a” apakšpunktam un 42.panta pirmajai daļai, piedzenami arī tiesas izdevumi – valsts nodeva valsts ienākumos 205.20 euro, bet saskaņā ar

Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1.47 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 250.58panta astotajā un devītajā daļā noteikts, ka, apmierinot prasību, pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā līdz dienai,

kad spriedums stājas likumīgā spēkā. Atsevišķos gadījumos tiesa spriedumā var noteikt, ka pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā arī pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā, bet ne ilgāk kā gadu pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā. Ja atbildētājam, kas pastāvīgi dzīvo mājoklī kopā ar

prasītāju, noteikts pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis, kas minēts šā likuma 250.47panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, tiesa var noteikt, ka

pagaidu aizsardzība pret vardarbību ir spēkā ne ilgāk kā 30 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.februāra lēmumu daļēji apmierināts prasītājas pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Prasītāja nav lūgusi saglabāt lēmuma par pagaidu aizsardzību pret vardarbību darbību arī pēc sprieduma pasludināšanas, līdz ar to ir pamats noteikt,

ka ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.februāra lēmumu noteiktie aizliegumi atbildētājam zaudē spēku ar šī sprieduma spēkā stāšanos.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punktu, pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam. Ievērojot minēto, tiesa lūgumu noteikt nekavējošu sprieduma izpildi

daļā par uzturlīdzekļu piedziņu uzskata par apmierināmu.

Pārējā daļā saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa atbildētājam nosaka 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. D/, personas

kods /personas kods/, uzturam 114,00 euro apmērā ik mēnesi, sākot no 2017.gada 21.marta līdz bērna pilngadības sasniegšanai, bet ne mazāk kā

Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 205.20 euro.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.47 euro.

Daļā par uzturlīdzekļu piedziņu spriedums izpildāms nekavējoties.

Pārējā daļā noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Noteikt, ka Rīgas rajona tiesas tiesneses 2017.gada 23.februāra lēmums lietā Nr.3-12/0058 par pagaidu aizsardzību pret vardarbību zaudē spēku

ar šī sprieduma spēkā stāšanos.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par piedziņu /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā, samaksu veikt a/s “Swedbank” kontā

Nr.LV53HABA0551006584781.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par valsts nodevas piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam: Valsts kase, reģ.Nr.90000050138, konta

Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: valsts nodeva lietā Nr.C33420717, un

maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, samaksu veikt saņēmējam Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi, lietā Nr.C33420717, un maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 2017.gada 30.maija, apelācijas kārtībā Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijai, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ I.Čudina

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Čudina

Rīgā 2017.gada 30.maijā