Court convicted defendant of arson and illegal gun possession, ordering full civil compensation for business losses.

Lietas arhīva Nr. K71-0070-22/11

ECLI:LV:VRT:2022:1208.11300036120.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2022.gada 8.decembrī

Vidzemes rajona tiesa Madonā

tiesnese Ilze Lazdiņa,

piedaloties prokurorei Zanei Actiņai

un aizstāvei Zintai Pavārei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas,

233.panta otrās daļas, 185.panta otrās daļas un /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un

185.panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. B/ izdarīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu.

/pers. B/ /datums/ap plkst. 01.30 ar automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ ieradās netālu no SIA

“/Nosaukums /” veikala “/Nosaukums /” ēkas /adrese/, kuras telpas nomā no SIA “/Nosaukums /. /pers. B/ plkst. 02.10, nolūkā tīši iznīcināt svešu

mantu, metot akmeni pa veikala “/Nosaukums /” ieejas durvju stiklu, kura vērtība 28,76 euro, to izsita. Tādā veidā durvju stiklu padarīja nederīgu

turpmākai lietošanai. /pers. B/ noziedzīgās darbības rezultātā tika iznīcināta SIA “/Nosaukums/” valdījumā esošā manta 28,76 euro vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers. B/ izdarīja šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu.

/pers. B/ 2020.gada sākumā, precīzi nenoskaidrotā mēnesī un datumā, bez attiecīgas atļaujas no nenoskaidrotas personas /adrese/ iegādājās

un savā dzīvesvietā /adrese/ novadā glabāja 40 gab. rūpnieciski izgatavotas 6,35 mm /nosaukums/gada parauga patronas, kas ir vītņstobra šaujamieroču

munīcija, un derīgas šaušanai. Patronas glabāja līdz /datums/, kad tās kratīšanas laikā atrada un izņēma Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

/nosaukums/ iecirkņa darbinieki.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā.

Turklāt /pers. B/ izdarīja, bet /pers. C/ atbalstīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu lielā apmērā ar dedzināšanu.

/pers. B/ un /pers. C/ /datums/naktī ap plkst. 03.10 ar automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ko vadīja

/pers. B/, ieradās netālu no SIA “/Nosaukums /” veikala “/Nosaukums /” ēkas /adrese/. /pers. B/ nolūkā tīši iznīcināt un bojāt svešu mantu lielā apmērā ar

dedzināšanu, realizējot savu noziedzīgo nodomu, ar pretrūsas līdzekli “Dinitrol” ap plkst. 03.40 mēģināja aizpūst pie veikala izvietotās videonovērošanas

kameras, savukārt /pers. C/, zinot par /pers. B/ noziedzīgo nodomu, apzināti veicināja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, jo novērsa šķēršļus tā

izdarīšanai, tas ir, ar nenoskaidrotu priekšmetu uzlauza SIA “/Nosaukums /” piederošā veikala durvju slēdzeni 39 euro vērtībā un noliktavas durvju

slēdzeni ar mehānismu 24 euro vērtībā. /pers. B/, izmantojot apstākli, ka /pers. C/ bija sabojājis veikala tirdzniecības zāles durvju slēdzeni un noliktavas

durvju slēdzeni, ap plkst. 04.10 iekļuva veikala tirdzniecības zālē. Tur izlēja no kannas degmaisījumu, kas sastāvēja no benzīna un dīzeļdegvielas, un,

nometot uz grīdas aizdedzinātu sērkociņu, tīši aizdedzināja to. Pēc tam /pers. B/ iegāja veikala noliktavā, kur arī izlēja no kannas degmaisījumu un,

nometot uz grīdas aizdedzinātu sērkociņu, tīši aizdedzināja to. Savukārt /pers. C/ tai laikā atradās ārpusē netālu no veikala ēkas, lai brīdinātu /pers. B/,

ja veikalam tuvotos kāda persona. Tādejādi turpināja atbalstīt /pers. B/ noziedzīgās darbības - svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu lielā apmērā

ar dedzināšanu. /pers. B/ noziedzīgās rīcības rezultātā, kuru atbalstīja /pers. C/, veikalā izcēlās ugunsgrēks 50 m2 platībā un sadega SIA “/Nosaukums /”

manta:

1) prece 22 553,92 euro kopvērtībā bez pievienotā vērtības nodokļa (turpmāk tekstā - PVN), un tieši, alkohols 5143,10 euro vērtībā, alus

951,09 euro vērtībā, izejvielas 6,79 euro vērtībā, augļi, ogas un dārzeņi 422,10 euro vērtībā, augļu un dārzeņu konservācija 579,81 euro vērtībā,

bezalkoholiskie dzērieni 1298,67 euro vērtībā, gaļas produkti 676,88 euro vērībā, garšas preces un piedevas 453,82 euro vērtībā, higiēnas preces

209,60 euro vērtībā, kafija, tēja 466,02 euro vērtībā, konditoreja 66,50 euro vērtībā, pašražotā konditoreja 46,94 euro vērtībā, kulinārija 11,06 euro

vērtībā, pašražotā kulinārija 106,25 euro vērtībā, ķermeņa kopšanas līdzekļi 444,81 euro vērtībā, maize, maizes izstrādājumi 209,39 euro vērtībā,

margarīns, sviests, tauki 71,43 euro vērtībā, miltu graudu izstrādājumi 1109,29 euro vērtībā, olas 2,31 euro vērtībā, piena produkti 582,47 euro vērtībā,

preces bērniem 35,91 euro vērtībā, preces dzīvniekiem 525,79 euro vērtībā, preses izdevumi 272,97 euro vērtībā, rieksti un žāvēti augļi 268,77 euro

vērtībā, sadzīves preces 1577,17 euro vērtībā, saimniecības preces 916,16 euro vērtībā, saldēti produkti 354,79 euro vērtībā, saldumi 1885,54 euro

vērtībā, sausās brokastis, mušļi 210,36 euro vērtībā, sausās zupas, buljoni 112,71 euro vērtībā, tabakas izstrādājumi 877,95 euro vērtībā, uzkodas

350,77 euro vērtībā, zivju produkti 462,38 euro vērtībā, tara 86,97 euro vērtībā, pakalpojumi ( ZZ kartes) 23,10 euro vērtībā, saldējums 671,25 euro

vērtībā, majonēze, majonēzes mērces 35,31 euro vērtībā, siera produkti 162,67 euro vērtībā, svaiga gaļa 216,70 euro vērtībā, eļļa 386,85 euro vērtībā,

mērces 115,39 euro vērtībā, tēja 89,84 euro vērtībā, mārketinga materiāli 56,22 euro vērtībā;

2) saimnieciskais materiāls 3792,77 euro kopvērtībā bez PVN, tas ir, reklāmas materiāli 2124,73 euro vērtībā, iesaiņojums 208,77 euro

vērtībā, kancelejas preces 212,68 euro vērtībā, cenu zīmes, kases lentas 111,50 euro vērtībā, trauki, paplātes, servēšanas piederumi 899,59 euro

vērtībā, krēsli, mūzikas atskaņotājs 187,50 euro vērtībā, mazgāšanas līdzekļi 48,00 euro vērtībā;

3) pamatlīdzekļi 6964,96 euro kopvērtībā bez PVN, tas ir, kases sistēma “CHD9200 POS, G3900” 1875,62 euro vērtībā, kases sistēma

“CHD9200 POS, G3900” 1875,61 euro vērtībā, termināls “Verifone V*820 CTL” 511,68 euro vērtībā, termināls “Verifone V*820 CTL” 511,68

euro vērtībā, svari “DIGI SM-120P” 948,75 euro vērtībā, svari “DIGI SM-120P” 948,75 euro vērtībā, svari “DIGI DS166B-RS” 292,87 euro

vērtībā;

4) kā arī sadega SIA “/Nosaukums /” iekārtas un mēbeles 27 614,43 euro kopvērtībā bez PVN, un tieši , horizontālā augstuma vitrīna “KAI

Ml” 13 000,00 euro vērtībā, divdurvju ledusskapis “Tecnodom” 500,00 euro vērtībā, 2 gab. kondicionieri “Midea” 1600,00 euro kopvērtībā (viena

kondicioniera vērtība 800,00 euro), aukstuma vertikālā vitrīna “Twist ?2” 2200,00 euro vērtībā, kases galds “BP-AK 40/90”, L 2400mm, ar skanera

aizsargpaneli un plauktiem somām 1450,00 euro vērtībā, kases galds “BP-Mikro 180”, L 1800 mm ar skanera aizsargpaneli un plauktiem somām

600,00 euro vērtībā, tirdzniecības plauktu komplekts 4400,00 euro vērtībā, metāla nožogojums ar mehāniskajiem vārtiņiem 350,00 euro vērtībā, darba

virsma ar izlietnēm 200,00 euro vērtībā, videonovērošanas iekārtu komplekts 500,00 euro vērtībā, skapis somām 50,00 euro vērtībā, konfekšu kaste

80,00 euro vērtībā, cepumu kaste 100,00 euro vērtībā, 2 gab. maizes plaukti 240,00 euro kopvērtībā (viena maizes plaukta vērtība 120,00 euro),

plaukts bulciņām 110,00 euro vērtībā, garderobes skapis 40,00 euro vērtībā, pusdienu galds ar plauktu 40,00 euro vērtībā, darba galds ar dokumentu

skapi 60,00 euro vērtībā, mēbeļu komplekts 100,00 euro vērtībā, āra joslas ar un bez gaismas 200,00 euro vērtībā, apsardzes sistēma 300,00 euro

vērtībā, aukstuma vitrīna dārzeņiem “Lido” 187 FV 1284,43 euro vērtībā, 3 gab. plauktu komplekti 210,00 euro kopvērtībā (viena plauktu komplekta

vērtība 70,00 euro).

/pers. B/ ar dedzināšanu, ko atbalstīja /pers. C/, iznīcināja minēto preču grupas, tādā veidā padarot tās nederīgas turpmākai lietošanai, līdz ar

to tās zaudēja savu lietošanas vērtību un tās vairs nebija iespējams izmantot pēc to nozīmes. Noziedzīgo darbību rezultātā uguns izplatījās veikala telpās

un termiskas iedarbības rezultātā tika sabojāts SIA “/Nosaukums /” nekustamais īpašums /adrese A/ 106 573,88 euro vērtībā, jo to vairs nevarēja

pilnvērtīgi izmantot pēc nozīmes bez atbilstoša remonta.

Tādējādi /pers. B/ ar dedzināšanu tīši iznīcināja svešu mantu lielā apmērā - SIA “/Nosaukums /a” piederošo mantu 33 311,65 euro

kopvērtībā, SIA “/Nosaukums /” piederošo mantu 27 614,43 euro kopvērtībā un sabojāja SIA “/Nosaukums /” nekustamo īpašumu /adrese A/ 106

573,88 euro vērtībā, jo atbilstoši likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.panta nosacījumiem nozieguma priekšmeta

kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nebija mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Savukārt /pers. C/ atbalstīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu lielā apmērā ar dedzināšanu, jo atviegloja noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,

sabojājot iepriekš minētās veikala durvju slēdzenes, lai /pers. B/ varētu iekļūt veikala telpās, kā arī stāvēja veikala ārpusē, lai brīdinātu /pers. B/ par

personām, kas varētu traucēt vai kavēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Ar šādām darbībām /pers. B/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā, un /pers. C/ izdarīja

noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 185.panta otrajā daļā.

Motīvu daļa

/pers. B/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas, 233.panta otrās daļas un 185.panta otrās daļas

atzina pilnībā un pauda nožēlu par izdarīto. Norādīja, ka piekrīt apsūdzībā minētajiem pirmstiesas procesā konstatētajiem noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanas apstākļiem un kvalifikācijai un lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi. Atzina lietā pieteiktās kaitējuma kompensācijas. Savukārt

/pers. C/ sevi par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 185.panta otrās daļas atzina daļēji. Esot salauzis veikala durvju

slēdzenes un tikai par tām atzīstot kaitējuma kompensāciju.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu tiesas izmeklēšanā netika izdarīta pierādījumu pārbaude /pers. B/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas un 233.panta otrās daļas. Lietas materiālu pārbaudes rezultātā tiesa ir pārliecinājusies, ka tie apstiprina /pers. B/

vainu. Tā kā /pers. C/ savu vainu atzina daļēji, veikta pierādījumu pārbaude par /pers. B/ inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts

Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā, un /pers. C/ inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un

185.panta otrajā daļā.

/pers. B/ tiesas izmeklēšanā norādīja, ka apstiprina pirmstiesas procesā liecināto. Notikuma vakarā no /nosaukums/ aizbraucis uz

/nosaukums/ pie /pers. C/, kuru pazīstot 10 gadus. Attiecības labas. /pers. C/ paņēmis līdzi uz /nosaukums/, lai viņš attaisītu veikala durvju atslēgas.

Instrumenti pašam bijuši līdzi. /nosaukums/ aizkrāsojis veikala videokameras. /pers. C/ sabojājis durvju slēdzenes. No mašīnas paņēmis divas

degmaisījuma kannas un aizgājis uz veikalu. /pers. C/ tajā brīdī atradies netālu. Pieļaujot, ka /pers. C/ nezinājis par viņa nodomu dedzināt veikalu. Lai

gan par savu nodomu pa ceļam uz /nosaukums/ stāstījis, /pers. C/ tajā laikā gulējis, tādēļ varējis nedzirdēt. /pers. C/ vajadzējis attaisīt slēdzeni un

paskatīties apkārt, lai nav nekādas bīstamības.

/pers. B/, nopratināts /datums/ kā aizdomās turētais, arī liecinājis, ka /pers. C/ pazīst sen, jo iepriekš kopā ir izdarījuši noziegumus, par

kuriem tiesāti. Aicinājis viņu līdzi, norādot, ka būs jāatlauž divas slēdzenes un jāpastāv “uz vakts”, bet pārējo izdarīs pats. Pa ceļam, braucot mašīnā,

pateicis, ka grib nodedzināt veikalu, lai sodītu tā īpašnieku. /pers. C/ pateicis, ka aizpūtīs veikala videonovērošanas kameras, tad viņš varēs uzlauzt

slēdzenes, bet tālāk rīkosies pats. Tāpat teicis, ka /pers. C/ būs jāstāv “uz vakts” un, ja kāds nāks, jābrīdina, it kā saucot kaķi.

/pers. B/ liecinājis, ka /nosaukums/ automašīnu novietojis piecstāvu mājas pagalmā netālu no veikala “/Nosaukums /”. Sākotnēji un veikalu

aizgājis viens un aizpūtis kameras. Nedaudz nogaidot, uz veikalu gājuši abi reizē. Stāvējis sardzē, kamēr /pers. C/ atlauzis slēdzenes. Tad aizgājuši

atpakaļ uz mašīnu. No mašīnas bagāžnieka izņēmis melnu celofāna maisu, kurā bijušas divas kanniņas ar degmaisījumu, un ar šo maisu devies uz veikalu,

bet /pers. C/ palicis sardzē aiz veikala pagalmā, kā iepriekš vienojušies. Veikalā nolicis maisu uz grīdas , izņēmis no tā degmaisījumu un aizdedzinājis

veikalu, pēc tam arī noliktavu. Tad gājis uz mašīnu. /pers. C/ bijis pagalmā aiz veikala. Nepievērsis uzmanību tam, vai /pers. C/ redzējis, ko viņš darījis

veikalā. Tad braukuši atpakaļ uz /nosaukums/, bet pa ceļam aizturēti.

Kā savas rīcības motīvu /pers. B/ minējis, ka 2020.gadā /nosaukums/, viesnīcas “/Nosaukums /” restorānā atradies kopā ar sievieti vārdā

/pers. D/ un kāds vīrietis nesmuki izteicies par /pers. D/. Izraisījies vārdisks konflikts ar šo restorāna apmeklētāju. Kāds paziņa pateicis, ka šim vīrietim

pieder veikals /nosaukums/ - mazākais “/nosaukums/”. Gribējis vīrieti sodīt par viņa uzvedību. Pēc pāris mēnešiem viens pats ar automašīnu /TL marka/,

kas pieder māsas dēlam /pers. H/, devies uz /nosaukums/, uz veikalu “/Nosaukums /”. /nosaukums/ ieradies naktī ap plkst. 02.00-03.00. Lai noskaidrotu

laiku par apsargu ierašanos, ar ceļa malā atrastu akmeni tīši metis pa ieejas durvju stikloto daļu, lai stikls saplīstu. Stiklā izveidojies caurums un akmens

ielidojis veikala telpās, sākusi skaļi skanēt signalizācija. Pēc 15 minūtēm pie veikala ieradusies apsardze. Logu izsitis iepriekšējā nedēļu pirms veikala

dedzināšanas ( 2.sējums lietas 108.-111.lapa).

Papildus nopratināts kā aizdomās turētais liecinājis, ka degmaisījuma kanniņas nesis maisā. Izejot no māju pagalma uz veikala pusi, pie

atkritumu konteineriem apstājies, nolicis maisu zemē un atskrūvējis kanniņām vāciņus, lai tas nav jādara veikalā. Brīdī, kad atskrūvējis kanniņām korķus,

/pers. C/ bijis blakus un varējis redzēt, ko tieši viņš dara. Pie veikala durvīm piegājuši abi, jo /pers. B/ gājis līdzi, lai pārliecinātos, vai viņam ir izdevies tās

atlauzt. Kur /pers. C/ palicis pēc tam nepievērsis uzmanību, taču jau iepriekš bijusi noruna, ka viņam jāstāv “uz vakts “ (2.sējums lietas 113.-114.lapa).

/pers. C/ tiesas sēdē liecināja, ka pie viņa atbraucis /pers. B/ un lūdzis palīdzēt atvērt durvis. Domājis, ka tas ir kā parasti – zādzībai. /pers.

B/ neteicis, kur durvis būs jāatver. Aizbraukuši uz /nosaukums/. /pers. B/ parādītās durvis atvēris, tās uzlaužot ar uzgriežņa atslēgu. Neredzējis, ka /pers.

B/ paņēmis kannas ar degmaisījumu. Pēc durvju atlaušanas aizgājis aiz veikala. Pēc pāris sekundēm sapratis, kas notiek, jo sākuši nākt dūmi. /pers. B/

neteicis stāvēt “uz vakts”. Braucot mašīnā uz /nosaukums/ mašīnā gulējis un ar /pers. B/ vispār neko neapsprieduši. Esot sen pazīstami, tādēļ pats par

sevi saprotams, ja redzētu, ka nāk policists, uzreiz /pers. B/ dotu ziņu.

Kriminālprocesa likuma 512.panta otrajā daļā noteikts, ka tiesa spriedumu pamato ar: pierādījumiem, kuri pārbaudīti tiesas sēdē;

pierādījumiem, kurus saskaņā ar šā likuma 125. panta noteikumiem nav nepieciešams pārbaudīt; rakstveida pierādījumiem un dokumentiem, kuri norādīti

lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai; ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība piekritusi šo liecību

izmantošanai; personas, kura tiesas sēdē sniedza liecības, konkrētajā pirmstiesas kriminālprocesā sniegtajām ziņām.

Lai gan apsūdzētais /pers. C/ savu vainu atzina daļēji, tiesa uzskata, ka tā ir pilnībā pierādīta ar līdzapsūdzētā /pers. B/ kriminālprocesā

sniegtajām liecībām un viņa norādīto liecību pārbaudē uz vietas, videoierakstiem no novērošanas kamerām, notikuma aculiecinieku Valsts policijas

darbinieku /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ dienesta ziņojumiem, kā arī pārējiem lietā pārbaudītajiem un turpmāk norādītajiem pierādījumiem.

Lietā nav strīda par notikuma vietu un laiku. No lietas 2.sējuma 23.lapā esošā akta par ugunsgrēku Nr./numurs/ redzams, ka Valsts

ugunsdzēsības un glabāšanas dienestā paziņojums par izcēlušos ugunsgrēku /adrese/, saņemts /datums/plkst. 04.12. Kā iespējamais ugunsgrēka cēlonis

norādīts – tīša dedzināšana. Aktā norādīts, ka dega divas atsevišķas vietas, noliktava 40 m2 un veikalā telpā avīžu stends 10 m2.

Tāpat nav arī šaubu par to, ka tieši /pers. B/ iekļuva veikala telpās un tās aizdedzināja. No lietas materiāliem pievienotajiem videoierakstiem,

redzams, ka /pers. C/ notupjas pie veikala durvīm un ar metālisku priekšmetu veic darbības ar durvju slēdzenes mehānismu. Tad gar mājas stūri iznāk

/pers. B/, kuram rokās tumšās krāsas maiss. /pers. C/ pārvietojas pieliecoties, virzoties uz ēkas stūri. /pers. B/ ieiet veikala telpās, kur apstājas starp

kasēm, uz grīdas noliek maisu, no kura izņem kanniņu, ko noliek uz grīdas. Pēc tam pa veikala plauktu rindām lej no kanniņas šķidrumu uz plauktiem un

grīdas un no otras kanniņas izlej šķidrumu uz grīdas starp kasēm. Tad aizmet kases zonu virzienā uzliesmojošu priekšmetu. Redzams, ka grīda starp

kasēm, plauktu rindām un plaukti uzliesmo, telpā sadūmojums. /pers. B/ ieskrien noliktavas telpā un no kanniņas lej šķidrumu. Kanniņu atstāj telpā,

atgriežas pie durvīm un nomet uz grīdas liesmojošu priekšmetu. Redzams uzliesmojums, degoša grīda un prece, sadūmojums (3.sējums lietas

118.lapa).

Videoierakstos redzamais faktiski atbilst /pers. B/ liecībām daļā par viņa veiktajām darbībām, kā arī norādītajam liecību pārbaudē uz vietas

/datums/( 2.sējums lietas 115.-120.lapa).

Ekspertīzē, kas /datums/veikta ugunsgrēka izdedžiem, secināts, ka uz tiem, iespējams, ir naftas produktu benzīna un dīzeļdegvielas pēdas

(1.sējums lietas 142.-146.lapa).

No Valsts policijas darbinieku /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ ziņojumiem redzams, ka /datums/ /nosaukums/ veikuši operatīvās darbības un

bijuši noziedzīgā nodarījuma aculiecinieki. Minētajā datumā ap plkst. 03.10 atradušies krūmājā, iepretim veikalam. No daudzdzīvokļu namu pagalmiem

iznākuši /pers. B/ un /pers. C/, kuri uzvedušies piesardzīgi, vērojuši apkārtni, pārvietojušies pēc iespējas klusāk, nemanāmāk. Kādā brīdī /pers. C/

palicis stāvam uz /nosaukums/ ielas un vērojis apkārtni, bet /pers. B/, turot rokās krāsas baloniņu, aizgājis līdz veikala ārējām videonovērošanas kamerām

un mēģinājis tās aizpūst. Tad abi steigā aizgājuši aiz veikala. Ap plkst. 03.40 abi atgriezušies pie veikala ēkas. /pers. B/ vērojis apkārtni, bet /pers. C/

aizgājis līdz veikala ieejas durvīm un darbojies ar durvju slēdzeni. Pēc tam /pers. C/ aizgājis līdz veikala noliktavas durvīm, kur arī darbojies ar durvju

slēdzeni. Pēc brīža abi atkal aizgājuši aiz veikala un atgriezušies ap plkst. 04.00. /pers. B/ rokās bijusi liela izmēra soma. /pers. C/ gājis aiz viņa. /pers. B/

atvēris veikala ieejas durvis, ieskrējis veikalā. Nostrādājis trauksmes skaņas signāls. /pers. B/ darbības veikala telpās nebijis iespējams saskatīt. /pers. C/,

īsu brīdi pagaidot turpat ārpusē pie veikala, vērojot apkārtni, aizgājis aiz veikala stūra un gaidījis /pers. B/. Izskrienot no veikala telpām, /pers. B/ ieskrējis

noliktavā. Tās durvis palikušas atvērtas, tādēļ bijis redzams, ka /pers. B/ telpā izlaistījis degšķidrumu un aizdedzinājis. Telpa strauji uzliesmojusi, bijis

redzams piedūmojums. /pers. B/ un /pers. C/ steigšus pametuši notikuma vietu, aizskrienot aiz veikala. Telefoniski /pers. J/ devis rīkojumu Valsts policijas

Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas Speciālo uzdevumu bataljona amatpersonām veikt abu personu aizturēšanu. Bijis

zināms, ka /pers. B/ un /pers. C/ pārvietojas ar automašīnu /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. ( 1.sējums lietas 24.-26.lapa).

Par abu apsūdzēto aizturēšanas apstākļiem liecinājis Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes

Speciālo uzdevumu bataljona darbinieks /pers. M/, kā arī dienesta ziņojumos izklāstījuši viņa kolēģi /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/ (1.sējums lietas 28.-

29., 27., 30., 31.lapa).

/pers. R/ liecinājis, ka viņam /pers. N/, /pers. O/ un /pers. P/ dots uzdevums aizturēt personas, kuras ar automašīnu /TL marka/

braukušas no /nosaukums/ pusi. Veicot pakaļdzīšanos, norādītā automašīna apturēta un abas tajā esošās personas aizturētas. /pers. B/ sarunas laikā

atzinis, ka viņš ir dedzinājis veikalu.

/pers. N/, /pers. O/ un /pers. P/ ziņojumos minētais apstiprina, ka /datums/ap plkst. 04.05 saņēmuši /pers. J/ informāciju, ka aizdedzināts veikals

/adrese/ un jāveic personu aizturēšana. Automašīna /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, kurā atradušies /pers. B/ un /pers.

C/, apstādināta plkst. 04.28. Personas nodotas /nosaukums/ iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektoru rīcībā.

No /pers. N/ ziņojuma redzams, ka /pers. B/ apgalvojis, ka viņam ir strīds ar veikala īpašnieku, tādēļ vajadzējis nodedzināt veikalu. Bez tam /pers.

B/ norādījis, ka ar mašīnas salonā esošo jaku, cimdiem bijis veikalā, kā arī norādījis uz lauznim līdzīgo priekšmetu kā atslēgu uzlaušanas rīku. /pers. C/

teicis tikai to, ka gulējis.

No šiem pierādījumiem konstatējams, ka /pers. B/ faktiski jau uzreiz pēc transportlīdzekļa apturēšanas ir atzinies par vainīgu veikalā dedzināšanā,

norādot uz personiska rakstura konfliktu ar veikala īpašnieku. Savukārt /pers. C/ izrādījis pretestību aizturēšanai un norādījis, ka tikai gulējis, tādējādi jau

sākotnēji noliedzot dalību noziedzīgajā nodarījumā.

Transportlīdzekļa /TL marka/ /TL marka/, ar kuru pārvietojās apsūdzētie, īpašnieks ir /pers. H/ ( 1.sējums lietas 203.-204.lapa).

No /pers. H/ liecības redzams, ka /pers. B/ ir viņa mātes brālis. Liecinieks apstiprinājis, ka /pers. B/ periodiski atļāvis izmantot savu automašīnu,

bet neskaidrojis, kādām vajadzībām. Paša personiskās mantas automašīnā neatradušās (1.sējums 207.lapa).

Lietā nav šaubu, ka tīšās dedzināšanas rezultātā tika sabojāta un iznīcināta cietušajām SIA “/nosaukums/” un “/nosaukums/” piederoša manta.

Veikala “/Nosaukums /” apskates laikā /datums/ konstatēts, ka veikala ieejas durvīm no ārpuses nolauzta atslēgas serdene. Iekšpuses durvis

apkvēpušas. Noliktavas durvīm no ārpuses ir atliekta slēdzenes aizsargplāksnes apakšējā daļa un arī nolauzta serdene. Noliktavas telpā esošās preces,

inventārs, arī sienas, grīda, griesti bojāti termiskas iedarbības rezultātā. Tirdzniecības zāles grīda un sienas apkvēpušas, plauktos esošās preces

sadegušas , bojāti arī plaukti. Griesti virs plauktiem bojāti termiskas iedarbības rezultātā. Pārējo griestu daļa apkvēpusi. Visas preces un inventārs ir

apkvēpis, daļa bojāta termiskas iedarbības rezultātā ( 1.sējums lietas 107.-109., 113.-139.lapa).

To, ka ugunsgrēka rezultātā tika sabojātas veikala un noliktavas telpas, sabojātas un iznīcinātas šajās telpās esošās preces, inventārs apstiprina

arī Valsts ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes /datums/vēstulē Nr./numurs/ norādītais. /nosaukums/ posteņa apakšvienībai,

ierodoties notikuma vietā konstatēts, ka degusi noliktavas telpa 40 m2 platībā, veikala tirdzniecības zālē dedzis avīžu stends ar produkciju (avīzes, žurnāli)

un blakus avīžu stendam esošajos plauktos produkcija no degtspējīgiem materiāliem 10 m2 platībā. Tirdzniecības zāle visā platībā bijusi apkvēpusi ar

degšanas produktiem ( 5.sējums lietas 33.lapa).

/pers. S/ - veikala “/Nosaukums /” vadītāja, liecinājusi, ka /datums/plkst. 04.06 saņēmusi zvanu no apsardzes, ka veikalā nostrādājusi trauksme.

Ap plkst. 04. 25 ieradusies pie veikala, kur jau atradušies ugunsdzēsēji, mediķi, apsargs. Veikala iekštelpas stipri dūmojušas. Domājot, ka notikusi

ļaunprātīga dedzināšana, jo nedēļu iepriekš - /datums/, kāda persona veikalam izsitusi durvju stiklu (1.sējums lietas 105.lapa).

Lietā par cietušo atzītās SIA “/nosaukums/” valdes loceklis /pers. T/ liecinājis, ka veikals “/Nosaukums /” atvērts /datums/. Tā telpas,

pamatojoties uz izsoles rezultātiem, iznomājot no SIA “/nosaukums/”, kuras valdes loceklis ir /pers. U/. Pirms tam telpās atradies veikals “/nosaukums/”,

kas piederējis SIA “/nosaukums/, kura valdes loceklis ir /pers. V/, ar kuru faktiski esot konkurenti.

Liecinieks apstiprinājis, ka veikalam “/Nosaukums /” bijušas videonovērošanas kameras gan tā iekštelpās, gan ārpusē, kā arī signalizācija.

Nedēļu pirms ugunsgrēka veikalam naktī ticis izsists durvju stikls. Ēkas īpašnieks nodrošinājis ar pamatlīdzekļiem – aukstuma vitrīnām, kases galdiem,

plauktiem. SIA “/nosaukums/” piederējuši apgrozāmie līdzekļi jeb prece, mazvērtīgais inventārs – reklāmas plaukti, grozi, rati, arī datortehnika, kases

sistēmas, svari. Īpašums nebijis apdrošināts, taču apdrošinātas bijušas ēkas. Uzņēmumam parādu neesot, tādēļ domājot, ka notikušais saistīts ar izsolēm,

kurās vinnējis. /pers. B/, /pers. C/ nepazīstot un neesot konfliktējis ar viņiem. 2020.gadā viesnīcā “/nosaukums/” /nosaukums/neesot bijis.

Sakarā ar dedzināšanu SIA “/nosaukums/” ticis nodarīts mantisks zaudējums 43047,73 euro apmērā, ko veidojot preču vērtība -22 553,92 euro,

mazvērtīgā inventāra, saimniecisko materiālu, iesaiņojumu, kancelejas preču vērtība - 4979,77 euro, pamatlīdzekļu atjaunošana - 2542,07, izmaksātās

algas, atvaļinājumi dīkstāves pabalsti no 25.septembra - 12971,97 euro. Sakarā ar izsisto stiklu nodarīts mantisks zaudējums vēl 43,76 euro apmērā.

(1.sējums lietas 32., 33.-35., 86.lapa).

/pers. Z/ - SIA “/nosaukums/ pārstāve - tiesas sēdē liecināja, ka strādājusi uzņēmumā par galveno grāmatvedi. Kad ugunsgrēks ticis

lokalizēts, tajā pat rītā veikta inventarizācija. Visa prece bijusi bojāta, gan saimniecības preces, mazvērtīgais inventārs, pamatlīdzekļi. Arī kases aparāti,

kas bijuši salieti, kā arī sabojāta izkārtne. Prece, kas nebijusi sadegusi, smirdējusi pēc dūmiem, bijusi apkvēpusi. Tādu vairs nevarējis tirgot. Viss, kas

uzskaitīts inventarizācijas norakstīšanas aktā, atradies veikalā. Prece nebijusi glābjama. Arī tā, kas atradusies saldētavā. Prece tikusi utilizēta divos

konteineros.

Lietas materiālos esošie SIA “/nosaukums/” iesniegtie dokumenti – /datums/inventarizācijas norakstīšanas akts Nr./numurs/, pavadzīmes,

kvītis, rēķini, tāmes, iesniegumi pierāda cietušajai SIA sabojātās un iznīcinātās mantas - preču, saimniecisko materiālu, pamatlīdzekļu daudzumu un

vērtību ( 1.sējums lietas 37.-59., 60.-84., 87.-88.lapa),

No krimināllietas materiālos esošās Zemesgrāmatu apliecības kopijas redzams, ka nekustamais īpašums /adrese B/ pamatojoties uz

/datums/pirkuma līguma, pieder SIA “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (1.sējums lietas 157.-158).

Lietā kā liecinieki nopratinātie /pers. U/ un /pers. A0/ apstiprināja, ka īpašums /adrese/ pieder SIA “/nosaukums/”” un viņi abi ir

uzņēmuma līdzīpašnieki. Īpašuma telpas nomājot SIA “/nosaukums/” un tajās izvietots pārtikas mazumtirdzniecības veikals “/Nosaukums /”. Veikals

/adrese/ ticis nodedzināts. Nodarīts ievērojams materiālais kaitējums - cietušas tirdzniecības iekārtas, sadegušas nomnieka preces. Viss ticis atjaunots

un veikals darbojoties. Uzņēmums “/nosaukums/” saņēmis atlīdzību no apdrošinātājiem.

Uz /datums/uzņēmums piederējis viņiem un arī vēl trešajam līdzīpašniekam /pers. V/. Liecinieki nenoliedza, ka bijušas domstarpības ar šo

trešo līdzīpašnieku, tai skaitā, draudi no viņa puses. Pieaicināti mediatori, kuri palīdzējuši noregulēt attiecības. /datums/ sadalījuši kapitāldaļas.

Abi liecinieki norādīja, ka /pers. B/ nepazīst, viesnīcā “/nosaukums/” konflikti nav bijuši.

Liecinieks/pers. AA/ tiesas sēdē par veikala aizdedzināšanas apstākļiem neko nevarēja liecināt, jo tikai zinot, ka tāds gadījums noticis.

Dzīvojot /nosaukums/ un pazīstot veikala telpu īpašnieku /pers. T/, bet ar viņu par minēto notikumu neesot runājis.

Būtiskas ziņas par faktiem nav norādītas arī /pers. AC/ un /pers. AD/, liecībās, kuras iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā

(1.sējums lietas 165., 177.-178.lapa).

Lai gan /pers. B/ tiesas izmeklēšanā pauda viedokli, ka, iespējams, /pers. C/ nezinājis par viņa nodomu dedzināt veikalu “/Nosaukums /”,

tiesa netic šai versijai un to vērtē, kā sniegtu, lai mazinātu līdzapsūdzētā vainu. Kā redzams no /pers. B/ pirmstiesas procesā sniegtām liecībām,

apsūdzētais /pers. C/ izstāstījis kāda būs viņa loma ieplānotajā noziegumā, proti, jāatlauž divas slēdzenes un jāpastāv “uz vakts”, bet pārējo izdarīs pats

/pers. B/.

Pārbaudot lietas materiālos esošos videoierakstus, notikuma aculiecinieku Valsts policijas darbinieku /pers. I/, /pers. J/ un /pers. K/ sniegtās

ziņas, tiesai nerodas šaubas, ka /pers. C/, pretēji saviem apgalvojumiem tiesas sēdē, nenoliedzami saprata un apzinājās /pers. B/ nodomu aizdedzināt

veikala telpas.

/pers. C/ inkriminēta sevišķi smaga nozieguma atbalstīšana. Krimināllikuma 20.panta ceturtā daļa noteic, ka par atbalstītāju uzskatāma

persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī

persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus,

noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus.

Judikatūrā pausta atziņa, ka atbalstītājs ir persona, kas zina par noziedzīgā nodarījuma izdarītāja nodomu izdarīt konkrēto noziedzīgo

nodarījumu un vēlas, lai noziedzīgais nodarījums tiktu izdarīts, tādēļ ar saviem padomiem un norādījumiem, kā arī, dodot līdzekļus un novēršot šķēršļus

noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, atvieglo viņa darbību veikšanu (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada

10.augusta lēmums lietā 282/2017).

No lietā pārbaudītiem pierādījumiem redzams, ka /pers. C/ pēc tam, kad sabojāja veikala un noliktavas durvju slēdzenes, nedevās uz

automašīnu, bet stāvēja pie veikala stūra, lai /pers. B/ brīdinātu, ja kāds tuvojas ēkai. Faktiski to viņš apstiprināja arī savā liecībā tiesas sēdē. /pers. C/

norādīja, ka pats par sevi esot saprotams, ja redzētu, ka nāk policists, uzreiz /pers. B/ dotu ziņu. Tādejādi /pers. C/ nebija noziedzīgā nodarījuma tiešais

izdarītājs, bet ar savām darbībām apzināti veicināja un atbalstīja tā izdarīšanu.

Tiesa netic /pers. B/ liecībai daļā par nozieguma motīviem un uzskata, ka apsūdzētā apgalvojumi par konfliktu viesnīcā “/nosaukums/” sniegti,

lai neatklātu informāciju par noziedzīga nodarījums patieso nolūku. Tai pat laikā norādāms, ka noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma

185. pantā motīvs un mērķis (nolūks) nav norādīts kā obligāta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme.

Tiesa nepiekrīt aizstāvības izteiktajam viedoklim, ka lietā esošie Valsts policijas darbinieku dienesta ziņojumi nav vērtējami kā pierādījumi

lietā, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 131.panta otrajai daļai liecība ir arī izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas

uzrakstīts un parakstīts ziņojums, iesniegums vai paskaidrojums par noziedzīgu nodarījumu, konkrētiem faktiem vai apstākļiem.

Tiesa uzskata, ka ar kriminālprocesā esošiem un tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem apsūdzēto /pers. B/ un /pers. C/ vainīgums

ir pierādīts.

/pers. B/ /datums/veiktās noziedzīgās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas. Noziedzīgais nodarījums

izdarīts tīši, jo vainīgais, izsitot veikala durvju stiklu, neapšaubāmi apzinājās savu darbību kaitīgumu, paredzot, ka tiks bojāta sveša manta, to vēlējās un

apzināti pieļāva. /pers. B/ prettiesisko darbību rezultātā stikls tika iznīcināts, jo tas pilnībā zaudēja savu lietošanas vērtību. Tāpat /pers. B/ darbības ir

pareizi kvalificētas arī pēc Krimināllikuma 233.panta otrās daļas, jo viņš bez attiecīgas atļaujas iegādājās un glabāja šaujamieroča munīciju – šaušanai

derīgas patronas.

/pers. B/ /datums/veiktās noziedzīgās darbības ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 185.panta otrās daļas, savukārt, /pers. C/ - pēc

Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 185.panta otrās daļas.

Atbilstoši juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām Krimināllikuma 185.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir fiziskas vai juridiskas

personas mantiskās intereses. Noziedzīga nodarījuma priekšmets var būt gan kustama, gan nekustama manta, ja tai ir lietošanas vērtība un cietušajam

nodarīts mantisks kaitējums, kam jābūt tādam, kas kaut cik jūtami kaitē mantas īpašnieka vai tās valdītāja mantiskajām interesēm. Ar dedzināšanu

jāsaprot jebkāda darbība, kas izraisa svešas mantas aizdegšanos. Svešas mantas iznīcināšana vai bojāšana ir pabeigts ar tādas darbības izdarīšanu vai

bezdarbības pieļaušanu, kas bojā vai iznīcina konkrētu mantu. Vainīgā subjektīvo attieksmi pret darbību vai bezdarbību, ar kuru prettiesiski tiek iznīcināta

vai bojāta citai personai piederoša manta, raksturo tiešs nodoms (Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa [XVIII-XXV nodaļa]. U.Krastiņš,

V.Liholaja, D.Hamkova -Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2016, 70.-73lpp.).

Atlaužot veikala telpu atslēgas, vērojot apkārtni, lai brīdinātu tiešo nozieguma izdarītāju, /pers. C/ atbalstīja svešas mantas tīšu iznīcināšanu

un bojāšanu lielā apmērā ar dedzināšanu, ko izdarīja /pers. B/. Noziedzīgais nodarījums ir ar materiālu sastāvu, kam obligātās objektīvās puses pazīmes

ir kaitīgās sekas un cēloņsakarība starp nodarījumu un tā rezultātā izraisītajām kaitīgajām sekām. Tādejādi apsūdzībā pamatoti ir norādīts konkrēts

nodarītā zaudējuma apmērs, ievērojot judikatūrā nostiprināto atziņu, ka analizējamo noziedzīgo nodarījumu sastāvu veido nevis bojātās vai iznīcinātās

mantas atjaunošanas izdevumi, bet bojātās vai iznīcinātās mantas vērtība.

Nav apstrīdams, ka noziedzīgā nodarījuma rezultātā tika iznīcināta un bojāta sveša manta lielā apmērā, jo atbilstoši likuma „Par

Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.panta nosacījumiem nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī

nebija mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu.

Tā kā abu apsūdzēto vaina ir pierādīta, viņi ir sodāmi par izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Lemjot par kriminālsoda piemērošanu, atbilstoši Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli

sekmētu kriminālsoda mērķa sasniegšanu: taisnīguma atjaunošanu, noziedzīgu nodarījumu recidīva novēršanu, sabiedriskās drošības aizsardzību, citu

personu atturēšanu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas un notiesātās personas resocializāciju. Saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, nosakot soda

veidu, tiek ņemts vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, vainīgā personība, savukārt, nosakot soda mēru, tiek ņemti vērā

atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi.

/pers. B/ izdarījis Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu

klasificējams kā sevišķi smags noziegums, /pers. C/ atbalstījis minētā nozieguma izdarīšanu. /pers. B/ izdarītais Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā

paredzētais noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu klasificējams kā mazāk smags noziegums. Minētie noziegumi vērsti

pret juridisku personu īpašumu. /pers. B/ izdarītais Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk

smags noziegums, kas apdraudējis vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.

Valsts apsūdzības uzturētāja izteica viedokli, ka /pers. B/ ir piemērojams sods īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā par Krimināllikuma

185.panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu, ievērojot maznozīmīgo izsistā stikla vērtību, un brīvības atņemšanas veidā zem vidējās robežas par

Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziegumu, ievērojot vienu atbildību mīkstinošu apstākļi un vienu pastiprinošu apstākli. Par

Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā izdarīto noziegumu brīvības atņemšanas sodu /pers. B/ lūdza piemērot zem vidējās robežas, bet /pers. C/ tuvāk

sākotnējai robežai, ievērojot, ka viņš bijis nozieguma atbalstītājs, nevis izdarītājs. Kā arī lūdza piemērot panta sankcijā paredzēto papildsodu –

probācijas uzraudzību.

Lai arī, izlemjot jautājumu par soda noteikšanu, primārais ir izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais kaitējums, svarīgs faktors

soda individualizācijas procesā ir katra vainīgā personības izvērtēšana.

/pers. B/ ir sodīts astoņas reizes, pēdējo reizi- 2022.gada 22.novembrī Rīgas Pārdaugavas prokuratūrā ar prokurora priekšrakstu par sodu par

Krimināllikuma 233.panta otrajā daļā paredzēto noziegumu - ar sabiedrisko darbu. Priekšraksts par sodu stājies spēkā 2022.gada 2.decembrī,

sabiedriskais darbs nav izciests, sodāmība nav dzēsta.

/pers. B/ 2019.gada 23.septembrī ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora priekšrakstu par sodu

par Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sodīts ar piespiedu darbu 100 stundām un probācijas uzraudzību uz vienu

gadu. Iepriekš piespriestais piespiedu darbs ar 2020.gada 7.septembra Vidzemes rajona tiesas lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, kas

izciesta no /datums/līdz 2020.gada 15.oktobrim.Probācijas uzraudzība atcelta 2020.gada 2.oktobrī, ko apstiprina ieraksts Sodu reģistrā. Administratīvi

sodīts 11 reizes, pēdējā gada laikā administratīvi nav sodīts (2.sējums lietas 209.-220.lapa, 5.sējums 40.-44.lapa).

Pats apsūdzētais paskaidroja, ka pirms apcietinājuma strādājis SIA “/nosaukums/” par pārdevēju, apgādājamo neesot.

/pers. C/ ir sodīts septiņas reizes. Atrodas apcietinājumā citā kriminālprocesā no 2022.gada 23.augustā sakarā ar Daugavpils tiesā grozīto drošības

līdzekli. Pēdējo reizi tiesāts 2022.gada 5.septembrī Daugavpils tiesā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz 10 mēnešiem. Pamatojoties uz Krimināllikuma 50. panta piekto daļu, sods noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu

kopības (spriedumu kopības), daļēji saskaitot sodu, kas noteikts ar Rēzeknes tiesas Balvos 2017.gada 4.aprīļa spriedumu, un pilnīgi pieskaitot sodu, kas

noteikts ar Daugavpils tiesas 2022.gada 10.februāra spriedumu. /pers. C/ galīgais sods noteikts– brīvības atņemšana uz 1 gadu 8 mēnešiem un

sabiedriskais darbs uz 220 stundām. Šis spriedums vēl nav stājies spēkā. Administratīvi sodīts 7 reizes (2.sējums lietas 222.-235. lapa, 5.sējums 36.-

39.lapa).

/pers. C/ norādīja, pirms ticis apcietināts, strādājis bez darba līguma. Apgādībā esot viens bērns.

Atbilstoši Krimināllikuma 47.panta otrajai daļai par /pers. B/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka savu vainu viņam

inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos atzinis, izteicis nožēlu par izdarīto. /pers. C/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 1.punktu abu vainīgo atbildību pastiprina tas, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgo

nodarījumu recidīvu.

Prokurore pamatoti norādīja, ka lietā nav konstatēts apsūdzētā /pers. C/ atbildību pastiprinošs apstāklis - noziedzīgais nodarījums izdarīts

psihotropo vielu ietekmē.

Tiesa ņem vērā arī apstākli, ka /pers. B/ izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar kriminālprocesa

veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko attiecību taisnīgu

noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā pie soda

noteikšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties

un piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un arī pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762), 2013.gada 19.marts, 7.lpp).

Vērtējot /pers. B/ un /pers. C/ personības, atzīstams, ka viņi ir personas ar zemu tiesiskās apziņas līmeni. Neraugoties uz iepriekš

piemērotajiem vairākiem kriminālsodiem, savu sociālo dzīves veidu apsūdzētie nemaina. Nosakot soda veidu un mēru tiesa pievienojas tiesību zinātnē

paustajai atziņai, ka „vairākus noziedzīgus nodarījumus izdarījusī persona ir negatīvāk vērtējama, jo viņas apziņā jau ir iesakņojies uzskats, ka sabiedrībā

var dzīvot, savas personiskās egoistiskās tieksmes izvirzot augstāk par citu cilvēku tiesībām un interesēm” (Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums.

Juridiskā mācību un izglītojošā literatūra. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 185. lpp). Nenoliedzami, ka persona, kas regulāri izdara noziedzīgus

nodarījumus, rada lielāku kaitējumu un ir negatīvāk vērtējama nekā persona, kas izdara noziedzīgu nodarījumu pirmo reizi. Gan /pers. B/, gan /pers. C/

vairākas reizes izcietuši brīvības atņemšanas sodu, tomēr tas nav bijis pietiekams pamats, lai izdarītu attiecīgus secinājumus par šādas savas uzvedības

turpmāku nepieļaujamību. Par to nepārprotami liecina arī fakts, ka /pers. B/ noziegumus izdarījis probācijas uzraudzības laikā, kas bijusi noteikta ar

2019.gada 23.septembra prokurora priekšrakstu par sodu, bet /pers. C/ noziegumu izdarījis tikai piecus mēnešus pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma

vietas.

Secināms, ka abiem apsūdzētajiem izveidojusies stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas, savukārt, liecina, ka viņi necenšas stāties uz

labošanās ceļa . Līdz ar to tiesa uzskata par pamatotu prokurores viedokli, ka vainīgajiem piemērojams brīvības atņemšanas sods. Tādējādi tiks sasniegts

kriminālsoda piemērošanas mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, sodīt vainīgo par krimināltiesisko aizliegumu neievērošanu, ietekmēt citu cilvēku

uzvedību, brīdinot par atbildību, kas seko tiesību normu neievērošanas gadījumā. Turklāt likumdevējs par sevišķi smagiem noziegumiem nav

paredzējis alternatīvus sodus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 54.panta pirmo daļu, kas paredz, ka nosakot sodu noziedzīga nodarījuma līdzdalībniekiem, tiesa ņem vērā katra

līdzdalības raksturu un lomu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta otrajā daļā. Ņemot vērā, ka /pers. C/ bija

noziedzīgā nodarījuma atbalstītājs, viņam nosakāms mazāks soda termiņš nekā /pers. B/.

Attiecībā par /pers. B/ izdarīto Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tiesa pievienojas prokurores

viedoklim, ka cietušajam nodarītais mantiskais zaudējums vērtējams kā neliels, tādēļ vainīgajam iespējams piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu.

/pers. B/ izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā, arī sevišķi smagu noziegumu, tādēļ sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu

kopības Krimināllikuma 50. panta pirmajā, trešajā daļā noteiktajā kārtībā. Ievērojot apsūdzētā atbildību mīkstinošo apstākli, tiesa uzskata, ka iespējams

piemērot labvēlīgāko sodu saskaitīšanas principu un daļēji saskaitīt piespriestos sodus.

/pers. B/ noziedzīgos nodarījumus, par kuriem tiek tiesāts šajā kriminālprocesā, izdarījis pirms Rīgas Pārdaugavas prokuratūras 2022.gada

22.novembra prokurora priekšraksta par sodu kriminālprocesā Nr./numurs/ spēkā stāšanās, līdz ar to, nosakot sodu, jāņem vērā arī Krimināllikuma

50.panta piektās daļas prasības.

Minētā likuma norma paredz, ka galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi

vai daļēji saskaitot piespriestos sodus, ja pēc sprieduma taisīšanas vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās konstatēts, ka persona vainīga vēl

citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā

ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu.

Pēc Rīgas Pārdaugavas prokuratūras 2022.gada 22.novembra prokurora priekšraksta par sodu /pers. B/ sabiedrisko darbu nav sācis

izciest. Ņemot vērā apsūdzētā atbildību pastiprinošo apstākli, tiesa uzskata, ka piespriestie sodi pilnīgi saskaitāmi. Kā izciestā soda daļa jāieskaita

kriminālprocesā Nr./numurs/ aizturēšanā pavadītais laiks no 2019.gada 17.marta līdz 2019.gada 19.martam.

Tā kā /pers. C/ ar Daugavpils tiesas 2022.gada 10.februāra spriedumu par Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā paredzēto noziegumu

piespriestais sods - sabiedriskais darbs 220 stundas - jau pieskaitīts Daugavpils tiesas 2022.gada 5.septembra spriedumam, nav pamata to pieskaitīt

izskatāmajā krimināllietā spriedumā noteiktajam sodam.

Attiecībā uz Krimināllikuma 185.panta otrās daļas sankcijā paredzētā papildsoda - probācijas uzraudzība, kas nav noteikta kā obligāta,

piemērošanu, tiesa uzskata par pamatotu valsts apsūdzētājas viedokli, ka šis papildsods ir piemērojams. Vērtējot nosakāmā papildsoda laiku, tiesa ņem

vērā apsūdzēto personību raksturojošo informāciju, to, ka lietā ir konstatēti vainīgo atbildību pastiprinoši apstākļi, kā arī katra lomu noziedzīgajā

nodarījumā. Tiesas ieskatā, piemērotais papildsods ļaus apsūdzētos iesaistīt sociālās uzvedības korekcijas programmās, nodrošinās viņu pakāpenisku

pāreju no dzīves ieslodzījumā uz dzīvi sabiedrībā, veicinās domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu.

/pers. B/ šajā kriminālprocesā aizturēts /datums/plkst. 04.30 un ar 2020.gada 26.septembra lēmumu viņam piemērots drošības līdzeklis –

apcietinājums. No apcietinājuma atbrīvots 2022.gada 16.septembrī, kad viņam grozīts drošības līdzeklis – apcietinājums - uz nodošanu policijas

uzraudzībā un aizliegumu izbraukt no valsts. Arī /pers. C/ aizturēts /datums/plkst. 04.30. Ar 2020.gada 26.septembra lēmumu viņam piemērots

apcietinājums, kas atcelts 2020.gada 16.oktobrī, piemērojot drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā un papildu drošības līdzekli – aizliegums

izbraukt no valsts.. Atbilstoši Krimināllikuma 52.panta ceturtās daļas nosacījumiem aizturēšanā un apcietinājumā pavadītais laiks ieskaitāms soda

termiņā.

/pers. B/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā un papildus drošības līdzeklis -aizliegums izbraukt no valsts,

atstājami negrozīti līdz spriedums stājas spēkā.

Ņemot vērā, ka /pers. C/ pašlaik atrodas brīvības atņemšanas iestādē un nav pamats uzskatīt, ka vainīgais varētu izvairīties no soda

izciešanas, tiesa atzīst, ka pēc sprieduma pasludināšanas var atcelt apsūdzētajam piemērotos drošības līdzekļus - nodošana policijas uzraudzībā un

papildus drošības līdzekli – aizliegums izbraukt no valsts.

Materiālā kaitējuma kompensācijas kriminālprocesā pieteikuši cietušo SIA „/nosaukums/ un , SIA „/nosaukums/” pārstāvji.

2020.gada 18.septembrī SIA „/nosaukums/” pārstāvis /pers. T/, pieteicis mantiskā zaudējuma kompensāciju pieteikumu 4979,77 euro

apmērā par saimnieciskajiem materiāliem, tai skaitā, aukstuma vitrīnas pārbūves izmaksas 935,00 euro apmērā un konteinera noma būvgružiem 252,00

euro apmērā, 2542,07 euro par pamatlīdzekļu remontu, 22 553,92 euro par veikala krājumiem, 42,76 euro par iznīcināto veikala durvju stiklu,

12971,97 euro par uzņēmuma darbinieku darba algām, atvaļinājumiem, dīkstāves pabalstiem. Kopējais pieteiktais mantiskais zaudējums - 43091,49

euro ( 1.sējums lietas 9.-11.13., ,16.-17., 36.-88.lapa).

SIA “/nosaukums/” pārstāve /pers. Z/ tiesā uzturēja kaitējuma kompensāciju pieteiktajā apmērā . Papildus paskaidroja, ka uzņēmumam

piederēja krājumi, prece, saimniecības preces, pamatlīdzekļi – kases aparāti, kases sistēmas, svari. Nekas nebijis apdrošināts. Kad ugunsgrēks

lokalizēts, veikta inventarizācija. Viss, kas uzskaitīts inventarizācijas norakstīšanas aktā, atradies veikalā. Visa prece tikusi bojāta, gan saimniecības

preces, krājumi, mazvērtīgais inventārs, pamatlīdzekļi, kases aparāti, kas bijuši salieti. Prece smirdējusi pēc dūmiem, tādu vairs nevarējis tirgot. Kaitējuma

kompensācija saistībā ar veikala dedzināšanu esot 43047, 73 euro. Šajā summā iekļauti arī zaudējumi par saimniecības precēm, pamatlīdzekļiem, kā arī

darba algas un dīkstāves pabalsti darbiniekiem, kas maksāti kamēr veikals bijis ciet. Veikalam bijusi 2020.gadā uzlikta izkārtne, kuru arī nācies nomainīt,

jo stikli bijuši saplaisājuši. Attiecībā uz dīkstāves pabalstiem paskaidroja, ka norādītās summas izmaksātas darbiniekiem. Kuriem pienākušies

atvaļinājumi, tie piešķirti, lai nodrošinātu samaksu. Tabelēs tikušas norādītas darba stundas, bet cilvēki oktobrī, novembrī un decembrī nestrādājuši.

Programmā tos nevarot atspoguļot kā dīkstāves pabalstus, bet tikai kā algu. Precizēja, ka kompensācija par /datums/izsisto durvju stiklu ir 43,76 euro.

Līdz ar to kopējā kaitējuma kompensācija - 43091,49 euro.

Par cietušo 2020.gada 10.novembrī atzīta SIA „/nosaukums/”, kuru uz 2020.gada 5.novembra pilnvaras Nr./numurs/ pamata pārstāv /pers. AN/ (

1.sējums lietas 160., 161.lapa).

Sākotnēji SIA „/nosaukums/” pieteikusi mantiskā zaudējuma kompensāciju 61066,50 euro apmērā, norādot, ka to veido bojāto un iznīcināto

iekārtu un mēbeļu vērtība - 27614,43 euro un telpu remonts - 22853,75 euro (1.sējums lietas 154.-156.lapa).

Tiesas sēdē SIA “/nosaukums/” pārstāve /pers. AN/ sniedza paskaidrojumus par pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju un norādīja, ka

kaitējuma kompensāciju uztur 27614,43 euro apmērā. Vēloties, lai vainīgie SIA “/nosaukums/” atlīdzina radītos zaudējumus par mēbelēm un iekārtām,

kas ugunsgrēka rezultātā ir iznīcinātas vai karstuma, dūmu un kvēpu dēļ tā deformētas, ka turpmāk nebija vairs izmantojamas tirdzniecībai. Tās bijušas ar

kvēpiem, smaku, ko nebija iespējams atmazgāt, līdz ar ko nevarēja izmantot. Kompensācijas pieteikumā precīzi norādītas tās iekārtas, kuras turpmākā

darbībā nav bijis iespējams izmantot bojājumu vai apkvēpuma dēļ. Sākotnēji bijis pieteikums atlīdzināt izdevumus arī par nekustamajam īpašumam

nodarīto bojājumu remontu. Tā kā īpašums bijis apdrošināts kompānijā /nosaukums/, tad no tās saņemta apdrošināšanas atlīdzība. Saskaņā ar

apdrošināšanas polisi, kas noslēgta 2019.gada 23.oktobrī, tikusi apdrošināta tikai ēka, jo komercīpašuma apdrošināšana attiecoties tikai uz pašu

nekustamo īpašumu, bet neattiecoties uz kustamo mantu.

Apsūdzētais /pers. B/ pieteiktās kaitējuma kompensācijas atzina pilnībā, savukārt /pers. C/ atzina tādā apjomā, kādā atzina savu vainu – par

divām SIA “/nosaukums/” piederošajām sabojātajām atslēgām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 22.pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas

materiālās kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteiktajam, kompensācija ir naudas

izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements,

ko apsūdzētais samaksā labprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Civillikuma 1779.pants paredz, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Nav

šaubu, ka cietušajām SIA „/nosaukums/” un SIA „/nosaukums/”, SIA ir radušies materiāli zaudējumi apsūdzēto vainas dēļ noziedzīgu nodarījumu

rezultātā.

Apsūdzētais /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju par /datums/izsisto durvju stiklu 43,76 euro apmērā atzina pilnībā, strīds par to

nepastāvēja, līdz ar to minētā summa ir piedzenama no vainīgā. /pers. B/ neapstrīdēja arī pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kas cietušajiem radušās

saistībā ar veikalā “/Nosaukums /“ izdarīto dedzināšanu. Savukārt apsūdzētais /pers. C/ šajā daļā kompensācijas atzina daļēji.

Atbilstoši Civillikuma 1675. panta nosacījumiem, vairākas personas, kas kopīgi izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, atbild solidāri par zaudējumu,

kas ar to nodarīts.

Attiecībā par SIA „/nosaukums/” pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju, ko veido bojāto un iznīcināto iekārtu un mēbeļu vērtība 27614,43

euro, tiesa uzskata, ka tā ir pamatota un apmierināma pilnībā, jo pierādīta gan ar lietas 1.sējumā 154.-156.,164. lapā esošiem dokumentiem, gan /pers.

AN/ papildus iesniegtajiem dokumentiem (5.sējums lietas 106.-119.lapa) un viņas paskaidrojumiem tiesas sēdē.

Attiecībā uz SIA „/nosaukums/” pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju, tiesa uzskata, ka tā ir pamatota un apmierināma daļā par 29676,59

euro piedziņu, tai skaitā, 22553,92 euro par iznīcinātajiem veikala krājumiem, ko apstiprina 2020.gada 30.septembra Inventarizācijas norakstīšanas akts

Nr./numurs/, 4979,77 euro par saimnieciskajiem materiāliem ,tai skaitā, aukstuma vitrīnas pārbūves izmaksas 935,00 euro apmērā – apstiprina

2020.gada 5.augusta pavadzīme Nr./numurs/ un konteinera noma būvgružiem 252,00 euro apmērā, ko apstiprina /datums/rēķins Nr./numurs/), atlikušo

summu dokumentāli apliecina 2020.gada 29.jūnija pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 29.jūnija pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 30.jūnija pavadzīme

Nr./numurs/, 2020.gada 30.jūnija pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 30.jūnija pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 2.jūlija čeks Nr./numurs/ un kvīts

Nr./numurs/, 2020.gada 3.jūlija pavadzīme Nr./numurs/ un čeks Nr./numurs/, 2020.gada 6.jūlija pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 6.jūlija pavadzīme

Nr./numurs/, 2020.gada 17.jūlija rēķins Nr./numurs/, 2020.gada 5.augusta pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 3.septembra pavadzīme Nr./numurs/,

2020.gada 3.septembra pavadzīme Nr./numurs/ 2020.gada 7.spetembra rēķins Nr./numurs/ 2020.gada 8.septembra pavadzīme Nr./numurs/

2020.gada 17.septembra pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 17.septembra pavadzīme Nr./numurs/ 2020.gada 18.septembra pavadzīme Nr./numurs/,

2020.gada 24.septembra pavadzīme Nr./numurs/, 2020.gada 24.septembra pavadzīme Nr./numurs/ – pielikums Nr./numurs/.-Nr./numurs/, kā arī

2142,90 euro par pamatlīdzekļu remontu, ko apstiprina pamatlīdzekļu remonta izdevumu tāme.

Tiesa uzskata, ka noraidāma kā nepamatota SIA „/nosaukums/” pieteiktā mantiskā zaudējuma kompensācija par pamatlīdzekļu remontu daļā par

399,17 euro piedziņu, jo minētajā tāmē norādītais POS printeris CHD TH-305N un kases svari CHD VP-700U nav norādīti pie ugunsgrēka rezultātā

bojātajiem pamatlīdzekļiem 2020.gada 9.novembra iesniegumā.

Attiecībā par SIA „/nosaukums/” pieteikto mantiskā zaudējuma kompensāciju 12971,97 euro apmērā par izmaksātajām darba algām,

atvaļinājumu un dīkstāves pabalstiem, tiesa uzskata, ka tā šajā kriminālprocesā nav nosakāma.

Kriminālprocesa likuma 1. pantā paredzētā mērķa sasniegšanai likums ir noteicis pamatprincipus, tajā skaitā, tiesības uz kriminālprocesa

pabeigšanu saprātīgā termiņā un tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu. Nevienam no pamatprincipiem nav prioritāte pār citu pamatprincipu.

Tiesa atzīst, ka lietā, nesaņemot papildus pierādījumus, nav iespējams novērtēt kaitējuma kompensācijas pieteikuma pamatotību .

Tiesa pievienojas prokurores viedoklim, ka no lietā iesniegtajiem aprēķiniem nav saprotams kādām personām, kad un uz kāda pamata dīkstāves

pabalsti izmaksāti. Aprēķinos nav norādītas darba stundas, nav redzams, kuri darbinieki izmantojuši šajā laikā apmaksātus atvaļinājumus. Turklāt

oktobra mēnesī divām personām bijusi darbnespēja.

Norādāms, ka kaitējuma kompensācijas nenoteikšana neliedz cietušajai SIA atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350. panta trešajai daļai prasīt

kompensācijas pilnīgu atlīdzināšanu civiltiesiskā kārtībā.

Tādējādi no /pers. B/ un /pers. C/ solidāri par labu SIA “/nosaukums/” piedzenami 29 676,59 euro un SIA „/nosaukums/” labā -

27614,43 euro.

Apsūdzētā /pers. B/ valsts nodrošināto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā īstenoja zvērināta advokāte Smaida Ratniece, bet /pers. C/

- zvērināta advokāte Zinta Pavāre ( 3.sējums lietas 107.lapa, 2.sējums lietas 143.,157.lapa). Aizstāvēm saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

84.pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 ”Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, atbilstoši iesniegtajiem aprēķiniem, izmaksājama atlīdzība, un tieši, S.Ratniecei –

35 euro, Z.Pavārei – 264,69 euro. Minētie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmo daļu piedzenami no apsūdzētajiem valsts

labā.

Procesuālie izdevumi saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu ir piedzenami tikai tajā gadījumā, ja tie netiks labprātīgi

atlīdzināti 30 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz 2020.gada 23.oktobra lēmumu uzlikts arests /pers. B/ naudai 40,06 EUR, 18,00 USD, 10,00 GBP un 200,00 SEK. Minētie

arestētie naudas līdzekļi saskaņā ar 2020.gada 28.oktobra lēmumu par naudas līdzekļu, kuriem uzlikts arests, nodošanu glabāšanā nodoti glabāšanā

Valsts policijas glabātavas seifā Valsts policijas Finanšu pārvaldē.

Kriminālprocesa likuma 1.pielikuma 3.punkts noteic, ka nevar uzlikt arestu naudai, kuras kopsumma nepārsniedz vienu minimālo mēneša darba

algu apsūdzētajam un katram viņa ģimenes loceklim, ja tas bijis apsūdzētā apgādībā un tam nav citu ienākumu. Līdz ar to ir atceļams arests minētajiem

naudas līdzekļiem un šī nauda pēc sprieduma stāšanās spēkā ir atdodama /pers. B/ , jo naudas summa ir mazāka par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

Kriminālprocesa likuma 240.pants nosaka galīgo rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem, dokumentiem, ar noziedzīgu nodarījumu saistīto mantu, kā arī

citiem izņemtajiem priekšmetiem un vērtībām.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi, kas glabājas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes

/nosaukums/ iecirkņa lietisko pierādījumu glabātuvē - izdedžu paraugi, iepakoti drošības maisā ar Nr.45299761; izdedžu paraugi, iepakoti drošības

maisā ar Nr.45299757, izdedžu paraugi, iepakoti drošības maisā ar Nr.45299759, izdedži, iepakoti konteinerā ar drošības uzlīmi Nr.D14-0141356,

izdedži, iepakoti konteinerā ar drošības uzlīmi Nr.D14-0141357, izdedži, iepakoti konteinerā ar drošības uzlīmi Nr.D14-0141358, aerosola balons

„Dinitrol”, regulējamā uzgriežņu atslēga, divi skrūvgrieži, iepakoti drošības maisā Nr.8216361, iznīcināmi, kā nevērtīgi .

Lietiskie pierādījumi - kamuflāžas krāsas džemperis ar kapuci, iepakots drošības maisā Nr.8216358, Nike bikses un Nike apavus, iepakoti

kartona maisā ar drošības uzlīmi Nr.A18-0157118, atdodami īpašniekam /pers. B/, bet bikses, apavi, sporta jaka, iepakoti kartona maisa ar drošības

uzlīmi Nr.A18-0157117, atdodami īpašniekam /pers. C/.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta ceturto daļu, ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas minētās mantas

īpašnieki neizņem, tās iznīcināt.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 531.pantu, tiesa nosprieda

/pers. B/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz

2 (diviem) gadiem un 7 (septiņiem) mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 ( vienu) gadu un 3 (trim) mēnešiem;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 233. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 ( četriem)

mēnešiem;

atzīt par vainīgu Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) mēnesi un 10 (desmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo, trešo daļu daļēji saskaitīt piespriestos sodus un sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem

noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem un 10 (desmit) mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu un 3 (trim) mēnešiem.

Atbilstoši Krimināllikuma 50.panta piektajai daļai šim sodam pilnīgi pieskaitīt piespriesto sodu kriminālprocesā Nr./numurs/ pēc Rīgas

Pārdaugavas prokuratūras 2022.gada 22.novembra prokurora priekšraksta par sodu un galīgo sodu noteikt brīvības atņemšanu uz 2 (diviem) gadiem

un 10 (desmit) mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu un 3 ( trim) mēnešiem un sabiedrisko darbu 70 ( septiņdesmit) stundas.

Soda termiņā ieskaitīt izskatāmajā kriminālprocesā aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no /datums/plkst. 04.30 līdz 2022.gada

16.septembrim, kā arī kriminālprocesā Nr./numurs/ aizturēšanā pavadīto laiku no 2019.gada 17.marta līdz 2019.gada 19.martam.

Sabiedriskais darbs izpildāms patstāvīgi, uzsākot tā izpildi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.

Desmit darba dienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes notiesātajam jāierodas pieteikties sabiedriskā darba izpildes

uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši savai dzīvesvietai.

Līdz spriedums stājas spēkā /pers. B/ atstāt negrozītus piemērotos drošības līdzekļus – nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no

valsts.

/pers. C/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 185. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt

ar brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu un 6 ( sešiem) mēnešiem un ar probācijas uzraudzību uz 1 ( vienu) gadu un 2 ( diviem) mēnešiem.

Soda termiņā /pers. C/ ieskaitīt aizturēšanā un apcietinājumā pavadīto laiku no /datums/plkst. 04.30 līdz 2020.gada 16.oktobrim.

Pēc sprieduma pasludināšanas atcelt /pers. C/ atcelt piemērotos drošības līdzekļus – nodošana policijas uzraudzībā un aizliegums izbraukt no

valsts.

Apmierināt pilnībā SIA „/nosaukums/” pieteikto kaitējuma kompensāciju un no /pers. B/ tās labā piedzīt 43,76 EUR( četrdesmit trīs euro un 76

centus).

Apmierināt pilnībā SIA „/nosaukums/” pieteikto kaitējuma kompensāciju un tās labā solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ piedzīt 27614,43 EUR

(divdesmit septiņus tūkstošus seši simti četrpadsmit euro un 43 centus).

Apmierināt daļēji SIA „/nosaukums/” pieteikto kaitējuma kompensāciju un tās labā solidāri no /pers. B/ un /pers. C/ piedzīt 29 676,59 EUR

(divdesmit deviņus tūkstošus seši simti septiņdesmit sešus euro un 59 centus), noraidīt kaitējuma kompensāciju daļā par 399,17 EUR ( trīs simti

deviņdesmit deviņiem euro un 17 centiem) un nenoteikt kaitējuma kompensāciju daļā par 12614,43 EUR (divpadsmit tūkstoši seši simti četrpadsmit

euro un 43 centu) piedziņu.

Par labu valstij piedzīt procesuālos izdevumus no /pers. B/ 35,00 EUR (trīsdesmit pieci euro) par aizstāves Smaidas Ratenieces sniegto

juridisko palīdzību, no /pers. C/ 264, 69 EUR (divi simti sešdesmit četrus euro un 69 centus ) par aizstāves Zintas Pavāres sniegto juridisko palīdzību.

Sprieduma labprātīgai atlīdzināšanai daļā par kaitējuma kompensāciju un par procesuālo izdevumu samaksāšanu noteikt termiņu - 30 dienas

no sprieduma spēkā stāšanas brīža. Uzlikt par pienākumu samaksu apliecinošos dokumentus iesniegt Vidzemes rajona tiesā Madonā.

Atcelt uzlikto arestu /pers. B/ naudai - 40,06 EUR, 18,00 USD, 10,00 GBP un 200,00 SEK , kas glabājas Valsts policijas Finanšu

pārvaldē, un to atdot /pers. B/.

Lietiskos pierādījumus, kas glabājas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē, – divus skrūvgriežus, uzgriežņu atslēgu, pretrūsas apstrādes

līdzekli “Dinitrol”, trīs konteinerus ar izdedžiem, trīs izdedžu salīdzinošos paraugus, iznīcināt, /pers. B/ džemperi ar kapuci ,bikses un apavus, kā arī /pers.

C/ bikses, sporta jaku un apavus, atdot īpašniekiem.

Ja divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas minētās mantas īpašnieki neizņem, tās iznīcināt.

Prokurore, cietušie, apsūdzētie un aizstāve 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas, var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu

par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un

lūgums nav iesniegts.

Ja tiek sastādīts pilns spriedums, to var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesas

Krimināllietu kolēģijā, iesniedzot sūdzību vai protestu Vidzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2023.gada 20. februāris.

Tiesnese I.Lazdiņa