Court orders utility company to collect heating bill from tenant under property management contract.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a heating bill totaling 1,050.15 euros. The plaintiff, a utility company, successfully argued that the defendant, as the property owner, was liable for heating costs under the property management agreement. The court ruled that the defendant had no evidence of payment or service quality issues, making the claim valid.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8. panta; Civillikuma 1811., 2033., 2107., 2108. panti: A utility company may claim payment for heating services from the property owner when a property management contract transfers liability for building expenses to the owner.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C26133013
Lietas arhīva Nr. C-0091-15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015. gada 17. martā
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā: tiesnese S.Rūtena - Laizāne
izskatīja rakstveida procesā Rēzeknē, Dārzu ielā 24 civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332,
maza apmēra prasībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par parāda 1050,15 euro (Ls 738,05) piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 2.decembrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA) „Rēzeknes enerģija” iesniedza Rēzeknes tiesā maza apmēra prasību
pret /pers. A/ par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem pēc adreses /adrese/ par laiku no 01.02.2012. līdz 31.10.2013. 1050,15 euro
(Ls 738,05) piedziņu.
Prasības pieteikumā maza apmēra prasībā par naudas piedziņu (l.l. 2.-5.) norādīja, ka prasītājs sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus
Rēzeknes pilsētas administratīvajā teritorijā no 2008.gada 1.oktobra saskaņā ar 22.09.2008. izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08
nosacījumiem, tajā skaitā, atbildētājai piederošajam dzīvoklim /adrese/, kā rezultātā atbildētājai izveidojies parāds par sniegtajiem siltumenerģijas
piegādes pakalpojumiem Ls 738,05 apmērā.
Saskaņā ar LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” 36.punktu, un
pamatojoties uz SIA „Rēzeknes enerģija” izrakstītajiem rēķiniem, atbildētājai kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniecei bija pienākums norēķināties par
iepriekšējā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz katra mēneša divdesmitajam datumam. Atbildētāja kā nekustamā īpašuma /adrese/ īpašniece un SIA
“Rēzeknes Namsaimnieks” 2006.gada 20.februārī noslēdza apsaimniekošanas līgumu. Atbildētājai ir jāuzņemas ar dzīvokļa īpašumu saistītie izdevumi un
saistības, tai skaitā, izdevumi par patērēto siltumenerģiju.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 18.10.1994. noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, siltumenerģijas
piegāde šai dzīvojamai mājai notika saskaņā ar SIA „Rēzeknes enerģija” un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” 01.10.2008. noslēgtā līguma Nr. 2 „Par
siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās ēkās” noteikumiem. Saskaņā ar šī līguma 1.1. un
1.3.punktu SIA „Rēzeknes enerģija” piegādā siltumenerģiju līdz piederības robežai, bet apsaimniekotājs nodrošina lietotājus - telpu īpašniekus un īrniekus
ar piegādāto siltumenerģiju.
Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punkts nosaka, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, tajā skaitā, apkuri.
Prasītājs savus pienākumus izpildīja godprātīgi, un no atbildētājas netika saņemtas pretenzijas par sniegto siltumenerģijas piegādes pakalpojumu
kvalitāti.
Pamatojoties uz Civillikuma 1811., 2033., 2107., 2108., 2109.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 41.panta pirmo daļu, 127.pantu, Dzīvokļa
īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, LR Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 „Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”
3., 36.punktu, LR Ministru kabineta 1994.gada 18.oktobra noteikumu Nr. 204 „Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem” 1.punktu, Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti
ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 1.1.apakšpunktu un 3.punktu, prasītājs lūdza tiesu:
1) piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „Rēzeknes enerģija” parādu par siltumenerģijas piegādi Ls 738,05 un tiesāšanās izdevumus Ls 114,01,
uzliekot par pienākumu pārskaitīt parādu uz prasītāja kontu AS „Swedbank” LV81HABA0551022600432;
2) atzīt SIA „Rēzeknes enerģija” tiesības saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildes dienai.
2013.gada 5.decembrī Rēzeknes tiesa nosūtīja atbildētājai uz viņas deklarēto dzīvesvietu prasības pieteikumu maza apmēra prasībā,
paskaidrojuma veidlapu un procesuālo tiesību izskaidrojumu, uzdodot viena mēneša laikā sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu (l.l. 44.). Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2013.gada 5.decembrī tiesa pusēm rakstveidā izskaidroja viņu procesuālās tiesības, informēja par tiesas
sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidroja tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim (l.l. 43.-45.). Noraidījumi tiesas sastāvam nav pieteikti. Atbildētāja nav
iesniegusi Rēzeknes tiesā rakstveida paskaidrojumu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis
sprieduma taisīšanai lietā.
Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā. Nav saņemts lūgums lietu izskatīt tiesas sēdē, un atbilstoši minētajā likumā noteiktajam tiesa nolēma izskatīt civillietu
rakstveida procesā. Tiesa 2014.gada 30.septembrī nosūtīja pusēm paziņojumu par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un paziņoja datumu, kad
sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā (l.l. 48., 49.).
Tiesas dokumenti atbildētājai tika piegādāti Civilprocesa likuma 56.panta piektajā daļā noteiktā kārtībā uz fiziskās personas deklarētās
dzīvesvietas adresi, kur tai ir jābūt sasniedzamai, līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu,
uzskatāms, ka atbildētājai ir paziņots par procesuālās darbības laiku un vietu un par attiecīgo dokumentu saturu, un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā
dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.
Motīvu daļa
Pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma sekojošu
apsvērumu dēļ.
Konstatēts un ar prasības pieteikumam pievienotajiem rakstveida pierādījumiem apstiprinās, ka SIA „Rēzeknes enerģija” ir siltumenerģijas
ražotāja un piegādātāja dzīvojamām mājām, ir komersanta reģistrācijas apliecības un izsniegto licenču Nr. S3007-08 un Nr. S2006-08 siltumenerģijas
realizācijai kopijas (l.l. 9.-11.). Ar Latgales pašvaldību daudznozaru sabiedrisko pakalpojumu regulatora 24.10.2008.g. lēmumu Nr. 24 un Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisijas 19.06.2013. padomes lēmumu Nr. 113 ir noteikti siltumenerģijas tarifi iedzīvotājiem, lietā ir lēmumu kopijas (l.l. 24.-
31.). Lietā nav pierādījumu, ka šie tarifi būtu apstrīdēti vai pakalpojumu summas aprēķinātas, neievērojot apstiprinātos tarifus.
Dzīvokļa īpašuma Nr. 53, /adrese/, īpašniece ir atbildētāja /pers. A/, ar kuru ir noslēgts dzīvojamās mājas kopīpašuma apsaimniekošanas līgums
2006.gada 20.februārī, ko pierāda SIA “Rēzeknes Namsaimnieks” 26.11.2013. izziņa (l.l. 23.).
2008.gada 1.oktobrī SIA „Rēzeknes enerģija” kā piegādātājs un SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” kā apsaimniekotājs noslēdza līgumu Nr. 2 par
siltumenerģijas piegādi un sadali SIA „Rēzeknes Namsaimnieks” apsaimniekošanā esošajās dzīvojamajās ēkās, tajā skaitā, dzīvojamai mājai /adrese/.
Saskaņā ar līguma 1.1.punktu piegādātājs apņēmās saražot un piegādāt siltumenerģiju karstā ūdens veidā apsaimniekotāja apsaimniekošanā esošajām
dzīvojamām mājām Rēzeknē un, savukārt, apsaimniekotājs apņēmās saņemt un nodrošināt lietotājus - abonentus (dzīvokļu īrniekus un īpašniekus) ar
piegādāto siltumenerģiju. Minētā līguma 1.5.punktā noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem un piestādītajiem apmaksas dokumentiem abonenti -
dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki veic maksu par izlietoto siltumenerģiju piegādātājam. Abonents apmaksā katrā mēnesī izlietoto siltumenerģiju līdz nākošā
mēneša 20.datumam, pamatojoties uz piegādātāja piestādīto rēķinu, ir līguma un tā pielikumu kopijas (l.l. 13.-22.).
Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto un prasītāja sastādīto aprēķinu parāds par piegādāto siltumenerģiju atbildētājas dzīvokļa īpašumam
/adrese/, laikā no 01.02.2012. līdz 31.10.2013. bija Ls 738,05 (l.l. 32.-42.). Tiesai nav pamata apšaubīt parāda summu.
Izvērtējot minēto kopumā, tiesa secina, ka prasītājam ir prasījuma tiesības par sniegto pakalpojumu apmaksas parāda piedziņu, bet atbildētājai
kā dzīvokļa īpašniecei ir pienākums samaksāt prasītājam par piegādātās siltumenerģijas pakalpojumiem dzīvoklim prasības summas apmērā. Prasība ir
pamatota un pierādīta ar tai pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, prasības summa nav apstrīdēta.
Prasība par parāda par siltumenerģijas piegādes pakalpojumiem 1050,15 euro (Ls 738,05) piedziņu no atbildētājas apmierināma saskaņā ar
Dzīvokļa īpašuma likuma (stājās spēkā 01.01.2011.) 10.panta 3.punktu, ar kuru noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure).
Civillikuma 2109.pants nosaka, ka piegādes tiesiskajās attiecībās, ja piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas
pēc pirkuma līguma noteikumiem. Piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu (2107.pants) un saskaņā ar 1488.pantā
noteikto pusei, kura saistības izpildījusi, ir tiesības prasīt, lai otrā puse atlīdzina to, ko saņēmusi.
Atbilstoši Civillikuma 1811.pantā noteiktajam naudas saistību izpilda ar samaksu. Uz lietas izskatīšanas dienu tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas
liecinātu par parāda samaksu vai liktu apšaubīt prasības pamatotību un likumību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu nosakāmas prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā
līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par parāda summas lietošanu: 6 % gadā no piedzītās, bet
nesamaksātās parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad to apmērs sasniegs pamatparāda lielumu (Civillikuma 1765.panta
pirmā daļa, 1763.panta 1.punkts).
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas prasītāja labā jāpiedzen tiesas izdevumi 162,23 euro, ko veido
samaksātā valsts nodeva 157,53 euro (Ls 110,71) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma un tiesas paziņojumu piegādi un
izsniegšanu pusēm 4,70 euro (Ls 3,30) (l.l. 6.-8.).
Saskaņā Eiropas Savienības Padomes 1998.gada 3.maija regulas (EK) 974/98 par eiro ieviešanu 1.pantu, grozījumiem Civillikuma 1833.pantā
(spēkā ar 01.01.2014.) un Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, ievērojot tā 6.pantu, ar tiesas nolēmumu piedzītās naudas summas latos ir
konvertējamas euro pēc noteiktā maiņas kursa 1 euro = 0,702804 lati.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 93., 97., 189.-193., 195., 204.1 , 250.25, 250.27 pantu,
tiesa
no s pri e da :
sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” maza apmēra prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija”, reģistrācijas Nr. 42403021332,
labā parādu 1050,15 euro (viens tūkstotis piecdesmit euro un 15 centus) un tiesas izdevumus 162,23 euro (viens simts sešdesmit divus euro un 23
centus), kopā 1212,38 euro (viens tūkstotis divi simti divpadsmit euro un 38 centus).
Noteikt prasītāja tiesības par laiku no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas
kods /personas kods/, likumiskos procentus 6 % (seši procenti no simta gadā) no piedzītās, bet nesamaksātās pamatparāda summas 1050,15 euro
(viens tūkstotis piecdesmit euro un 15 centiem), nosakot, ka to pieaugums apstājas, kad procentu apmērs sasniegs pamatparāda lielumu.
Parāda un tiesas izdevumu summas samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rēzeknes enerģija” norēķinu kontā AS „Swedbank”
LV81HABA0551022600432.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt atbildētājai termiņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.
Tiesnese S.Rūtena – Laizāne