Administrative court dismissed appeal against dismissal from fire service due to procedural compliance and valid assessment criteria.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42 7809 09

AA43-1563-10/18

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2010.gada 29.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga,

tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

piedaloties pieteicējam V.R. un pieteicēja pārstāvim S.R., atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Iekšlietu ministrijas pilnvarotajai pārstāvei

L.G., Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pilnvarotajam pārstāvim I.O.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

V.R. pieteikumu par Iekšlietu ministrijas 2009.gada 2.marta lēmuma Nr.33

atcelšanu un V.R. atjaunošanu dienestā, sakarā ar V.R. apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD)

2008.gada 23.decembra rīkojumu Nr.1755 „Par V.R.” (turpmāk – Rīkojums)

V.R. atvaļināts no dienesta sakarā ar amatpersonu skaita samazināšanu.

[2] Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija), izskatot V.R. iesniegumu

par Rīkojuma apstrīdēšanu, 2009.gada 2.martā pieņēmusi lēmumu Nr.33

(turpmāk – Lēmums), ar kuru Rīkojums atstāts negrozīts.

Lēmums pamatots šādi.

[2.1] Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma

vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas

likuma (turpmāk – Dienesta gaitas likums) 47.panta sesto daļu, ievērojot likumā

noteikto termiņu, pieteicējam pret parakstu tika izsniegta VUGD 2008.gada

26.novembra vēstule Nr.22/2333 „Brīdinājums”, ar kuru V.R. informēts, ka viņa

ieņemamais amats no 2009.gada 1.janvāra ir likvidēts un viņš 2008.gada

30.decembrī tiks atvaļināts no dienesta.

[2.2] V.R. 2008.gada 27.novembrī sniedzis paskaidrojumus sakarā ar

saņemto brīdinājumu. VUGD ar 2008.gada 18.decembra vēstuli Nr.22/2569

atbildējusi uz pieteicēja izteiktajiem argumentiem. Tādējādi ministrija uzskata,

ka ir ievērots Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 62.pantā

noteiktais.

[2.3] Izvērtējot apstrīdētā lēmuma atbilstību likumā noteiktajiem

formālajiem priekšnoteikumiem, ministrija secinājusi, ka minētais lēmums satur

visas APL 67.pantā noteiktās sastāvdaļas.

[2.4] Iesniegumā V.R. izteicis nepiekrišanu veiktajam izvērtējumam, kuras

amatpersonas atvaļināmas no dienesta VUGD. Attiecībā uz to ministrija

norādījusi, ka VUGD ir tiešās pārvaldes iestāde un saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 17.panta pirmo daļu situācijā, kad ir nepieciešams izvērtēt

iestādes izdevumu samazinājumu un iespējamos veidus, iestādes vadītājs ir tā

persona, kas pieņem lēmumu par attiecīgu pasākumu veikšanu. Ņemot vērā

minēto, VUGD priekšnieka kompetencē ir izlemt, kā rīkoties ierobežotu finanšu

līdzekļu situācijā un kurā struktūrvienībā un par cik amatpersonām samazināt

kopējo nodarbināto skaitu. Atbilstoši minētajam izdots VUGD 2008.gada

24.novembra rīkojums Nr.1542 „Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta

Rīgas reģiona pārvaldes amatu saraksta apstiprināšanu”, kas stājās spēkā no

2009.gada 1.janvāra un ar kuru tika likvidēti Rīgas pilsētas pārvaldes rajonu un

priekšpilsētu brigādēs, kā arī Rīgas rajona brigādē visi /darbavieta/ vecāko

inspektoru un inspektoru amati, un, izveidojot Rīgas reģiona pārvaldi, tās

/darbavieta/ iekļauti 12 inspektoru amati.

[2.5] Nav noliedzams, ka visas amatpersonas atbilda dienestam noteiktām

prasībām, tādēļ pirms nepieciešamības samazināt amatpersonu skaitu visas

amatpersonas varēja pildīt dienesta pienākumus, bet tas nenozīmē, ka visām

amatpersonām bija vienādas zināšanas, pieredze un darba rezultāti. Situācijā,

kad no vairākām amatpersonām ir jāizvēlas, kuras atvaļināt no dienesta,

priekšroka tupināt dienestu ir amatpersonām, kurām šie rādītāji ir augstāki.

Savukārt izvērtēt amatpersonas, nosakot, kura dienesta pienākumu izpildes

rādītāji ir augstāki un zināšanas labākas, var iestāde, kurā amatpersona dien

(viskompetentāk tieši amatpersonas tiešais priekšnieks). Ministrija, izvērtējot

lietas apstākļus, atzina, ka nav konstatējama neobjektivitāte un pārkāpumi,

nosakot personas, kuras atvaļināmas no dienesta.

[2.6] VUGD 2008.gada 18.decembra vēstulē Nr.22/2569 „Par V.R.

iesniegumu” jau norādījis par viņa salīdzinošo vērtējumu ar pārējiem

pretendentiem un pamatojis komisijas lēmumu. Turklāt, vērtējot katra

pretendenta atbilstību piedāvātajam amatam, tika vērtēta katras amatpersonas

spēja pildīt savus amata pienākumus godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas un

pārliecības, kā arī ievērojot ārējos un iekšējos normatīvos aktus ar pienācīgu

pašatdevi un augstā profesionālā līmenī, tādējādi vairojot ministrijas sistēmas

iestāžu prestižu.

[2.7] Ministrija uzskata, ka amatpersonu profesionālo spēju un dienesta

pienākumu izpildes vērtēšana notika objektīvi, jo piedalījās visi Rīgas reģiona

pārvaldes (līdz 2008.gada 31.decembrim – Rīgas pilsētas pārvalde)

struktūrvienību vadītāji, izvērtējot noteiktus kritērijus, kas raksturoja

ugunsdrošības uzraudzības inspektora (vecākā inspektora) amata pienākumu

izpildi, profesionālo kvalifikāciju, prasmju un personības īpašības, kas ļauj

efektīvi pildīt amata pienākumus.

[2.8] Rīkojuma izdošanas procesā ir ievērotas procesuālās un materiālās

tiesību normas. Rīkojums ir pamatots ar faktiem, kuri nepieciešami lēmuma

pieņemšanai. Rīkojums satur arī lietderības apsvērumus, proti, tā pamatojums

ietver skaidrojumu par administratīvā akta izdošanu un tā saturu. Ir norādīti tie

apsvērumi, kas bijuši par pamatu tieši šāda lēmuma pieņemšanai.

[3] V.R. (turpmāk arī – pieteicējs) iesniedza Administratīvajā rajona tiesā

pieteikumu par Lēmuma atcelšanu, atjaunošanu dienestā, darba algas par

dienesta piespiedu kavējuma laiku atlīdzināšanu, atlīdzinājumu par morālo

kaitējumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 15.aprīļa lēmumu

atteikts pieņemt pieteikumu daļā par mantiskā un morālā kaitējuma

atlīdzināšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2009.gada 14.maija

lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta lieta par Lēmuma atcelšanu un

pieteicēja atjaunošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

[3.1] Pieteicējs ar 2007.gada 2.maija VUGD rīkojuma Nr.412 7.punktu,

pamatojoties uz Dienesta gaitas likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu, pārcelts

VUGD /darbavieta/ inspektora amatā līdz 2010.gada 1.maijam. Pieteicējs

uzskata, ka viņa atbrīvošana no dienesta ir pretrunā ar Dienesta gaitas likuma

12.panta septīto daļu, jo viņam tika liegta iespēja atgriezties sākotnējā dienesta

vietā vai līdzvērtīgā amatā.

[3.2] Saskaņā ar VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumu Nr.1496

amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas

gadījumos jāpiemēro minētā rīkojuma 1.punktā noteiktie kritēriji, kā arī saskaņā

ar šī rīkojuma 2.punktu neviens no rīkojumā minētajiem kritērijiem nav

prioritārs salīdzinājumā ar pārējiem.

[3.3] VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju 2008.gada

22.novembra sanāksme notikusi ar dažādiem tiesību normu pārkāpumiem, jo

sanāksmei nebija juridiskā pamatojuma izvērtēt pretendentus uz vakantajiem

amatiem un sanāksmes laikā izvirzītie vērtēšanas kritēriji nesakrīt ar rīkojumā

norādītājiem kritērijiem, kā arī amatpersonas izglītības atbilstība amata aprakstā

noteiktajam tika izvirzīta par prioritāru salīdzinājumā ar pārējiem kritērijiem.

[3.4] VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju 2008.gada

22.novembra sanāksmes protokola 8.punktā norādītais, ka ugunsdrošības

inspektora pilnvaru izmantošana tiek vērtēta ar „neapmierinoši”, pieteicēja

vērtējumā neatbilst lietas apstākļiem, un lietā nav neviena pierādījuma par

dienesta laikā ugunsdrošības inspektora pilnvaru izmantošanas pārkāpumiem.

Tādējādi Rīkojums balstīts uz nepatiesiem faktiem, pārkāpjot VUGD

2008.gada 14.novembra rīkojuma Nr.496 1. un 2.punktā noteikto un

nenodrošinot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteikto valsts pārvaldes

principu ievērošanu.

[3.5] Saņemot 2008.gada 26.novembra brīdinājumu par atvaļināšanu no

dienesta, pieteicējs lūdza izvērtēt viņa kandidatūru ne tikai uz līdzvērtīgu

vakantu amatu, bet arī uz citu vakantu amatu VUGD Rīgas reģiona pārvaldē,

iesniedza VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes priekšniekam iesniegumu ar lūgumu

rast iespēju pārcelt pieteicēju uz vakanto amatu Centra rajona brigādē pēc paša

vēlēšanās, bet līdz pieteikuma iesniegšanai nav saņēmis atbildi uz šo

iesniegumu.

[3.6] Izdodot Rīkojumu, ir pārkāpts APL 67.panta otrās daļas 4.punkts, jo

Rīkojumā nav norādīts pieteicēja viedoklis.

[3.7] Rīkojumā nepamatoti norādīts, ka iestādes amatu vietu skaita

samazināšana veikta, pamatojoties uz likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”

un citiem iekšējiem normatīviem aktiem, jo likums „Par valsts budžetu

2009.gadam” stājies spēkā tikai 2009.gada 1.janvārī, tādējādi nevarēja būt par

pamatu iestādes amatu vietu samazināšanai, līdz ar to lēmums pieņemts,

pamatojoties vienīgi uz iekšējiem normatīviem aktiem.

[3.8] Sakarā ar to, ka uz 2008.gada 22.novembri VUGD Rīgas reģionālajā

pārvaldē eksistēja vakantie amati, VUGD bija iespēja neizdod Rīkojumu un

atrast citu iespēju izpildīt Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdē (prot.

Nr.68, 43.§) pieņemto lēmumu par esošajās valsts pārvaldes iestādēs kopējā

amatu vietu skaita samazināšanu.

[3.9] Pieteicējs uzskata, ka inspektora amatu samazināšanas rezultātā

Latvijas Republikā radās situācija, kad valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos

veica arī personas, kurām nav pieredzes šo pienākumu izpildei, līdz ar ko netika

izpildīts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestajā daļā noteiktais.

[3.10] Neskatoties uz nepieciešamību samazināt VUGD izdevumus

2009.gadā, ar VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 2009.gada 13.marta rīkojumu

Nr.86 darbā tika pieņemts jauns darbinieks.

[3.11] Ministrija, izskatot 2009.gada 26.janvāra sūdzību, nav ņēmusi vērā

iepriekš minētos pārkāpumus.

[3.12] Gan Rīkojumā, gan Lēmumā nav uzskaitītas piemērojamās tiesību

normas, un saskaņā ar APL 74.panta pirmās daļas 3.punktu šāds administratīvais

akts nav spēkā. Administratīvais akts pieņemts ar procesuālajām kļūdām un

balstīts uz nepatiesiem faktiem (tajā skaitā uz pretlikumīgu un neobjektīvu

izvērtēšanu, kas veikta iestādē un kura kalpojusi par pamatu nelabvēlīga

administratīvā akta izdošanai), nav ievērota tiesību normu juridiskā spēka

hierarhija, kā arī iestāde kļūdījusies lietderības apsvērumos.

[4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos ministrija norāda, ka

pieteikums ir noraidāms, un papildus Lēmumā norādītajam paskaidro turpmāk

minēto.

[4.1] Pamatojoties uz likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”, ar

ministrijas 2008.gada 29.septembra rīkojumu Nr.2501 „Par grozījumiem

Iekšlietu ministrijas 2008.gada 11.septembra rīkojumā Nr.2347 „Par Iekšlietu

ministrijas maksimāli pieļaujamiem budžeta izdevumiem 2009.-2011.gadam” un

ar ministrijas 2008.gada 4.novembra rīkojumu Nr.2845 „Par 2009.gada valsts

budžeta izdevumu precizēšanu”, ņemot vērā Ministru kabineta 2008.gada

23.septembra sēdē (prot. Nr.68, 43.§) nolemto par amata vietu skaita

samazinājumu no attiecīgā Ministru kabineta locekļa padotībā esošajās valsts

pārvaldes iestādēs kopējā amatu vietu skaita ne mazāk kā par 5% līdz 2008.gada

31.decembrim, no 2009.gada 1.janvāra VUGD tika veikta amatu vietu skaita

samazināšana.

[4.2] Ar VUGD 2008.gada 24.novembra rīkojumu Nr.1542 „Par Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes amatu saraksta

apstiprināšanu”, kas stājas spēkā no 2009.gada 1.janvāra, likvidēti Rīgas pilsētas

pārvaldes rajonu un priekšpilsētu brigādēs, kā arī Rīgas rajona brigādē visi

/darbavieta/ vecāko inspektoru un inspektoru amati un, izveidojot Rīgas reģiona

pārvaldi, tās /darbavieta/ iekļauti 12 inspektoru amati.

[4.3] Veicot Rīgas pilsētas pārvaldē amatpersonu amatu likvidāciju un

vienlaikus amatpersonu skaita samazināšanu, atvaļinot no dienesta daļu

amatpersonu, kas ieņēma vecākā inspektora un inspektora amatus ugunsdrošības

uzraudzības jomā, veikta 23 amatpersonu, tai skaitā pieteicēja, profesionālo

spēju un dienesta pienākumu izpildes vērtēšana.

[4.4] Lēmumu par 12 amatpersonām, kurām piedāvāja inspektora amatu,

pēc izvērtēšanas pieņēma Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju

sanāksmē 2008.gada 22.novembrī. Sanāksmē piedalījās visu Rīgas pilsētas

pārvaldes padotībā esošo brigāžu un daļu komandieri. Sanāksmē pretendentus uz

vakantajiem amatiem izvērtēja saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas

dienesta 2008.gada 14.novembra rīkojumā Nr.1496 „Par kritērijiem

amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas

gadījumos” noteiktajām prasībām, kā arī ņemot vērā samērīguma un lietderības

apsvērumus, vadoties pēc principa, ka dienests jāturpina amatpersonām, kas

efektīvi veic uzdotos pienākumus, kurām ir augstāka izglītība (amatam

atbilstoša) un labāki dienesta pienākumu izpildes rezultāti, kuras ir profesionālas

un var izpildīt darbu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, kurām ir plašs

zināšanu spektrs specialitātē, konkrēti ugunsdrošības uzraudzībā un civilajā

aizsardzībā, turklāt uzdotie pienākumi tiek veikti ar lielu atbildību.

[4.5] Amatpersonu profesionālo spēju un dienesta pienākumu izvērtēšana

minētajā sanāksmē 2008.gada 22.novembrī notika četros posmos: 1) personas

dati no amatpersonas lietas - darbības rezultātu novērtējums, izdiena un tiesības

uz izdienas pensiju, izglītība un tās atbilstība amata aprakstā noteiktajai,

kvalifikācija, disciplinārie sodi (spēkā esošie) un apbalvojumi, dienesta gaita

iestādē; 2) ugunsdrošības uzraudzības darba rādītāji; 3) struktūrvienību vadītāju

vērtējums - amata pienākumu pildīšana; komunikācijas prasme, iniciatīva,

atbildība u.c.; 4) komisijas galīgais vērtējums.

Pieteicēja vērtējums saskaņā ar sanāksmes protokolu – Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vērtēšanas komisijas amatpersonas

darbības un tās rezultātu vērtējums „A”, nav tiesību uz izdienas pensiju, izdiena

iestādē 15 gadi 5 mēneši 8 dienas, izglītība atbilst amata aprakstā noteiktajai,

kvalifikācija – 11 mēnešu kursi Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā,

pieredze liela, pieteicējs 5 reizes disciplināri sodīts, uz vērtēšanas brīdi nav

spēkā esošu disciplinārsodu, 2 reizes apbalvots, ugunsdrošības uzraudzības

darba rādītāji apmierinoši (darba rezultāti – labi, ugunsdrošības uzraudzības

inspektora pilnvaru izmantošana – neapmierinoši), struktūrvienību vadītāju

vērtējums – apmierinošs, komisijas galīgais lēmums - neatbalstīt pieteicēja

kandidatūru inspektora amatam.

[4.6] VUGD 2008.gada 18.decembrī vēstulē Nr.22/2569 „Par V.R.

iesniegumu” informējis pieteicēju par viņa salīdzinošo vērtējumu ar pārējiem

pretendentiem un pamatojis komisijas lēmumu. Uz vakantajiem amatiem no 23

pretendentiem 12 tika izvēlēti šādi: 1) 4 pretendentiem nav amata aprakstā

norādītās nepieciešamās 1.līmeņa augstākās izglītības, 1 pretendentam nav

amata aprakstā norādītās nepieciešamās speciālās izglītības nozarē, šo

amatpersonu kandidatūras tālāk netika izskatītas; 2) no atlikušajiem 18

pretendentiem atbalstīti tika tie 10, kuriem ir 1.līmeņa augstākā izglītība nozarē

un 2.līmeņa augstākā izglītība specialitātē (Rīgas Tehniskā universitāte,

specialitāte celtniecība un ugunsdrošība) vai arī mācās šajā specialitātē I un II

kursā. Salīdzinoši pieteicējam ir ugunsdrošības uzraudzības inspektora amatam

tieši nepieciešamā kvalifikācija-Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas

11 mēnešu kursi, bet augstākā izglītība specialitātē bioķīmiķis, kā arī norādītā

šobrīd iegūstamā specialitāte Transporta un sakaru institūtā nevar būt uzskatīta

par prioritāti ugunsdrošības uzraudzības inspektora amatam; 3) ņemot vērā

struktūrvienību vadītāju viedokli un vērtējumu, no 23 inspektoriem vērtējumu

„labi” saņēma 18 pretendenti, 4 pretendenti, tai skaitā pieteicējs, saņēma

vērtējumu „apmierinoši” un viens pretendents saņēma vērtējumu

„neapmierinoši”; 4) papildus tika vērtēta arī katra pretendenta saskarsme ar

kolēģiem, tai skaitā ar dažāda līmeņa amatpersonām un privātpersonām, kur

pieteicējs saņēma vērtējumu „apmierinoši”, salīdzinoši no 23 pretendentiem

diviem vērtējums „apmierinoši”, divdesmit vienam - „labi”. Vienlaicīgi, vērtējot

katra pretendenta atbilstību piedāvātajam amatam, tika vērtēta katras

amatpersonas spēja pildīt savus amata pienākumus godprātīgi, pēc labākās

sirdsapziņas un pārliecības, kā arī ievērojot ārējos un iekšējos normatīvos aktus

ar pienācīgu pašatdevi un augstā profesionālā līmenī.

[4.7] Amatpersonu profesionālo spēju un dienesta pienākumu izpildes

vērtēšana notika objektīvi, piedaloties visiem Rīgas reģiona pārvaldes (līdz

2008.gada 31.decembrim - Rīgas pilsētas pārvalde) struktūrvienību vadītājiem,

izvērtējot noteiktus kritērijus, kas raksturoja ugunsdrošības uzraudzības

inspektora (vecākā inspektora) amata pienākumu izpildi, profesionālo

kvalifikāciju, prasmju un personības īpašības, kas ļauj efektīvi pildīt amata

pienākumus, un nebalstījās tikai uz agrāk veiktajiem pārkāpumiem vai

saņemtajiem disciplinārsodiem.

[4.8] Pieteicējam pret parakstu tika izsniegta VUGD 2008.gada

26.novembra vēstule Nr.22/2333 „Brīdinājums”, ar kuru pieteicējs tika

informēts, ka viņa ieņemamais amats no 2009.gada 1.janvāra ir likvidēts un viņš

2008.gada 30.decembrī tiks atvaļināts no dienesta, tādējādi ievērojot likumā

noteikto termiņu.

[4.9] Pieteicējs 2008.gada 27.novembrī sniedzis paskaidrojumus sakarā ar

saņemto brīdinājumu, VUGD ar 2008.gada 18.decembra vēstuli Nr.22/2569

„Par V.R. iesniegumu” atbildējis uz pieteicēja izteiktajiem argumentiem.

Tādējādi tika ievērots APL 62.pantā noteiktais.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.decembra spriedumu

pieteicēja pieteikums noraidīts.

Spriedums motivēts šādi.

[5.1] Tiesa lietā konstatēja šādus faktiskos apstākļus:

[5.1.1] 2008.gada 31.jūlijā VUGD Vērtēšanas komisija novērtējusi

pieteicēja darbības un tās rezultātu ar pakāpi „A” (lietas 18.-19.lapa);

[5.1.2] 2008.gada 14.novembrī VUGD priekšnieks izdevis rīkojumu

Nr.1496 „Par kritērijiem amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu

skaita samazināšanas gadījumos”, kurā norādīti vērtēšanas kritēriji (lietas

8.lapa);

[5.1.3] VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju

2008.gada 22.novembra sanāksmes darba kārtībā iekļauta ugunsdrošības

uzraudzības inspektoru darba rezultātu izvērtēšana (lietas 57.-58.lapa);

[5.1.4] Ar VUGD 2008.gada 24.novembra rīkojumu Nr.1542 „Par Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes amatu saraksta

apstiprināšanu” no 2009.gada 1.janvāra likvidēti Rīgas pilsētas pārvaldes rajonu

un priekšpilsētu brigādēs, kā arī Rīgas rajona brigādē visi /darbavieta/ vecāko

inspektoru un inspektoru amati un, izveidojot Rīgas reģiona pārvaldi, tās

/darbavieta/ iekļauti 12 inspektoru amati (lietas 59.-66.lapa);

[5.1.5] 2008.gada 27.novembrī pieteicējs iesniedzis VUGD iesniegumu ar

lūgumu sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par pieteicēja vērtēšanu,

amata vietu samazinājumu un pieteicēja pārcelšanu citā amatā (lietas 10.-

12.lapa);

[5.1.6] 2008.gada 5.decembrī pieteicējs iesniedzis iesniegumu ar lūgumu

pārcelt viņu VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora dežuranta

(vada komandiera) amatā pēc paša vēlēšanās (lietas 20.lapa);

[5.1.7] 2008.gada 18.decembrī VUGD vēstulē Nr.22/2569 „Par V.R.

iesniegumu” sniedzis atbildi pieteicējam uz viņa 2008.gada 27.novembra

iesniegumu (lietas 12.-15.lapa)

[5.1.8] 2008.gada 23.decembrī pieteicējs vērsies VUGD ar iesniegumu

par vērtēšanas komisijas pieņemtā lēmuma atcelšanu un atkārtotu vērtēšanu

(lietas 21.-22.lapa);

[5.1.9] Ar Rīkojumu pieteicējs atvaļināts no dienesta ar 2008.gada

30.decembri (lietas 24.-27.lapa);

[5.1.10] 2008.gada 30.decembrī VUGD sniegta atbilde Nr.22/2614

pieteicējam uz viņa 2008.gada 23.decembra iesniegumu (lietas 23.lapa);

[5.1.11] 2009.gada 26.janvārī pieteicējs Rīkojumu apstrīdējis Iekšlietu

ministrijā (lietas 28.-31.lapa);

[5.1.12] Ar Lēmumu atstāts negrozīts Rīkojums (lietas 33.-38.lapa).

[5.2] Lietā nav strīda par to, ka valsts pārvaldei ir jāveic darbinieku skaita

samazinājums saskaņā ar likumu „Par valsts budžetu 2009.gadam”. Lai arī

pieteicējs norāda, ka iestādes rīcība uz minētā likuma normām 2008.gada nogalē

nevarēja tikt balstīta, tiesa minētajam nepiekrīt, jo likums „Par valsts budžetu

2009.gadam” stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī un ar šo datumu ir saistošs valsts

budžeta iestādēm. Ja atbildētājs neveiktu nepieciešamās darbības 2008.gada

14.novembrī pieņemtā likuma izpildes nodrošināšanai, tostarp, nesamazinātu

darbinieku skaitu, tad 2009.gada 1.janvārī atbildētājs nebūtu ievērojis pieņemto

likumu.

Pēc būtības iebildumi izskatāmajā lietā nav attiecināmi uz darbinieku

skaita samazināšanu VUGD, bet gan to, ka no darba atbrīvots tieši pieteicējs, t.i.,

pieteicējs uzskata, ka viņam salīdzinājumā ar citiem kolēģiem, kas turpina darba

pienākumu pildīšanu, ir lielākas priekšrocības palikt darbā.

Tātad lietā ir strīds par pieteicēja atbrīvošanas no VUGD pamatotību un

tiesiskumu.

[5.3] Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departaments, jautājumos, kas attiecas uz institucionālās sistēmas organizāciju

(iestādes amatu saraksta apstiprināšanu, pārvaldes amatpersonu un darbinieku

pienākumu noteikšanu), valsts pārvaldei ir ļoti plaša rīcības brīvība, kas principā

nav pakļauta tiesas kontrolei. Tiesai iejaucoties šajos procesos, tiktu pārkāpts

varas dalīšanas princips. Tomēr iepriekšteiktais nenozīmē, ka nav iespējama

situācija, kad institucionālā reorganizācija ir vērsta uz to, lai panāktu konkrētas

amatpersonas atbrīvošanu. Šādām darbībām ir jābūt pakļautām tiesas kontrolei

tiktāl, ciktāl tiesa var pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi rīcības brīvības

izmantošanas kļūdas, tai skaitā rīkojusies patvaļīgi vai pārkāpusi procesuālā

taisnīguma principu. Šādas darbības ir pārbaudāmas, pārbaudot lēmumu par

amatpersonas atbrīvošanu (sk. 2007.gada 24.maija sprieduma lietā SKA-

216/2007 10.punktu).

Tādējādi tiesa tai piešķirtās kompetences robežās ir tiesīga veikt pārbaudi

pār pieteicēja atlaišanas tiesisko pamatojumu un procedūru, tostarp, vai

reorganizācija nav notikusi formāli un vai reorganizācijas procesā iestāde nav

pieļāvusi rīcības brīvības izmantošanas kļūdas. Tomēr vienlaikus tiesa nav

tiesīga iestāties iestādes vietā un novērtēt pieteicēja profesionālo atbilstību un

spējas, kas nepieciešamas konkrēta amata ieņemšanai.

[5.4] No lietā esošiem pierādījumiem tiesa secināja, ka reorganizācija jeb

darbinieku skaita samazināšana 2008.gada novembrī-decembrī VUGD nav

bijusi formāla, ko apliecina 2008.gada 24.novembrī izdotais rīkojums Nr.1542

„Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes amatu

saraksta apstiprināšanu” (lietas 59.-66.lapa), Kandidātu uz VUGD Rīgas

reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora amatu vērtējums (lietas 109.lapa), kā

arī citi pierādījumi, no kuriem redzams, ka vienlaikus ar pieteicēju no darba

(dienesta) VUGD atbrīvoti 11 darbinieki, proti, no 23 VUGD darbiniekiem

darba attiecības turpinājuši 12.

Līdz ar to nav pamata secināt, ka reorganizācija būtu veikta nepamatoti un

iemesls pieteicēja atbrīvošanai ir formāls. VUGD, pamatojoties uz likumu „Par

valsts budžetu 2009.gadam”, ar ministrijas 2008.gada 29.septembra rīkojumu

Nr.2501 „Par grozījumiem Iekšlietu ministrijas 2008.gada 11.septembra

rīkojumā Nr.2347 „Par Iekšlietu ministrijas maksimāli pieļaujamiem budžeta

izdevumiem 2009.-2011.gadam” un ar ministrijas 2008.gada 4.novembra

rīkojumu Nr.2845 „Par 2009.gada valsts budžeta izdevumu precizēšanu”, ņemot

vērā Ministru kabineta 2008.gada 23.septembra sēdē (prot. Nr.68, 43.§) nolemto

par amata vietu skaita samazinājumu no attiecīgā Ministru kabineta locekļa

padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs kopējā amatu vietu skaita ne mazāk

kā par 5% līdz 2008.gada 31.decembrim, no 2009.gada 1.janvāra samazināja arī

/darbavieta/ inspektoru skaitu.

Kā tiesas sēdē norādīja ministrijas pārstāvis, tad pieteicējs nav ticis

atbrīvots tāpēc, ka viņa darbā būtu konstatēti trūkumi, kas liedz pildīt dienestu,

bet gan tāpēc, ka šāds darbinieku skaita samazinājums bija nepieciešams un pēc

novērtēšanas 12 personām ir bijuši labāki rezultāti kā pieteicējam.

Arī apstāklis, uz ko norāda pieteicējs, ka 2009.gada 13.martā VUGD ir

pieņemts darbinieks (lietas 95.lapa), kas liecina par formālu reorganizāciju,

tiesas ieskatā nav pamatots, jo VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/

vecākā speciālista amats ir darba vieta civilpersonām, kamēr pieteicējs ir pildījis

dienestu kā amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi. Amatpersonas ar

speciālajām dienesta pakāpēm uz šādām amata vietām pārceltas netiek, bet

pieteicējam pēc atbrīvošanas no dienesta bija tiesības kandidēt uz VUGD Rīgas

reģiona pārvaldes /darbavieta/ vecākā speciālista amatu konkursa kārtībā.

[5.5] Pieteicējs norādīja, ka VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumā

Nr.1496 ietvertie kritēriji nav tiesiski, kā arī tie nav izmantoti novērtējumā.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus to kopsakarā, secināja, ka VUGD

2008.gada 14.novembra rīkojumā Nr.1496 ietvertie kritēriji kopumā ir ievēroti,

par ko liecina Kandidātu uz VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/

inspektora amatu vērtējums (lietas 109.lapa), kā arī Lēmuma saturs. Lai arī

minētā rīkojuma izpilde nav burtiska, VUGD priekšnieka norādījumi kopumā ir

ievēroti.

Vienlaikus tiesa secināja, ka ministrija nepareizi ir izpratusi un izpildījusi

VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojuma Nr.1496 norādījumus par amatpersonu

disciplinārajiem sodiem (sk. minētā rīkojuma 1.7.punktu), proti, novērtēšanas

laikā, kā arī tiesas sēdē ministrija norāda, ka pieteicējam ir 5 (pieci)

disciplinārsodi, nenoliedzot, ka visiem sodiem ir pagājuši tiesību aktos noteiktie

termiņi, pēc kuriem persona atzīstama par nesodītu. Līdz ar to ministrijas rīcība,

uzrādot šos sodus, ir prettiesiska, jo attiecībā pret pieteicēju, kurš atzīstams par

disciplināri nesodītu kandidātu uz VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/

inspektora amatu, vērtējuma lapā bija norādāms, ka pieteicējam ir 0

disciplinārsodu un 2 apbalvojumi.

Neskatoties un minēto, tiesai nebija pamata izdarīt secinājumu, ka

attiecībā pret pieteicēju vai citiem kandidātiem kāds no kritērijiem būtu īpaši

izcelts, tostarp, disciplinārsodu skaits, jo amatā nav ticis paturēts arī darbinieks,

piemēram, ar 0 disciplinārsodiem un 6 apbalvojumiem, kā arī darbinieks ar 0

disciplinārsodiem un 2 apbalvojumiem.

Attiecībā uz pieteicēja iebildēm, ka novērtējuma protokolā ietvertie

kritēriji attiecībā pret pieteicēju nav pierādīti, tiesa norādīja, ka personas

atbilstības vērtējums ieņemamajam amatam nav tiesas kompetencē, t.i., tiesa

nevar izvērtēt darbinieka pilnvaru izpildes kvalitāti, saskarsmes ar kolēģiem

kvalitāti vai to, kurš no darbiniekiem ir atbilstošāks ieņemamajam amatam, jo

tādējādi notiktu iejaukšanās valsts pārvaldes darbā. Tiesa veic pārbaudi pār

kritērijiem, kas attiecināmi uz valsts pārvaldes rīcības brīvības izmantošanu,

taisnīguma, vienlīdzības principu ievērošanu.

[5.8] 2008.gada 31.jūlijā VUGD Vērtēšanas komisija ir veikusi pieteicēja

vērtēšanu, novērtējot pieteicēja darbību un tās rezultātus ar novērtējuma pakāpi

„A” (lietas 18.-19.lapa, 96.-98.lapa), kamēr 2008.gada 22.novembra vērtējumā

pieteicēja darba rezultāti vairs par tādiem netiek atzīti. Tāpēc pieteicējs norāda,

ka Lēmums pieņemts, balstoties uz prettiesiski izveidotu komisiju, kam nav

bijusi kompetence.

Vērtēšanas komisija, kura veikusi pieteicēja vērtēšanu 2008.gada

31.jūlijā, ir izveidota saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 16.panta pirmo daļu un

Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta noteikumu Nr.532 „Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām

dienesta pakāpi darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību” prasībām un veic

ikgadējo novērtēšanu.

Dienesta gaitas likuma 16.panta sestajā daļā norādīti gadījumi, kādiem

izmantojami Vērtēšanas komisijas atzinumi, t.i., „lēmuma pieņemšanai par: 1)

amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam; 2)

amatpersonas atvaļināšanu no dienesta sakarā ar noteiktajām prasībām

neatbilstošu veselības stāvokli; 3) amatpersonas pārcelšanu citā amatā; 4)

amatpersonas nosūtīšanu kvalifikācijas paaugstināšanai; 5) dienesta laika

pagarināšanu”, taču to starpā nav norādīts, ka Vērtēšanas komisija būtu tiesīga

lemt par amatpersonu darbību un tās rezultātiem gadījumos, kad notiek

darbinieku skaita samazināšana.

Kā redzams VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra

sanāksmes protokolā (lietas 57.-58.lapa), tad reorganizācija un amata vietu

skaita samazināšana ir pirmais dienas kārtības jautājums, kura izlemšanā

piedalās Rīgas pilsētas pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta

pakāpēm, tostarp, visu Rīgas pilsētas rajonu un priekšpilsētu nodaļu komandieri,

speciālo brigāžu komandieri, kā arī Personāla sektora priekšnieks. Tiesas

ieskatā, minēto amatpersonu kopums bija pietiekams amatpersonas novērtēšanai

darbinieku skaita samazināšanas rezultātā.

[5.9] Pieteicējs norāda, ka izraksts no VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes

sanāksmes protokola (lietas 16.-17.lapa) ir izslēdzams no pierādījumiem, jo ir

viltots un neatbilst protokola oriģinālam, t.i., saskaņā ar Ministru kabineta

1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” prasībām izrakstam jāsatur dokumenta oriģinālam

identiska informācija.

Salīdzinot VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes sanāksmes protokolu ar tā

izrakstu, tiesa secināja, ka izraksta saturs atšķiras no dokumenta oriģināla ar tā

noformējumu, bet ne būtību. VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes sanāksmes

protokola izrakstā nav lietoti saīsinājumi, kā tas ir ar roku aizpildītajā protokolā

(lietas 57.-58.lapa), kā arī tajā ir iekļauta informācija no kandidātu uz VUGD

Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora amatu vērtējuma (lietas

109.lapa), kas ir protokola pielikumā, bet ne tieši tā saturā, t.i., izraksts satur

informāciju, kas attiecināma tieši uz pieteicēju.

Lai arī pieteicēja norāde par dokumenta izraksta neatbilstību dokumenta

oriģinālam ir pamatota, tiesa nekonstatē, ka Rīgas pilsētas pārvaldes sanāksmes

protokola izrakstā būtu citāda vai citādi izprotama informācija, nekā Rīgas

pilsētas pārvaldes sanāksmes protokolā, t.i., neatbilstība nav būtiska un Lēmumu

ietekmējoša. Līdz ar to izraksts no pierādījumu kopuma nav izslēdzams.

[5.10] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs savlaicīgi un noteiktā kārtībā

brīdināts par atvaļināšanu (lietas 9.lapa). Pieteicēja iebildumi saistīti ar to, ka

tieši viņš nav paturēts amatā.

Uzklausot procesa dalībniekus un pārbaudot lietas materiālus, tiesa

secināja, ka uz 2009.gada 1.janvāri VUGD ir bijuši 16 vakanti amati un tikai 12

no tiem bija attiecināmi uz pieteicēju kā amatpersonu ar speciālo dienesta

pakāpi. Tai pat laikā lietā nav strīda par to, ka pieteicējam nav speciālo zināšanu

un atļauju, kas nepieciešamas vakanto amatu ieņemšanai.

Pieteicējs paskaidroja, ka zināšanas viņš būtu varējis apgūt, ja vien būtu

dota iespēja, tomēr tiesa norādīja, ka kandidāti uz atlikušajām amata vietām

2008.gada 22.novembrī ir tikuši vērtēti, vadoties no tā brīža faktiskās situācijas

– gan pieredzes, gan prasmju esamības vai neesamības, un nevienam no

kandidātiem nav dotas priekšrocības šajā sakarā. Līdz ar to nav pamata

pieteicēja argumentam, ka Lēmums saistīts ar ministrijas interesi atbrīvoties tieši

no pieteicēja.

[5.11] Pieņemot Lēmumu, ministrija ir pārbaudījusi un izvērtējusi lietas

apstākļus, kā arī devusi tiem savu novērtējumu. Nav apstiprināti pieteicēja

argumenti par vienlīdzības principa pārkāpumu attiecībā uz pieteicēju, kā arī nav

pamatots viedoklis par Lēmuma spēkā neesamību.

No Lēmuma ir redzams, ka tas ir pamatots ar tiesību normām, kā arī atstāj

negrozītu VUGD 2008.gada 23.decembra rīkojumu Nr.1755 „Par V.R.”, kas

nozīmē arī zemākas iestādes motivācijas saglabāšanu, jo Lēmumā nav norādīts

pretējais.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 18.decembra spriedumu

pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[6.1] Tiesa kļūdaini izprata, ka pieteicējs uzskata VUGD 2008.gada

14.novembra rīkojumā Nr.1496 ietvertos kritērijus par prettiesiskiem. Tieši

otrādi, pieteicējs uzskata par prettiesisku šo kritēriju neievērošanu, viena

kritērija sadalīšanu vairākās sastāvdaļās, kas tika izvērtēti kā atsevišķi kritēriji,

kā arī kritēriju brīvu interpretāciju, līdz ar ko netika nodrošināta Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10.pantā noteikto valsts pārvaldes principu ievērošana un

vienota pieeja.

Tiesa secinājusi, ka VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojuma Nr.1496

izpilde nebija burtiska, bet nav piešķīrusi šim faktam attiecīgu nozīmi, jo

uzskatīja, ka rīkojumā iekļautie VUGD priekšnieka norādījumi kopumā tikuši

ievēroti. Pieteicējs uzskata, ka VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumā ietverto

kritēriju burtiska pielietošana veicinātu pieteicēja darba rezultātu izvērtējumu,

kas ļautu tai tikt iekļautai to amatpersonu sarakstā, kuru kandidatūras izvirzītas

iecelšanai Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora amatā.

[6.2] Tiesa kļūdaini secinājusi to, ka amatpersonu kopums, kas piedalījās

VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra sanāksmē, ir

pietiekams amatpersonas novērtēšanai darbinieku skaita samazināšanas

rezultātā. Pieteicējs uzsver, ka VUGD priekšnieks nav izdevis attiecīgu

rīkojumu par vērtēšanas komisijas izveidi un/vai tās pilnvaru deleģēšanu

minētajai sanāksmei, ko sēdes laikā arī apstiprināja atbildētājs.

[6.3] Tiesa nav pievērsusi uzmanību turpmāk norādītajiem pieteicēja

argumentiem.

[6.3.1] VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra

sanāksmes protokola darba kārtības sadaļas 2.punkts paredz ugunsdrošības

uzraudzības inspektoru darba rezultātu izvērtējumu, bet 3.punkts paredz

priekšlikumu sagatavošanu VUGD vērtēšanas komisijai. Minētais nozīmē, ka

sanāksmē tika paredzēts veikt tikai ugunsdrošības uzraudzības inspektoru darba

rezultātu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu VUGD vērtēšanas

komisijai, nevis Rīgas pilsētas pārvaldes inspektoru vērtēšanu sakarā ar

amatpersonu skaita samazināšanu. Loģiski var secināt (par ko liecina arī

sanāksmes darba kārtības 3.punkts), ka pēc šīs sanāksmes bija jābūt izveidotai

VUGD vērtēšanas komisijai, kurā tiktu pieņemts galīgais lēmums par

amatpersonām, kuras tiks atvaļinātas no dienesta un kuras turpinās dienestu.

Attiecīgas izvērtēšanas komisijas nebija.

[6.3.2] Izskatot sanāksmes protokola lēmuma sadaļu, ir redzams, ka par

pieteicēju un citiem inspektoriem, kurus atvaļināja no dienesta, minētajā

sanāksmē lēmums netika pieņemts.

[6.4] Pieteicējs uzskata, ka lēmums par attiecīgu amatpersonu un to skaita

izvirzīšanu iecelšanai Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora amatā

VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra sanāksmē loģiski

nevarēja tikt pieņemts pirms VUGD 2008.gada 24.novembra rīkojuma Nr.1542

„Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes amatu

saraksta apstiprināšanu”.

[6.5] Tiesa nav pievērsusi pietiekošu nozīmi tās atzītajam faktam, ka

izraksts no VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008. gada 22. novembra sanāksmes

protokola Nr.b/n neatbilst dokumenta oriģinālam, jo uzskatīja šo neatbilstību par

nebūtisku un lēmumu ietekmējošu.

Pieteicēja ieskatā šī atšķirība uzskatāma par būtisku, it īpaši tāpēc, ka

izrakstā nav minēts oriģināla dienas kārtības 3.punkts un oriģinālais lēmums.

Minētās atšķirības izslēdza pieteicējam iespēju laicīgi pārsūdzēt pieņemto

lēmumu un pieprasīt VUGD vērtēšanas komisijas izveidošanu sakarā ar amatu

skaita samazināšanu. Ņemot vērā iepriekš minētās būtiskās atšķirības

dokumenta oriģinālā un izrakstā, pieteicējs uzskata, ka saskaņā ar Ministru

kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” 22.punkta 2.apakšpunktu šādam izrakstam nav

juridiska spēka.

[6.6] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja viedokli par rupjiem lietvedības

noteikumu pārkāpumiem, noformējot VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada

22.novembra sanāksmes protokolu Nr.b/n, šis protokols nav reģistrēts un tam

nav piešķirts numurs, protokola lēmuma sadaļā norādītā informācija ir viegli

pārlabojama un papildināma, protokolā pielietoti saīsinājumi, kuri nav atrunāti

un neatbilst valsts valodas vispārpieņemtajiem pareizrakstības noteikumiem vai

tiesību aktos paredzētajam veidam, nav norādīts, ka protokolam ir pievienoti

kādi pielikumi.

[6.7] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka nav iespējas droši konstatēt, ka atbildētāja

iesniegtais pielikums VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra

protokolam ir VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra

sanāksmes protokola Nr.b/n pielikums. Atbildētāja iesniegtais oriģinālais

pielikums VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra protokolam

nav parakstīts, un attiecīgi tam nav juridiska spēka.

[6.8] Atbildētājs ir maldinājis tiesu jautājumā, kas saistīts ar pieteicēja

speciālajām zināšanām un atļaujām, kas nepieciešamas vakanto amatu

ieņemšanai. 1995.gadā pieteicējs ir apguvis Ugunsdzēsības tehniskās skolas 11

mēnešu jaunākā un vidējā komandējošā sastāva sagatavošanas kursu, kas bija

paredzēts ne tikai inspektoru, bet arī vada komandieru sagatavošanai. Ar tādām

zināšanām pieteicēja kolēģi ieņem amatus no vada komandiera amata līdz pat

VUGD priekšnieka vietnieka amatam. Patstāvīgas ugunsgrēku dzēšanas un

glābšanas darbu atļaujas piešķiršanas kārtību nosaka VUGD. Saskaņā ar VUGD

2007.gada 14.marta noteikumu Nr.INA-7 „Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības

un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiek

piešķirta patstāvīgās ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanas atļauja”

3.punktu amatpersonai atļauju piešķir, nokārtojot ieskaiti sekojošos gadījumos:

1) profesionālās kvalifikācijas pilnveides vai studiju programmu ietvaros

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā; 2) gadījumos, ja ir trīs vai vairāk

gadu izdienas pārtraukumi amatā, kuru pienākumos noteikta ugunsgrēku

dzēšanas un glābšanas darbu vadīšana; 3) citos gadījumos – pēc iestādes

priekšnieka rīkojuma. Prasības amatpersonai nokārtot ieskaiti un saņemt šo

atļauju pirms iecelšanas amatā, kura pienākumos noteikta ugunsgrēku dzēšanas

un glābšanas darbu vadīšana, ir stājušās spēkā tikai 2009.gada 10.augustā ar

VUGD 2009.gada 10.augusta noteikumu Nr.INA-19 „Patstāvīgās ugunsgrēku

dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanas atļauju piešķiršanas kārtība Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta

pakāpēm”, un tādējādi 2008.gada beigās nebija nekādu šķēršļu pieteicēja

iecelšanai vada komandiera amatā, ļaujot tam nokārtot attiecīgu ieskaiti un

saņemt Patstāvīgās ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu atļauju, jau šo

amatu ieņemot, kā tas tika praktizēts analoģiskos gadījumos.

[7] VUGD iesniedza paskaidrojumus par pieteicēja apelācijas sūdzību,

norādot, ka apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz šādiem

apsvērumiem.

[7.1] Izdodot 2008.gada 14.novembra rīkojumu Nr.1469 „Par kritērijiem

amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita samazināšanas

gadījumiem”, VUGD ir vadījusies tieši no Valsts pārvaldes iekārtas likuma

10.pantā noteiktā. Tiesa pamatoti atzinusi, ka iestādē veiktā reorganizācija nav

bijusi formāla un ka minētajā rīkojumā izvirzītie kritēriji kopumā ir ievēroti.

Nav skaidrs pieteicēja iebildums par kritēriju burtisku vai neburtisku

piemērošanu un kā tas varētu palielināt pieteicēja novērtējuma rezultāta kopējo

punktu skaitu, ja tiesa pamatoti atzinusi un atbildētājs tiesas sēdē norādīja, ka

kritēriji visām amatpersonām piemēroti, ievērojot taisnības un vienlīdzības

principus.

[7.2] 2008.gada 22.novembrī notika VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes

struktūrvienību vadītāju sanāksme. Tiesa ir pamatoti atzinusi, ka minētais

amatpersonu kopums ir pietiekams amatpersonas novērtēšanai darbinieku skaita

samazināšanas rezultātā. Rīgas pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju

sanāksmes viens no darba kārtības jautājumiem bija „Ugunsdrošības

uzraudzības inspektoru darba vērtējums”, kura rezultāti tika atspoguļoti

2008.gada 22.novembra sanāksmes protokolā Nr.b/n. Protokola lēmumu daļā

par to ir atspoguļots: „Piekrist iecelt VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes (..)

inspektora amatā”. Ņemot vērā, ka no 23 izvērtētajām amatpersonām lēmuma

daļā 12 amatpersonu uzvārdu uzskaitījuma cēlonis ir frāze „piekrist iecelt”,

loģiski secināms, ka uz pārējām novērtētajām amatpersonām šie atslēgvārdi

neattiecas un attiecībā uz tām ir pieņemts nelabvēlīgs lēmums. Savukārt

komisijas viedoklis par visām amatpersonām atspoguļots protokola pielikumā,

kura veidlapas struktūra nav paredzējusi tam būt kā īpaši numurētam vai

apstiprinātam, sadaļā „Komisijas vērtējums”, kurā par 11 amatpersonām (arī par

pieteicēju) komisijas vērtējums skan „neatbalstīt kandidatūru”.

[7.3] Tiesa pamatoti atzinusi, ka neatbilstība starp minētās sēdes protokola

izrakstu un oriģinālu nav būtiska un nav Lēmumu ietekmējoša, tāpēc tiesa

pamatoti nav izslēgusi minēto dokumentu no pierādījumu kopuma.

[7.4] Amatpersonas izglītības atbilstība amata aprakstā noteiktajam ir tikai

viens no astoņiem vērtēšanas kritērijiem, kuri noteikti VUGD 2008.gada

14.novembra rīkojumā Nr.1469 „Par kritērijiem amatpersonas amata likvidācijas

vai amatpersonu skaita samazināšanas gadījumiem”. Pieteicējs izsaka vēlmi tikt

novērtētam ar zināmu pretimnākšanu no VUGD puses, taču, īstenojot Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteikto, iestādei savā darbībā jāievēro

taisnīgums un vienlīdzība, kas izņēmuma attieksmi neparedz.

[8] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja. Atbildētāju

pārstāvji apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieku

paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas

sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] APL 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās

instances tiesas sprieduma motivācijai, šādā gadījumā šā likuma 251.panta

piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, pirmās instances tiesas

sprieduma pamatojumu un pieteicēja apelācijas sūdzībā ietvertos argumentus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas

spriedums ir pareizs un pilnībā pamatots. Pirmās instances tiesas spriedumā

konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi,

un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas

sprieduma motivācijai (sk. šī sprieduma 5.1.-5.11.punktu).

[11] Dienesta gaitas likuma 47.panta pirmās daļas 6.punkts noteic, ka

amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar iestādes vai amatpersonas amata

likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu. Iztulkojot šo tiesību normu,

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments norādījis, ka tā

piemērojama tā, lai sasniegtu Dienesta gaitas likuma 1.pantā un 3.panta pirmajā

daļā norādīto vērtību – vienotu, stabilu un efektīvu dienestu. Senāts atzina, ka

atbilstoši Dienesta gaitas likumam dienesta vienotības princips izpaužas visās

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tādēļ

iestādes vai amatpersonas amata likvidācijas vai amatpersonu skaita

samazināšanas gadījumā iestādei ir pienākums pārbaudīt visa dienesta ietvaros,

vai pastāv brīva amata vieta (sk. Senāta 2010.gada 28.jūnija sprieduma lietā

Nr.SKA-381/2010 13.punktu).

Ņemot vērā, ka pieteicējam kā Latvijas nepilsonim ir ierobežojumi

darbam citās Iekšlietu ministrijas sistēmas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes

iestādēs, pieteicējs uzturēja prasījumu par viņa atjaunošanu amatā Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

[12] Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentu, ka tiesa kļūdaini

izpratusi, ka pieteicējs uzskata VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumā

Nr.1496 ietvertos kritērijus par prettiesiskiem, jo pieteicējs par prettiesisku

uzskata šo kritēriju neievērošanu [6.1], apgabaltiesa norāda, ka pirmās instances

tiesas spriedumā gan ir nepamatoti norādīts, ka atbilstoši pieteicēja viedoklim

VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumā Nr.1496 ietvertie kritēriji nav tiesiski,

tai pat laikā konstatējams, ka faktiski tiesa ir pārbaudījusi tieši pieteicēja

pieteikumā ietverto argumentu, vai minētajā rīkojumā ietvertie kritēriji ir

izmantoti novērtējumā [5.5]. Apgabaltiesa atzina par pamatotu un pievienojās

pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un secinājumam, ka VUGD

2008.gada 14.novembra rīkojumā Nr.1496 ietvertie kritēriji kopumā ir ievēroti,

par ko liecina Kandidātu uz VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/

inspektora amatu vērtējums, kā arī Lēmuma saturs.

Pieteicējs uzsver, ka tikai VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumā

ietverto kritēriju burtiska pielietošana veicinātu pieteicēja darba rezultātu

izvērtējumu, kas ļautu tai tikt iekļautai to amatpersonu sarakstā, kuru

kandidatūras izvirzītas iecelšanai Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/

inspektora amatā. Citastarp, pieteicējs iesniedza paša sastādītu „Kandidātu uz

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes /darbavieta/ inspektora amatu vērtējumu”

(lietas 155.lapa), kur piešķīris sev astoto augstāko novērtējumu (33.punkti).

Apgabaltiesa konstatē, ka attiecīgs punktu skaits panākts, kritērijā „izdiena uz

22.11.2008.” nemotivēti pieteicējam piešķirot 13 punktus (pie apstākļa, ka citi

kritēriji tikuši vērtēti 0-3 punktu vērtējuma skalā).

[13] Pieteicējs uzsver, ka VUGD priekšnieks nebija izdevis attiecīgu

rīkojumu par vērtēšanas komisijas izveidi un/vai tās pilnvaru deleģēšanu Rīgas

pilsētas pārvaldes struktūrvienību vadītāju 2008.gada 22.novembra sanāksmei.

Apgabaltiesa konstatē, ka ar VUGD 2008.gada 14.novembra rīkojumu

Nr.1496 noteikti vērtēšanas kritēriji, kontroli pār to piemērošanu uzdodot

Galvenās pārvaldes priekšniekam M.Z. Kā pamatoti atzinusi pirmās instances

tiesa, no Dienesta gaitas likuma 16.panta sestās daļas neizriet, ka vērtēšanas

komisija būtu tiesīga lemt par amatpersonu darbību un tās rezultātiem

gadījumos, kad notiek darbinieku skaita samazināšana.

Kā redzams no VUGD Rīgas pilsētas pārvaldes 2008.gada 22.novembra

sanāksmes protokola, tad reorganizācija un amata vietu skaita samazināšana ir

pirmais dienas kārtības jautājums, kura izlemšanā piedalās Rīgas pilsētas

pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tostarp, visu Rīgas

pilsētas rajonu un priekšpilsētu nodaļu komandieri, speciālo brigāžu komandieri,

kā arī Personāla sektora priekšnieks. Pieteicējs nav norādījis uz iemesliem, kuru

dēļ minēto amatpersonu kopums nebūtu pietiekams un kompetents amatpersonas

novērtēšanai darbinieku skaita samazināšanas rezultātā.

Nav pamatots pieteicēja iebildums, ka no sanāksmes protokola redzams,

ka par pieteicēju un citiem no dienesta atvaļinātajiem inspektoriem attiecīgs

lēmums netika pieņemts. Apgabaltiesas ieskatā no sanāksmes protokola

konstatējams, ka sapulcē nav bijis iebildumu A.B., K.M., L.Ļ., V.Z., A.K., A.G.,

Ņ.S., R.Š., A.P., I.L., I.P., P.P. iecelšanai inspektora amatos, savukārt attiecībā

uz V.R., D.Š., M.T., B.B., G.B., I.K., L.V., G.R., A.A., R.B. izteikts priekšlikums

par brīdinājumu par atvaļināšanu no dienesta. Bez tam komisijas viedoklis par

visām amatpersonām atspoguļots protokola pielikumā (lietas 109.lapa).

Attiecībā uz pieteicēja argumentu par lietvedības noteikumu

pārkāpumiem, noformējot sanāksmes protokolu un pielikumu, apgabaltiesa

norāda, ka minētais argumentus ticis vērtēts pirmās instances tiesas spriedumā.

[14] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicēja

atvaļināšanu no dienesta ir tiesisks un pamatots, līdz ar to pieteikums par

Lēmuma atcelšanu un pieteicēja atjaunošanu amatā Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienestā ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt V.R. pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību

iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga

2010.gada 29.decembrī