Court dismisses appeal against fine for overloading truck, citing lack of procedural violation evidence.

NORAKSTS Lieta Nr.A42 6005 09 143/AA43-0309-12/18

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2012.gada 17.februārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja A.Šteinberga, tiesneši K.Berķis un M.Birzgalis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Firs un Ko” (reģistrācijas Nr.4003674420) saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta desmitajā daļā paredzēto pārkāpumu sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Firs un Ko” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 13.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa [1] Autotransporta inspekcijas (šobrīd – Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvalde; turpmāk arī – Inspekcija vai atbildētāja) Kontroles daļas Daugavpils nodaļas vecākais inspektors 2008.gada 28.februārī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BA407303 (turpmāk – Protokols), kurā konstatēja, ka 2008.gada 28.februārī ap plkst.15.00 transportlīdzekļa vadītājs S.K. vadīja SIA „Firs un Ko” (turpmāk – transportlīdzeklis) piederošu kravas transportlīdzekli Scania, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ar piekabi, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – automašīna), veicot iekšzemes kravas pārvadājumu (malka) maršrutā no Bērziņu pagasta uz Ūdrīšu pagastu (Krāslavas rajonā) (pavadzīme Nr.ACV788005).

Autoceļa Krāslava-Aglona (P62) 4.kilometrā veicot transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli ar portatīvajiem svariem HAENNI WL 103 (svaru plātņu numuri 3580 un 3583), konstatēts pārkāpums, fiksējot transportlīdzekļa faktisko masu 55250 kg, otrās ass slodzi 11100 kg, trešās ass slodzi 10850 kg. Atrēķinot pieļaujamo kļūdu +/- 5%, transportlīdzekļa faktiskā masa ir 52487 kg, otrās ass slodze ir 10545 kg, trešās ass slodze – 10308 kg. Atļautā transportlīdzekļa faktiskā masa ir 40000 kg, un atļautā divasu tilta asu slodzes summa ir 19000 kg ar nosacījumu, ka katras ass slodze nepārsniedz 9500 kg.

Transportlīdzekļa faktiskā masa pārsniegta par 12487 kg, otrās ass slodze pārsniegta par 1045 kg, trešās ass slodze pārsniegta par 808 kg. Minēto faktu apliecina mērījuma Nr.621 izdruka. Kontroles laikā tika uzrādīta Lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļauja Nr.1-42252/2007 (turpmāk – Atļauja), kurā pārvadājums pa ceļa posmu Krāslava-Aglona (P62) nav atļauts. Ar Inspekcijas Kontroles daļas vadītāja vietnieka 2008.gada 22.aprīļa lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.11J/BA407303 SIA „Firs un Ko” par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 208.punkta, 3.pielikuma 10.1.3.punkta un 8.4.punkta pārkāpumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.33panta desmito daļu piemērots administratīvais naudas sods Ls 5000.

Ar Inspekcijas 2008.gada 15.decembra lēmumu Nr.433 (turpmāk – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[2] SIA „Firs un Ko” (turpmāk – pieteicēja) iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā norādīti šādi apsvērumi. [2.1] Par pierādījumu konkrētajā lietā kalpo tikai un vienīgi Atļauja, kura atļauj lielgabarīta un smagsvara pārvadājumus līdz 52 tonnām. Aizliegums pārvadāt kravu pa ceļa posmu Krāslava-Aglona (P62) nav ierakstīts Atļaujā. [2.2] No transportlīdzekļa vadītāja S.K. paskaidrojumiem izriet, ka, ieraugot ceļa zīmi par pārvadājuma atļaujas nedarbošanos pie Krāslavas rajona stacijas „Krāslava”, par kuru iepriekš brīdinājuma nebija, viņš, lai neradītu dzīvības apdraudējumu sev un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tuvākajā ceļa posmā centās izdarīt apgriešanās manevru, kas ar tādu sastāvu ir diezgan apgrūtinoši. Transportlīdzekļa vadītājam tas neizdevās, jo faktiski uzreiz pie zīmes viņu apturēja atbildētājas darbinieki. Šādu atbildētājas darbinieku rīcību nevar atzīt par taisnīgu un samērīgu. [2.3] Transportlīdzekļa vadītājs norādīja, ka svēršanas laikā tika pārkāpta svēršanas procedūra, par ko liecina lietas faktiskie apstākļi. Svēršana notika nesertificētā laukumā un neprecīzi, jo svēršanas laikā, lai transportlīdzeklis neslīdētu, tika iedarbināta stāvbremze. [2.4] Pieteicēja norāda, ka pierādīšanas nastai ir jāgulstas pēc iespējas uz amatpersonu un šaubas tulkojamas par labu indivīdam.

[3] Atbildētāja tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 13.novembra spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts daļēji: grozīts Lēmums, pieteicējai par LAPK 149.33panta astotajā un desmitajā daļā paredzēto pārkāpumu LAPK 149.33panta desmitās daļas sankcijas ietvaros noteikts naudas sods 1600 latu apmērā. Spriedums motivēts šādi. [4.1] Ceļu satiksmes noteikumu 208.punkts noteic, ja kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, autobusu un to piekabju, kā arī transportlīdzekļu sastāvu gabarīti ar kravu vai bez tās, ar noņemamo aprīkojumu (piemēram, iekrāvēju) vai bez tā, faktiskā masa vai ass slodze pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus, atļauja braukšanai pa ceļiem jāsaņem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Atļaujas netiek izsniegtas dalāmu kravu pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, kuru gabarīti pārsniedz šo noteikumu 3.pielikumā noteiktos lielumus. Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikums noteic pieļaujamos transportlīdzekļu (transportlīdzekļu sastāvu) gabarītus (ar kravu vai bez tās), faktisko masu un ass slodzi. 3.pielikuma 10.1.4.apakšpunkts noteic, ka divasu tilta asu slodzes summa mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ja starpasu attālums ir 1,3 metri un lielāks, bet mazāks par 1,8 metriem un ja dzenošajai asij ir dubultriteņi un pneimatisks vai tam pielīdzināms atsperojums vai ja abām dzenošajām asīm ir dubultriteņi, un tās katras slodze nepārsniedz 9,5 tonnas, ir 19 tonnas.

Savukārt LAPK 149.33panta desmitā daļa (redakcijā, kas bija spēkā pārsūdzētā Lēmuma pieņemšanas laikā) nosaka, ka par kravas pārvadāšanu bez noteiktā kārtībā izsniegtas atļaujas, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 6 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 1,5 tonnām vai vairāk, – uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz četrsimt latiem, kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – fiziskajai personai – no četrsimt līdz piecsimt latiem, bet kravas pārvadātājam vai nosūtītājam – juridiskajai personai – no pieciem tūkstošiem līdz desmit tūkstošiem latu.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši šīm tiesību normām, nepieciešams konstatēt, ka personas vadītā transportlīdzekļa pieļaujamā faktiskā masa pārsniedz noteiktā kārtībā izsniegtajā atļaujā norādīto pieļaujamo faktisko transportlīdzekļa masu vairāk par 6 tonnām vai ass slodzi vairāk par 1,5 tonnu. [4.2] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar šā panta otro daļu pirmajā daļā minētos faktus cita starp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.). Tātad kā pierādījumi izskatāmajā lietā ir Protokols (lietas 28.lapa), fotoattēli, kuros redzams transportlīdzeklis (lietas 35. un 36.lapa), mērierīces

– portatīvo svaru „Haenni WL-103” 2008.gada 28.februāra svēršanas mērījuma izdruka Nr.621 (lietas 29.lapa), transportlīdzekļa vadītāja S.K. 2008.gada 28.februāra paskaidrojums (lietas 31.lapa). [4.3] Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatē, ka vienīgais pierādījums, kas norāda uz atļautā svara pārsniegšanu, ir ar mērierīci (portatīvie svari „Haenni WL-103”, svaru plātņu numuri 3580 un 3583)

veiktais mērījums, kura rezultāts atspoguļots 2008.gada 28.februāra svēršanas mērījuma izdrukā Nr.621. Pārējie lietas pierādījumi ir tādi, kas sasaista noteikto transportlīdzekli un transportlīdzekļa vadītāju ar notikumu (vietu un laiku). Ievērojot šos lietas apstākļus, tiesai jāpārbauda, vai pierādījums par svara pārsniegšanu ir attiecināms un pieļaujams. [4.4] Likuma „Par mērījumu vienotību” 1.panta 7.punkts noteic, ka mērīšanas līdzeklis ir ierīce, kura paredzēta mērījumu veikšanai patstāvīgi vai kopā ar papildu ierīcēm.

Kā izriet no minētā likuma 6.panta otrās daļas, mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei, jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām. Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40 „Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” (turpmāk – Noteikumi Nr.40) 1.punkts nosaka, ka noteikumi nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu (pielikums).

Noteikumu Nr.40 pielikuma 2.1.apakšpunktā noteikts – neautomātiskie svari (I un II klase) verificējami reizi 2 gados; 2.2.apakšpunkts nosaka, ka neautomātiskie svari (III un IV klase) verificējami reizi gadā. Atbilstoši Atkārtotas verificēšanas sertifikātā Nr.M0713V07 (lietas 27.lapa) norādītajam mērierīce ir IIII precizitātes klases neautomātiskie riteņu slodzes svari. Tātad šī mērierīce ir pakļauta valsts metroloģiskajai kontrolei un tās verificēšanas periods ir reizi gadā. Līdz ar to nav šaubu, ka atbildētājas izmantotajai mērierīcei ir jābūt verificētai, lai ar tās palīdzību iegūtu mērījumu varētu atzīt par pierādījumu.

Ievērojot Noteikumu Nr.40 pielikuma 2.2.apakšpunktā noteikto – verifikācija reizi gadā, Atkārtotas verificēšanas sertifikātā Nr.M0713V07 norādīto par sertifikāta derīgumu līdz 2008.gada 11.decembrim, pārkāpuma konstatēšanas un mērījuma veikšanas datumu – 2008.gada 28.februāris, tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā kā mērierīce izmantotie portatīvie svari „Haenni WL-103” pārkāpuma konstatācijas laikā atbilda likuma „Par mērījumu vienotību” 6.panta otrajā daļā un Noteikumu Nr.40 pielikuma 2.2.apakšpunktā izvirzītajām prasībām.

Tiesa atzīst, ka mērījums veikts ar atbilstošu mērierīci, kā rezultātā pierādījums par transportlīdzekļa kopējo masu un ass slodzēm ir attiecināms un pieļaujams. [4.5] Izvērtējot pieteicējas izteiktās iebildes par svēršanas procedūras pārkāpumiem – virsma nav bijusi taisna horizontālā virzienā, svēršanas laikā transportlīdzekļa vadītājam nācies iedarbināt stāvbremzi, tiesa norāda turpmāk minēto. Pamatotus šāda veida iebildumus par svēršanas procedūras neievērošanu var izteikt persona, kura piedalās svēršanas procesā.

Izskatāmajā gadījumā kā vienīgais uzņēmuma darbinieks svēršanā piedalījās transportlīdzekļa vadītājs S.K. S.K. notikuma vietā pārkāpuma fiksēšanas laikā sniedza paskaidrojumus uz atsevišķas lapas (lietas 31.lapa, tulkojums lietas 105.lapa), kuros norādīts: „vadīju transportlīdzekli no Dagdas uz Krāslavu, Krāslavā mani apturēja atbildētāja. Pēc svēršanas konstatēts, ka slodze uz 2. un 3. asi ir pārsniegta par 2850 kg. Svaru man nav, izmērīt tonnāžu uz ass nevaru. Nedomāju, ka būs pārslogojums. Šādā veidā iekraut mašīnu man neviens nav licis.

Nākamajā reizē kraušu vēl mazāk.” Tiesa konstatē, ka šajā paskaidrojumā nav izteikta neviena iebilde par svēršanas procedūru. Tiesas sēdes laikā pieteicējas pārstāve iesniedza S.K. 2008.gada 20.maija paskaidrojumu par svēršanas procedūru (lietas 104.lapa), kurā S.K. izsaka iebildes par svēršanas procedūru un atbildētājas amatpersonu attieksmi un rīcību. Tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmajai daļai paskaidrojumi par pierādījumiem atzīstami tikai tad, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

Tiesa nekonstatē, ka izskatāmajā lietā būtu kāds cits pierādījums, kas apstiprinātu 2008.gada 20.maija paskaidrojumā norādīto, līdz ar ko šis paskaidrojums nav vērtējams kā pierādījums izskatāmajā lietā, no kā savukārt izriet, ka lietā nav pierādījumu par svēršanas procedūras pārkāpumiem. [4.6] Ievērojot tiesas izdarīto secinājumu par svēršanas laikā iegūto mērījumu ticamību, atzīstams, ka atbildētāja pamatoti konstatēja, ka transportlīdzekļa otrās ass slodze (svars) pārsniedz atļauto par 1045 kg, trešās ass slodze (svars) pārsniedz pieļauto par 808 kg.

Ievērojot to, ka transportlīdzekļa turētāja ir pieteicēja, ar transportlīdzekli ir veikts kravas pārvadājums pieteicējas uzdevumā (atbilstoši pavadzīmei ACV788005, lietas 34.lapa) un to, ka LAPK 149.33panta desmitās daļas sankcijā ir paredzēta juridiskās personas, pārvadātāja, atbildība, tad atbildētāja pamatoti saukusi pieteicēju pie administratīvās atbildības. [4.7] Izvērtējot pieteicējas iebildes par to, ka transportlīdzeklim ir izsniegta Atļauja un tādēļ nav pamatota pieteicējas saukšana pie administratīvās atbildības, tiesa norāda turpmāk minēto.

Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumu Nr.48 „Noteikumi par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem” (spēkā Atļaujas izsniegšanas un pārvadājuma veikšanas laikā) 3.punktā noteikts, ka lielgabarīta un smagsvara pārvadājuma atļauju (1.pielikums), kas dod tiesības lielgabarīta un smagsvara transportlīdzeklim pārvietoties ar kravu vai bez kravas pa noteiktu maršrutu, sagatavo un izsniedz valsts akciju sabiedrība „Latvijas Valsts ceļi”. No šīs normas nepārprotami izriet Atļaujas izsniegšanas nosacījums – pārvadājumus, izmantojot Atļaujas sniegtās priekšrocības, drīkst veikt tikai noteiktos maršrutos.

Smagsvara pārvadājumiem atļautie maršruti ir norādīti pašā Atļaujā.

Izskatāmajā lietā nav strīda, ka transportlīdzeklis 2008.gada 28.februārī apturēts ceļa posma Krāslava-Aglona (P62) 4.kilometrā. Pārbaudot Atļaujā norādītos kustības maršrutus, tiesa konstatē, ka nav atļauts veikt smagsvara pārvadājumus maršrutā Krāslava-Aglona. Tiesas ieskatā nav nozīmes pieteicējas iebildēm par nepieciešamību un neiespējamību veikt apgriešanās manevru – transportlīdzekļa vadītājam bija pienākums šāda manevra veikšanai izvēlēties tādu maršrutu, kas norādīts Atļaujā. No norādītā secināms, ka ceļa posmā Krāslava-Aglona uz pieteicējas pārvadātajām kravām attiecas vispārīgais Ceļu satiksmes noteikumu 3.pielikuma 8.4.apakšpunkta regulējums – transportlīdzekļu sastāviem ar piekabi, kas sastāv no divasu automobiļa un trīsasu vai vairākasu piekabes vai trīsasu automobiļa un divasu vai vairākasu piekabes, faktiskā masa nedrīkst pārsniegt 40 tonnas.

Ievērojot tiesas izdarīto secinājumu par svēršanas laikā iegūto mērījumu ticamību, atzīstams par pamatotu atbildētājas konstatētais, ka transportlīdzekļa atļautā faktiskā masa pārsniegta par 12487 kg. Tā kā transportlīdzekļa turētāja ir pieteicēja, ar transportlīdzekli ir veikts kravas pārvadājums pieteicējas uzdevumā (atbilstoši pavadzīmei ACV788005) un LAPK 149.33panta desmitās daļas sankcijā ir paredzēta juridiskās personas, pārvadātāja, atbildība, atbildētāja pamatoti sauca pieteicēju pie administratīvās atbildības. [4.8] Tiesa konstatē, ka ar 2009.gada 22.janvāra likuma „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” 9.punktu ir izdarīti grozījumi LAPK 149.33panta desmitajā daļā.

Šobrīd spēkā esošajā kodeksa redakcijā LAPK 149.33panta desmitajā daļā noteikts – par autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu par 8 tonnām vai vairāk vai ass slodzi par 3,5 tonnām vai vairāk, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, par 5 tonnām vai vairāk, uzliek naudas sodu kravas pārvadātājam – no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem vai nosūtītājam – juridiskajai personai – no tūkstoš sešsimt līdz četrtūkstoš latiem.

Šobrīd spēkā esošajā kodeksa redakcijā LAPK 149.33panta astotajā daļā noteikts, ka autopārvadājuma veikšanu, pārsniedzot noteikto transportlīdzekļa (transportlīdzekļu sastāva) pieļaujamo faktisko masu no 2 līdz 5 tonnām vai ass slodzi no 0,5 līdz 2 tonnām, vai tilta slodzi, ja atsevišķi nav noteikta katras tilta ass pieļaujamā slodze, no 1 tonnas līdz 3 tonnām, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz simt divdesmit pieciem latiem, kravas pārvadātājam – no četrsimt līdz tūkstoš latiem vai nosūtītājam – fiziskajai personai - no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajai personai – no četrsimt līdz tūkstoš latiem.

Līdz ar to pieteicējas izdarītais administratīvais pārkāpums tagad atbilst LAPK 149.33panta astotajā un desmitajā daļā noteiktajām tiesiskā sastāva pazīmēm.

Lai arī likumprojekta anotācijā tā sagatavotāji norādījuši, ka „katra pārsniegtā tonna rada ievērojamu kaitējumu jau tā sliktajā stāvoklī esošajiem ceļiem”, un vēlējušies „paredzēt konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu”, tomēr galarezultātā likumdevējs tiesībpolitiski izšķīries būtiski mīkstināt atbildības apmēru par ceļu bojāšanu ar pārkrautajiem transportlīdzekļiem un konstantu naudas sodu par katru pārsniegto tonnu tā arī nav noteicis. LAPK 8.panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka aktiem, kas mīkstina atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu izdošanas.

Līdz ar to pieteicējai pārsūdzētajā Lēmumā noteiktais administratīvā soda apmērs ir pārskatāms. Atbilstoši LAPK 35.panta otrajā daļā noteiktajam, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Izskatāmajā lietā abi pārkāpuma sastāvi veidojas vienas kravas pārvadājuma epizodē, abos gadījumos lietu izskata Inspekcija.

Līdz ar to sods nosakāms atbilstoši smagākā pārkāpuma – LAPK 149.33panta desmitās daļas – sankcijai. Tiesa konstatē, ka pieteicējai bija piemērots minimālais normas sankcijā noteiktais naudas sods. Līdz ar to tiesai ir pamats noteikt minimālo jaunās tiesību normas sankcijā noteikto naudas sodu. Saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 5.punktu tiesa uzskata, ka pieteicējai piemērotais sods ir grozāms un nosakāms Ls 1600. [5] Pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 13.novembra spriedumu.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk norādītajiem apsvērumiem. [5.1] Pieteicēja uzskata, ka tiesa nav vērtējusi svēršanas laikā pieļautos Svaru lietošanas instrukcijas 3.4.3.3.apakšpunkta un 4.1.6.apakšpunkta, pielikuma B apakšpunkta B1 un B2.3.1, kā arī Vispārējo padomu pareizai svēršanai ar portatīvajiem riteņu slodzes svariem 3.1.apakšpunkta pārkāpumus. [5.2] Pieteicēja norāda, ka par pierādījumu lietā kalpo pārvadājumu atļauja Nr.1-42252/2007 par tiesībām lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem līdz 52 tonnām.

Pieteicējas ieskatā, nav saprotams iestādes apgalvojums, ka ar atļauju nav bijis atļauts pārvadāt kravu ceļa posmā Krāslava-Aglona, P62, jo šāds aizliegums atļaujā nav ierakstīts. Ņemot vērā transportlīdzekļa vadītāja paskaidrojumus, pieteicējas ieskatā, nevar atzīt par taisnīgu un samērīgu Inspekcijas darbinieku rīcību, uzreiz aiz zīmes par atļaujas nedarbošanos pie Krāslavas rajona stacijas „Krāslava” viņu apturot, jo iepriekš par šādu zīmi brīdinājuma nebija un transportlīdzekli tā gabarītu dēļ savlaicīgi apgriezt nebija iespējams.

[6] Atbildētāja paskaidrojumos par pieteicējas apelācijas sūdzību norāda, ka pirmās instances tiesas spriedums ir pamatots un pieteicējas apelācijas sūdzība noraidāma. [7] Uz tiesas sēdi procesa dalībnieki nebija ieradušies, lūdzot lietu izskatīt bez viņu klātbūtnes. Apgabaltiesa nekonstatēja Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētos apstākļus, kas būtu par pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai, un atzina, ka lietu ir iespējams izskatīt bez procesa dalībnieku klātbūtnes.

Motīvu daļa [8] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota.

[9] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt. Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu kopsakarā ar procesa dalībnieku sniegtajiem paskaidrojumiem un apelācijas sūdzībā ietvertajiem argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā pietiekams.

Līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. šī sprieduma 4.punktu) un atkārtoti Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus nenorāda. [10] Nav pamatots apelācijas sūdzības arguments, ka tiesa nav vērtējusi pieteicējas paskaidrojumus par svēršanas laikā pieļautajiem pārkāpumiem. Pirmās instances tiesa attiecīgos pieteicējas paskaidrojumus ir vērtējusi, bet nav piešķīrusi tiem ticamību. [10.1] Pieteicēja atsaucas uz Svaru lietošanas instrukcijas 3.4.3.3.apakšpunktu, atbilstoši kam, mērot tiltu noslodzi divu vai triju tiltu sistēmai, zem riteņiem, kurus nesver, jāliek balsti, kā arī 4.1.6.apakšpunktu, atbilstoši kam, ja riteņi, ko nesver, nav balstīti vai ir balstīti nepareizi, rezultāts ir lielāks par patieso un starpība atkarīga no transportlīdzekļa konstrukcijas.

Tāpat pieteicēja atsaucas uz Svaru lietošanas instrukcijas pielikuma B apakšpunktu B1 („piekarstāvokļa iespaids uz svēršanu”), atbilstoši kam kļūdu var novērst tādējādi, ka abus aizmugurējos tiltus sver vienlaicīgi ar diviem papildu svariem vai arī, ja tiltus, kas netiek svērti, atbalsta ar maketu, kas tikpat biezs kā svari. Pieteicēja norāda uz Svaru lietošanas instrukcijas pielikuma B apakšpunktu B2.3.1, kurā ilustrēti pareizas un nepareizas svēršanas piemēri, sverot transportlīdzekli ar 3 asīm, kura riteņu bāze lielāka par divkāršu atstarpi starp riteņiem.

Pieteicēja apgalvo, ka attiecīgi balsti konkrētajā gadījumā netika lietoti. Pieteicēja arī norāda, ka nav ņemta vērā ārējo faktoru ietekme atbilstoši Vispārējo padomu pareizai svēršanai ar portatīvajiem riteņu slodzes svariem 3.1.apakšpunktam. Minētās normas izpratnē ārējie faktori ir ietekmes, kas padara riteņu vai asu slodzi zemāku vai augstāku, nekā tas būtu perfektu nosacījumu gadījumā. Perfekti nosacījumi ir: absolūti līdzena svēršanas vieta, visa transportlīdzekļa balstiekārtas atrašanās vidējā stāvoklī bez berzes, nav iedarbinātas bremzes, nepastāv transportlīdzekļa svārstīšanās. Atkarībā no izmantotās konfigurācijas ārējo faktoru ietekme ir nulle (ja pilnais svars noteikts vienā darbībā) vai sliktākajā gadījumā (sverot transportlīdzekļus, kas ir sliktā stāvoklī, izmantojot asu pakāpeniskas svēršanas metodi vietā ar nelabvēlīgiem darbības nosacījumiem) ietekme noteikti ir lielāka nekā svaru kļūda.

Pieteicēja apgalvo, ka svēršana notikusi nesertificētā laukumā, transportlīdzeklim bijusi iedarbināta stāvbremze, lai izvairītos no slīdēšanas. Apgabaltiesa piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam (sk. šī sprieduma 4.5.punktu), ka pieteicējas apgalvojumu par attiecīgo prasību neievērošanu neapliecina citi pierādījumi lietā. [10.2] Pieteicēja norāda, ka atbilstoši Inspekcijas 2007.gada 1.jūnija Transportlīdzekļu svēršanas procedūras (Instrukcijas) 3.1.apakšpunktam svēršanā jāpiedalās vismaz trīs atbildētājas kontroles daļas amatpersonām, bet atbilstoši Protokolam svēršanu veica tikai viens inspektors.

Apgabaltiesa norāda, ka protokolā ietvertās ziņas par tā sastādītāju neliecina par svēršanā iesaistīto Inspekcijas darbinieku skaitu. Apgabaltiesa konstatē, ka iepriekš ne apstrīdēšanas stadijā iestādē, ne pirmās instances tiesā pieteicēja nav norādījusi argumentus par attiecīgu svēršanas procedūras pārkāpumu, bet pirmo reizi šāds arguments parādās tikai apelācijas sūdzībā, kas pats par sevi jau rada šaubas par attiecīgā apgalvojuma ticamību. Šādos apstākļos tiesai nav pamata apšaubīt atbildētāja rakstveida paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norādīto, ka atbilstoši Inspekcijas Kontroles daļas Daugavpils nodaļas darba laika uzskaites tabelei par 2008.gada 28.februāri minētajā datumā dienesta pienākumus pildīja trīs vecākie inspektori un eksperts.

[11] Jautājumu par to, vai pieteicējai izsniegtā Atļauja konkrētajā gadījumā varēja tikt izmantota, lai pārvadātu kravu ceļa posmā Krāslava- Aglona (P62), ir vērtējusi pirmās instances tiesa, kuras secinājumiem (sk. šī sprieduma 4.7.punktu) apgabaltiesa pievienojās, un apelācijas sūdzība nesatur papildus apsvērumus šajā jautājumā. Ņemot vērā, ka pieteicējai bija zināms, ka Atļaujā norādītās priekšrocības (tiesības veikt lielgabarīta un smagsvara pārvadājumus līdz 52 tonnām) ir izmantojamas tikai Atļaujā norādītajos maršrutos (attiecīgi citos, Atļaujā nenorādītos maršrutos, uz attiecīgo kravu pārvadājumiem attiecināms vispārīgais regulējums, proti, transportlīdzekļu sastāvu faktiskā masa nedrīkst pārsniegt 40 tonnas), pirmās instances tiesa ir pamatoti atzinusi, ka lietā nav nozīmes pieteicējas iebildēm par nepieciešamību un neiespējamību savlaicīgi apgriezt transportlīdzekli, ieraugot Inspekcijas amatpersonas. [12] Ņemot vērā iepriekš minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka Lēmums par pieteicējas saukšanu pie administratīvās atbildības ir tiesisks un pamatots, līdz ar to nav pamata tā atcelšanai. Pirmās instances tiesa ir pilnīgi un vispusīgi vērtējusi lietas apstākļus, un tās spriedums ir pamatots.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 5.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda Grozīt Autotransporta inspekcijas 2008.gada 15.decembra lēmumu Nr.433 (administratīvā pārkāpuma protokols Nr.BA407303) un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Firs un Ko” (reģistrācijas Nr.4003674420) par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.33panta desmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu piemērot naudas sodu 1600 latu apmērā. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) K.Berķis

(paraksts) M.Birzgalis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2012.gada 17.februārī