Small claims court orders defendant to pay cooperative society for unpaid utility and management fees plus interest.

Lietas Nr. C29675514

Lietas arhīva Nr. C-2897-15/18

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015. gada 09. oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Agnese Zemmere,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Birznieci,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. A/, tiesas telpās Rīgā, Lomonosova ielā 10, izskatīja civillietu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības

“Staburags” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 27. augustā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “Staburags” (turpmāk

– Prasītājs) prasības pieteikums maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par naudas piedziņu. Ar Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesas tiesneses 2014. gada 04. septembra lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, kur Atbildētājai pieder dzīvokļa īpašums Nr.94. Atbildētāja

jau ilgstoši neveic komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksājumus, kādēļ par laika periodu no 2014. gada marta līdz 2014. gada 01. jūnijam

izveidojies pamatparāds 1002,30 euro apmērā.

[1.2] Pamatojoties uz minēto, kā arī uz Civillikuma 1069., 1071., 1432., 1651., 1652., 1753., 1756., 1760.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,

13.pantu, lūdz tiesu piedzīt no Atbildētājas par labu Prasītājam apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parādu 1002,30 euro, kā arī visus ar

tiesvedību saistītos izdevumus, kā arī atzīt Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētājas likumiskos procentus, tas ir, 6% (seši procenti) gadā no piespriestās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[1.3] 2015. gada 15. septembrī tiesā saņemti Prasītāja prasības pieteikuma papildinājumi (lietas 56.lapa), kuros norādīts, ka Atbildētāja parāda

summu nav apmaksājusi un parāda summa uz 2015. gada 11. septembri ir palielinājusies līdz 1094,33 euro, ko Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētājas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21pantu, Atbildētājai 2014. gada 11. septembrī uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2014. gada

13. oktobrim un ietverts izraksts no Civilprocesa likuma 74.panta un 250.22panta par pušu civilprocesuālajām tiesībām (lietas 50.lapa). Atbilstoši

Civilprocesa likuma 250.21panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā,

kā arī par to, ka Atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[2.1] Pēc prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanas Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus tiesai nav sniedzis, iebildumus nav cēlis, lūgumus nav

pieteicis.

[2.2] Tiesas nosūtītais paziņojums ar prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu tika saņemts tiesā atpakaļ 2014. gada 20. oktobrī

sakarā ar to, ka beidzies tā glabāšanas laiks, jo pēc uzaicinājuma to saņemt pastā, Atbildētājs nav ieradies (lietas 50.-51.lapa).

[2.3] Ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punktu un otro daļu, un 56.panta piekto daļu, secināms, ka tiesa savu paziņošanas

pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka dokumenti Atbildētājam ir izsniegti.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu tiesa nozīmēja lietu izskatīšanai tiesas sēdē.

[3.1] Tiesas sēdē Prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītā pamata un apstākļiem.

Paskaidroja, ka parāda periods pastāv no 2013. gada marta ieskaitot, Atbildētāja daļēji apmaksā rēķinus, taču ne pilnībā un parāds lietas izskatīšanas

tiesā dienā ir pieaudzis. Paskaidroja, ka pamatparāda summa ir mazāka nekā norādīts prasības pieteikumā, proti, 894,00 euro, savukārt 200,33 euro ir

soda nauda, kuru Prasītājs aprēķinājis līdz 2014. gada 01. jūnijam 0,2% apmērā no parāda summas par nokavēto periodu atbilstoši līgumam. Dzīvokļa

apsaimniekošanas maksa noteikta ar dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu.

[3.2] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, nav lūdzis lietas izskatīšanu atlikt. Atbildētājam par

lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi, Civilprocesa likuma 56.panta pirmajā daļā un piektajā daļā noteiktajā kārtībā, nosūtot pavēste uz

Atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 62.lapa).

Tiesa, nekonstatējot Civilprocesa likuma 209.pantā norādītos gadījumus, kad tiesai ir pienākums atlikt lietas izskatīšanu, atzina par

iespējamu lietu izskatīt bez Atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, uzklausījusi Prasītāja pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida

pierādījumus, uzskata, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

[4.1] Ar lietas materiāliem apstiprinās, ka Atbildētājam īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/(lietas 21.lapa) ar zemesgrāmatas tiesneša 28.07.2000. lēmumu, pamatojoties uz 11.08.1998. pirkuma līgumu.

[4.2] Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs apsaimnieko dzīvojamo māju /adrese/, ko apliecina arī lietas materiālos esošie Prasītāja statūti (lietas 31.

– 43.lapa).

[4.3] Lietas materiālos atrodas 2002. gada 09. decembra starp Prasītāju un Atbildētāju noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums (turpmāk - Pārvaldīšanas līgums) (lietas 12.-16.lapa).

[4.4] Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Lietā nav ziņu par to, ka noslēgtais Pārvaldīšanas līgums ir apstrīdēts vai atzīts par spēkā neesošu, līdz ar to tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa

likuma 1587.pantam tas ir tiesīgi noslēgts un saistošs tā līgumslēdzējiem.

[4.5] Ar Pārvaldīšanas līguma 1.punktu Prasītājs apņēmās pārvaldīt un apsaimniekot Atbildētāja īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma

7/1000 domājamās daļas /adrese/, savukārt Atbildētājs apņēmās segt Prasītājam visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, kā arī funkcionāli ar

māju saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, proporcionāli viņa īpašumā esošās kopīpašuma domājamās daļas

lielumam un sniegto komunālo pakalpojumu apjomam.

Papildus ar Pārvaldīšanas līguma 3.4.punktu Atbildētājs apņēmās laicīgi un pilnā apmērā veikt šos maksājumus.

Saskaņā ar Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ņemot vērā, ka pušu saistības izriet no 2002. gada 09. decembrī noslēgtā Pārvaldīšanas līguma, strīda izskatīšanai piemērojamas tiesību normas,

kas bija spēkā uz saistību rašanās brīdī.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 31.12.2010.) 12.pants paredzēja Atbildētāja kā dzīvokļa īpašnieka

pienākumu atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram norēķināties ar Prasītāju par izdevumiem, kas saistīti ar Dzīvokļa

apsaimniekošanu, pārvaldīšanu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu neatkarīgi no tā, vai Atbildētājs ir mājas

kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības biedrs un vai ir vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (likums stājās spēkā ar 01.01.2011.) 10.pantu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas

saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu

attiecinātos nodokļus; maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Lietā nav strīda par to, ka Prasītājs savas no Pārvaldīšanas līguma izrietošās saistības ir pildījis, ir pārvaldījis un uzturējis dzīvojamo māju /adrese/,

kā arī Atbildētājs ir saņēmis Prasītāja sniegtos pakalpojumus, jo Atbildētājs minētos apstākļus neapstrīdēja, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma

96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājam kā dzīvokļa īpašniekam gan uz noslēgtā Pārvaldīšanas līguma, gan uz likuma pamata bija

pienākums maksāt par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[4.6] Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu parādnieka nokavējums ir saistības izpildīšanas prettiesīgs novilcinājums.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētāja parāds par Dzīvokli sāka veidoties no 2013. gada marta.

Ņemot vērā, ka ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas oficiālā valūta ir euro, saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta pirmo daļu un 6.pantu

summas, kas lietas materiālos izteiktas latos, pārrēķināmas no latiem uz euro atbilstoši neatsaucami fiksētajam euro maiņas kursam (1 euro = LVL

0,702804) un spiedumā izsakāmas euro.

Ar prasības pieteikumam pievienotajiem 16.04.2014., 16.05.2014. un 14.08.2015. rēķiniem (lietas 29., 30., 60.lapa), piedzenamās summas

aprēķinu (lietas 22. - 28.lapa) un maksājumu pārskatu par maksājumiem no 2013. gada janvāra līdz 2015. gada augustam (lietas 64.lapa), apstiprinās,

ka Atbildētājs kavē maksājumu veikšanu un uz 2015. gada septembri Atbildētājam izveidojies parāds par laika periodu no 2013. gada marta līdz

2015. gada 11. septembrim 1094,33 euro apmērā (lietas 59., 64.lapa). Lietā iesniegts 14.08.2015. rēķins par 2015. gada augustu, kur norādītas

Atbildētāja parādsaistības uz 01.08.2015. - 1200,57 euro apmērā (lietas 60.lapa).

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka prasības pieteikumā norādītā parāda summa sastāv no pamatparāda 894,00 euro un soda naudas

200,33 euro apmērā. No Prasītāja iesniegtā dokumenta Norēķini ar iedzīvotājiem (ietas 58. – 59.lapa), kas atspoguļo Atbildētājai izrakstīto rēķinu

apmaksu, redzams, ka parāda summa kopā ir 1094,33 euro, no kā secināms, ka soda nauda ietverta parāda summas apmērā.

[4.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa

nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja iesniegtos rakstveida pierādījumus, kas pamato prasību, tajā skaitā galvenā parāda apmēru. No prasības

pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs pilnā apmērā būtu izpildījis savas saistības, un tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas

Civilprocesa likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību, nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos

faktus un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Tādējādi, ievērojot

sprieduma [4.1]- [4.6] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda piedziņu ir pamatota un apmierināma, piedzenot no Atbildētāja par

labu Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2013. gada 01. marta līdz 2015. gada 11. septembrim 894,00 euro apmērā.

[4.8] Saskaņā ar Pārvaldīšanas līguma 3.6.punktu par maksājumu kavējumiem Atbildētājam bija jāmaksā Prasītājam līgumsods 0,2% apmērā no

kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Atbilstoši maksājumu pārskatam par maksājumu kavēšanu no 2013. gada janvāra līdz 2015. gada augustam (lietas 64.lapa) soda nauda aprēķināta

no 2013. gada maijam līdz decembrim un 2014. gadā no februāra un novembrim 200,33 euro apmērā, ko lūdz piedzīt no Atbildētāja.

Izvērtējot Prasītāja pieprasīto līgumsoda apmēru, tiesa ņem vērā Civillikuma 3.pantu, kā arī likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada

Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 21.pantu (grozījumi stājās spēkā 2014.gada 1.janvārī), kas noteic, ka:

„Līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada

1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un

1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.”

Tā kā strīds ir par Atbildētāja saistībām, kas radušās līdz 2013.gada 31.decembrim un prasība celta tiesā 2014.gadā, tiesa atzīst, ka ir pamats

strīda izšķiršanai piemērojot Civillikuma normas par līgumsodu, kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi (likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim). Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav

aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājumu nokavējums no Atbildētāja puses, kas pats par sevi rada līgumsoda piemērošanas

pamatu, jo puses par to ir vienojušās Līgumā un tā aprēķināšanas pamatā ir Atbildētāja saistību neizpilde, tomēr vienlaicīgi tiesa konstatē, ka izskatāmajā

lietā starp Prasītāju kā juridisku personu un pakalpojuma sniedzēju pastāv tiesiskās attiecības ar Atbildētāju kā fizisku personu un pakalpojuma

saņēmēju. Tā kā lietas materiālos nekas neliecina par pretējo, tiesa uzskata, ka Atbildētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta

izpratnē ir atzīstams par patērētāju. Tādējādi līgumsoda maksāšanas pienākuma pastāvēšana un līgumsoda apmērs pārbaudāms arī Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma kā speciālo tiesību normu kontekstā, neatkarīgi no tā, vai strīdā patērētājs uz šādiem apsvērumiem norāda, vai nenorāda.

Tiesa ņem vērā, ka līdz 2014.gada 1.janvārim Civillikums līgumsoda apmēru neaprobežoja, taču Civillikuma 1717.panta otrā daļa neizslēdza

līgumsoda apmēra novērtēšanu no labas ticības principa, ko reglamentē Civillikuma 1.pants. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta

vienpadsmitā daļa, 3.panta 2.punkta un 6.panta trešās daļas 4.punkts noteica līgumsoda izvērtēšanu no pušu vienlīdzības un taisnīguma principa.

Tādējādi, izvērtējot Prasītāja aprēķināto līgumsoda apmēru, tiesa to atzīst par pamatotu un taisnīgu, kā arī samērīgu ar galveno parādu un pieļauto

kavējumu ilgumu un atbilstošu Civillikuma normām un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība daļā par

līgumsoda par laika periodu no 2013.gada maija līdz decembrim un no 2014. gada februāra līdz novembrim ieskaitot 200,33 euro apmērā piedziņu no

Atbildētāja par labu Prasītājam ir pamatota un apmierināma.

[4.9] Apkopojot sprieduma [4.1]- [4.8] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no Atbildētāja par labu

Prasītājam galveno parādu par laika periodu no 2013. gada marta līdz 2015. gada 11. septembrim 894,00 euro apmērā un līgumsodu par laika periodu

no 2013.gada maija līdz decembrim un no 2014. gada februāra līdz novembrim ieskaitot 200,33 euro apmērā, kopā 1094,33 euro.

[4.10] Civillikuma 1759.panta 1.punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu [..]. Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma

1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos.

Pamatojoties uz minēto, Prasītājs lūdz atzīt viņa tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no pamatparāda summas par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus no galvenā parāda summas

(894,00 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

[4.11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

Līdz ar to no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenami Prasītāja samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva 164,15 euro apmērā (lietas 10,

63.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,75 euro apmērā (lietas 11.lapa), kopā piedzenot 168,90 euro.

[4.12] Tiesa konstatē, ka lietā ir radušies lielāki ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi nekā tos ir apmaksājis Prasītājs, proti, 7,79 euro (lietas

3.lapa).

Ņemot vērā, ka no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Prasītāja samaksātajā apmērā, tas ir, 4,75 euro

apmērā, nenomaksātā summa 3,04 euro apmērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu ir piedzenama no Atbildētāja par labu Tiesu

administrācijai.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantā noteiktajam, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.27panta otro daļu tiesas spriedumu lietās par maza apmēra prasībām lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1.p.,41.p. pirmo daļu, 42.p. pirmo daļu, 97.p., 193.p., 195.p., 204.1p., 250.26p.,

250.27p., tiesa

nosprieda :

maza apmēra prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Staburags”, reģistrācijas

Nr.40003098847, galveno parādu par laika periodu no 2013. gada marta līdz 2015. gada 11. septembrim 894,00 euro apmērā un līgumsodu par laika

periodu no 2013.gada maija līdz decembrim un no 2014. gada februāra līdz novembrim ieskaitot 200,33 euro apmērā, kopā 1094,33 euro apmērā, kā

arī tiesas izdevumus 168,90 euro apmērā, kopā 1263,23 euro (viens tūkstotis divi simti sešdesmit trīs euro un 23 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,04 euro (trīs euro 04 centi) apmērā par labu Tiesu

administrācijai, kas iemaksājami kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts

kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29 6755 14/18 (C-2897 15).

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu Tiesu administrācijas labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, 105.kabinetā vai nosūtīt pa pastu.

Noteikt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Staburags”, reģistrācijas Nr.40003098847, tiesības saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos nokavējuma procentus no galvenā parāda summas (894,00 euro) par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Noteikt /pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas - 2015. gada 09. oktobrī, Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Agnese Zemmere