Court orders defendant to pay €1,000 debt plus legal fees and interest for breach of employment advance agreement.

Lietas Nr. C68336417

C- 3364-17/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017. gada 6.jūnijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese O.Blūmfelde

ar tiesas sēdes sekretāru A.Vītoliņu

piedaloties prasītājam /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Apra k s t o š ā da ļ a

[1] 2017. gada 6. martā /pers. A/ (turpmāk arī - prasītājs), cēlis tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk arī -

atbildētājs) par parāda piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 2376., 2378., 2385. pantu lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam naudas līdzekļus 1 000 euro apmērā, visus tiesāšanās izdevumus un likumiskos procentus 6% gadā no

prasības iesniegšanas dienas līdz dienai, kad tiks izpildīts likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2016.gada maijā prasītājs, meklēdams darbu ārzemēs, vienojās ar atbildētāju, ka

viņš par 2 000 euro nodrošinās prasītāja iekārtošanu darbā Holandē.

2016.gada 10.maijā prasītājs bija iedevis atbildētājam naudas līdzekļus (avansu) 1000 euro un atbildētājs uzrakstīja

rakstveida apliecinājumu par minētās summas saņemšanu, norādot, ka tas ir avanss par darba līguma ar Holandes darba

devēju nodrošināšanu.

Prasītājs uz atbildētāja bankas kontu 2016.gada 16.maijā pēc pušu abpusējās vienošanās pārskaitījis atlikušo naudas

summu 1 000 euro. Atbildētājs solīja prasītājam, ka darba iekārtošanas process aizņems 1-2 mēnešus.

Pēc trim mēnešiem atbildētājs paziņoja, ka nebūs spējīgs izpildīt vienošanās nosacījumus.

Pēc vairākiem prasītāja lūgumiem, 2016.gada augustā atbildētājs atgrieza daļu no saņemtas samaksas 1 000 euro

apmērā, bet atlikušo daļu atteicās atgriezt.

2016.gada 17.oktobrī prasītājs ar iesniegumu vērsās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirknī.

Savos 2016.gada 8.novembra paskaidrojumos Valsts policijai atbildētājs bija norādījis, ka atzīst vienošanās ar prasītāju,

līdz ar to uzskatu, ka par vienošanās nosacījumiem šajā lietā strīds nepastāv. Paskaidrojumos atbildētājs bija atzinis faktu,

ka nav savlaicīgi izpildījis abpusējās vienošanās nosacījumus un paskaidrojis, ka viņam nav naudas līdzekļu, lai atdotu

prasītājam atlikušās samaksas daļu 1 000 euro apmērā.

Paskaidrojumos atbildētājs bija apstiprinājis, ka prasītājs vairākas reizes bija vērsies pie atbildētāja ar lūgumu atdot

naudu, līdz ar to ir pamats secināt, ka atbildētājs par samaksas atdošanas pienākumu bija vairākas reizes brīdināts.

[2] 2017.gada 10.aprīlī tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums par celto prasību (lietas 20-21. lapa), kurā norādīts,

ka celto prasību neatzīst un lūdz to noraidīt. Papildus paskaidroja, ka starp pusēm bijusi noruna par 1 000 euro.

Civilprocesa likuma 250.26 pants noteic, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda

no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

[ 3] Prasītājs tiesas sēdē prasību par parāda piedziņu uzturēja un sniedza paskaidrojumus atbilstoši prasības

pieteikumā izklāstītajiem apstākļiem. Lūdza prasību apmierināt pilnībā, kā arī pieteica lūgumu tiesai piedzīt no atbildētāja

par labu prasītājam ar lietas vešanu saistītos izdevumus 150 euro apmērā.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, 2017. gada 30. maijā tiesā saņemts atbildētāja iesniegums, kurā norādīts,

ka uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, jo līdz 2017. gada 21.jūnijam atrodas ārzemēs (lietas 28 lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies, kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja

vien saskaņā ar šā likuma 209. vai 210. pantu nav pamats to atlikt.

Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā norādītos pamatus lietas izskatīšanas atlikšanai, tādēļ saskaņā

ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t īv u da ļa

[5] Uzklausījusi lietas dalībnieku, pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi prasības pieteikumā

norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota

ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas

likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja naudas summu 1 000 euro, norādot, ka 2016.gada 10.maijā iedevis atbildētājam naudas līdzekļus (avansu)

1 000 euro apmērā un 2016.gada 16.maijā pēc pušu abpusējās vienošanās pārskaitījis uz atbildētāja bankas kontu atlikušo norunāto naudas summu 1

000 euro. Atbildētājs nav izpildījis solīto un nav iekārtojis prasītāju darbā, tādēļ 2016.gada augustā atdeva daļu no saņemtas samaksas -1 000 euro, bet

atlikušo samaksas daļu atteicās atdot. Lietā ir strīds par parāda esamību 1 000 euro apmērā.

[9] Tiesa atbildētāja iebildumus uzskata par nepamatotiem sekojošu apsvērumu dēļ.

[9.1] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

[9.2] Lietā nepastāv strīds, ka 2016.gada maijā prasītājs un atbildētājs bija mutiski vienojušies, ka /pers. B/ par atlīdzību 2000 euro apmērā

palīdzēs iekārtot darbā ārzemēs /pers. A/.

Puses nav apstrīdējušas minēto līgumu, tajā noteikto summu un izpildes termiņus.

[9.3] Lietā nav strīda, ka 2016.gada 10.maijā atbildētājs ir pašrocīgi uzrakstījis un parakstījis parādzīmi, kurā apliecināja, ka ir saņēmis no prasītāja

avansu 1 000 euro (lietas 10.lapa).

[9.3.1] Civillikuma 1431. pants noteic, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par

piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskajā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas

tiesība.

[9.3.2] Atbildētājs, parakstot parādzīmi, apliecinājis, ka ir saņēmis naudas 1000 euro un šajā gadījumā nav būtiskas nozīmes, ka lietas materiālos

neatrodas citi pierādījumi minētās naudas summas izmaksai.

[9.4] Tāpat lietā nav strīda, ka 2016.gada 16.maijā, pēc pušu abpusējās vienošanās, prasītāja māte /pers. D/ uz atbildētāja bankas kontu

pārskaitījusi atlikušo naudas summu 1000 euro (lietas 23.lapa).

[9.5] Tiesa konstatējusi, ka atbildētājs nav apstrīdējis 2016.gada 10.maija parādzīmi un 2016.gada 16.maija naudas pārskaitījumu, nav lūdzis atzīt

šos pierādījumus par spēkā neesošiem, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību, nav pierādījis jebkādu maldību, viltu vai spaidus, kā rezultātā

parādzīme un naudas pārskaitījums būtu tapis pretēji viņa gribai.

[9.6] Ar lietas materiāliem pierādīts, ka 2016.gada 12.augustā atbildētājs atdeva prasītājam daļu no saņemtas samaksas 1 000 euro (lietas

22.lapa).

[9.7] Izvērtējot pušu sniegtos paskaidrojumus attiecībā uz saistību esamību, kā arī lietas materiāliem pievienoto atbildētāja paskaidrojumu Valsts

policijas Zemgales iecirkņa priekšniekam (lietas 15.lapa), tiesai nerodas šaubas, ka atbildētājs kopumā no prasītāja saņēmis 2 000 euro, no kuriem

1 000 euro nav atdevis tam naudas līdzekļu trūkuma dēļ.

[9.8] Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības

daļas izpildījumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos.

Civillikuma 1943.pants noteic, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

[9.8.1] Atbildētājs savas saistības nav izpildījis un ir veicis tikai daļēju naudas samaksu 1 000 euro apmērā. Neatmaksātais aizdevums ir 1000

euro.

Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesa nonāk pie secinājuma, ka prasītājs ir pierādījis prasījuma pamatotību, savukārt atbildētājas nav apstrīdējis

prasības pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka viņam

nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama neatmaksātā pamatsummas daļa 1 000 euro.

[10] Prasītājs lūdz noteikt tiesības saņemt sešus procentus gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Civillikuma 1759.panta pirmajā punktā noteikts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tiesas ieskatā prasība šajā daļā ir apmierināma, nosakot prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda.

[11] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras

puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[11.1] Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi, savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 150 euro un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 9).

Pastāvot apstākļiem, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi -

valsts nodevu 150 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 154,70 euro.

[12] Prasītājs lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus 150 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta „a” apakšpunktu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, —atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30

procentiem no prasījumu apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums

ir apmierināts pilnīgi vai daļēji.

Civilprocesa likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikts - ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Lietas materiāliem pievienots zvērināta advokāta Mirona Binuna 2017.gada 2.martā izrakstītais rēķins Nr.070826 (lietas lapa 19a), kas apliecina,

ka prasītājs ir samaksājis par juridiskajiem pakalpojumiem 150 euro.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi advokāta palīdzības samaksai 150 euro apmērā.

[13] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās

izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l ut ī v ā da ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, parādu 1 000

euro, valsts nodevu 150 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus

150 euro, kopā 1 304,70 euro (viens tūkstotis trīs simti četri euro 70 centi).

Parāda samaksa izdarāma prasītāja konta Nr./konta numurs/.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/,

personas kods /personas kods/, likumiskos procentus – 6 % (seši procenti no simta) gadā, no neatmaksātās pamatparāda

summas 1 000 euro.

Noteikt /pers. B/ labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2017.gada 9.jūnijā.

Tiesnese O.Blūmfelde