Court fully allows HOA management fee collection claim against individual owner for unpaid services.
Legislator summary
AI generatedThe court fully allowed the management company's claim for EUR 1,948.79 in unpaid fees and costs. The plaintiff proved a valid management contract and that the defendant failed to pay for services rendered, including a window replacement agreement. The court ruled that the defendant's obligation to pay for these specific services was established by the contract and property law, resulting in a full judgment in favor of the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Act s. 1071, 1587; Dwelling Property Law s. 10, 13; Civil Procedure Law s. 92-97, 190-193, 195, 204.1: A management company may successfully claim unpaid fees from a property owner based on a valid management contract and proven services rendered, even if the owner disputes the amount.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C19055515
Lietas arhīva Nr. C-0555-15/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Kuldīgā 2015.gada 23.novembrī
Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese Anita Simsone
rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” (turpmāk prasītāja) maza apmēra
prasībā pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu EUR 1948,79
un tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1071.,1587.,pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,13.pantu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 26.novembrī, Kuldīgā, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki noslēdza pilnvarojuma līgumu ar
prasītāju, ar kuru pēdējā apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši īpašnieku
dotajiem norādījumiem. Savukārt īpašnieki apņemas segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, kā arī piesaistītā zemes
gabala pārvaldīšanu.
No Kuldīgas Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka atbildētājam kopš 2006.gada 21.marta piederot nekustamais īpašums /adrese A/.
2015.gada 20.februārī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu par parādu, par neapmaksātajiem rēķiniem par dzīvokļa un tam piederošās
domājamās daļas apsaimniekošanas maksu, un komunālajiem pakalpojumiem EUR 1687,80 apmērā, izskaidrojot saistību neizpildes sekas.
Atbildētājs parādu neesot samaksājis.
Uz 2015.gada 15.jūniju parāds ir pieaudzis un sasniedzis EUR 1948,79.
Atbildētājs nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu.
Apsaimniekošanas maksas un pārvaldīšanas izdevumu noteikšana ir dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības)
kompetencē, par ko atbilstoši likumā noteiktajam lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas Ls 0,46 (vai Eur
0,65) apmērā par m2 apstiprināšanu un Ls 0,332 apmērā par m2 novirzīšanu kredītiestādei, saistībā ar aizdevumu segšanu par mājas renovācijas
darbiem, lemts dzīvojamās mājas /adrese/, 2012.gada l .februāra kopīpašnieku kopsapulcē, kas fiksēts protokolā.
/adrese/, renovācijas darbu ietvaros Atbildētāja dzīvoklī /adrese B/ ir veikta logu nomaiņa, ko Atbildētājs ir lūdzis savā 2011.gada 10.februāra
iesniegumā, un par ko 2013.gada 29.novemrī noslēgta vienošanās Nr.18-2013. Logu nomaina dzīvokļa īpašumā ir īpašnieka lēmums, jo atbilstoši
Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrajai daļai, dzīvokļa īpašuma norobežojošie logi un durvis ir atsevišķa dzīvokļa īpašuma elementi. Atbildētāja
pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar logu nomaiņu, izriet no savstarpēji 2013.gada 29.novembrī noslēgtās vienošanās.
Atbildētāja pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu izriet no ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.
panta trešā punkta, kurš nosaka, ka: ..Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma
lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)”.
Lai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamā mājā /adrese/, nodrošinātu siltā ūdens pakalpojumu, Prasītājs 2013.gada 27.februārī noslēdzis līgumu
Nr./numurs/,,Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu karstā ūdens sagatavošanai" ar SIA ,,/Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/0.
Siltumenerģija, kas tiek patērēta ūdens uzsildīšanai dzīvokļu īpašniekiem tiek uzskaitīta ar patērētās siltumenerģijas skaitītāju ēkā, un rēķinos
dzīvokļu īpašniekiem tiek atspoguļota trīs pozīcijās 1) dvieļu žāvētājs (Ls 2/Eur 2,85 gab.); 2) ūdens uzsildīšana (Ls 2,35/Eur 3,34 x patērētais siltā ūdens
daudzums dzīvokļa īpašumā, pēc individuālā skaitītāja rādījuma); 3) recirkulācija (siltumenerģijas zudumi siltā ūdens cauruļvados). Dvieļu žāvētāja, ūdens
uzsildīšanas un recirkulācijas izmaksu sadalījumu noteicis pakalpojuma sniedzējs SIA /Nosaukums B/, saskaņā ar 1997.gada 22.jūlija Ministru kabineta
ieteikumi Nr.3 ,,Par komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējiem aprēķiniem" (zaudējuši spēku 20.07.2001.). Lai arī minētie MK
noteikumi zaudējuši spēku, cits normatīvais akts nav izdots, tādēļ siltumenerģijas piegādātājs balstās uz šiem ieteikumiem. Starpība, kas veidojas no
kopējām izmaksām par patērēto siltumenerģiju, atņemot maksājumus par ,,dvieļu žāvētāju" un ,,ūdens uzsildīšana", tiek sadalīta starp dzīvokļu
īpašniekiem pozīcijā ,,recirkulācija". Recirkulācijas izmaksas tiek sadalītas starp dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši MK noteikumu Nr.1013 ,,Kārtība, kādā
dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 17.2.1. apakšpunktam – "par
siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam". Prasītāja neesot siltumenerģijas patērētājs, bet starpnieks, kurš ēkā
patērētās siltumenerģijas izmaksas sadala starp gala patērētājiem – dzīvokļu īpašniekiem.
Atkritumu apsaimniekošanu kopumā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums (līdz 18.11.2010. 14.12.2000. likums Atkritumu
apsaimniekošanas likums). Likuma ,,Par pašvaldībām" 15.pantā noteikts, ka pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: ,J) organizēt iedzīvotājiem
komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un
attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu
un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo
zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu
izveidošana un uzturēšana)".
Pašvaldība, realizējot savas funkcijas, organizē atkritumu apsaimniekošanu, pieņemot attiecīgus lēmumus un apstiprinot saistošos noteikumus, kā arī
slēdzot atbilstošus līgumus. Kuldīgas novadā atkritumu apsaimniekošanu šobrīd regulē saistošie noteikumi Nr.2011/23 "Par sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu Kuldīgas novadā" (redakcijā, kas apstiprināta ar Kuldīgas novada Domes 2011.gada 27.oktobra lēmumu (prot.Nr.12, p.65.), kā arī
iepriekš regulēja jau spēku zaudējušie pašvaldības saistošie noteikumi (piemēram, saistošos noteikumi Nr.2008/2 ,,Par sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu Kuldīgas pilsētā").
Saistošie noteikumi (18.punkts) paredz, ka Atkritumu savākšana notiek, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp atkritumu radītāju (daudzdzīvokļu
māju apsaimniekotāju, privātās mājas vai dzīvokļa īpašnieku, likumīgo valdītāju vai lietotāju mazstāvu apbūves teritorijā) un atkritumu apsaimniekotāju
par sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu un transportēšanu". Analoģiski nosacījumi ir bijuši arī iepriekš. Daudzdzīvokļu mājās netiek slēgti individuāli
līgumi starp dzīvokļu īpašnieku un atkritumu apsaimniekotāju. Ņemot vērā to, ka par atkritumu radītāju un līguma slēdzēju ar atkritumu apsaimniekotāju
daudzdzīvokļu mājā noteikts daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, tad par atkritumu apsaimniekošanu konkrētajā gadījumā atbild Prasītājs (uz
dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašnieku pilnvarojuma līguma pamata). Vienlaikus Prasītājam ir no Kuldīgas novada pašvaldības deleģēta funkcija –
organizēt sadzīves atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu.
Prasītāja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs apstiprināts ar Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 24.novembra
lēmumu Nr.360 (protokola Nr.102 8 &) un tas ir noteikts Ls 8,82 Ls/ m3 (bez PVN) vai EUR12,55 Ls/ m3 (bez PVN). Saskaņā ar Kuldīgas novada
domes 2013.gada 13.decembra lēmumu „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas tarifa apstiprināšanu" (p.21., prot. Nr.17) sākot ar
2014.gada 1.februāri maksa par l (viena) kubikmetra sadzīves atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā
noteikta 11,31 EUR/m3 (skatīt pielikumu Nr. 10).
Maksa, kas jāmaksā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vienam iedzīvotājam par atkritumu apsaimniekošanu, tiek noteikta pamatojoties uz sadzīves
atkritumu apsaimniekošanas tarifu un atbilstoši MK noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis, lūgumu skatīt lietu mutvārdu procesā nav pieteicis.
Puses nav vienojušās par mediācijas izmantošanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma norakstu varēs
saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2015.gada 23.novembrī un 2015.gada 7.jūlijā ierakstītā sūtījumā nosūtījusi par to pusēm paziņojumu (lietas 82.
– 83.lapa).
MOTĪVU DAĻA.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, 2007.gada 5.septembra īpašnieku kopsapulces protokols (lietas 18. – 19. lapa) apliecina, ka
kopīpašnieki nolēmuši ar 2007.gada novembri daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu uzticēt SIA ”Kuldīgas komunālie
pakalpojumi”.
2007.gada 26.novembra Kopīpašnieku pilnvarojuma līgums (lietas 11.lapa) pierāda, ka 2007.gada 26.novembrī dzīvojamās mājas /adrese/,
dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši prasītāju pārvaldīt un apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese/, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un
zemesgabals.
Saskaņā ar līguma 1.1. punktu īpašnieki apņēmušies segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamā mājas kopīpašuma daļas un zemes gabala
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Līgums apliecina, ka to parakstījusi puse no dzīvokļu īpašniekiem.
Līgums nav apstrīdēts, līdz ar to tas ir spēkā un saistošs arī atbildētājam.
Izvērtējot līgumu, tiesa secina, ka prasītāja tieši nesniedz pakalpojumus, kuri saistīti ar pamatpakalpojumiem. Prasītāja slēdz līgumus ar šo
pakalpojumu sniedzējiem un par saņemtajiem pakalpojumiem, atbilstoši norēķinās no līdzekļiem, kuri saņemti no dzīvokļa īpašniekiem un īrniekiem.
Kuldīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Kuldīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/ (lietas 21.lapa) apstiprina, ka atbildētājam
pieder dzīvokļa īpašums 38, /adrese/ no 2006.gada 21.marta.
Brīdinājums (lietas 23.lapa) pierāda, ka prasītāja 2015.gada 20.februārī atbildētāju brīdinājusi par parādu.
Lietā nav pierādījumu par to, ka parāds samaksāts.
Parāda aprēķins (lietas 24. – 55.lapa) detalizēti pierāda apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādu EUR
1948,79 apmērā, par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.maijam.
Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasības summu, par saņemto pakalpojumu sniegšanu u.c. strīdus, kas izriet no prasības.
Līgums (lietas 69.lapa) pierāda kārtību, kādā SIA /Nosaukums B/ piegādā prasītājas apsaimniekotajai mājai /adrese/, siltumenerģiju un karstā
ūdens sagatavošanu.
Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmums (lietas 75.,76.lapa) pierāda atkritumu apsaimniekošanas tarifu.
Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav noslēdzis individuālu līgumu par dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu.
2012.gada 1.februāra Dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces protokols (lietas 56. – 64.lapa) pierāda, ka dzīvokļu īpašnieki nolēmuši ņemt kredītu,
lai paaugstinātu mājas energoefektivitāti.
Paraksts (lietas 63.lapa) pierāda, ka atbildētājs piekritis šādam lēmumam.
Iesniegums (lietas 65.lapa) pierāda, ka atbildētājs minētā kredīta ietvaros, lūdzis nomainīt dzīvokļa logus un lodžijas durvis.
Vienošanās (lietas 66.lapa) pierāda, ka atbildētājs 2013.gada 29.novembrī vienojies ar prasītāju par darījuma summu un apmaksas kārtību (lietas
67.,68.lapa).
Izvērtējot minēto vienošanos, tiesa atzīst, ka tā ir spēkā, jo puses to nav apstrīdējušas un līdz ar to pusēm tā ir jāpilda.
Lietā nav celti iebildumi par to, ka prasītāja savu pienākumu nomainīt logus un durvis nav izpildījusi, līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja savus
pienākumus ir izpildījusi un atbildētājam ir pienākums saskaņā ar vienošanā apstiprināto grafiku, veikt samaksu.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1651.pants nosaka, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir
parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.
Civillikuma 1652.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts
izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Parāda aprēķins pierāda, ka atbildētājs minētās saistības nav pildījis, līdz ar to ir pamatota prasītāja prasība piedzīt nesamaksāto parādu pēc
2013.gada 29.novembra vienošanās.
Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.pantu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties
daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.
Savukārt šī paša likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz [..]
izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī [..] atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās
mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā; dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar
dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt, saskaņā
ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu
īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku
kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, lai gan atbildētājs nav ar prasītāju noslēdzis pārvaldīšanas līgumu, atbildētāja pienākums veikt sniegto
apsaimniekošanas pakalpojumu un saņemto komunālo pakalpojumu apmaksu, izriet no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likumā
noteiktajiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem.
Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis likumā „Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, segt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un nav veicis samaksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās
mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.
Parāda aprēķins (lietas 24.–55.lapa) pierāda, ka atbildētājs līdz 2012.gada decembrim, saistības ir pildījis, līdz ar ko, tiesa secina, ka atbildētājam
bija zināms viņam ar likumu uzliktais pienākums, kā dzīvokļa īpašniekam maksāt apsaimniekošanas maksu un maksu par pakalpojumiem.
No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veido maksa par dvieļu žāvētāju, recirkulāciju,
ūdens uzsildīšanu un atkritumiem.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa katru gadu tiek noteikta saskaņā ar 2005.gada 22.februāra Ministru kabineta
noteikumi Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un secīgi 2008.gada 9.decembra Ministru
kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.
Kārtību kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks
daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.
Saskaņā ar minētajām normām, ja dzīvokļu īpašnieku kopība neizmanto savas Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā noteiktās tiesības, lemt par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību, spēkā stājas dzīvojamās mājas pārvaldnieka sagatavotā pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas maksa. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir izlēmusi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas
kārtību, bet dzīvokļa īpašnieks pieņemto lēmumu uzskata par prettiesisku, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu, dzīvokļa
īpašniekam ir tiesības trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne
vēlāk kā gadu no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniegt pieteikumu tiesā.
Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu izmantojis minētās tiesības un par to netika arī celti iebildumi.
Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.
Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veiktos parāda summas aprēķinus.
Ņemot vērā, ka tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājam ir bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus, un prasītāja ir veikusi
kopīpašuma apsaimniekošanu, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja
parādu, prasītājas norādītajā apmērā.
Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka no atbildētāja ir piedzenams parāds EUR 1948,79.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Prasītāja lietā samaksājusi valsts nodevu EUR 292,32 un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 4,70 (lietas 9. – 10.lapa).
Ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR
292,32 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR
1,50.
Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.
Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas procentus – 6 %
gadā no piedzītās parāda pamatsummas.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu nosakāms, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma
stāšanās spēkā.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92. – 97., 190. – 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/ /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas komunālie pakalpojumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas
numurs/, dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu EUR 1948,79 (viens tūkstotis
deviņi simti četrdesmit astoņi euro un septiņdesmit deviņi centi), valsts nodevu – EUR 292,32 (divi simti deviņdesmit divi euro un trīsdesmit divi centi) un
izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu – EUR 4,70 (četri euro un septiņdesmit centi).
Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas
Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas – EUR 1948,79.
Prasītājai par labu piedzīto summu samaksa veicama AS SEB banka kontā /konta numurs/
Piedzīt no /pers. B/ /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 1,50.
Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas
rajona tiesā.
Tiesnese A.Simsone