Court fully allows HOA management fee collection claim against individual owner for unpaid services.

Lietas Nr. C19055515

Lietas arhīva Nr. C-0555-15/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Kuldīgā 2015.gada 23.novembrī

Kuldīgas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Anita Simsone

rakstveida procesā izskatīja civillietu sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” (turpmāk prasītāja) maza apmēra

prasībā pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas apsaimniekošanas, uzturēšanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu EUR 1948,79

un tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1071.,1587.,pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.,13.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 26.novembrī, Kuldīgā, dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieki noslēdza pilnvarojuma līgumu ar

prasītāju, ar kuru pēdējā apņēmusies pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju /adrese/, kā arī mājai piesaistīto zemes gabalu atbilstoši īpašnieku

dotajiem norādījumiem. Savukārt īpašnieki apņemas segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, kā arī piesaistītā zemes

gabala pārvaldīšanu.

No Kuldīgas Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta redzams, ka atbildētājam kopš 2006.gada 21.marta piederot nekustamais īpašums /adrese A/.

2015.gada 20.februārī prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu par parādu, par neapmaksātajiem rēķiniem par dzīvokļa un tam piederošās

domājamās daļas apsaimniekošanas maksu, un komunālajiem pakalpojumiem EUR 1687,80 apmērā, izskaidrojot saistību neizpildes sekas.

Atbildētājs parādu neesot samaksājis.

Uz 2015.gada 15.jūniju parāds ir pieaudzis un sasniedzis EUR 1948,79.

Atbildētājs nav noslēdzis apsaimniekošanas līgumu.

Apsaimniekošanas maksas un pārvaldīšanas izdevumu noteikšana ir dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku kopības)

kompetencē, par ko atbilstoši likumā noteiktajam lemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas Ls 0,46 (vai Eur

0,65) apmērā par m2 apstiprināšanu un Ls 0,332 apmērā par m2 novirzīšanu kredītiestādei, saistībā ar aizdevumu segšanu par mājas renovācijas

darbiem, lemts dzīvojamās mājas /adrese/, 2012.gada l .februāra kopīpašnieku kopsapulcē, kas fiksēts protokolā.

/adrese/, renovācijas darbu ietvaros Atbildētāja dzīvoklī /adrese B/ ir veikta logu nomaiņa, ko Atbildētājs ir lūdzis savā 2011.gada 10.februāra

iesniegumā, un par ko 2013.gada 29.novemrī noslēgta vienošanās Nr.18-2013. Logu nomaina dzīvokļa īpašumā ir īpašnieka lēmums, jo atbilstoši

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrajai daļai, dzīvokļa īpašuma norobežojošie logi un durvis ir atsevišķa dzīvokļa īpašuma elementi. Atbildētāja

pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar logu nomaiņu, izriet no savstarpēji 2013.gada 29.novembrī noslēgtās vienošanās.

Atbildētāja pienākums maksāt par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu izriet no ,,Dzīvokļa īpašuma likuma” 10.

panta trešā punkta, kurš nosaka, ka: ..Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana)”.

Lai dzīvokļu īpašniekiem dzīvojamā mājā /adrese/, nodrošinātu siltā ūdens pakalpojumu, Prasītājs 2013.gada 27.februārī noslēdzis līgumu

Nr./numurs/,,Par siltumenerģijas piegādi un lietošanu karstā ūdens sagatavošanai" ar SIA ,,/Nosaukums B/, reģ. Nr./reģistrācijas numurs/0.

Siltumenerģija, kas tiek patērēta ūdens uzsildīšanai dzīvokļu īpašniekiem tiek uzskaitīta ar patērētās siltumenerģijas skaitītāju ēkā, un rēķinos

dzīvokļu īpašniekiem tiek atspoguļota trīs pozīcijās 1) dvieļu žāvētājs (Ls 2/Eur 2,85 gab.); 2) ūdens uzsildīšana (Ls 2,35/Eur 3,34 x patērētais siltā ūdens

daudzums dzīvokļa īpašumā, pēc individuālā skaitītāja rādījuma); 3) recirkulācija (siltumenerģijas zudumi siltā ūdens cauruļvados). Dvieļu žāvētāja, ūdens

uzsildīšanas un recirkulācijas izmaksu sadalījumu noteicis pakalpojuma sniedzējs SIA /Nosaukums B/, saskaņā ar 1997.gada 22.jūlija Ministru kabineta

ieteikumi Nr.3 ,,Par komunālo pakalpojumu (apkures un ūdensapgādes) sākotnējiem aprēķiniem" (zaudējuši spēku 20.07.2001.). Lai arī minētie MK

noteikumi zaudējuši spēku, cits normatīvais akts nav izdots, tādēļ siltumenerģijas piegādātājs balstās uz šiem ieteikumiem. Starpība, kas veidojas no

kopējām izmaksām par patērēto siltumenerģiju, atņemot maksājumus par ,,dvieļu žāvētāju" un ,,ūdens uzsildīšana", tiek sadalīta starp dzīvokļu

īpašniekiem pozīcijā ,,recirkulācija". Recirkulācijas izmaksas tiek sadalītas starp dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši MK noteikumu Nr.1013 ,,Kārtība, kādā

dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu" 17.2.1. apakšpunktam – "par

siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai – atbilstoši dzīvokļu īpašumu skaitam". Prasītāja neesot siltumenerģijas patērētājs, bet starpnieks, kurš ēkā

patērētās siltumenerģijas izmaksas sadala starp gala patērētājiem – dzīvokļu īpašniekiem.

Atkritumu apsaimniekošanu kopumā nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums (līdz 18.11.2010. 14.12.2000. likums Atkritumu

apsaimniekošanas likums). Likuma ,,Par pašvaldībām" 15.pantā noteikts, ka pašvaldībām ir šādas autonomās funkcijas: ,J) organizēt iedzīvotājiem

komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un

attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds; 2) gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu

un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo

zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu

izveidošana un uzturēšana)".

Pašvaldība, realizējot savas funkcijas, organizē atkritumu apsaimniekošanu, pieņemot attiecīgus lēmumus un apstiprinot saistošos noteikumus, kā arī

slēdzot atbilstošus līgumus. Kuldīgas novadā atkritumu apsaimniekošanu šobrīd regulē saistošie noteikumi Nr.2011/23 "Par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu Kuldīgas novadā" (redakcijā, kas apstiprināta ar Kuldīgas novada Domes 2011.gada 27.oktobra lēmumu (prot.Nr.12, p.65.), kā arī

iepriekš regulēja jau spēku zaudējušie pašvaldības saistošie noteikumi (piemēram, saistošos noteikumi Nr.2008/2 ,,Par sadzīves atkritumu

apsaimniekošanu Kuldīgas pilsētā").

Saistošie noteikumi (18.punkts) paredz, ka Atkritumu savākšana notiek, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp atkritumu radītāju (daudzdzīvokļu

māju apsaimniekotāju, privātās mājas vai dzīvokļa īpašnieku, likumīgo valdītāju vai lietotāju mazstāvu apbūves teritorijā) un atkritumu apsaimniekotāju

par sadzīves atkritumu savākšanu, šķirošanu un transportēšanu". Analoģiski nosacījumi ir bijuši arī iepriekš. Daudzdzīvokļu mājās netiek slēgti individuāli

līgumi starp dzīvokļu īpašnieku un atkritumu apsaimniekotāju. Ņemot vērā to, ka par atkritumu radītāju un līguma slēdzēju ar atkritumu apsaimniekotāju

daudzdzīvokļu mājā noteikts daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, tad par atkritumu apsaimniekošanu konkrētajā gadījumā atbild Prasītājs (uz

dzīvojamās mājas /adrese/, kopīpašnieku pilnvarojuma līguma pamata). Vienlaikus Prasītājam ir no Kuldīgas novada pašvaldības deleģēta funkcija –

organizēt sadzīves atkritumu savākšanu un apsaimniekošanu.

Prasītāja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifs apstiprināts ar Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2008.gada 24.novembra

lēmumu Nr.360 (protokola Nr.102 8 &) un tas ir noteikts Ls 8,82 Ls/ m3 (bez PVN) vai EUR12,55 Ls/ m3 (bez PVN). Saskaņā ar Kuldīgas novada

domes 2013.gada 13.decembra lēmumu „Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas tarifa apstiprināšanu" (p.21., prot. Nr.17) sākot ar

2014.gada 1.februāri maksa par l (viena) kubikmetra sadzīves atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā

noteikta 11,31 EUR/m3 (skatīt pielikumu Nr. 10).

Maksa, kas jāmaksā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vienam iedzīvotājam par atkritumu apsaimniekošanu, tiek noteikta pamatojoties uz sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas tarifu un atbilstoši MK noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Prasītāja nav lūgusi iztiesāt lietu tiesas sēdē.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniedzis, lūgumu skatīt lietu mutvārdu procesā nav pieteicis.

Puses nav vienojušās par mediācijas izmantošanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa nolēmusi izskatīt lietu rakstveida procesā, nosakot, ka sprieduma norakstu varēs

saņemt Kuldīgas rajona tiesas kancelejā 2015.gada 23.novembrī un 2015.gada 7.jūlijā ierakstītā sūtījumā nosūtījusi par to pusēm paziņojumu (lietas 82.

– 83.lapa).

MOTĪVU DAĻA.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, 2007.gada 5.septembra īpašnieku kopsapulces protokols (lietas 18. – 19. lapa) apliecina, ka

kopīpašnieki nolēmuši ar 2007.gada novembri daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu uzticēt SIA ”Kuldīgas komunālie

pakalpojumi”.

2007.gada 26.novembra Kopīpašnieku pilnvarojuma līgums (lietas 11.lapa) pierāda, ka 2007.gada 26.novembrī dzīvojamās mājas /adrese/,

dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši prasītāju pārvaldīt un apsaimniekot nekustamo īpašumu /adrese/, ko veido daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un

zemesgabals.

Saskaņā ar līguma 1.1. punktu īpašnieki apņēmušies segt visus izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamā mājas kopīpašuma daļas un zemes gabala

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Līgums apliecina, ka to parakstījusi puse no dzīvokļu īpašniekiem.

Līgums nav apstrīdēts, līdz ar to tas ir spēkā un saistošs arī atbildētājam.

Izvērtējot līgumu, tiesa secina, ka prasītāja tieši nesniedz pakalpojumus, kuri saistīti ar pamatpakalpojumiem. Prasītāja slēdz līgumus ar šo

pakalpojumu sniedzējiem un par saņemtajiem pakalpojumiem, atbilstoši norēķinās no līdzekļiem, kuri saņemti no dzīvokļa īpašniekiem un īrniekiem.

Kuldīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas Kuldīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/ (lietas 21.lapa) apstiprina, ka atbildētājam

pieder dzīvokļa īpašums 38, /adrese/ no 2006.gada 21.marta.

Brīdinājums (lietas 23.lapa) pierāda, ka prasītāja 2015.gada 20.februārī atbildētāju brīdinājusi par parādu.

Lietā nav pierādījumu par to, ka parāds samaksāts.

Parāda aprēķins (lietas 24. – 55.lapa) detalizēti pierāda apsaimniekošanas maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem parādu EUR

1948,79 apmērā, par laika periodu no 2012.gada 1.decembra līdz 2015.gada 31.maijam.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus pret prasības summu, par saņemto pakalpojumu sniegšanu u.c. strīdus, kas izriet no prasības.

Līgums (lietas 69.lapa) pierāda kārtību, kādā SIA /Nosaukums B/ piegādā prasītājas apsaimniekotajai mājai /adrese/, siltumenerģiju un karstā

ūdens sagatavošanu.

Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmums (lietas 75.,76.lapa) pierāda atkritumu apsaimniekošanas tarifu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nav noslēdzis individuālu līgumu par dzīvokļa īpašuma apsaimniekošanu.

2012.gada 1.februāra Dzīvokļu īpašnieku kopības sapulces protokols (lietas 56. – 64.lapa) pierāda, ka dzīvokļu īpašnieki nolēmuši ņemt kredītu,

lai paaugstinātu mājas energoefektivitāti.

Paraksts (lietas 63.lapa) pierāda, ka atbildētājs piekritis šādam lēmumam.

Iesniegums (lietas 65.lapa) pierāda, ka atbildētājs minētā kredīta ietvaros, lūdzis nomainīt dzīvokļa logus un lodžijas durvis.

Vienošanās (lietas 66.lapa) pierāda, ka atbildētājs 2013.gada 29.novembrī vienojies ar prasītāju par darījuma summu un apmaksas kārtību (lietas

67.,68.lapa).

Izvērtējot minēto vienošanos, tiesa atzīst, ka tā ir spēkā, jo puses to nav apstrīdējušas un līdz ar to pusēm tā ir jāpilda.

Lietā nav celti iebildumi par to, ka prasītāja savu pienākumu nomainīt logus un durvis nav izpildījusi, līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītāja savus

pienākumus ir izpildījusi un atbildētājam ir pienākums saskaņā ar vienošanā apstiprināto grafiku, veikt samaksu.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1651.pants nosaka, nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums. Pirmajā gadījumā ir

parādnieka, bet otrajā – kreditora nokavējums.

Civillikuma 1652.pants nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts

izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Parāda aprēķins pierāda, ka atbildētājs minētās saistības nav pildījis, līdz ar to ir pamatota prasītāja prasība piedzīt nesamaksāto parādu pēc

2013.gada 29.novembra vienošanās.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļu īpašumu” (spēkā līdz 2010.gada 31.decembrim) 8.pantu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Savukārt šī paša likuma 12.pantā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz [..]

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī [..] atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā; dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar

dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma (spēkā no 2011.gada 1.janvāra) 10.pantu, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram – apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus. Savukārt, saskaņā

ar šī paša likuma 13.pantu, dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram, sedz uz dzīvokļu

īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, lai gan atbildētājs nav ar prasītāju noslēdzis pārvaldīšanas līgumu, atbildētāja pienākums veikt sniegto

apsaimniekošanas pakalpojumu un saņemto komunālo pakalpojumu apmaksu, izriet no likuma “Par dzīvokļa īpašumu” un Dzīvokļa īpašuma likumā

noteiktajiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem.

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav veicis likumā „Par dzīvokļa īpašumu”, Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktos dzīvokļa īpašnieka pienākumus, segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un nav veicis samaksu par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, lai gan viņam ir nodrošināta dzīvojamās

mājas apsaimniekošana un iespēja lietot visus komunālos pakalpojumus.

Parāda aprēķins (lietas 24.–55.lapa) pierāda, ka atbildētājs līdz 2012.gada decembrim, saistības ir pildījis, līdz ar ko, tiesa secina, ka atbildētājam

bija zināms viņam ar likumu uzliktais pienākums, kā dzīvokļa īpašniekam maksāt apsaimniekošanas maksu un maksu par pakalpojumiem.

No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja parādu par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem veido maksa par dvieļu žāvētāju, recirkulāciju,

ūdens uzsildīšanu un atkritumiem.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa katru gadu tiek noteikta saskaņā ar 2005.gada 22.februāra Ministru kabineta

noteikumi Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu un secīgi 2008.gada 9.decembra Ministru

kabineta noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Kārtību kādā dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks

daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Saskaņā ar minētajām normām, ja dzīvokļu īpašnieku kopība neizmanto savas Dzīvokļa īpašuma likuma 16.pantā noteiktās tiesības, lemt par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas kārtību, spēkā stājas dzīvojamās mājas pārvaldnieka sagatavotā pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksa. Savukārt, ja dzīvokļu īpašnieku kopība ir izlēmusi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu un maksāšanas

kārtību, bet dzīvokļa īpašnieks pieņemto lēmumu uzskata par prettiesisku, saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta ceturto daļu, dzīvokļa

īpašniekam ir tiesības trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, bet ne

vēlāk kā gadu no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniegt pieteikumu tiesā.

Lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu izmantojis minētās tiesības un par to netika arī celti iebildumi.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītājas veiktos parāda summas aprēķinus.

Ņemot vērā, ka tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājam ir bijusi nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus, un prasītāja ir veikusi

kopīpašuma apsaimniekošanu, tiesa atzīst, ka ņemot vērā spriedumā norādīto argumentāciju, prasība ir apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja

parādu, prasītājas norādītajā apmērā.

Ievērojot teikto, tiesa uzskata, ka no atbildētāja ir piedzenams parāds EUR 1948,79.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītāja lietā samaksājusi valsts nodevu EUR 292,32 un izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 4,70 (lietas 9. – 10.lapa).

Ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR

292,32 un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR

1,50.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka tiesai pienākumu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot to apmēru.

Līdz ar to, saskaņā ar Civillikuma 1757. un 1765. pantu, tiesa atzīst, ka ir nosakāmas prasītājai tiesības saņemt no atbildētājas procentus – 6 %

gadā no piedzītās parāda pamatsummas.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam, taisot spriedumu par naudas summas un tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu nosakāms, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma

stāšanās spēkā.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 92. – 97., 190. – 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. B/ /personas kods/, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Kuldīgas komunālie pakalpojumi”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas

numurs/, dzīvojamās mājas kopīpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parādu EUR 1948,79 (viens tūkstotis

deviņi simti četrdesmit astoņi euro un septiņdesmit deviņi centi), valsts nodevu – EUR 292,32 (divi simti deviņdesmit divi euro un trīsdesmit divi centi) un

izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu – EUR 4,70 (četri euro un septiņdesmit centi).

Noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz dienai, kad atbildētāja mantu pārdod izsolē, vai līdz brīdim, kad iestājas

Civillikuma 1763.pantā norādītie apstākļi, saņemt likumiskos 6 % gadā no piespriestās pamatparāda summas – EUR 1948,79.

Prasītājai par labu piedzīto summu samaksa veicama AS SEB banka kontā /konta numurs/

Piedzīt no /pers. B/ /personas kods/, par labu valstij izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu EUR 1,50.

Noteikt, ka atbildētājs spriedumu var izpildīt labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kuldīgas

rajona tiesā.

Tiesnese A.Simsone