Court orders management company to collect debt and interest from new apartment owner based on binding management agreement.

Lietas Nr. C30503915

Lietas arhīva Nr. C-5039-15/5

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 14.decembrī, Rīgā,

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Rūķe,

izskatījusi rakstveida procesā Rīgā, Abrenes ielā 3, civillietu SIA “/Nosaukums A/” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ (/orģinālvalodā/) par

parāda piedziņu,

konstatēja :

2015.gada 17.jūlijā SIA “/Nosaukums A/” (turpmāk prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /pers. B/ (/orģinālvalodā/, turpmāk atbildētājs) par

parāda piedziņu.

Prasības pieteikums pieņemts un 2015.gada 23.jūlijā ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/, pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, ar

kadastra Nr./numurs A/.

Saskaņā ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.1, daudzdzīvokļu mājas /adrese/, Rīgā

kopīpašumā esošās domājamās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu no 2013.gada 01.decembra veic SIA /Nosaukums A/, vienotās reģistrācijas

numurs /numurs/. Atbildētājs kopsapulcē nav piedalījies, jo īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/ ir ieguvis vēlāk.

2013.gada 27.novembrī starp SIA “/Nosaukums A/” un dzīvokļa īpašniekiem saskaņā ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/,

dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2013-887/1462 (turpmāk - pārvaldīšanas

līgums). Pārvaldīšanas līgumā ir noteikti obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamie izdevumi, kā arī citi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

saistītie izdevumi.

Ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.1 dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzdevusi

dzīvojamās mājas pilnvarotām personām parakstīt pārvaldīšanas līgumu, nosakot, ka šis līgums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kuri ir

iegādājušies dzīvokļa īpašumus vēlāk.

Bez tam, arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otrā daļā ir noteikts, ka dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam

pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu. Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam

dzīvokļa īpašniekam.

Prasītājs ir aprēķinājis nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 01.decembra līdz 2015.gada 31.maijam EUR 185,75 apmērā.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760., 1765.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1., 3.punktu,

13.panta pirmo un otro daļu, 16.panta trešo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu un Civilprocesa likuma 1., 41.panta pirmo

daļu, 74., 128., 129., 195.pantu, 250.19 un 250.20pantu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, saņemto pakalpojumu izdevumus, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

/adrese/, Rīgā, lietošanu laika periodā no 2014.gada 01.novembra līdz 2015.gada 31.maijam EUR 970,93 un nokavējuma procentus par laika periodu

no 2014.gada 01.decembra līdz 2015.gada 31.maijam EUR 185,75, kopā EUR 1156,68, ieskaitot AS “SEB banka” kontā Nr. /konta numurs/; lūdz

piedzīt samaksāto valsts nodevu EUR 173,50 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 apmērā, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt no

atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasītāja lūdz lietu izskatīt rakstveida procesā.

2015.gada 23.jūlijā atbildētājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta pirmo daļu, vienlaikus ar prasības pieteikuma un tam pievienoto

dokumentu norakstiem, nosūtīta paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 23.augustam.

Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā rakstveida paskaidrojumus par prasību nav sniedzis.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots 2015.gada

08.oktobrī, nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanu 2015.gada 14.decembrī.

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, uzskata prasību par pamatotu un apmierināmu pilnībā.

Saskaņā ar likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta nosacījumiem, dzīvokļa īpašnieks sedz nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās

mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī zemes gabala uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam,

tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir noslēdzis ar citiem dzīvokļu īpašniekiem attiecīgu

līgumu.

Atbildētājs ir nekustamā īpašuma- dzīvokļa īpašuma Nr.22 Rīgā, /adrese/, īpašnieks.

Saskaņā Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 10.panta otro daļu dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu,

rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz

saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts likumā par dzīvokļa īpašumu noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs

ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

Ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu ir apstiprināts pārvaldīšanas līgums un tā

noteikumi.

2013.gada 27.novembrī starp prasītāju un dzīvokļa īpašniekiem saskaņā ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces protokolu noslēgts Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgums Nr. AL-2013-887/1462.

Ar 2013.gada 13.novembra dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu Nr.1 dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzdevusi

dzīvojamās mājas pilnvarotām personām parakstīt pārvaldīšanas līgumu, nosakot, ka šis līgums ir saistošs visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kuri ir

iegādājušies dzīvokļa īpašumus vēlāk.

Līdz ar to šis pārvaldīšanas līgums uzliek arī atbildētājam pienākumu maksāt prasītājam par komunālajiem un citiem pakalpojumiem, kā arī segt

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

2013.gada 27.novembra Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līguma 4.9.punktā paredzētas pārvaldnieka tiesības aprēķināt un iekasēt no īpašnieka

kavējuma maksu 0,3 procenta apmērā no kavēto maksājumu summas par katru nokavēto dienu, ja īpašnieks nav savlaicīgi veicis Līgumā paredzētos

maksājumus.

Civillikuma 1759.panta pirmās daļas l. punkts, nosaka, ka nokavējuma procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru

parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs.

Savukārt Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā

gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi nokavējuma procentus par laika periodu no 2014.gada 01.decembra līdz 2015.gada 31.maijam EUR 185,75 apmērā.

2013.gada 27.novembra Daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas līgumu Nr. AL-2013-887/1462 un parāda summas aprēķinu atbildētājs likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas veikto parāda aprēķinu. Pie šādiem apstākļiem no atbildētāja piedzenams

parāds, kas sastāda EUR 970,93 un nokavējuma procenti EUR 185,75 apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1759., 1760.pantu prasītājam ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas, tas ir, EUR 970,93 apmērā par laiku līdz sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma

1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu 173,50 apmērā

un saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta trešo daļu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas

5. punktu ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi EUR 4,70 apmērā. Līdz ar to no atbildētāja

prasītājas labā piedzenami prasītāja samaksātie tiesas izdevumi EUR 178,20 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Ņemot vērā norādīto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.,97., 189., 193., 195.pantu, 204.1pantu, 25025.pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ (/orģinālvalodā/), personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu

EUR 970,93 apmērā, nokavējuma procentus EUR 185,75 un tiesas izdevumus EUR 178,20 apmērā, kopā EUR 1334,88 (viens tūkstotis trīs simti

trīsdesmit četrus euro un 88 centus).

Atzīt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. B/ (/orģinālvalodā/), personas kods /personas

kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 970,93 par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

Noteikt atbildētājam sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 dienu laikā, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Rūķe