Latvian Supreme Court dismissed appeal on new facts as they did not affect multiple independent grounds for dismissal.

NORAKSTS

Lieta Nr.C04320808

SJC-35/2016

L Ē M U M S

Rīgā 2016.gada 27.jūlijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments šādā sastāvā:

tiesnesis A.Strupišs

tiesnese A.Briede

tiesnesis A.Keišs

rakstveida procesā izskatīja Apvienotajā Karalistē reģistrētās sabiedrības “/Nosaukums A/” pieteikumu par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas

2014.gada 29.maija sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem civillietā Apvienotajā Karalistē reģistrētās sabiedrības “/Nosaukums A/”

prasībā pret /pers. A/, lietā ar trešo personu Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēto sabiedrību “/Nosaukums B/”, par atprasījumu no netaisnas

iedzīvošanās un /pers. A/ pretprasībā pret Apvienotajā Karalistē reģistrēto sabiedrību “/Nosaukums A/” par zaudējumu atlīdzību.

Augstākās tiesas Civillietu departaments

k o n s t a t ē j a

[1] Apvienotajā Karalistē reģistrētā sabiedrība “/Nosaukums A/” (turpmāk sabiedrība “/Nosaukums A/”) 2008.gada 23.septembrī cēlusi prasību,

vēlāk to papildinot, pret /pers. A/ ar trešo personu Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrēto sabiedrību “/Nosaukums B/” (turpmāk sabiedrība

“/Nosaukums B/”) par atprasījumu no netaisnas iedzīvošanās.

/pers. A/ 2009.gada 18.septembrī cēlis Rīgas apgabaltiesā pretprasību pret sabiedrību “/Nosaukums A/” ar trešo personu sabiedrību “/Nosaukums

B/” par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

[2] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 13.jūnija spriedumu sabiedrības “/Nosaukums A/” prasība un /pers. A/ pretprasība

noraidīta. No sabiedrības “/Nosaukums A/” un /pers. A/ valsts labā piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,54 Ls no katra.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada 14.septembra papildspriedumu no sabiedrības “/Nosaukums A/” /pers. A/ labā piedzīti

ar lietas vešanu saistītie izdevumi 18 321,69 Ls.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar sabiedrības “/Nosaukums A/” apelācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2012.gada

13.jūnija spriedumu un 2012.gada 14.septembra papildspriedumu, Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ar 2014.gada 29.maija spriedumu sabiedrības

“/Nosaukums A/” prasību pret /pers. A/ ar trešo personu sabiedrību “/Nosaukums B/” par 521 388,42 EUR piedziņu noraidījusi pilnīgi. No prasītājas

atbildētāja labā piedzinusi ar lietas vešanu saistītos izdevumus 12 172,58 EUR, bet valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 22,02 EUR. No

atbildētāja valsts labā piedzinusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 17,85 EUR.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[3.1] Lietā nav strīda, ka sabiedrības “/Nosaukums A/” saistītie uzņēmumi piegādāja preces sabiedrībai “/Nosaukums B/” Rīgā, Latvijā. Preces

sabiedrības “/Nosaukums B/” vārdā pieņēma muitas noliktavas turētāja SIA “/Nosaukums C/”.

Sabiedrība “/Nosaukums B/” neveica samaksu par precēm pēc vairākiem rēķiniem, tādēļ izveidojās parāds, kā rezultātā ar ASV Arkanzasas štata

Pulaski apgabala apgabaltiesas otrās nodaļas 2007.gada 3.maija aizmugurisko spriedumu no sabiedrības “/Nosaukums B/” sabiedrības ,,/Nosaukums

A/” labā tika piedzīti 713 970,33 ASV dolāri un līgumsods 10 % no 2007.gada 3.maija līdz parāda dzēšanas datumam, kā arī sabiedrībai “/Nosaukums

B/” tika uzlikts pienākums segt visas izmaksas, kas radušās un samaksātas šajā sakarā, advokāta honorāru 1000 ASV dolāri un visas piedziņas

izmaksas.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2007.gada 8.novembra lēmumu minētais ASV tiesas spriedumu atzīts un izpildīts Latvijā, nosakot

ar spriedumu piedzītās summas ekvivalentu uz 2007.gada 3.maiju 369 836,63 Ls un advokāta honorāra ekvivalentu – 518 Ls.

Tāpat lietas dalībniekiem nav strīda, ka zvērināta tiesu izpildītāja veikto izpildu darbību rezultātā no sabiedrības “/Nosaukums B/” piedzīti

3920,76 Ls. Atlikusī ar spriedumu noteiktā, bet nepiedzītā (neizpildītā) parāda summa ir 366 433,87 Ls, ko prasītājs prasa piedzīt no atbildētāja kā

vispārējo atprasījumu iedzīvošanās dēļ uz Civillikuma 2391.panta pamata.

[3.2] No Civillikuma 2391.panta un Civillikuma sistēmas kopumā izriet, ka šāds vispārējs atprasījums iedzīvošanās dēļ dod prasītājai tiesību

atprasīt no atbildētāja to, ko atbildētājs bez tiesiska pamata ir ieguvis uz prasītāja rēķina. Šim prasījumam pirmkārt ir restitūcijas funkcija un mērķis –

novērst atbildētāja mantas neattaisnotu pieaugumu. Šāds prasījums ir paredzēts tikai tiem izņēmuma gadījumiem, kad prasītāja nevar celt cita veida

prasību sava mantas samazinājuma atprasīšanai.

Turklāt netaisna iedzīvošanās ir viens no tiem gadījumiem, kad saistību tiesība rodas uz likuma pamata.

Noteikumi par prasījumiem no netaisnas iedzīvošanās nav piemērojami tajos gadījumos, uz kuriem attiecas speciālas normas par līguma izpildi.

Kā jau iepriekš konstatēts, prasības summu faktiski veido naudas summa, kas ir sabiedrības “/Nosaukums B/” parāds par prasītājas piegādātajām

precēm. Lietā nav strīda, ka preču piegādi un samaksu par tām regulē sabiedrības “/Nosaukums A/” (tā saistīto uzņēmumu) līgumattiecības par preču

piegādi ar sabiedrību “/Nosaukums B/”.

Sabiedrība “/Nosaukums B/” nesamaksāja sabiedrībai “/Nosaukums A/” par piegādātajām precēm, tādēļ radās parāds. Šī parāda piedziņai

prasītājai bija cits tiesiskās aizsardzības ceļš, kuru tā jau ir izmantojusi, proti, griezusies tiesā par pirkuma maksas nesamaksas rezultātā radušā parāda

piedziņu. ASV tiesa ir šo prasību apmierinājusi, spriedums ir atzīts un tiek pildīts arī Latvijā.

Līdz ar to šādā gadījumā, kad prasītājai ir cits ceļš sava mantas samazinājuma atprasīšanai (un prasītāja turklāt to arī izmantojusi), vispārējais

atprasījums iedzīvošanās dēļ nav pieļaujams.

Gadījumā, ja konkrētā prasība tiktu apmierināta, prasītājai būtu divi atsevišķi spriedumi par vienas un tās pašas summas piedziņu, kas pēc būtības ir

par to pašu preču piegādi. Šāda situācija nav tiesiska un nav pieļaujama. Citiem vārdiem, prasītājai nav tiesību par vienu summu celt divas dažādas

prasības pret diviem dažādiem atbildētājiem un diviem juridiski dažādiem pamatiem. Vai nu konkrētais prasītājas mantas samazinājums (366 433,87 Ls)

ir parāds par piegādātajām precēm, vai prasītājas nauda, kas bez tiesiska pamata neatļauti nonākusi atbildētāja mantā, bet šī summa nevar vienlaikus būt

gan viens, gan otrs.

[3.3] Nav pamatots prasītājas arguments, ka iespējams prasīt parādu no /pers. A/, jo piedziņa no sabiedrības “/Nosaukums B/” apgrūtināta ar to,

ka šis uzņēmums ir ofšora kompānija un ka ASV spriedums Latvijā pagaidām izpildīts tikai daļēji.

Prasītāja nekādi nav pamatojusi, kādēļ sabiedrība “/Nosaukums B/” būtu ofšora kompānija. No lietas materiāliem redzams, ka sabiedrība

“/Nosaukums B/” ir Arkanzasas štatā, ASV reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Apstāklis, ka piedzinējam rodas grūtības ar spēkā esoša tiesas

sprieduma izpildi (jau piedzīta parāda piedziņas izpildes procesā), nedod pamatu piemērot Civillikuma 2391.pantu un prasīt šī paša parāda piedziņu

atkārtoti, tikai no citas personas.

Prasījums par netaisni iedzīvoto ir patstāvīgs prasījums uz patstāvīga pamata, nevis prasījums, uz kuru prasītājam ir tiesības pamatparādnieka

sprieduma izpildes grūtību gadījumā. No celtās prasības pēc būtības izriet, ka /pers. A/ jāatbild par trešās personas (juridiskas personas) parādu, kas

neatbilst Civillikuma 2391.panta jēgai un mērķim.

Turklāt, ceļot šādu prasību, kurā tiek apšaubīts sabiedrības “/Nosaukums B/” un /pers. A/ savstarpējo darījumu attiecību tiesiskums, sabiedrība

“/Nosaukums A/”, kas ir tikai viena no sabiedrības “/Nosaukums B/” kreditorēm, pēc būtības īsteno tādas funkcijas, kādas var būt tikai parādnieces

maksātnespējas procesa administratoram.

Līdz ar to apgrūtināta piedziņa nav pamats Civillikuma 2391.panta piemērošanai un sabiedrības un /pers. A/ savstarpējo darījumu apšaubīšanai.

[3.4] Prasība noraidāma arī tādēļ, ka tajā nav pienācīgi atklāts prasības pamats. Prasītāja prasības pieteikumā norāda, ka ir pamats Civillikuma

2391.panta piemērošanai, jo patiesās parādnieces naudas līdzekļi bez tiesiska pamata ir nonākuši atbildētāja /pers. A/ īpašumā.

Naudas līdzekļu nodošana izpaudās kā tās pārskaitīšana atbildētājam, izņemšana skaidrā naudā, pirkumu veikšana par sabiedrībai piederošajiem

naudas līdzekļiem. Sabiedrības “/Nosaukums B/” līdzekļi tika tērēti dažādiem ceļojumiem, pirkumiem un citām lietām. Taču prasītāja prasības pieteikumā

tā arī nav norādījusi konkrētus faktus: kad, kā un cik nauda nonākusi /pers. A/ īpašumā, piemēram, kad un kādā apmērā veikti pirkumi, pārskaitījumi

u.tml. Tātad no prasības pieteikuma nav redzams, kad, cik un kādā veidā, prasītāja ieskatā, naudas līdzekļi nonākuši atbildētāja mantā. Prasības

pieteikumā nav atklāts prasības pamats tādējādi, lai tiesa varētu pārbaudīt iedzīvošanās faktu.

[4] Par minēto spriedumu sabiedrība “/Nosaukums A/” iesniegusi kasācijas sūdzību.

[5] Ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 2.jūlija rīcības sēdes lēmumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā sakarā ar to, ka

kasācijas sūdzību iesniegusi persona, kura sabiedrības vārdā nevar vest lietu kasācijas instancē.

[6] Sabiedrības “/Nosaukums A/” pārstāvis 2016.gada 24.februārī Augstākās tiesas Civillietu departamentā iesniedzis pieteikumu par Augstākās

tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 29.maija sprieduma atcelšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[6.1] Prasītājas rīcībā 2016.gada 3.februārī nonākuši jauni, būtiski fakti, kuri pastāvēja lietas izspriešanas laikā, bet nebija un nevarēja būt tai

zināmi.

Atklājies apstāklis, ka sabiedrība “/Nosaukums B/”, kura šajā lietā ir trešā persona, kopš 2013.gada nepastāv, jo ir atsaukta no ASV Arkanzasas

štata reģistra. Zinot šo apstākli, tiesa būtu nonākusi pie citāda nolēmuma. Turklāt šim apstāklim var būt nozīme strīda izšķiršanā un tas attiecas uz

prasības priekšmetu un pamatu.

Trešajai personai šajā brīdī nebija tiesībspējas un tā nevarēja uzstāties tiesas procesā un sniegt paskaidrojumus. Tiesa paskaidrojumus ņēmusi vērā,

vērtējot darījuma tiesiskumu starp prasītāju un atbildētāju.

Ja šāds apstāklis būtu zināms, spriedumu nevarētu pamatot ar argumentu, ka prasītājai būtu divi spriedumi par vienas un tās pašas summas

piedziņu, jo piedziņa no sabiedrības “/Nosaukums B/” nav iespējama jau lietas izskatīšanas laikā.

Apstāklim būtu nozīme attiecībā uz tiesas motīvu, ka prasītāja pēc būtības īsteno parādnieces maksātnespējas procesa administratora funkciju.

Sabiedrības “/Nosaukums B/” atsaukšana no reģistra norāda, ka ASV tiesu sistēma ir savādāka nekā Latvijā un parādniece var tikt atsaukts bez

maksātnespējas procesa, un tomēr Latvijas maksātnespējas regulējums nevar attiekties uz ASV reģistrētu sabiedrību.

[6.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktu apstākļiem, uz kuriem atsaucas pieteicēja, jāpastāv lietas izskatīšanas laikā, bet

pieteicējai tie nebija zināmi un objektīvu apstākļu dēļ arī nevarēja būt zināmi.

Prasītāja uzticējās tiesas pārbaudītajām trešās personas tiesā iesniegtajās pilnvarās norādītajam.

[6.3] Ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu tiesiskās attiecības noregulētas nepareizi, jo tiesai nav bijis iespējams ņemt vērā visus

jautājuma izlemšanai būtiskos apstākļus un faktus, turklāt spriedums pamatots ar trešās personas liecībām, kas nevarēja tikt ņemtas vērā.

[7] Augstākās tiesas Civillietu departamentā 2016.gada 19.jūlijā saņemts trešās personas sabiedrības “/Nosaukums B/” pārstāvja zvērināta

advokāta Sergeja Rudāna lūgums par sabiedrības “/Nosaukums A/” pieteikuma izskatīšanas atlikšanu, kam pievienots advokāta orderis nr.42868, kas

izdots Sergejam Rudānam 2016.gada 15.jūlijā.

Lūgumā norādīts, ka pieteikums nosūtīts personai, kurai nav tiesību pārstāvēt sabiedrību, jo zvērināts advokāts Sergejs Rudāns nav pilnvarots

pārstāvēt sabiedrību “/Nosaukums B/”, pieteikums izsniegts sabiedrībai “/Nosaukums B/” nesaprotamā valodā un, lai novērstu šos trūkumus, lūgts atlikt

pieteikuma izskatīšanu.

[8] Iepazinies ar lietas materiāliem un pieteikumā norādītajiem argumentiem, Augstākās tiesas Civillietu departaments atzīst, ka zvērināta advokāta

Sergeja Rudāna lūgums par pieteikuma izskatīšanas atlikšanu noraidāms, bet Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 29.maija sprieduma

atcelšanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav pamata turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[8.1] Saskaņā ar Advokatūras likuma 48.1 pantu zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma 48.pantā noteiktos

uzdevumus (t.sk. pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās), apliecina orderis.

Turklāt no 48.panta izriet, ka pārstāvība kā šaurāka kategorija ir ietverta juridiskās palīdzības jēdzienā kā plašākā kategorijā.

Līdz ar to Civillietu departaments konstatē, ka lietas materiālos konstatējamas zvērināta advokāta Sergeja Rudāna tiesības pārstāvēt sabiedrību

“/Nosaukums B/” Augstākās tiesas Civillietu departamentā.

Līdz ar to nav pamatots pieteikumā norādītais, ka pieteikums nosūtīts personai, kurai nav tiesību pārstāvēt lietas dalībnieku.

Tāpat nav pamatots pieteikumā minētais iebildums, ka pieteikums izsniegts sabiedrībai “/Nosaukums B/” nesaprotamā valodā. Pieteikums, kurš

sastādīts latviešu valodā, nosūtīts Latvijas Republikā praktizējošam zvērinātam advokātam Sergejam Rudānam kā “/Nosaukums B/” pārstāvim.

Pieteikumam pievienotie dokumenti ir tulkoti latviešu valodā.

Šādos apstākļos Civillietu departaments konstatē, ka nav pamata atlikt pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem izskatīšanu, tāpēc lūgums

noraidāms.

[8.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktu par jaunatklātiem apstākļiem atzīst būtiskus lietas apstākļus, kas pastāvēja lietas

izskatīšanas laikā, bet nebija un nevarēja būt zināmi pieteikuma iesniedzējam.

Skaidrojot šīs normas saturu, tiesību doktrīnā izteikts viedoklis – lai apstākli atzītu par jaunatklātu (..), tam jāatbilst šādām pazīmēm: pirmkārt, tas

var ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības par labu pieteicēja tiesībām un interesēm, otrkārt, tam bija jāpastāv lietas izskatīšanas laikā, treškārt, tas nebija

un nevarēja būt zināms pieteikuma iesniedzējam. Nolēmuma atcelšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir pieļaujama vienīgi tad, kad tiek konstatētas

visas norādītās pazīmes (sk. Civilprocesa likuma komentāri. II daļa (29.-60.1 nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna

zinātniskajā redakcijā.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2012, 875-876.lpp.).

Apstākļiem, uz kuriem atsaucas pieteicējs, jāpastāv jau lietas iztiesāšanas laikā, taču pieteicējam tie nebija un objektīvu iemeslu dēļ arī nevarēja būt

zināmi. Turklāt šādiem apstākļiem pēc savas nozīmes jābūt svarīgiem, t.i., tādiem, kuri, iztiesājot lietu no jauna, var iespaidot nolēmumu pēc būtības, un

tiem jāattiecas uz prasības priekšmetu un pamatu (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015.gada 27.februāra lēmums lietā Nr.SJC-

1/2015).

[8.2] Prasītāja norādījusi, ka tās rīcībā 2016.gada 3.februārī nonākuši jauni, būtiski fakti, kuri pastāvēja lietas izspriešanas laikā, bet nebija un

nevarēja būt zināmi prasītājam.

Tas ir apstāklis, ka sabiedrība “/Nosaukums B/”, kura šajā lietā ir trešā persona, kopš 2013.gada nepastāv un ir izslēgta no ASV Arkanzasas štata

reģistra. Zinot šo apstākli, tiesa būtu nonākusi pie citāda nolēmuma.

[8.3] Tiesas spriedums, ar kuru noraidīta prasība, balstās uz trijiem motīviem:

1) dubultās prasības nepieļaujamība (prasība par vienas un tās pašas naudas summas piedziņu vērsta pret diviem dažādiem atbildētājiem uz

dažādiem pamatiem);

2) grūtības panākt piedziņu no parādnieces nav pamats Civillikuma 2391.panta piemērošanai un parādnieces un /pers. A/ savstarpējo darījumu

apšaubīšanai;

3) prasībā nav atklāts prasības pamats tādējādi, lai tiesa varētu pārbaudīt iedzīvošanās faktu.

[7.4] Pieteicējas norādītais apstāklis, kuru tā uzskata par jaunatklātu Civilprocesa likuma 479.panta izpratnē varētu būt attiecināms tikai uz prasības

noraidīšanas pirmo pamatu – dubultās prasības nepieļaujamību, bet ne uz pārējiem diviem.

Līdz ar to, pat ja pieteikumā minētā apstākļa dēļ atkristu prasības noraidīšanas pirmais pamats, atlikušie divi pamati paliktu, un tādēļ lietas iznākums

nemainītos. Civillietu departaments tiesiskās noteiktības un procesuālās ekonomijas interesēs uzskata par nepieļaujamu dot prasītājai vēl vienu iespēju

atspēkot pārējos divus prasības noraidīšanas pamatus, uz kuriem neattiecas tā norādītais jaunatklātais apstāklis, jo tai bija visas iespējas šos pamatus

atspēkot divās tiesu instancēs, skatot lietu pēc būtības. Jaunatklātu apstākļu institūta būtība ir sniegt pusei papildus aizsardzību gadījumā, kad tā lietas

izskatīšanas laikā nav zinājusi un nevarēja zināt būtiskus lietas apstākļus, nevis sniegt pusei vēl vienu iespēju izmantot tos procesuālos līdzekļus, kurus tā

nav izmantojusi zemākās instancēs, izskatot lietu pēc būtības, lai gan šie līdzekļi bijuši pieejami (sk. līdzīgi SKC-89/2015, SKC-182/2015, SKC-

98/2016).

Tādēļ, Civillietu departamenta ieskatā, gadījumā, kad prasība noraidīta uz vairākiem patstāvīgiem pamatiem, spriedums sakarā ar jaunatklātiem

apstākļiem nav atceļams, ja pieteikumā norādītie apstākļi nav būtiski attiecībā pret katru no spriedumā norādītajiem prasības noraidīšanas pamatiem.

[9] Līdz ar to Civillietu departaments secina, ka pieteikums neatbilst Civilprocesa likuma 479.panta 1.punktam, proti, pieteikumā norādītais

apstāklis nav būtisks minētās tiesību normas izpratnē. Līdz ar to Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 29.maija sprieduma atcelšanai sakarā

ar jaunatklātiem apstākļiem nav pamata, tāpēc pieteikums noraidāms.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 482.panta trešo daļu, Augstākās tiesas Civillietu

departaments

n o l ē m a

Noraidīt zvērināta advokāta Sergeja Rudāna lūgumu par sabiedrības “/Nosaukums A/” pieteikuma izskatīšanas atlikšanu.

Noraidīt sabiedrības “/Nosaukums A/” pieteikumu par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 29.maija sprieduma atcelšanu sakarā ar

jaunatklātiem apstākļiem.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis (paraksts) A.Strupišs

Tiesnese (paraksts) A.Briede

Tiesnesis (paraksts) A.Keišs

NORAKSTS PAREIZS

Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu departamenta tiesnesis A.Strupišs

Rīgā 2016.gada 27.jūlijā