Supreme Court allows cassation appeal against lower court's dismissal of property rights restoration claim due to procedural error.

ECLI:LV:AT:2018:1026.C02055513.1.S

Lieta Nr. C02055513

SKC-328/2018

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

SPRIEDUMS

Rīgā 2018.gada 26.oktobrī

Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Ināra Garda,

tiesnese Ļubova Kušnire,

tiesnesis Normunds Salenieks

izskatīja rakstveida procesā civillietu sakarā ar atbildētājas SIA „Eurobalt Junipro” kasācijas sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2017.gada 31.janvāra spriedumu AS „SEB banka” prasībā pret /pers. B/ un SIA „Eurobalt Junipro” par SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma

tiesību koroborācijas fakta atzīšanu par spēkā neesošu, ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā un īpašuma tiesību atjaunošanu /pers. B/.

Aprakstošā daļa

[1] Nekustamais īpašums /adrese/ (pirms administratīvi teritoriālās reformas – /pilsētas nosaukums/ rajons), kadastra numurs /numurs/, kas sastāv

no zemes gabala ar kopējo platību 3,3 ha, 2005.gada 9.septembrī ierakstīts /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. /numurs/un īpašuma tiesības līdz 2005.gada 11.oktobrim bija nostiprinātas kopīpašniekiem: /pers. C/ un /pers. D/, katram uz ½ domājamo daļu.

[1.1] Pamatojoties uz /datums/ un /datums/ noslēgtajiem pirkuma līgumiem, 2005.gada 12.oktobrī īpašuma tiesības uz minēto īpašumu nostiprinātas

kopīpašniekiem: /pers. B/ un /pers. E/, katram uz ½ domājamo daļu.

[1.2] Pamatojoties uz /datums/noslēgto pirkuma līgumu, 2007.gada 19.februārī īpašuma tiesības uz visu nekustamo īpašumu nostiprinātas /pers. B/.

[1.3] Pamatojoties uz Jelgavas tiesas 2012.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr. C15219011 un 2012.gada 26.jūnijā noslēgto izlīgumu, 2012.gada

20.jūlijā īpašuma tiesības nostiprinātas kopīpašniekiem: /pers. B/ un SIA „Eurobalt Junipro”, katram uz ½ domājamo daļu (lietas 37.–38.lp.).

[2] AS „SEB banka” (iepriekšējais nosaukums – „SEB Latvijas Unibanka”) kā aizdevēja un /pers. B/ kā aizņēmējs 2005.gada 11.oktobrī

noslēdza kredīta līgumu Nr. /numurs/, ar kuru aizdevēja apņēmās izsniegt aizņēmējam aizdevumu kopā 64 300 EUR nekustamā īpašuma /adrese/,

½ domājamās daļas iegādei. Savukārt aizņēmējs apņēmās aizdevumu atmaksāt pa daļām līdz 2008.gada 13.oktobrim, veicot attiecīgu aizdevuma

pamatsummas daļas samaksu un procentu maksājumus par aizdevuma lietošanu, kā arī saistību izpildes nokavējuma gadījumā maksāt līguma 6.2.punktā

noteikto līgumsodu (lietas 14.–21.lp.).

[2.1] Līdzēji 2007.gada 11.janvārī noslēdza vienošanos par grozījumiem minētajā kredīta līgumā, ar kuriem: 1) palielināja aizdevuma pamatsummu

līdz 134 885 EUR; 2) precizēja aizdevuma izmantošanas mērķi – nekustamā īpašuma /adrese/, iegādei; 3) noteica jaunu aizdevuma atmaksāšanas beigu

termiņu – 2015.gada 11.oktobris; 4) precizēja saistību izpildes nodrošinājumu, izsakot līguma 7.1.punktu jaunā redakcijā (lietas 22.–23.lp.).

[2.2] Līdzēji 2008.gada 31.jūlijā noslēdza vienošanos par grozījumiem kredīta līgumā, ar kuriem mainīja aizdevuma pamatsummas atmaksāšanas

kārtību (lietas 24.lp.).

[2.3] Kredīta līguma izpildes nodrošināšanai starp AS „SEB banka” kā ķīlas ņēmēju un /pers. B/ kā ķīlas devēju 2005.gada 11.oktobrī noslēgts

ķīlas līgums Nr. /numurs/, ar kuru /pers. B/ par labu bankai ieķīlāja viņam piederošo nekustamā īpašuma /adrese/, ½ domājamo daļu (lietas 28.–31.lp.).

Pamatojoties uz 2005.gada 28.septembrī noslēgto kredīta līgumu Nr. /numurs/ un 2005.gada 28.septembrī noslēgto ķīlas līgumu Nr. /numurs/ (tādi

līgumu noslēgšanas datumi norādīti zemesgrāmatas nodalījuma IV daļas 1., 2.iedaļas ierakstā Nr. 1.1.) , 2005.gada 12.oktobrī nostiprināta

hipotēka /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs//pers. B/ piederošajai nekustamā īpašuma ½ domājamai daļai,

nosakot nodrošinātā prasījuma summu 45 190,30 LVL. Minētā zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2.iedaļas ierakstā Nr. 1.1. papildus ietverta atzīme –

aizliegums bez AS „SEB banka” rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām /pers. B/ piederošo nekustamā īpašuma

½ domājamo daļu (lietas 37.–38.lp.).

[2.4] Līdzēji 2007.gada 11.janvārī noslēdza vienošanos par grozījumiem minētajā ķīlas līgumā, ar kuriem par labu bankai ieķīlāts viss nekustamais

īpašums, kā arī palielināta nodrošinātā prasījuma summa (lietas 32.lp.).

Pamatojoties uz minēto un šā sprieduma 2.1.punktā norādīto vienošanos, 2007.gada 19.februārī grozīts ieraksts /apdzīvotas vietas nosaukums/

pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/vienīgi attiecībā uz nodrošinātā prasījuma summas palielināšanu līdz 94,797,72 LVL (lietas 37.–38.lp.).

[3] Ar likumīgā spēkā stājušos Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 6.marta spriedumu lietā Nr. C31367811 apmierināta

AS „SEB banka” prasība pret /pers. B/: no /pers. B/ par labu AS „SEB banka” piedzīts parāds 117 921,80 LVL, kas sastāv no aizdevuma

pamatsummas 74 414,51 LVL, procentiem 1875,72 LVL un līgumsoda 41 631,57 LVL, kā arī tiesas izdevumiem 1347,07 LVL (lietas 33.–36.lp.).

[4] AS „SEB banka” 2013.gada 27.septembrī cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ un SIA „Eurobalt Junipro”, kurā lūgusi: 1) atzīt par spēkā neesošu

SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesību koroborācijas faktu (tā norādīts prasības pieteikumā) uz nekustamā īpašuma /adrese/, ½ domājamo daļu;

2) dzēst /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/II daļas 1.iedaļas ierakstus Nr. 5.1., 5.2. un 5.3., IV daļas 1.,

2.iedaļas ierakstu Nr. 3.1., IV daļas 3.iedaļas ierakstus Nr. 2.1. un 3.1.; 3) atjaunot /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, pilnā

apjomā; 4) piedzīt solidāri no /pers. B/ un SIA „Eurobalt Junipro” tiesas izdevumus.

Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi un pamatojums.

[4.1] Izpildot likumīgā spēkā stājušos Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 6.marta spriedumu lietā Nr. C31367811, prasītāja

vērsusi piedziņu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu. Izpildu lietas ietvaros noskaidrojās, ka ķīlas devējs /pers. B/ kopš 2012.gada 20.jūlija vairs nav strīdus

nekustamā īpašuma vienīgais īpašnieks. Proti, /pers. B/, pamatojoties uz Jelgavas tiesas 2012.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr. C15219011 un

/datums/noslēgto izlīgumu, nodevis īpašumā atbildētājai SIA „Eurobalt Junipro” strīdus īpašuma ½ domājamo daļu un tās īpašuma tiesības nostiprinātas

zemesgrāmatā. Šāda situācija ir absurda un nedrīkst radīt prasītājai kā ķīlas ņēmējai nelabvēlīgas sekas, jo atbildētāji, noslēgdami izlīgumu, rīkojušies

pretēji likumiem un labiem tikumiem, nolūkā panākt strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamās daļas atbrīvošanu no piedziņas par labu prasītājai.

Pirmkārt, Civillikuma 1297.pantā ietverts ķīlas atbildības nedalāmības princips. Konkrētajā gadījumā tas nozīmē, ka brīdī, kad ķīlas devējs /pers.

B/ kļuva par visa nekustamā īpašuma īpašnieku, zemesgrāmatā agrāk nostiprinātā hipotēka uz viņam piederošo nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu

automātiski ir attiecināma uz visu nekustamo īpašumu. Šo par labu prasītājai nostiprināto hipotēku nedrīkstēja apiet.

Otrkārt, atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” zināja par zemesgrāmatas nodalījumā ietverto aizlieguma atzīmi, proti, ka ķīlas devējam /pers. B/ nav

tiesību bez prasītājas piekrišanas noslēgt darījumus, kas vērsti uz nekustamā īpašuma atsavināšanu, tostarp attiecīga satura izlīgumu. Tas izriet no

Zemesgrāmatu likuma 1.pantā nostiprinātā zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības principa. Konkrētajā gadījumā prasītāja tādu piekrišanu nav

devusi.

Treškārt, prasītāja netika pieaicināta piedalīties lietā Nr. C15219011 (SIA „Eurobalt Junipro” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu) trešās

personas statusā un vispār netika informēta par šo tiesvedību.

Ceturtkārt, atbildētāju rīcības rezultātā ir būtiski samazinājusies gan nekustamā īpašuma pārdošanas vērtība, gan potenciālo pircēju interese par šo

īpašumu.

Tādējādi atbilstoši Civillikuma 1415.pantam atbildētāju starpā 2012.gada 26.jūnijā noslēgtais izlīgums uzskatāms par spēkā neesošu. Tā kā

atbildētāju prettiesiskās rīcības dēļ piedziņas vēršana uz visu nekustamo īpašumu vairs nav iespējama, nepieciešams atjaunot agrāko (pēdējo tiesisku)

stāvokli, dzēšot zemesgrāmatas nodalījumā visus ierakstus un atzīmes, kas attiecas uz atbildētāju SIA „Eurobalt Junipro”, un atjaunojot īpašuma tiesības

atbildētājam /pers. B/.

[4.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1297.pantu.

[5] Ar Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2014.gada 10.janvāra spriedumu prasība noraidīta.

[6] Izskatījusi lietu sakarā ar prasītājas apelācijas sūdzību, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017.gada 31.janvāra spriedumu

prasību apmierinājusi:

1) atzinusi par spēkā neesošu SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesību koroborācijas faktu (tā norādīts sprieduma rezolutīvajā daļā) uz

nekustamā īpašuma /adrese/, ½ domājamo daļu;

2) dzēsusi /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/II daļas 1.iedaļas ierakstus Nr. 5.1., 5.2. un 5.3.,

IV daļas 2.iedaļas ierakstu Nr. 3.1., IV daļas 3.iedaļas ierakstus Nr. 2.1. un 3.1.;

3) atjaunojusi /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, pilnā apjomā;

4) piedzinusi solidāri no atbildētājiem par labu prasītājai tiesas izdevumus 390,42 EUR, bet par labu valstij – ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,29 EUR no katra.

Spriedums pamatots ar šādiem argumentiem.

[6.1] Nav strīda, ka atbilstoši 2011.gada 10.janvārī noslēgtajam cesijas līgumam SIA „Eurobalt Junipro” ieguva prasījuma tiesības pret atbildētāju

/pers. B/, kas izriet no 2008.gada 22.janvāra aizdevuma līguma, t.sk. tiesības piedzīt no parādnieka aizdevuma pamatsummu 35 000 LVL jeb

49 800,51 EUR, procentus, līgumsodu un ar parāda piedziņu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz šo cesijas līgumu, SIA „Eurobalt Junipro” cēla tiesā

prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu (lieta Nr. C15219011). Ar Jelgavas tiesas tiesneša 2011.gada 15.aprīļa lēmumu minētā prasība tika

nodrošināta – ierakstīta ķīlas tiesības atzīme uz /pers. B/ piederošā strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu. Ar likumīgā spēkā stājušos Jelgavas

tiesas 2012.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr. C15219011 no /pers. B/ par labu SIA „Eurobalt Junipro” piedzīti kopā 59 883,74 LVL jeb

85 206,89 EUR. Savukārt minētā sprieduma izpildes procesā parādnieks /pers. B/ un piedzinēja SIA „Eurobalt Junipro” 2012.gada 26.jūnijā noslēdza

izlīgumu, ar kuru minētā parāda segšanai parādnieks nodeva piedzinējas īpašumā viņam piederošā nekustamā īpašuma /adrese/, ½ domājamo daļu.

Rezultātā SIA „Eurobalt Junipro” nostiprināja zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz minētā īpašuma domājamo pusi. AS „SEB banka” nebija lietas

Nr. C15219011 dalībniece un nepiedalījās izlīguma noslēgšanā.

Starp AS „SEB banka” un atbildētāju /pers. B/ 2005.gada 11.oktobrī noslēgtā ķīlas līguma Nr. /numurs/ 5.1.punkts uzlika atbildētājam par

pienākumu reģistrēt zemesgrāmatā hipotēku par labu bankai. Izpildot šo pienākumu, /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta zemesgrāmatas nodalījuma

Nr. /numurs/IV daļas 1., 2.iedaļā 2005.gada 12.oktobrī nostiprināta hipotēka uz /pers. B/ piederošo strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, bet

II daļas 2.iedaļā ierakstīta attiecīga atzīme – aizliegums bez AS „SEB banka” rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu

tiesībām /pers. B/ piederošo nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu. Ņemot vērā arī 2007.gada 11.janvārī noslēgto vienošanos par grozījumiem minētajā

ķīlas līgumā, ar kuriem par labu bankai ieķīlāts viss nekustamais īpašums, kā arī palielināta nodrošinātā prasījuma summa, ķīlas devējam bija pienākums

reģistrēt zemesgrāmatā hipotēku par labu bankai uz visu viņam piederošu nekustamo īpašumu. Tomēr no /apdzīvotas vietas nosaukums/ pagasta

zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/IV daļas 3.iedaļas ieraksta Nr. 1.1. redzams, ka tika palielināta vienīgi nodrošinātā prasījuma summa, savukārt

II daļas 2.iedaļā ierakstītā atzīme vispār nav grozīta. No Civillikuma 1368.panta neizriet, ka hipotēka vai aizlieguma atzīme automātiski būtu attiecināma

uz visu nekustamo īpašumu. Līdz ar to secināms, ka atbildētājs /pers. B/ savu līgumisko pienākumu neizpildīja.

[6.2] No Civillikuma 994.panta un Zemesgrāmatu likuma 1.panta izriet zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības princips, kas ir vērsts uz trešo

personu tiesību aizsardzību. Likums pieļauj svešas lietas pāreju citas personas īpašumā bez tās īpašnieka piekrišanas tikai tajā gadījumā, ja lietas ieguvējs

ir bijis labticīgs.

Iztulkojot Civillikuma 1415.pantu kopsakarā ar minētā likuma 1592.pantu, secināms, ka labu tikumu pārkāpums var pastāvēt ne tikai kā labiem

tikumiem pretējs darījuma priekšmets. Apsverot minēto tiesību normu piemērošanu, jāņem vērā visi lietas faktiskie apstākļi.

Konkrētajā gadījumā būtiskākie ir starp prasītāju un atbildētāju /pers. B/ noslēgtie līgumi (aizdevuma un hipotēkas līgumi) un apstāklis, ka /pers. B/,

apzinoties, ka zemesgrāmatā pretēji viņa līgumiskajam pienākumam nav reģistrēta attiecīga hipotēka un nav ierakstīta attiecīga aizlieguma atzīme, vienojās

ar atbildētāju SIA „Eurobalt Junipro” par izlīguma noslēgšanu, ar kuru atsavināja pēdējai par labu bankai neapgrūtināto nekustamā īpašuma ½ domājamo

daļu. Tā kā prasītāja nav devusi atļauju darījumiem ar nekustamo īpašumu, atbildētājam /pers. B/ nebija tiesiska pamata atsavināt pusi no viņam

piederošā strīdus nekustamā īpašuma, tādējādi viņš ir rīkojies pretēji labiem tikumiem.

Tāpat nevar piekrist atbildētājas SIA „Eurobalt Junipro” norādītajam, ka strīdus nekustamā īpašuma vērtība ir 10 000 LVL jeb 14 228,72 EUR.

No lietas materiālos esošās Valsts zemes dienesta sagatavotās kadastra informācijas par strīdus nekustamā īpašuma vērtību redzams, ka tā vērtība

prasības celšanas brīdī bija 347 LVL jeb 493,74 EUR. Savukārt no Tiesu informācijas sistēmā pieejamajiem datiem redzams, ka lietas izskatīšanas brīdī

strīdus nekustamā īpašuma vērtība ir 871 EUR. Nekādi citi pierādījumi par strīdus nekustamā īpašuma vērtību nav iesniegti. Tas nozīmē, ka atbildētāji

nav noslēguši savstarpēji izdevīgu darījumu, bet ir rīkojušies ļaunticīgi. Līdz ar to atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” nevar būt aizsargājama kā labticīga

ieguvēja, tādēļ prasība ir apmierināma pilnībā.

[7] Par minēto spriedumu atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” iesniegusi kasācijas sūdzību, kurā lūgusi spriedumu atcelt un nodot lietu jaunai

izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem.

[7.1] Apelācijas instances tiesa nepareizi piemērojusi Civillikuma 994.pantu un Zemesgrāmatu likuma 1.pantu.

Zemesgrāmatas nodalījumā bija un joprojām ir ierakstīts atsavināšanas aizliegums tikai uz atbildētājam /pers. B/ piederošo strīdus nekustamā

īpašuma ½ domājamo daļu. Tas nozīmē, ka atbilstoši zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības principam atbildētājai SIA „Eurobalt Junipro” bija

tiesības paļauties, ka zemesgrāmatas nodalījumā ierakstītais aizliegums attiecas tikai uz īpašuma domājamo pusi, proti, otra īpašuma domājamā puse nav

apgrūtināta. Līdz ar to atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” ir atzīstama par labticīgu ieguvēju un attiecībā uz to ir piemērojams labticīga ieguvēja

aizsardzības princips.

[7.2] Civillietu tiesas kolēģija nepareizi uz tiesas konstatētajiem apstākļiem attiecinājusi Civillikuma 1415. un 1592.pantu un nav piemērojusi

Civillikuma 1080. un 1081.pantu.

Sprieduma motīvu daļā kā labu tikumu pārkāpums ir norādīts fakts, ka atbildētājs /pers. B/ atsavināja viņam piederošo nekustamā īpašuma

½ domājamo daļu pretēji ķīlas līgumā noteiktajam, bet zemesgrāmatā neierakstītajam atsavināšanas aizliegumam. Tomēr šāda darbība kvalificējama nevis

kā labu tikumu, bet gan kā likumā paredzētais līguma pārkāpums no atbildētāja /pers. B/ puses. Proti, gadījumu, kad tiek pārkāpts līgumā noteiktais, bet

zemesgrāmatā neierakstītais atsavināšanas aizliegums, regulē Civillikuma 1080. un 1081.pants, t.i., speciālās tiesību normas, bet nevis tiesas piemērotās –

Civillikuma 1415. un 1592.pants. Nepiemērodama minētās speciālās tiesību normas, apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka: 1) konkrētajā

gadījumā bankai ir tiesības vienīgi prasīt zaudējumu atlīdzību no ķīlas devēja, bet pats atsavinājums paliek spēkā; 2) atsavināšanas aizliegums ir spēkā pret

trešajām personām tikai tad, kad tas ierakstīts zemesgrāmatā.

[7.3] Tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 97.panta trešo daļu, 104.panta pirmo daļu un 193.panta piekto daļu.

Apelācijas instances tiesas secinājumi par strīdus nekustamā īpašuma niecīgu vērtību, kas, tiesas ieskatā, norāda uz atbildētāju ļaunticību, slēdzot

izlīgumu, nav pienācīgi motivēti. Civillietu tiesas kolēģija nav ņēmusi vērā, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība precīzi neatspoguļo tā tirgus vērtību.

Nav saprotams, kādēļ tiesa devusi priekšroku Valsts zemes dienesta izziņai par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību, bet ignorējusi citus rakstveida

pierādījumus, piemēram: 1) zemesgrāmatas nodalījumā ietverto informāciju par ievērojami lielāku pirkuma maksu, ko atbildētājs /pers. B/ samaksāja

atbilstoši /datums/un /datums/noslēgtajiem pirkuma līgumiem; 2) 2007.gada 11.janvārī noslēgto vienošanos par grozījumiem ķīlas līgumā, no kuras izriet,

ka nekustamais īpašums kalpojis kā nodrošinājums aizdevuma 94 797,72 LVL atmaksai.

[8] Paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību lietas dalībnieki nav iesnieguši.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi sprieduma likumību attiecībā uz personu, kas to pārsūdzējusi, un argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībā, kā to nosaka

Civilprocesa likuma 473.panta pirmā daļa, Augstākā tiesa atzīst, ka pārsūdzētais spriedums atceļams.

[10] Pēc vispārēja noteikuma civilprocesā strīds vienmēr saistās ar noteiktām civiltiesiskām interesēm, kuru dēļ puse vai lietas dalībnieks ir

ieinteresēts tiesai pierādīt tos faktiskos apstākļus, uz kuriem tiek pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi (sk. sal. Civilprocesa likuma 93.panta pirmo

daļu). Prasītājs cenšas panākt tā tiesiskā stāvokļa, kāds pastāvēja prasības celšanas laikā, grozīšanu, turpretim atbildētājs to nevēlas, jo viņam prasības

iesniegšanas brīdī pastāvošie faktiskie apstākļi ir labvēlīgi. Ja prasītājs, ceļot prasību, cenšas atjaunot savas tiesības, kuras atbildētājs ir aizskāris, vai

panākt apstrīdēto tiesību atzīšanu, tad prasītājam jāpierāda, ka:

1) viņam piemīt šādas tiesības (prasības aktīvais pamats);

2) atbildētājs šīs tiesības aizskāris vai apstrīd (prasības pasīvais pamats).

Savukārt tiesai, taisot spriedumu, ir saistošs prasītāja materiāltiesiskais prasījums, kura pamatotību tai jāpārbauda, kā arī pamats – apstākļi

(juridiskie fakti), uz kuriem prasītājs balsta prasījumu (sk. Civilprocesa likuma 192.pantu, sal. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 23.maija

sprieduma lietā Nr. SKC-248/2012 (C07090808) 8.1.punktu, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 22.novembra sprieduma

lietā Nr. 397/2016 (C04225411) 7.punktu).

Turklāt, tā kā puses īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (sk. Civilprocesa likuma 10.pantu), tad „[..] pušu strīdīgās attiecības tiesai

jāizvērtē pēc tiem datiem, kurus puses iesniegušas, un vienīgi šie dati ir nepieciešamais procesuālais pierādījumu materiāls, kuru tā pārbauda un novērtē.”

(sk. V.Bukovskis. Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 235.lpp.).

Tātad tiesas uzdevums, izšķirot ikvienu strīdu, ir detalizēti izvērtēt, vai prasītāja norādītie apstākļi, kas ietilpst pierādīšanas priekšmetā, guvuši

apstiprinājumu, un kādas juridiskās sekas piemērojamās materiālo tiesību normas sastāvs saista ar lietas iztiesāšanas gaitā noskaidrotiem faktiem.

[10.1] Augstākā tiesa atzīst, ka apelācijas instances tiesa šo uzdevumu nav izpildījusi un piekrīt kasācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem, kuros

apstrīdēta lietā nodibināto apstākļu novērtējuma jeb juridiskās kvalifikācijas pareizība, kā arī norādīts uz Civilprocesa likuma 8. un 97.panta, 193.panta

piektās daļas pārkāpumu.

Apelācijas instances tiesa konstatējusi un par to nav strīda, ka /pers. B/ nav izpildījis saistības un atmaksājis prasītājai saņemto aizdevumu un ar to

saistītos procentu un citus maksājumus (sk. šā sprieduma 3.punktu).

No prasības pieteikumā iekļautā faktu izklāsta, kas atspoguļots arī sprieduma aprakstošajā daļā (sk. šā sprieduma 4. un 6.1.punktu),

nepārprotami izriet, ka prasītājas prasījums vērsts uz /pers. B/ piederošā ieķīlātā nekustamā īpašuma /adrese/, pārdošanu ar mērķi gūt apmierinājumu. Tā

kā atbildētājs /pers. B/ ieķīlātā nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, pretēji ķīlas nedalāmības principam, nodevis īpašumā atbildētājai SIA „Eurobalt

Junipro”, pamatojoties uz sprieduma izpildes procesā noslēgto izlīgumu, prasītāja cēlusi prasību par SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesību

koroborācijas fakta (tā norādīts prasības pieteikumā un arī apstrīdētā sprieduma rezolutīvajā daļā) atzīšanu par spēkā neesošu un ar to saistīto

ierakstu, proti: 1) II daļas 1.iedaļas ierakstu Nr. 5.1., 5.2. un 5.3., kas attiecas uz īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atbildētājas SIA „Eurobalt Junipro”

vārda; 2) IV daļas 1., 2.iedaļas ieraksta Nr. 3.1. par ķīlas tiesības atzīmi SIA „Eurobalt Junipro” labā; 3) IV daļas 3.iedaļas ierakstu Nr. 2.1. un 3.1. par

ķīlas tiesības atzīmes aizstāšanu ar hipotēku SIA „Eurobalt Junipro” labā, dzēšanu zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs/, un sekojoši īpašuma tiesību

atjaunošanu atbildētājam /pers. B/ uz šo atsavināto īpašuma ½ domājamo daļu. Minētās prasības pamats saistīts ar Civillikuma 1297.panta, kas regulē

ķīlas tiesības nedalāmības principu, piemērošanu, balstoties uz šādiem apstākļiem: 1) 2007.gada 19.februārī, kad atbildētājs /pers. B/ kļuva par visa

strīdus nekustamā īpašuma īpašnieku, zemesgrāmatā agrāk par labu prasītājai nostiprinātā hipotēka uz atbildētājam sākotnēji piederošo šī īpašuma

½ domājamo daļu automātiski ir attiecināma uz visu nekustamo īpašumu; 2) atbilstoši zemesgrāmatu publiskās ticamības principam atbildētāja

SIA „Eurobalt Junipro” zināja par zemesgrāmatā ierakstīto aizlieguma atzīmi, proti, ka atbildētājam /pers. B/ nav tiesību bez prasītājas piekrišanas noslēgt

darījumus, kas vērsti uz nekustamā īpašuma atsavināšanu; 3) prasītāja netika pieaicināta piedalīties lietā Nr. C15219011 (SIA „Eurobalt Junipro” prasībā

pret /pers. B/ par parāda piedziņu) trešās personas statusā un vispār netika informēta par šo tiesvedību un sprieduma izpildes procesā 2012.gada

26.jūnijā noslēgto izlīgumu; 4) atbildētāju nelikumīgas rīcības rezultātā nav iespējama piedziņas vēršana uz visu nekustamo īpašumu, tādēļ atjaunojams

iepriekšējais stāvoklis, lai novērstu prasītājas likumisko interešu aizskārumu.

Iebildumus pret prasību atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” saistījusi ar apstākli, ka tā ir strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamās daļas labticīga

ieguvēja, jo: 1) tā cēlusi tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda, kas izriet no 2008.gada 22.janvāra aizdevuma līguma, piedziņu, turklāt lūgusi nodrošināt

prasību. Ar Jelgavas tiesas tiesneša 2011.gada 15.aprīļa lēmumu lietā Nr. C15219011 tika nodrošināta prasība un zemesgrāmatā 2011.gada 20.aprīlī

ierakstīta ķīlas tiesības atzīme uz /pers. B/ piederošā strīdus īpašuma ½ domājamo daļu, kas nebija apgrūtināta, proti, uz to nebija nostiprināta nedz

hipotēka, nedz ķīlas tiesības vai aizlieguma atzīme. Jelgavas tiesa ar 2012.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr. C15219011 apmierināja prasību un

piedzina no /pers. B/ par labu SIA „Eurobalt Junipro” kopā 59 883,74 LVL jeb 85 206,89 EUR. Minētais spriedums apelācijas kārtībā netika

pārsūdzēts un stājās likumīgā spēkā, kas 2012.gada 1.martā bija pamats zemesgrāmtā ierakstītās ķīlas tiesības atzīmes aizstāšanai ar hipotēku; 2)

sprieduma izpildes procesā nolūkā novērst papildu izdevumu rašanos SIA „Eurobalt Junipro” un /pers. B/ 2012.gada 26.jūnijā noslēdza izlīgumu, ar kuru

vienojās, ka /pers. B/ nodod SIA „Eurobalt Junipro” īpašumā strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu, bet SIA „Eurobalt Junipro” pēc īpašuma

tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā atzīst par dzēstu visu /pers. B/ parādu 59 883,74 LVL apmērā. Atbildētājam/pers. B/ tobrīd nebija brīvu naudas

līdzekļu vai kādas citas mantas, uz ko varētu vērst piedziņu, tādēļ šāds darījums bija abpusēji izdevīgs. Rezultātā minētais tiesas spriedums un tā izpildes

procesā noslēgtais izlīgums bija tiesisks pamats SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Apelācijas instances tiesa, kā liecina sprieduma motīvi, prasību apmierinājusi uz tā pamata, ka: 1) atbildētājs /pers. B/, iegūstot no kopīpašnieces

īpašumā strīdus īpašuma otru domājamo pusi un 2007.gada 19.februārī kļūstot par tā vienīgo īpašnieku, neizpildīja savu līgumisko pienākumu (aizdevuma

un hipotēkas līguma grozījumos noteikto) nostiprināt zemesgrāmatā hipotēku uz visu nekustamo īpašumu par labu prasītājai un attiecīgi grozīt aizlieguma

atzīmi, t.i., rīkojās ļaunticīgi; 2) atbilstoši Civillikuma 994.pantam un Zemesgrāmatu likuma 1.pantam svarīgi ir konstatēt, vai tieši atbildētāja

SIA „Eurobalt Junipro” kā trešā persona – strīdus īpašuma ½ domājamās daļas ieguvēja – bija labticīga. Ņemot vērā visus lietas faktiskos apstākļus,

tostarp /pers. B/ darbības un strīdus īpašuma zemo kadastrālo vērtību (prasības celšanas brīdī tā bija 347 LVL jeb 493,74 EUR, bet lietas izskatīšanas

brīdī - 871 EUR), saskaņā ar Civillikuma 1415. un 1592.pantu atbildētāju rīcība uzskatāma par pretēju labiem tikumiem, jo viņi noslēguši savstarpēji

neizdevīgu darījumu, proti, abi rīkojušies ļaunticīgi. Līdz ar to atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” nevar būt aizsargājama kā par labu bankai

neapgrūtinātās strīdus nekustamā īpašuma ½ domājamās daļas labticīga ieguvēja. Vienlaikus Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka Civillikuma 1368.pants

neparedz hipotēkas vai aizlieguma atzīmes automātisku attiecināšanu uz visu nekustamo īpašumu gadījumā, kad sākotnēji personai kā kopīpašniekam

pieder tikai īpašuma ½ domājamā daļa, uz kuru nostiprināta hipotēka un ierakstīta aizlieguma atzīme, bet vēlāk tā iegūst īpašumā otru īpašuma pusi.

Šādus secinājumus, turklāt savstarpēji pretrunīgus, nevar atzīt par pareiziem vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, nav saprotams, kādā veidā koroborācijas fakts pats par sevi, neapstrīdot darījumu – sprieduma izpildes procesā 2012.gada 26.jūnijā

noslēgto izlīgumu uz likumā noteiktiem pamatiem, var radīt īpašuma tiesību nostiprinājuma zemesgrāmatā dzēšanu. Konkrētajā gadījumā strīds par

īpašuma atsavināšanas darījuma (izlīguma) noslēgšanas tiesīgumu, kas ir zemesgrāmatas ieraksta izdarīšanas pamatojums SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma

tiesību nostiprināšanai, nav ierosināts. Kā redzams no prasības pieteikuma satura, prasītāja vienīgi deklaratīvā veidā norādījusi uz minētā izlīguma spēkā

neesamību, neizvirzot prasījumu par tā apstrīdēšanu, proti, īpašuma tiesības radošais darījums nav apstrīdēts.

Otrkārt, apelācijas instances tiesas pieņēmums, ka aizdevuma un hipotēkas līgumā aizņēmējam un vienlaikus ķīlas devējam noteiktā pienākuma –

nostiprināt hipotēku un ierakstīt aizlieguma atzīmi, neizpildīšana dod pamatu dzēst zemesgrāmatā nostiprinātās SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesības,

nebalstās uz likumu.

Treškārt, tiesa nav norādījusi argumentus, ar kuriem noraidīti SIA „Eurobalt Junipro” šajā sakarā izvirzītie iebildumi.

[10.2] Atbilstoši Civillikuma 1081.pantam, ja īpašnieka rīcība ar nekustamu īpašumu aprobežota ar tiesas lēmumu vai ar līguma vai testamenta

noteikumu, tad šis aizliegums ir spēkā pret trešām personām tikai tad, kad tas ierakstīts zemesgrāmatās.

Saskaņā ar Civillikuma 1367.pantu hipotēka dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu tikai pēc ierakstīšanas zemesgrāmatās. Šīs

tiesību normas izpratnē viens no hipotekārās koroborācijas pamatprincipiem ir publiskuma princips, t.i., jebkurai ieinteresētajai personai ir garantēta

iespēja iegūt informāciju par nekustamo īpašumu, iespējamiem tā apgrūtinājumiem u.tml. Nekoroborējot ķīlu uz nekustamo īpašumu, kreditors neiegūst uz

to lietu tiesību.

Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir

visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir obligāta.

No šajā tiesību normā nostiprinātā zemesgrāmatu publiskās ticamības principa, kā tas pamatoti norādīts kasācijas sūdzībā, izriet, ka katrai personai

ne tikai ir pieejama informācija par zemesgrāmatu ierakstiem, bet ir arī tiesības paļauties, ka šie ieraksti atbilst faktiskajai tiesiskajai situācijai. Lai saistību

tiesības iegūtu liettiesisku raksturu, ir nepieciešama to nostiprināšana zemesgrāmatā. Zemesgrāmatu publiskās ticamības principa galvenais uzdevums ir

aizsargāt trešo personu intereses un civiltiesiskās apgrozības stabilitāti, tādēļ līdz saistību tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā tās ir tikai personiskas

saistības, kuras nevar pāriet uz mantiniekiem vai citiem tiesību pārņēmējiem. Uz to savulaik norādījis arī profesors V.Bukovskis un citi autori, uzsverot,

ka: „Zemes grāmatu publicitāte izteicas iekš tā, ka neviens nevar aizstāvēties ar viņu satura nezināšanu. Šim principam ir ne tikai pozitīvs iespaids,

piešķirot zemes grāmatu saturam ticamības spēku, bet arī negatīvs - atņemot šais grāmatās neievēstajām tiesībām saistošu spēku pret trešām personām.

Tāpēc tiesības ierakstīšana zemes grāmatās ir ļoti svarīga. Tikai pēc tam, kad darījums ierakstīts zemes grāmatās, tas piešķir pozitīvu tiesību pret trešām

personām, kamēr pirms ierakstījuma darījums rada ne lietisku tiesību, bet tikai pamatu šīs tiesības iegūšanai.” (sk. Notariāta nolikums. Tulkojums ar

pārgrozījumiem, papildinājumiem, paskaidrojumiem un pielikumiem. Pārtulkojusi un sakopojusi cand. jur. O.Jurkovska, rediģējis prof.

Dr. jur. V.Bukovskis. Rīga: sastādītāju izdevums, 1933, 106.lpp. ). „Kas attiecas uz zemes grāmatu sistēmu, tad viņai ir pozitīvas un negatīvas

funkcijas. Pozitīvā nozīmē, ka viss, kas atzīmēts zemes grāmatās (īpašuma tiesiskais stāvoklis, zemes grāmatu saturs) ir absolūti ticams (negrozāms)

attiecībā uz trešām labticīgām personām. Viss, kas ievests zemes grāmatās, faktiski eksistē labticīgām trešām personām, kaut arī ierakstījums būtu bijis

netiesisks. Negatīva funkcija (kad nav ierakstījuma) nozīmē: viss, kas nav atzīmēts zemes grāmatās, bet kas nepieciešami jāieved, tas neeksistē lietisku

tiesību veidā.” (sk. Civīllikumi ar paskaidrojumiem. Otrā grāmata. Lietu tiesības. Sastādījuši F.Konradi un A.Valters. Rīga: Grāmatrūpnieks,

1935, 105.–106.lpp.).

Tādējādi saistība, kas nav koroborēta zemesgrāmatā ieraksta vai atzīmes veidā, rada tiesiskas sekas vienīgi darījuma dalībniekiem.

Ja līgumslēdzēji nedeklarē, ka kādas līgumā paredzētās tiesības ir nostiprināmas, tad tās zemesgrāmatā neieraksta, jo zemesgrāmatu nodaļa

nedarbojas ex officio. Zemesgrāmatu nodaļas pašas neierosina nostiprinājumu, bet darbojas tikai uz ieinteresēto personu un likumā speciāli paredzētos

gadījumos, – uz tiesu un citu valsts iestāžu lūgumu (sk. Zemesgrāmatu likums. Likuma teksts ar paskaidrojumiem. Sastādījis J.Gobziņš. Rīga: A-S.

„Zemnieka Domas”, 1938, 19., 32.lpp.).

Līdz ar to no saistību tiesību aspekta pareizs ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka atbildētājs /pers. B/ neizpildīja savu līgumisko pienākumu

vērsties zemesgrāmatā ar attiecīga satura nostiprinājuma lūgumu, lai nostiprinātu hipotēku uz visu viņam piederošo nekustamo īpašumu un grozītu

aizlieguma atzīmi, taču šim faktam nav izšķirošas nozīmes, uz ko pamatoti norādīts kasācijas sūdzībā. Pirmkārt, no spriedumā ietvertās argumentācijas

nav saprotams, kādā veidā zemesgrāmatā neievestas (nenostiprinātas) tiesības attiecināmas uz trešo personu un var būt pamats automātiskai trešās

personas iegūto īpašuma tiesību (lietu tiesības) dzēšanai, it īpaši situācijā, kad darījums nav apstrīdēts. Otrkārt, vienīgi ieraksti zemesgrāmatās attiecas uz

īpašnieka tiesībām un pienākumiem un atspoguļo materiāli tiesiskos darījumus ar viņa piedalīšanos. Civillikuma 994.pants noteic, ka par nekustamā

īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās.

[10.3] Kā redzams no sprieduma argumentācijas, apelācijas instances tiesa, no vienas puses, pareizi atzinusi, ka Civillikuma 1368.pants neparedz

hipotēkas vai aizlieguma atzīmes automātisku attiecināšanu uz visu nekustamo īpašumu gadījumā, kad sākotnēji personai kā kopīpašniekam pieder tikai

īpašuma ½ domājamā daļa, uz kuru nostiprināta hipotēka un ierakstīta aizlieguma atzīme, bet vēlāk tā iegūst īpašumā otru īpašuma pusi, savukārt, no

otras puses, atsaukdamās uz Civillikuma 1415. un 1592.pantu, secinājusi, ka atbildētāji rīkojušies ļaunticīgi, jo /pers. B/ nav izpildījis savu līgumisko

pienākumu, bet SIA „Eurobalt Junipro” noslēgusi neizdevīgu darījumu (atsavinātā īpašuma kadastrālā vērtība bija pārāk zema).

Līdz ar to ir acīmredzami, ka šādi secinājumi izslēdz viens otru, turklāt nesniedz skaidru un pārliecinošu pamatojumu tam, kāpēc sākotnēji uz

kopīpašniekam piederošo domājamo daļu nostiprinātā hipotēka attiecināma uz visu nekustamo īpašumu, ja nostiprinājumu izdarīšana zemesgrāmatās

nenotiek automātiski un ķīlas tiesībām uz nekustamo īpašumu jābūt reģistrētām zemesgrāmatā.

Neapšaubāmi būtisks ķīlas tiesības princips ir ķīlas tiesības nedalāmības princips: ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi apmierināts

kreditors, kuram tādēļ ķīla atbild. Tomēr izskatāmajā lietā tiesa nav pienācīgi iedziļinājusies pierādījumu saturā, kas rezultātā varēja radīt maldīgu

priekšstatu par izlīguma noslēgšanas apstākļiem.

Pirmkārt, lietas materiāli liecina, ka brīdī, kad /pers. B/ saņēma aizdevumu un tā nodrošināšanai ieķīlāja nekustamo īpašumu, viņam kā

kopīpašniekam piederēja vienīgi īpašuma ½ domājamā daļa, uz kuru 2005.gada 12.oktobrī nostiprināta hipotēka un ierakstīta aizlieguma atzīme par labu

prasītājai, proti, uz visu viņam piederošo domājamo daļu (patstāvīgu civilās apgrozības priekšmetu). Nav strīda, ka zemesgrāmatā nostiprinātā ķīlas

tiesība nav grozīta un neaptver visu īpašumu, lai gan /pers. B/ 2006.gada 18.oktobrī nopirka no kopīpašnieces otru īpašuma domājamo pusi un

2007.gada 19. februārī nostiprināja īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Otrkārt, atbildētāja SIA „Eurobalt Junipro” cēla tiesā prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu, kas tika nodrošināta ar Jelgavas tiesas 2011.gada

15.aprīļa lēmumu lietā Nr.C15219011, ierakstot zemesgrāmatā ķīlas tiesības atzīmi uz strīdus īpašuma ½ domājamo daļu, kas nebija apgrūtināta nedz ar

ķīlu, nedz aizlieguma atzīmi. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, 2011.gada 20.aprīlī zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme kā prasības nodrošinājums.

Tādējādi šis ieraksts bija publiski pieejams, tāpēc nav saprotami prasītājas pārmetumi par tās neiesaitīšanu šajā tiesas procesā, kā arī tās bezdarbība

ilgstošu laika posmu, t.i., no 2007.gada februāra, kad viss īpašums piederēja ķīlas devējam, līdz pat prasības celšanai tiesā – 2013.gada 27.septembrim.

Treškārt, ar Jelgavas tiesas 2012.gada 17.janvāra spriedumu lietā Nr.C15219011 prasība tika apmierināta un, spriedumam stājoties likumīgā

spēkā, 2012.gada 22.februārī izsniegts izpildu raksts. Pamatojoties uz šo spriedumu un izsniegto izpildu rakstu, zemesgrāmatā ierakstītā ķīlas tiesības

atzīme aizstāta ar ierakstu par hipotēku. Tieši sprieduma izpildes procesā atbildētāji 2012.gada 26.jūnijā noslēdza izlīgumu, kas kopā ar Jelgavas tiesas

2012.gada 17.janvāra spriedumu bija pamats SIA „Eurobalt Junipro” īpašuma tiesību nostiprināšanai (koroborācijai) zemesgrāmatā, kā arī atbildētāja

/pers. B/ parāda dzēšanai.

Apelācijas instances tiesa visus šos apstākļus, kas palīdz pilnīgāk noskaidrot pagātnes notikumu gaitu, nav pārbaudījusi un vērtējusi kopsakarā ar

pierādījumiem lietā, kā arī analizējusi izlīguma juridisko dabu un tā noslēgšanas tiesiskās sekas.

[10.4] Iepriekš izklāstīto apsvērumu kopums dod pamatu secinājumam, ka apelācijas instances tiesas spriedumu nevar atzīt par tiesisku, tāpēc

kasācijas sūdzība apmierināma, nepievēršoties citu tajā minēto argumentu analīzei.

[11] Atceļot pārsūdzēto spriedumu, atbilstoši Civilprocesa likuma 458.panta otrajai daļai atbildētājai SIA „Eurobalt Junipro” atmaksājama

iemaksātā drošības nauda 300 EUR (lietas 150.lp.).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474.panta 2.punktu, Augstākā tiesa

nosprieda:

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 31.janvāra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instances

tiesā.

Atmaksāt SIA „Eurobalt Junipro” drošības naudu 300 EUR (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesnese I.Garda

Tiesnese Ļ.Kušnire

Tiesnesis N.Salenieks