Court dismissed VAT refund claim, ruling tax authority correctly identified simulated transactions and fraud.

Lietas arhīva Nr. A42-00205-21/4

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0202.A420143320.15.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 2.februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

piedaloties pieteicējas SIA ,,RHS” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta

pārstāvei /pers. B/ un /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,RHS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada

25.novembra lēmuma Nr.30.2-22.7/5216 atcelšanu,

A p r a k s t o š ā

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – Dienests) Nodokļu kontroles pārvalde no 2018.gada 23.augusta līdz 2019.gada 28.jūnijam, neieskaitot

periodu no 2018.gada 23.augusta līdz 12.septembrim, veica SIA ,, RHS” (turpmāk – pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu

par 2018.gada janvāri – oktobri.

Dienesta Nodokļu kontroles pārvalde apstrīdēja pieteicējas 2018.gada janvārī ar SIA “Redluc”, 2018.gada jūlijā, augustā, septembrī un oktobrī ar

SIA “IL ZIEDU NAMS” un 2018.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā ar Posmax OU deklarēto darījumu (preču (ziedu) iegāde,

pakalpojumu saņemšana) faktisko esību, samazināja 2018.gada janvāra, marta – oktobra PVN deklarācijās deklarēto kopējo un ar PVN 21 procentu

likmi apliekamo darījumu vērtību par 8185,08 euro (5857,18 euro – Posmax OU, 2327,90 euro – SIA “IL ZIEDU NAMS”) un aprēķināto PVN par

1718,9 euro – noformēto preču nodošanu atpakaļ SIA “IL ZIEDU NAMS” (488,85 euro) Posmax OU (1230,05 euro). Konstatējot, ka pieteicēja no

Čehijas uzņēmuma Altimat lmpex Sp.s.r.o. 2018.gada februārī nav saņēmusi preces 25 504 euro vērtībā, samazināts 2018.gada februāra PVN

deklarācijā deklarētais priekšnodoklis un aprēķinātais PVN 5355,84 euro apmērā par noformētajām preču iegādēm no Čehijas uzņēmuma Altimal

Impex Sp.s.r.o.

Ar Dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu Otrās audita daļas vadītājas 2019.gada 28.jūnija lēmumu Nr.30.2-23.34.3/24606

(turpmāk – Sākotnējais lēmums) pieteicējai papildus aprēķināts PVN 1 262 514,69 euro, soda nauda 378 754,42 euro un nokavējuma nauda

50 107,13 euro, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 48 165,98 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 14 449,80 euro. Vienlaikus

atteikts atmaksāt 2018.gada februārī deklarēto PVN pārmaksu 1629,57 euro un jūlijā deklarēto PVN pārmaksu 12 583,22 euro, un soda nauda

noteikta 50% apmērā no aprēķinātās – 196 602,15 euro.

Pieteicēja Sākotnējo lēmumu apstrīdēja Dienesta ģenerāldirektoram.

[2] Ar Dienesta 2019.gada 25.novembra lēmumu Nr.30.2-22.7/5216 (turpmāk – Lēmums) atstāts negrozīts Sākotnējais lēmums. Lēmums

pamatots ar apsvērumiem, ka pieteicēja nav ievērojusi likuma ,,Par grāmatvedību” 2. un 7.panta, Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās

daļas 1. un 5.punkta prasības.

Dienests secinājis, ka pieteicēja zināja, ka piedalās ar PVN izkrāpšanu saistītās darbībās. SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS”, Posmax OU

un Altimal Impex Sp.s.r.o. vārdā noformētie rēķini, invoice un CMR satur nepatiesu informāciju.

Līgumi ar SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU noformēti formāli, tajos ietvertie nosacījumi ir pārāk vispārīgi. Pieteicēja

dokumentāri nav apliecinājusi pasūtījumu veikšanu. Darījumu ar Čehijas uzņēmumu Altimal Impex Sp.s.r.o. apliecināšanai iesniegts tikai rēķins/invoice un

tā paša datuma CMR, kurā nav atspoguļota visa informācija, kas liedz gūt apstiprinājumu kāda transportlīdzekļa izmantošanai preču pārvadāšanā,

savukārt neatšifrētie personu paraksti neļauj identificēt darījumos iesaistītās personas.

Pieteicējas pilnvarotā persona /pers. D/, prokūrists /pers. E/, kā arī “Redluc” amatpersona /pers. F/, Posmax OU amatpersona /pers. G/ un “IL

ZIEDU NAMS” amatpersona /pers. H/ sniegtajos paskaidrojumos vispārīgi apliecina darījumu esību, nesniedzot detalizētu skaidrojumu par būtiskiem

darījumu apstākļiem, kurus apliecinātu citi lietā konstatētie apstākļi. Arī uzņēmumu deklarēto darba ņēmēju sniegtā informācija ir nekonkrēta, un neatklāj

to faktiski veiktās darbības strīdus darījumu norisē.

Izvērtējot Dienesta rīcībā esošo, SIA “Redluc” nodokļu auditā un Posmax OU tematiskās pārbaudes laikā konstatēto kopsakarā ar ārvalstu

nodokļu administrāciju sniegto informāciju, konstatēts, ka SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU rekvizīti izmantoti krāpnieciskos

nolūkos mākslīgu darījumu ķēžu izveidē. Pieteicēja pati, nevis minētās komercsabiedrības, organizēja preču un pakalpojumu iegādes no Nīderlandes un

Somijas uzņēmumiem.

Pieteicējas deklarētie darījumi ar Čehijas uzņēmumu Altimal Impex Sp.s.r.o. nav veikti vispār, uzņēmuma rekvizīti izmantoti simulatīvu darījumu

deklarēšanai.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteikums par Lēmuma atcelšanu. Pieteikums un lūgums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Ārvalstu piegādātāji, veicot darījumus ar SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU, nesaskatīja tajos kaut ko neparastu vai

industrijai neatbilstošu. Dienestam tika iesniegti šādi pierādījumi, bet tie tiek ignorēti.

[3.2] Dienests liedz tiesības atskaitīt priekšnodokli uz tādu apstākļu pamata, par kuru esību pieteicēja nezināja un nevarēja zināt.

[3.3] Dienests nav ņēmis vērā pieteicējas saimnieciskās darbības specifiku un ignorē jebkādu biznesa darbības modeļa izvēles principu.

[3.4] Pieteicēja ir izpildījusi visu, ko no tās saprātīgi varētu prasīt, lai nepieļautu piedalīšanos krāpšanā.

[3.5] Dienests nav vērtējis, vai pieteicēja zināja par iesaistīšanos iespējamā krāpšanā.

[3.6] Pieteicēja nav guvusi nekādas fiskālās priekšrocības, jo, ja darījumi notiktu bez starpniekiem, pieteicējai par tiem būtu tiesības atskaitīt

priekšnodokli.

[4] Dienests paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms, atsaucoties uz Lēmuma argumentāciju.

[5] Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu uzturēja, balstoties uz pieteikumā minētajiem argumentiem.

Dienesta pārstāvji tiesas sēdē neatzina pieteikumā ietverto prasījumu uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto argumentu pamata.

M o t ī v u d a ļ a

[6] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējas deklarētie darījumi ar SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS”, Posmax OU un Čehijas uzņēmumu Altimat

lmpex Sp.s.r.o. ir faktiski notikuši un par tiem atskaitāms priekšnodoklis.

Likuma ,,Par grāmatvedību” 2.pants noteic, ka grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un

skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra

saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai

un pilnīgai. Atbilstoši šī likuma 7.pantam grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu.

Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktam, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu

darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir

no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem

pakalpojumiem.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitajā daļā noteikts, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru,

ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Līdz ar to, pārbaudot,

vai nodokļa maksātājs pamatoti ir atskaitījis priekšnodokli par deklarētajiem darījumiem, tiek noskaidrots ne tikai tas, vai formāli ir izpildītas normatīvo

aktu prasības priekšnodokļa atskaitīšanai, bet arī darījumu saturs un būtība.

Tādējādi tiesību normas noteic, ka grāmatvedības attaisnojuma dokumentam jāatbilst faktiski notikušam darījumam un jāsniedz patiesa,

salīdzināma, savlaicīga, nozīmīga, saprotama un pilnīga informācija par darījuma apstākļiem. Savukārt nodokļa rēķinam ir jāatbilst faktiski notikušam

darījumam.

[7] Pēc Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām, Augstākā tiesa ir secinājusi, ka, lai liegtu priekšnodokļa tiesības, ir jākonstatē viens no

šādiem apstākļiem:

- darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav piegādātas vispār, noformēti tikai dokumenti);

- pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā;

- pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu (sk. Senāta 2013.gada 10.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-

12/2013).

Tādējādi tiesai ir jānoskaidro, vai prece vai pakalpojums noformēto dokumentu aizsegā vispār ir piegādāts (tostarp noskaidrojot, vai tas tiek

apšaubīts no dienesta puses, vai par to pastāv strīds). Minētais ir būtiski, jo atkarībā no tā, vai prece vai pakalpojums ir vai nav piegādāts, mainās to

apstākļu apjoms, kas tiesai ir jānoskaidro un jānovērtē. Proti, ja ar pārliecinošiem pierādījumiem tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums noformēto

dokumentu aizsegā vispār nav piegādāts (to nav darījis ne darījuma dokumentos norādītais piegādātājs, ne arī jebkāda cita persona), tad atbilde uz to, vai

priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja, ka iesaistās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā, ir acīmredzama, līdz ar to tālāks

izvērtējums vairs nav nepieciešams. Ja tiek konstatēts, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts vai preces vai pakalpojuma neesības fakts ir grūti

konstatējams un tādēļ ir izdarāms pieņēmums, ka prece vai pakalpojums ir piegādāts, tiesai ir jānoskaidro, vai to ir darījusi darījumu dokumentos

norādītā persona. Ja noskaidrojas, ka darījumu dokumentos norādītā persona nevarēja piegādāt preci vai pakalpojumu, tad ir jānoskaidro, vai pieteicēja

zināja vai tai vajadzēja zināt, ka darījums ir saistīts ar ļaunprātīgu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas izmantošanu. Ievērojot to, ka preces vai

pakalpojuma esības gadījumā to piegādes notikumu gaita var būt visdažādākā, kas var nozīmēt gan to, ka priekšnodokļa tiesību izmantotājs zina, kur

iesaistās, gan arī tieši pretējo, līdz ar to novērtējumam par to, vai priekšnodokļa tiesību izmantotājs zināja vai tam vajadzēja zināt par iesaistīšanos

nelikumīgā darījumā, ir izšķiroša nozīme lietā (sk. Augstākās tiesas 2018.gada 8.jūnija sprieduma lietā SKA–39/2018 6.punktu).

Dienests neapstrīd, ka ziedu piegādes pieteicējai vispār ir veiktas (prece ir bijusi), taču uzskata, ka to nav veikuši dokumentos norādītie piegādātāji

SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU. Attiecībā uz Čehijas uzņēmumu Altimat lmpex Sp.s.r.o. tiek apstrīdēta arī preču esamība.

Līdz ar to šobrīd tiesai ir jāpārbauda, vai Dienests pamatoti konstatējis, ka pieteicējas apstrīdētie darījumi ar minētajiem strīdus darījumu partneriem

nav faktiski notikuši un līdz ar nav radušās tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem darījumiem. Tāpat jāizvērtē, vai pieteicēja pati iesaistījusies

darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Pārbaudot, vai nodokļa maksātājs pamatoti izmantojis tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem, tiek noskaidrots ne tikai tas, vai formāli izpildītas

normatīvo aktu prasības priekšnodokļa atskaitījumiem, bet arī darījumu saturs un būtība.

[8] Pieteicēja 2018.gada janvāra PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja 33 584,73 euro saskaņā ar SIA “Redluc” noformētajiem rēķiniem,

janvārī-jūlijā - 969 276,34 euro saskaņā ar Posmax OU noformētajiem rēķiniem, jūlijā-oktobrī - 309 538,50 euro saskaņā ar SIA “IL ZIEDU NAMS”

vārdā noformētajiem rēķiniem, februārī - 5355,84 euro (deklarēts reversā kārtībā kā priekšnodoklis un aprēķinātais PVN) saskaņā ar Altimal Impex

Sp.s.r.o. vārdā noformēto invoice.

[9] Attiecībā uz darījumu dokumentiem tiesa secina turpmāk minēto.

[9.1] Darījumu ar SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” ap liecināšanai uzrādīti dokumenti (līgumi un rēķini) par preču - ziedu,

telpaugu, floristikas, iepakojuma un transporta pakalpojumu iegādi:

2016.gada 15.jūlijā ar SIA “Redluc” noformētais līgums Nr.l50716-1 un 2018.gada janvārī noformētie rēķini, kurus no SIA “Redluc” puses

parakstījusi amatpersona (no 2016.gada 4.jūlija līdz 2018.gada 23.martam) /pers. F/ (5.sējuma 201.-241.lapa);

2017.gada 1.decembrī ar Posmax OU noformētais līgums Nr.011217-1 un 2018.gada janvārī-jūlijā noformētie rēķini, kurus no Posmax OU puses

parakstījusi amatpersona (no 2017.gada 8.decembra) /pers. G/ (lietas 3.sējums, 4.sēj. 2.-53.lapa, 5.sējuma 2.-198.lapa, 6.sējums, 7.sēj. 2.-

163.lapa);

2018.gada 25.jūlijā ar SIA “IL ZIEDU NAMS” noformētais līgums Nr.2018/06/1 un 2018.gada jūlijā-oktobrī noformētie rēķini, kurus no SIA

“IL ZIEDU NAMS” puses parakstījusi amatpersona (no 2018.gada 31.maija) /pers. H/ (lietas 2.sējuma 2.-25.lapa, 127.lapa, 7.sējuma 210.-

259.lapa, 8.sējums, 9.sējuma 2.-37.lapa).

Atbilstoši paraksta atšifrējumam līgumus un rēķinus par preču un pakalpojumu piegādi no pieteicējas puses parakstījusi uzņēmuma amatpersona

(no 2010.gada 26.februāra) un prokūrists (no 2012.gada 9.jūlija) /pers. E/, deklarētie darba ņēmēji - /pers. I/, /pers. J/, /pers. K/.

[9.2] Pārbaudei nav iesniegti pieteicējas noformēti pasūtījumu dokumenti, pārdevēju piedāvājumi - cenrāži, līdz ar to nav identificējams, kā puses

vienojās par būtiskām darījuma norises detaļām. Tā kā līgumos nav atrunāta konkrētu preču piegāde, piegādes termiņi, tad preču piedāvājums/cenrādis,

pasūtījumi uzskatāmi par būtisku preču piegādes darījumu sastāvdaļu. Vienīgie dokumenti, kuros ir iekļauta informācija par precēm un to cenām, ir

pieteicējas partneru noformētie rēķini. Turklāt, ievērojot rēķinos norādīto preču apjomu un sortimentu (ziedu šķirnes nosaukums, krāsa, daudzums), to,

ka attiecīgās preces šiem uzņēmumiem ir jāpasūta tālāk, nav ticama pieteicējas pasūtījumu veikšana mutiski, kā to paredz līgumi. Nedokumentējot

precīzāku informāciju attiecīgā sezonas laika posma preču piedāvājumā vai pasūtījumā, nav iespējama preču un saistībā ar tām arī finanšu plūsmas

apzināšana un kontrole gan no pircēja, gan piegādātāja puses.

Pieteicējas prokūrists /pers. E/ paskaidrojumos norāda, ka ziedu biznesam ir sezonāls un mainīgs raksturs, tāpēc nozarē nepastāv ilgtermiņa līgumi

ar tajos norādīto sortimentu un cenām (lietas 2.sējuma 26.-27.lapa). Pieteicējas pārstāvis /pers. A/ arī tiesas sēdē argumentēja, ka jāņem vērā dzīvo

ziedu aprites īsais termiņš, kas prasa lai preču pasūtīšana un piegāde notiek raiti un reaģējot uz konkrētām situācijām, piemēram, ziedi var kļūt

nekvalitatīvi vai pavisam aiziet bojā transportējot. Tādēļ, ņemot vērā apstākļu neparedzamību, striktam līgumam nav jēgas. Vienlaikus pieteicējas

pārstāvis norādīja, ka preču specifika un īsais derīguma termiņš rada dažādus riskus, no kā pieteicēja šoreiz bija pasargāta - varēja atteikties pieņemt

nekvalitatīvus ziedus vai prasīt atlaides, saņemot bojātu preci (2020.gada 15.septembra tiesas sēdes protokols).

Tiesa piekrīt, ka vispārējā līgumā, kur vienojas par regulārām piegādēm nevar paredzēt konkrēto preču sortimentu un cenas, tomēr arī šādā

gadījumā tikai pašsaprotami būtu, ka līgumā tiktu atrunāta tāda darījuma norisi raksturojoša informācija kā saskaņošanas process, preču transportēšana,

izmaksas, paredzamie riski un to sadalīšana un novēršana, rīcība neparedzētās situācijās utml.

[9.3] Dienests pamatoti konstatējis noformēto līgumu formālo raksturu, nevis abu pušu apzinātu rīcību, kas vērsta uz reālu darījumu izpildi.

Piemēram, no pieteicējas līgumu ar SIA “Redluc” un Posmax OU 3.1.punkta izriet, par preču piegādi ir atbildīgs, un to organizē pārdevējs. Savukārt

līguma ar SIA “IL ZIEDU NAMS” 2.3.punkts paredz, ka pircējs arī apmaksā transporta izmaksas, kas saistītas ar preču piegādi. Lietas materiālos ir šo

uzņēmumu rēķini pieteicējai par transporta pakalpojumiem, taču līgumos nav atrunāta piegādes izdevumu kompensēšanas kārtība, kas būtu loģiski pie

šādiem nosacījumiem. Pieteicējas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pieteicēja neuzņēmās transportēšanas risku, kā arī varēja nepieņemt bojātu preci,

tomēr minētais īsti neatbilst līgumos uzņemtajām saistībām.

Lai gan primārais darījumus apliecinošais dokuments ir pavadzīme/rēķins un normatīvie akti neprasa obligātu rakstveida formu līgumam, tomēr, ja

līgums par darījumiem ir noslēgts, tad ar to saistītās neatbilstības un neskaidrības nevar tikt vērtētas kā nenozīmīgas.

[9.4] Izvērtējot arī strīdus rēķinos norādīto informāciju, redzams, ka tā ir nepilnīga un neidentificē konkrētu strīda preču izsniegšanas vietu.

Piemēram, SIA “Redluc” rēķinos par preču piegādi kā sabiedrības juridiskā adrese norādīta /adrese A/, kā preču izsniegšanas un saņemšanas

vietas adrese – pieteicējas juridiskā adrese Buļļu iela 43/45, Rīga. Savukārt SIA “Redluc” rēķinos par transporta pakalpojumu veikšanu kā nosūtītājs

norādīta SIA “Redluc”, kā saņēmējs - pieteicēja, veiktais maršruts - Holande – Latvija (lietas 5.sējuma 201.-241.lapa).

Līdzīgi arī citos strīdus darījumu rēķinos kā preču izsniegšanas un saņemšanas vietas ir norādītas dalībnieku juridiskās adreses, taču partneru

noformētajos rēķinos par transporta pakalpojumu degšanu norādīts maršruts Nīderlande - Latvija vai Somija - Latvija un Latvija - Nīderlande, kā arī tā

sniegšanai izmantotie transportlīdzekļi.

Tādējādi secināms, ka konstatētās neatbilstības un trūkumi noformētajos dokumentos ir atzīstami par būtiskiem, un ir vērtējami kopsakarā ar citiem

pierādījumiem par strīdus darījumu faktisko esību. Pieteicēja nevarēja neapzināties, ka grāmatvedības dokumentos ietver informāciju, kas liedz izsekot

strīdus darījumu norisei.

[10] Vienlaikus pieteicēja 2018.gada janvārī, martā - oktobrī noformējusi pavadzīmes par preču atdošanu SIA “IL ZIEDU NAMS” vērtība

2327,90 euro, PVN 488,85 euro) un Posmax OU (darījuma 5857,18 euro, PVN 1230,05 euro). Rēķinus par atdotajām precēm no pieteicējas puses

parakstījusi deklarētā darba ņēmēja (no 2016.gada 13.aprīļa līdz 2019.gada 22.jūlijam) /pers. L/ un darba ņēmēja (no 2014.gada 10.aprīļa līdz

2019.gada 31.jūlijam) /pers. K/, no Posmax OU puses - /pers. G/ un no SIA “IL ZIEDU NAMS” puses - I.Ļivčinskis (lietas 5.sējuma 243.-258.lapa

9.sējuma 74.-195.lapa).

Pieteicējas pavadzīmēs par preču atdošanu Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” norādītas sabiedrību juridiskās adreses attiecīgi Ruutli tn2,

80011, Parnu, Eesti un /adrese B/, kā preču izsniegšanas vieta – pieteicējas juridiskā adrese, savukārt informācijā par preču izkraušanas adresēm

norādīts - visas adreses. Tādējādi nav identificējams, uz kurieni nekvalitatīvā prece ir transportējama. Turklāt šajās pavadzīmēs nav informācijas par

preču pārvadātāju, preču transportēšanai izmantoto transportlīdzekli un tā vadītāju. Tāpat no noformētajiem dokumentiem nav identificējams, kurā

piegādē - kravā konstatēta neatbilstoša, nekvalitatīva prece, jo nav atsauces uz piegādes rēķinu.

Tiesa secina, ka minētās pieteicējas pavadzīmes par preču nodošanu atpakaļ uzņēmumiem vērtējamas kopsakarā ar lietā konstatēto par pieteicējas

deklarēto strīda preču iegādi no šiem uzņēmumiem.

[11] Senāts ir atzinis, ka darījuma noslēgšanas apstākļi (darījuma partnera izvēle, dokumentu sastādīšana, pušu kontaktēšanās u.tml.) var būt

pārbaudes objekts, lai vērtētu preces saņēmēja, slēdzot darījumus, mērķi, lomu un godprātību, tostarp informētību par pārdevēja darbības mērķiem.

Šādu apstākļu novērtējums var būt izšķirošs tieši preces saņēmēja tiesību atzīšanā vai ierobežošanā (sk. Senāta 2014.gada 11.februāra sprieduma

lietā Nr.SKA-48/2014 11.punktu). Tādēļ darījumu norises izvērtēšanai ir būtiski tajos iesaistīto personu skaidrojumi un liecības.

[11.1] Pieteicējas pilnvarotās personas /pers. D/ un prokūrista /pers. E/ paskaidrojumos vispārīgi apliecināta darījumu esība, nesniedzot pamatotu

skaidrojumu par sadarbības uzsākšanu, partneru izvēli, to spēju veikt darījumus un darījumu norisi un darījumu nosacījumu - piegādes apjoma, termiņa,

sortimenta, cenas saskaņošana. No paskaidrotā nav konstatējamas darbības, ko sabiedrība veica, lai, ņemot vērā saprātīgas saimniekošanas principus,

veiktu drošus un izdevīgus darījumus (lietas 2.sējuma 26.-30.lapa).

[11.2] No /pers. E/ paskaidrojumā sniegtās informācijas izriet, ka pieteicējai iegādāto preču izcelsme nav svarīga, taču būtiska ir preču kvalitāte,

cena, apmaksas un piegādes nosacījumi, tos nepaskaidrojot un neidentificējot. Saskaņā ar /pers. E/ paskaidroto minēto uzņēmumu piedāvājums bija

konkurētspējīgāks - zemākas preču cenas, izdevīgāki apmaksas un piegādes nosacījumi. Pieteicējas pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka

nebija būtiski pārbaudīt piegādātājus, jo pieteicējai darījumos nebija risku, jo nebija priekšapmaksas un ziedu kvalitāti pārbaudīja, kad tie tika atvesti.

Pieteicēja bija pazīstama tirgū, uzņēmumi paši piedāvāja sadarboties un līgumi bija izdevīgi pieteicējai.

Izvērtējot minētos paskaidrojumus un līgumos norādītās pušu saistības, tiesa secina, ka pieteicējas piegādātājiem bija noteikts nesamērīgi liels risks,

ja jebkurā gadījumā var viņu piegādāto preci nepieņemt, vai samazināt cenu, kas var liecināt par darījumiem, kas neatbilst to ekonomiskajai būtībai un ir

fiktīvi. Turklāt no lietā esošās informācijas redzams, ka darījumu partneri reģistrēti īsi pirms darījumiem, un pieteicēja nekavējoties slēgusi darījumus par

lielām summām ar nepazīstamiem partneriem.

Tiesa atzīst, ka no tiesību normām neizriet pieteicējas pienākums pārbaudīt darījumu partneri un identificēt tā dalībniekus. Taču šeit jāņem vērā, ka

lietā ir strīds par to, vai darījumi ar dokumentos norādītajām personām ir pastāvējuši realitātē. To noskaidrojot, cita starpā ir būtiski saprast, kā ir noritējis

darījums, vai tāda darījuma norise konkrētajos faktiskajos apstākļos ir ticama un vispār - iespējama. Minētais nozīmē to, ka pieteicējai jāspēj sniegt

pilnīgu loģisku un saprātīgu izskaidrojumu tam, kā pieteicēja, ņemot vērā parasto lietu kārtību un pieteicējas komercdarbības specifiku izvēlējusies

darījumu partnerus un kā noritējuši paši darījumi (Senāta 2016. gada 28.decembra rīcības sēdes lēmums lietā SKA-1458 un 2017.gada 3.janvāra

rīcības sēdes lēmums lietā SKA-308) . Savukārt apstāklis, ka nodokļu maksātājs nespēj sniegt skaidrus, konsekventus un pietiekami detalizētus

paskaidrojumus par darījumu faktisko norisi, ir viens no rādītājiem, ka darījumi ar deklarēto darījumu partneri patiesībā nav notikuši un nodokļu

maksātājam tas bija jāapzinās (Senāta 2017.gada 31.maija spriedums Nr.SKA-211/2017).

/pers. E/ (pieteicējas prokūrists, kurš saskaņā ar dokumentiem veicis strīdus darījumus) vairakkārt izsaukts uz tiesas sēdi liecinieka statusā, taču

neattaisnoti nav ieradies sniegt liecības (nesniedzot tam nekādus dokumentālus attaisnojumus), tādējādi nemēģinot novērst auditā konstatētās pretrunas un

trūkumus, kas norādīti viņa bijušajam uzņēmumam (lietas 17.sējuma 35., 66., 78., 104.lapa).

[11.3] Tādējādi pieteicēju pārstāvošo personu nespēja sniegt objektīvi pamatotu, ticamu skaidrojumu attiecīgo sadarbības partneru izvēlei, kā arī

par strīda darījumu norisi rada pamatotas šaubas par šo darījumu atbilstību komerciālai realitātei.

[12] Attiecībā uz pieteicējas darījumu partneru pārstāvju paskaidrojumiem tiesa konstatē turpmāk minēto.

[12.1] Dienests pamatoti konstatējis, ka SIA “Redluc” amatpersonas /pers. F/ 2018.gada 12.oktobra paskaidrojumā (lietas 2.sējuma 121.-

123.lapa) pārstāstīts darījumu dokumentos norādītais, bet nav atklātas to norises un detaļas. /pers. F/ nepaskaidro, pēc kādiem kritērijiem meklēja

piedāvājumu interneta vietnē, kādi bija līguma noformēšanas apstākļi, kā panākta vienošanās par preču sortimentu, piegādi un cenām, kā notika preču

pasūtīšana. Turklāt, ņemot vērā rēķinos norādītās preces (ziedu šķirnes, skaits, krāsa, iepakojums), nav ticams, ka puses par darījumu apstākļiem

vienojās tikai mutiski. Tāpat nav saprotams, kādēļ /pers. F/ parakstīja rēķinus par preču izsniegšanu, vienlaikus nepiedaloties šai procesā, jo preces

izsniedza /pers. M/, /pers. N/ un /pers. O/.

[12.2] Atbilstoši Posmax OU amatpersonas /pers. G/ 2018.gada 19.oktobra paskaidrojumam (lietas 10.sējuma 80.-84.lapa) informāciju par

pieteicēju viņš sameklēja internetā, 2017.gada decembrī viņš ieradās noliktavā /adrese C/ un piedāvāja veikt ziedu piegādes no Holandes. Jāņem vērā,

ka līgums starp pieteicēju un Posmax OU noformēts 2017.gada 1.decembrī, līdz ar to no paskaidrotā izriet, ka dienas laikā sameklēts sadarbības

partneris, panākta vienošanās un noslēgts līgums, kas, ņemot vērā iepriekšējas sadarbības neesību un Igaunijas uzņēmuma neatpazīstamību attiecīgajā

nozarē, nav ticams. Līdz ar to /pers. G/ paskaidrojumā formāli apliecināta strīda darījumu esība, sniegtā informācija izriet no noformētajos dokumentos

norādītā, taču objektīvi pamatots darījumu norises raksturojums iztrūkst. Ņemot vērā, ka strīda rēķinos ir fiksēta liela preču dažādība, nav ticams, ka

puses pārliecinājās tikai par piegādāto preču kvalitāti, negūstot apstiprinājumu pasūtīto un saņemto preču atbilstībai rēķinos norādītajam (sortiments,

skaits). Paskaidrojumam pievienota informacija (Posmax OU preču pavadzīmju- rēķinu uzskaites reģistrs), no kuras izriet, ka no Nīderlandes un Somijas

uzņēmumiem saņemtās preces tajā pašā vai nākamajā dienā noformētas kā pārdotas pieteicējai. Minētais, ņemot vērā vispārīgi sniegto skaidrojumu,

pastiprina secinājumu par noformēto darījumu simulatīvo raksturu un liecina par šo uzņēmumu saistību, kas vērsta uz komerciālai realitātei neatbilstošu

darījumu noformēšanu.

[12.3] SIA “IL ZIEDU NAMS” amatpersona /pers. H/ 2018.gada 20.decembrī EDS sniedzis informāciju (lietas 2.sējuma 125.lapa), ka

pieteicēju kā darījumu partneri sameklēja Rīgā, Buļļu ielā 43/45, taču trūkst informācijas, kādas darbības nodrošināšanai sadarbības partneris tika

meklēts un kāpēc tika meklēts konkrētā adresē.

[12.4] Izvērtējot SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” deklarēto darba ņēmēju paskaidrojumos sniegto informāciju, secināms,

ka tā neatklāj noformēto darījumu norisi, ir pārāk vispārīga. Darba ņēmēji (/pers. O/, /pers. P/) (lietas 2.sējuma 93., 109.lapa) norāda uz pienākumu

veikšanu attālināti, nepaskaidrojot, tieši kā tas tiek nodrošināts, bet šo uzņēmumu amatpersonas nav norādījušas, ka darba ņēmēji strādā attālināti.

Turklāt darba ņēmēji sniedz vienu un to pašu vispārīgo informāciju - preces iegādātas no Nīderlandes uzņēmumiem, transporta pakalpojumus sniedza

Vitmina UAB, ar pieteicējas pārstāvjiem nav tikušies, darījumus nav veikuši, tiem nav informācijas par pasūtījumu veikšanu, preču izsniegšanu. Savukārt

/pers. R/ paskaidrotais (lietas 2.sējuma 115.-118.lapa) ļauj secināt par strīdus darījumu partneru formālo lomu strīda preču iegādē. Tādējādi SIA

“Redluc”, Posmax OU un ZIEDU NAMS” deklarēto darba ņēmēju paskaidrojumi nav atzīstami kā pierādījums strīda darījumu faktiskās esības

apstiprināšanai.

[12.5] Lietā konstatējamas vairākas pretrunas iesaistīto personu paskaidrojumos, kā arī neatbilstības ar citu lietā iegūto informāciju. Tā pieteicējas

darbinieks /pers. I/ paskaidrojumā (lietas 2.sējuma 107.lapa) norādīja, ka darījumos ar SIA “Redluc” kontaktējies ar /pers. F/, savukārt /pers. F/

paskaidroja, ka pieteicējas pasūtījumus pieņēma /pers. R/, /pers. N/ un /pers. O/. Tā kā Posmax OU darba ņēmējs /pers. R/ paskaidrojumā norādīja, ka

pasūtījumu veikšanai pieteicējas rīcībā tika nodots Posmax OU elektroniskā pasta lietotājvārds un parole, tad nav ticams, ka /pers. I/ nebija zināmi

Posmax ?U preču piegādātāji. Lai arī uzņēmuma deklarēto sadarbības partneru amatpersonas /pers. I/ minēja kā pieteicējas kontaktpersonu strīda

darījumos, minētā persona detalizētu skaidrojumu par preču pasūtīšanu, pasūtījumu nosacījumu saskaņošanu un pasūtījumu izpildes gaitas kontroli

nesniedza. Tādējādi ir pamats secināt, ka “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU nav faktiskie strīda preču piegādātāji, to piesaiste ir

formāla, par ko pieteicēja zināja.

2018.gada 1.novembrī pieteicējas darbinieks /pers. S/ sniedza paskaidrojumu EDS, ka 2017.gada janvārī-2018.gada janvārī darījumus ar SIA

“Redluc” neveica, ar tās pārstāvjiem netikās, par SIA “Redluc” piegādātajām precēm, transportēšanu, personām, kas preces saņēma, neko nezina

(lietas 2.sējuma 100.lapa). Minētais ir pretrunā ar SIA “Redluc” amatpersonas /pers. F/ paskaidrojumu, ka viņa darījumos ar pieteicēju kontaktējās arī

ar /pers. S/.

[12.6] No amatpersonu paskaidrojumiem izriet, ka SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU preču un transporta piegādes

darījumos ar pieteicēju darbojās kā starpnieki, pieteicēja bija šo komercsabiedrību vienīgais realizācijas darījumu partneris, kurš veic reālu saimniecisko

darbību, un tās pieteicējai piegādāto preču iegādi veica no vieniem un tiem pašiem uzņēmumiem, kā transporta pakalpojumu sniedzēju izmantojot

Lietuvas uzņēmumu Vitmina UAB. Vienlaikus, vērtējot sniegtos skaidrojumus, visos konstatējama līdzīga, vispārīga informācija, kas neatklāj darījumu

norises detaļas, kas nav vērtējams kā nejaušība. Tāpat šajos skaidrojumos konstatējamas savstarpējas neatbilstības. Paskaidrojumos ir norāde uz

elektroniski veikto pasūtījumu nesaglabāšanu, pamatā minot to lielo apjomu, lai gan, pieteicēja bija vienīgā šo uzņēmumu deklarētā strīda preču pircēja.

Turklāt visi šie uzņēmumi secīgi norāda uz sadarbību ar vieniem un tiem pašiem Nīderlandes un Somijas uzņēmumiem, ar kuriem pirms un pēcauditējamā

periodā sadarbojās pieteicēja. No paskaidrojumos esošās informācijas nepārprotami izriet SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS”

finansiāla un ekonomiska atkarība no SIA “RHS”, kas nav raksturīgi neatkarīgu, patstāvīgu komersantu sadarbībā.

Minētais nav vērtējams kā nejaušība, bet gan liecina par šo uzņēmumu formālu piesaisti pieteicējas preču iegādēs no Eiropas Savienības dalībvalstu

uzņēmumiem, lai tā gūtu fiskālu labumu atskaitāmā nodokļa veidā (veicot tiešās iegādes no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, komersants

deklarētu reversā kārtībā aprēķināto PVN un priekšnodokli, kas attiecīgi neietekmē budžetā maksājamo PVN, savukārt, noformējot iegādi no iekšzemes

nodokļu maksātāja, komersantam rodas tiesības uz priekšnodokli, kas attiecīgi samazina budžetā maksājamo PVN vai arī palielina no budžeta

atmaksājamo PVN).

[12.7] Pieteicēja norāda, ka neatbilstības sniegtajā informācijā nevar būt par pamatu darījumu apstrīdēšanai un priekšnodokļa atskatījuma tiesību

ierobežošanai. Tiesa secina, ka šajā gadījumā sniegtajā informācijā konstatētās neatbilstības nav skaidrojamas ar kādu objektīvu iemeslu, turklāt tas nav

vienīgais lietā konstatētais fakts, ka liecina par strīda darījumu mākslīgo raksturu un attiecīgi ir par pamatu priekšnodokļa atskaitījumu ierobežošanai.

Turklāt neviena no iesaistītajām personām nav ieradusies tiesā sniegt liecības, ar kurām, iespējams, varētu novērst minētās pretrunas

paskaidrojumos. Lai gan lietas dalībnieki uzskatīja, ka lietā nav nepieciešamas iegūt papildus pierādījumus (2020.gada 15.septembra tiesas sēdes

protokols, sākot ar 00:50:46), uz tiesas sēdēm klātienē un attālināti tiesa vairakkārt izsauca lieciniekus /pers. I/, /pers. F/, /pers. H/ un /pers. G/.

Neviens no viņiem neieradās uz tiesas sēdēm arī pēc piespiedu līdzekļu piemērošanas un nenorādīja tam attaisnojošus iemeslus (lietas 17.sējuma 27.-

105.lapa). Ņemot vērā lietā esošos pierādījumus un acīmredzamo liecinieku nevēlēšanos sadarboties ar tiesu, tiesa atzīst par iespējamu pabeigt izskatīt

lietu, neizmantojot liecinieku piespiedu atvešanu, ko šobrīd nav objektīvi iespējams piemērot valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ.

[13] Lēmumā pamatoti konstatēts, ka pieteicēja 2010., 2011., 2012., 2013. un 2015.gadā deklarēja preču un pakalpojumu iegādes darījumus ar

Nīderlandes uzņēmumiem Kurt Schrama Bloemenexport ?.V,, Welyflop ?.V., Ham ifleurs (Ed DE Groot Bloemenexport), Somijas uzņēmumu Helsingin

Kukkatoimitus Oy un Lietuvas uzņēmumu Vitmina UAB, savukārt 2018.gada janvārī-oktobrī - secīgi ar SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU

NAMS”.

Minētie uzņēmumi savukārt 2018.gada janvārī-oktobrī secīgi deklarē preču iegādes no Nīderlandes uzņēmumiem Hamifleurs, Kurt Schrama

Bloemenexport ?. V, Weluflor ?, V, Somijas uzņēmuma Helsingin Kukkatoimitus OY un transporta pakalpojumus no Lietuvas uzņēmuma Vitmina UAB,

kā arī šo uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka strīda piegādes veiktas no šiem uzņēmumiem.

[13.1] Tādējādi lietā vērtējama ārvalstu nodokļu administrāciju no minētajiem uzņēmumiem iegūtā informācija.

Nīderlandes nodokļu administrācijas no Welyflor BV iegūtā informācija (lietas 10.sējuma 209.-213.lapa) ļauj secināt, ka patiesais strīda preču

pircējs ir pieteicēja, t.i., sadarbība ar to turpinās arī 2018.gada janvārī-oktobrī, savukārt SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS”

rekvizīti tiek izmantoti formālu iegādes darījumu noformēšanā, lai maskētu patieso preču saņēmēju un pieteicēja varētu gūt tiesības uz priekšnodokļa

atskaitījumiem, kas samazina budžetā maksājamo PVN.

2019.gada 27.februārī no Nīderlandes nodokļu administrācijas informācija, kurā norādīts, ka uzņēmums Kurt Schrama Bloemenexport ?. V.

apliecina darījumu ar SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU esību, kā kontaktpersonas minot /pers. H/ un /pers. G/. Vienlaikus uzņēmums

paskaidroja, ka elektroniskā sarakste nav saglabājusies, visi pasūtījumi ir apmaksāti (lietas 11.sējuma 107.-115.lapa).

No Nīderlandes nodokļu administrācijas 2017.gada 5.decembra informācijas izriet, uzņēmums Kurt Schrama Bloemenexport ?. V. 2016.gada

septembrī-2017.gada februārī ir realizējis ziedus un telpaugus SIA “Redluc”, preču pasūtījumus veica /pers. E/ (11.sējuma 91.-95.lapa). Kā jau lietā

secināts /pers. E/ no 2012.gada 9.jūlija ir pieteicējas, taču nekad nav bijis SIA “Redluc” darbinieks. Līdz ar to ir pamats secināt, ka faktiskā preču

pasūtītāja un saņēmēja ir bijusi pieteicēja.

No Lietuvas nodokļu administrācijas 2019.gada 18. un 21.martā saņemta informācija (10.sējuma 57.-61.lapa,11.sējuma17.-22.lapa), kurā

norādīts, ka izņēmums Vitmina UAB sniedza transporta pakalpojumus, pārvadāja ziedus no Nīderlandes uz Latviju. Atbilstoši Vitmina UAB direktores

/pers. T/ paskaidrotajam ziedu iekraušanas laikā ar ekspeditoriem sazinājās uzņēmuma atbildīgā persona Sergejs. Nīderlandē ziedus iekrāva no

vairākiem uzņēmumiem un vienmēr piegādāja vienā un tajā pašā adresē /adrese D/, transportēšanas laikā preču pārkraušana netika veikta, maršrutu

koordinēja un transporta pasūtījumus veica Sergejs (norādīts kontakttālrunis). Lietā konstatēts, ka minēto tālruņa numuru pieteicējas darbinieks /pers. I/

norādījis kā kontaktinformāciju savā 2017.gada ienākumu deklarācijā. No minētā izriet, ka preču transporta pakalpojumus organizējusi un pasūtījusi pati

pieteicēja ar sava darbaspēka palīdzību, attiecīgi pieteicējai bija zināmas gan preču iekraušanas adreses, gan faktiskais Eiropas Savienības dalībvalsts

preču piegādātājs. Tiesa piekrīt Dienesta vērtējumam, ka tādējādi pieteicēja auditā ir sniegusi nepatiesu informāciju, slēpj patieso notikumu gaitu, ir

apzināti iesaistījusi preču iegādē formālus starpniekus, gūtu fiskālu labu atskaitāmā nodokļa veidā, kas samazina budžetā maksājamo PVN (veicot tiešās

iegādes no Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodokļu maksātājs deklarē reversā kārtībā aprēķināto PVN un priekšnodokli, tādējādi tas neietekmē tā

budžetā maksājamo PVN).

[13.2] Turklāt SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” pie gādes darījumus šajā taksācijas periodā deklarē tikai vienam reālu

saimniecisko darbību veicošam uzņēmumam - pieteicējai. Tādējādi šie uzņēmumi bija finansiāli atkarīgi no pieteicējas, jo tiem bija pieejami tikai

pieteicējas samaksātie līdzekļi. Turklāt zīmīgi, ka saziņa ar Nīderlandes uzņēmumiem notika ar pieteicējas darba ņēmēju /pers. I/. Pieteicēja starpnieku

iesaisti uzskatīja par izdevīgu, jo tie uzņēmās visus piegādes riskus. Vienlaikus nav saprotama, kā notika darījumi, ja strīdus uzņēmumi bija vienīgie

piegādātāji, bez daudzuma un kvalitātes garantijas. Tāpat nav ticams pieteicējas sniegtais skaidrojums, ka strīdus partneru piedāvājums bija

konkurētspējīgāks gan ekonomiski, gan finansiāli, jo jebkura starpnieka piesaiste tikai sadārdzina attiecīgās preces/pakalpojuma vērtību. Turklāt šajā

gadījumā pieteicēja pati bija pasūtījusi preces no Eiropas Savienības uzņēmumiem, norādot, ka ziedu tirgus ir mazs un pārskatāms, un jauniem

uzņēmumiem tajā ir grūti iekļūt.

[13.3] Ņemot vērā strīda darījumos iesaistīto uzņēmumu pārstāvju skaidrojumos konstatētās neatbilstības, vispārīgo informāciju, ārvalstu nodokļu

administricāju iegūto un sniegto informāciju, ir pamats secināt, ka pieteicējas un SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU NAMS” un Posmax OU ir veikušas

saskaņotas darbības dokumentu noformēšanā par neesošiem darījumiem, lai pieteicējai gūtu fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

[14] Izvērtējot informāciju par SIA “Redluc”, Posmox OU un SIA “IL ZIEDU NAMS”, Dienests pamatoti secināja, ka šie uzņēmumi deklarē

pietiekami liela apjoma piegādes, vienlaikus uzrādot kā saimnieciskās darbības rezultātu zaudējumus vai nelielu peļņu. Tāpat šie uzņēmumi neveic budžetā

maksājamā PVN nomaksu, to reāla saimnieciskā darbība nav konstatējama reģistrētajā juridiskajā vai struktūrvienības adresē, SIA “Redluc”, Posmax

OU deklarē pietiekami lielas piegādes PVN deklarācijās, savukārt gada pārskatu, kurā būtu atspoguļotas šīs piegādes, Dienestam neiesniedz, kas ļauj

secināt par šo uzņēmumu datu izmantošanu neesošu darījumu noformēšanā.

Izvērtējot lietā konstatētos apstākļus kopsakarā, proti, līgumu vispārīgo saturu, konstatētās neatbilstības, pasūtījumu neesību, strīda darījumos

iesaistīto uzņēmumu pārstāvju vispārīgos paskaidrojumus, kuros konstatējamas neatbilstības un kuri neatklāj strīda darījumu norisi, konstatēto strīdus

darījumu partneru finansiālo atkarību no pieteicējas, Dienesta rīcībā esošo un ārvalstu nodokļu administrāciju iegūto un sniegto informāciju par šīm

sabiedrībām, ir pamats secināt par pieteicējas tiešām iegādēm no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, formāli piesaistot SIA “Redluc”, Posmax

OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” kā starpniekus neesošu darījumu noformēšanā. Tādējādi pieteicēja guva fiskālu labumu atskaitāmā nodokļa veidā, kas

samazina budžetā maksājamo nodokli, deklarējot iegādes no Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem, komercsabiedrība reversā kārtībā deklarētu

aprēķināto PVN un priekšnodolcli, t.i., tas neietekmē budžetā maksājamo PVN.

Tādējādi lietā nav gūts apstiprinājums pieteicējas deklarēto darījumu ar SIA “Redluc”, Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS” faktiskajai esībai.

Minēto uzņēmuma vārdā noformētie rēķini, satur nepatiesu informāciju un likuma “Par grāmatvedību” 2. un 7.panta izpratnē nav atzīstami par

grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros un nodokļa rēķiniem, atbilstoši kuriem saskaņā ar Pievienotās

vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 1.punktu atskaitāms priekšnodoklis 1 312 399,57 euro apmērā (2018.gada janvārī-oktobrī).

Tā kā nav gūts apstiprinājums strīda preču saņemšanai no Posmax OU un SIA “IL ZIEDU NAMS”, tad attiecīgi ir apstrīdama arī pieteicējas

2018.gada janvarī, martā-oktobrī noformētā šiem uzņēmumiem adresēta strīda preču nodošana atpakaļ 8185,08 euro vērtībā.

[15] 2018.gada februārī pieteicēja deklarēja preču (kartona kastes) saņemšanu no Čehijas uzņēmuma Altimal Impex Sp.s.r.o. 504,00 EUR

vērtībā. Atbilstoši Pievienotas vērtības nodokļa likuma 86.panta pirmajai daļai un 92.panta pirmās daļas 5.punktam pieteicēja par šiem darījumiem

aprēķināja PVN 5355,84 euro un minēto summu atskaitīja kā priekšnodokli.

Dienests pamatoti konstatējis, ka no noformētajiem dokumentiem nav identificējama strīda darījuma norise, iesaistītās personas, piegādes process.

[15.1] Altimal Impex Sp.s.r.o. 2018.gada 16.februārī noformētajā rēķin/invoice Nr.l8-021602 un tā paša datuma CMR kā preču izsniegšanas

vieta norādīta Žižkova 346, Kladno- Ķrmov, 27309, Czech Republic, kā saņemšanas vieta - /adrese C/, Latvija, kā preču pārvadātājs - Koliadiuk

Vasyl, 44113, Samary, Ermolenko str.4, Ratne district, Ukraine. Atbilstoši paraksta atšifrējumam Altimal Impex Sp.s.r.o. rēķinu parakstījusi /pers.

U/, no pieteicējas puses - persona, kuras paraksts nav atšifrēts (lietas 2.sēj. 209.lapa).

No minētās 2018.gada 16.februāra CMR nav iespējams identificēt personu, kura pieņēma preces pārvadājumam (ir tikai neatšifrēti paraksti), nav

identificējams transportlīdzeklis un tā vadītājs un, kas neļauj izsekot darījuma gaitai un identificēt to.

Pārbaudei nav iesniegts līgums ar Altimal Impex Sp.s.r.o., attiecīgi nav identificējami piegādes nosacījumi (preces parametri, apjoms, cena,

transportēšanas nosacījumi, samaksas termiņi, pircēja atbildība par to neievērošanu un pārdevēja atbildība par nesavlaicīgu piegādi). Tāpat nav

pasūtījumu dokumentu, līdz ar to nav saprotams, kā puses saskaņoja piegādājamo preču daudzumu, cenas, piegādes vietu, laiku un citus darījumu norises

apstākļus.

[15.2] No Čehijas nodokļu administrācijas 2018.gada 3.septembrī saņemta informācija, ka Altimal lmpex Sp.s.r.o. reģistrēts virtuālajā adresē,

uzņēmuma pārstāvis apstiprināja sadarbību ar Posmax OU, taču neko nezināja par preču pasūtīšanu, transportēšanu, preču piegādi, realizāciju, nesniedza

informāciju par rēķinu apmaksu. Minētā informācija ļauj secināt par šī uzņēmuma darbības formālo raksturu, par tā iesaistīšanu neesošu darījumu ķēdes

izveidē (lietas 11.sējuma 144.-172.lapa).

[15.3] Izvērtējot lietā konstatēto, ir pamats secināt, ka pieteicēja kartona kastes nav saņēmusi no Čehijas uzņēmuma, par ko tā nevarēja nezināt.

Pieteicēja nav norādījusi konkrētus argumentus Dienesta secinātā apstrīdēšanai.

Tādējādi Dienests pamatoti saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92.panta pirmās daļas 5.punktu ierobežoja sabiedrības tiesības par šo

noformēto preču iegādi atskaitīt priekšnodokli 5355,84 euro, kā arī atbilstoši šī likuma 86.panta pirmajai daļai samazināja aprēķināto PVN par 5355,84

euro, veicot korekcijas PVN deklarācijā.

[15.4] Attīstot tiesu praksi priekšnodokļa atskaitīšanas lietās, Senāts ir atzinis, ja pieteicēja pakalpojumu (preci) nav saņēmusi (darījums vispār nav

noticis), būtu pamats runāt par pašas pieteicējas krāpniecisku darbību fiskālu priekšrocību gūšanai, pieprasot no valsts priekšnodokli par darījumu, kas

nav noticis (sk. Senāta 2014.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-122 7.punktu). Vērtējot pieteicējas deklarēto darījumu ar Altimal Impex

Sp.s.r.o., secināts, ka minētais darījums nav noticis vispār, t.i., sabiedrība minētā uzņēmuma noformētajā rēķinā norādītās preces nav saņēmusi, ir veikta

formāla dokumentu noformēšana par neesošu darījumu ar mērķi gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

[16] Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas norādēm tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo

darījumu satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai

personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma

lietā C–255/02 Halifax 81.punktu). Arī Senāts ir atzinis, ka darījuma noslēgšanas apstākļi (darījuma partnera un priekšmeta izvēle, dokumentu

sastādīšana, pušu kontaktēšanās u.tml.) var būt pārbaudes objekts, lai vērtētu preces saņēmēja, slēdzot darījumus, mērķi, lomu un godprātību, tostarp

informētību par pārdevēja darbības mērķiem. Šādu apstākļu novērtējums var būt izšķirošs tieši preces saņēmēja tiesību atzīšanā vai ierobežošanā (sk.

Senāta 2014.gada 11.februāra sprieduma lietā Nr.SKA–48/2014 11.punktu ). Turklāt “zināja vai vajadzēja zināt par iesaisti nodokļa izkrāpšanā” ir

faktu vērtējums, kas nav atsevišķi vēl jāpierāda. Ir jāpierāda paši fakti, uz kuru pamata ir izdarīts šāds vērtējums. Faktu pierādīšanai var izmantot arī

netiešus pierādījumus, kas savā kopumā veido pārliecinošu pamatu slēdzienam par fakta pastāvēšanu (sk. Senāta 2016.gada 9.maija sprieduma lietā

Nr.SKA–974/2016 8.punktu).

[17] Izvērtējot pieteicējas deklarētos strīdus darījumus ne tikai pēc juridiskās formas, bet arī vērtējot to ekonomisko saturu un būtību, Dienests

pamatoti secināja, ka tiem piemīt simulatīvs raksturs, un tie atbilst šā sprieduma 7.punktā norādītajiem kritērijiem, kas izriet no Senāta sprieduma lietā

Nr.SKA-12/2013. Proti, ir gūti objektīvi pierādījumi, ka pieteicēja nav saņēmusi Altimal Impex Sp.s.r.o. vārdā noformētajā invoice un CMR norādītās

preces, bet konstatējama tikai formāla dokumentu noformēšana; ir gūti pierādījumi tam, ka pieteicēja, izmantojot SIA “Redluc”, SIA “IL ZIEDU

NAMS”, Posmax OU rekvizītus neesošu darījumu noformēšanā, iesaistījās nodokļu sistēmas ļaunprātīgā izmantošanā.

Pieteicēja nav pievērsusi pietiekamu rūpību darījumu partneru izvēlei un noformējusi dokumentus ar personām, kuras neveic reālu saimniecisko

darbību. Lietā konstatētie apstākļi nav izskaidrojami ar nejaušām sakritībām, bet gan liecina, ka pieteicēja ir iesaistījusies ļaunprātīgās darbībās un gūtu

fiskālas priekšrocības atskaitāmā nodokļa veidā.

[18] Tiesa atzīst, ka ar Lēmumu pieteicējai pamatoti papildus aprēķināts PVN 1 262 514,69 euro, soda nauda 378 754,42 euro un nokavējuma

nauda 50 107,13 euro, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par 48 165,98 euro un saistībā ar to aprēķināta soda nauda 14 449,80 euro.

Vienlaikus atteikts atmaksāt 2018.gada februārī deklarēto PVN pārmaksu 1629,57 euro un jūlijā deklarēto PVN pārmaksu 12 583,22 euro, un soda

nauda noteikta 50% apmērā no aprēķinātās – 196 602,15 euro.

Tiesa, izvērtējot Lēmuma tiesiskumu attiecībā uz nokavējuma naudu, secina, ka VID nokavējuma naudas aprēķinu pamatojis ar atbilstošām likuma

„Par nodokļiem un nodevām” normām, un aprēķina kļūdas nav konstatējamas. Arī pieteicēja nav norādījusi uz iespējamām kļūdām nokavējuma naudas

aprēķinā.

[19] Apkopojot minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums ir noraidāms.

R e z o l u t ī v ā

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. –251.pantu un 289. –291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

n o s p r i e d a

noraidīt SIA ,,RHS” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 25.novembra lēmuma Nr.30.2-22.7/5216 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Biksiniece-Martinova