Supreme Court dismisses appeal against administrative court ruling on traffic violation case facts.

NORAKSTS Lieta Nr.A42387405 SKA-12/2009

SPRIEDUMS Rīgā 2009.gada 3.martā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore V.Krūmiņa senatore J.Briede senators J.Neimanis

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.I. pieteikumu par Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes 2005.gada 28.jūlija lēmuma atcelšanu un lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai, kā arī tiesāšanās izdevumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar I.I. kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 15.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvalde 2005.gada 17.jūnijā pieņēmusi lēmumu par administratīvās lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ. Lieta bija ierosināta, pamatojoties uz I.I. iesniegumu par to, ka viņa stāvošajai automašīnai, braucot atpakaļgaitā, uzbrauca trešās personas vadīta automašīna un atstāja notikuma vietu. Lēmumā konstatēts, ka I.I. automašīnas bojājumi nav radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Izskatījusi apstrīdēšanas iesniegumu, augstāka iestāde apstrīdēto lēmumu atstājusi negrozītu.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts I.I. pieteikums par minētā lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma 200 latu atlīdzināšanu.

1. lappuse no 8 Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidījusi. Tiesa, pārbaudot pierādījumus, nekonstatēja ceļu satiksmes negadījuma faktu, kā arī pārkāpumus administratīvā pārkāpuma lietas izmeklēšanas gaitā.

[3] Izskatījusi lietu sakarā ar I.I. apelācijas sūdzību, Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu Administratīvā apgabaltiesa pievienojusies pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai. Papildus spriedumā norādīti tālāk minētie argumenti. [3.1] Nav pamatots apelācijas sūdzībā norādītais apgalvojums, ka sprieduma teksts ir kļūdains un saturs nepamatots, kas liecina par tiesas nesapratni autoavārijas lietā un terminoloģijā. Tiesas spriedumā norādītais par pampera, nevis bampera nobīdi uz iekšpusi ir pārrakstīšanās kļūda, nevis tiesas nekompetence. Tiesai nav jābūt ekspertam jomās, kuras skar izskatāmā lieta. Nav konstatējams pirmās instances tiesas sprieduma pretrunīgums un citas procesuālas kļūdas. [3.2] Tiesai nebija pamata vērtēt R.R. vainu administratīvā pārkāpuma lietā, jo konkrētā administratīvā lieta ir ierosināta par tāda lēmuma atcelšanu, ar kuru administratīvā lieta izbeigta faktu trūkuma dēļ, nevis par R.R. saukšanu pie administratīvās atbildības.

[4] Par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu I.I. iesniedzis kasācijas sūdzību. Kasācijas sūdzība pamatota ar tālāk norādītajiem argumentiem. [4.1] Tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja iesniegumu atlikt tiesas sēdi sakarā ar pieteicēja slimību. Tādējādi tiesa ir ignorējusi Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu. [4.2] Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldei nebija tiesību izbeigt administratīvo lietu faktu trūkuma dēļ, jo šāds formulējums neatbilst ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, ne Administratīvā procesa likuma normām. [4.3] Bojājumi uz abu sadursmē iesaistīto automašīnu daļām bija labi redzami gan sadursmes brīdī, gan pēc tās. Tiesai nebija pamata uzskatīt, ka nav noticis ceļu satiksmes negadījums, nav izdarīts Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” pārkāpums, un R.R. nav piemērojama administratīvā atbildība. Zīmīgi, ka tiesai nav radušās šaubas par R.R. vārdu patiesumu, ka viņam bija jāapskata savas automašīnas iespējamie bojājumi, kaut gan viņš pats iepriekš apgalvoja, ka ceļu satiksmes negadījumā nebija iesaistīts. R.R. nepatiesi liecina, ka viņa automašīnas bamperis bija no plastmasas, kaut gan citi liecinieki norāda

2. lappuse no 8 un lietas materiāli apstiprina, ka tas bija no metāla ar gumijas uzlikām. Eksperta lomu R.R. automašīnas bojājumu noteikšanai uzņēmies nespeciālists šajā jomā – policijas darbinieks, kurš speciāli noslēpis savā kabinetā, kā pats izteicies, – buferi, lai to nevarētu apskatīt eksperts. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka abām sadursmē iesaistītajām automašīnām ir fiksēti bojājumi pēc sadursmes. Tiesa neobjektīvi tulkojusi eksperta R.R. paskaidrojumu un aktus. [4.4] Tiesa nepareizi tulkojusi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 1.12.apakšpunktu. [4.5] Tiesa nepamatoti atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. un 265.pantu. [4.6] Tiesa atstājusi bez vērtējuma pieteikumu daļā par Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes prettiesisko rīcību, pieļaujot pārkāpumus administratīvā pārkāpuma apstākļu izmeklēšanā, un arī daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. [4.7] Pieteicējam arī liegtas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

[5] Administratīvā procesa dalībnieki uz tiesas sēdi nebija ieradušies. Senāts atzīst, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 342.pantam administratīvā procesa dalībnieka neierašanās, ja viņam pienācīgi paziņots par kasācijas instances tiesas sēdes laiku un vietu, nav šķērslis lietas izskatīšanai.

Motīvu daļa

[6] Kā vienu no kasācijas sūdzības argumentiem I.I. norāda, ka tiesa nav ņēmusi vērā pieteicēja iesniegumu atlikt tiesas sēdi sakarā ar pieteicēja slimību. Pieteicēja ieskatā tiesa tādējādi ir ignorējusi Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu, kurā ir noteiktas pieteicēja procesuālās tiesības. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt. Atbilstoši minētā likuma 268.pantam tiesa atliek lietas izskatīšanu, ja: 1) atbildētājs nav saņēmis pieteikuma norakstu un tāpēc lūdz atlikt lietas izskatīšanu; 2) nepieciešams pieaicināt par administratīvā procesa dalībnieku personu, kuras tiesības vai tiesiskās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu; 3) uz tiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu.

3. lappuse no 8 Savukārt saskaņā ar minētā likuma 269.pantu tiesa var atlikt lietas izskatīšanu, ja tā atzīst, ka: 1) nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds administratīvā procesa dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks vai pastāv citi svarīgi iemesli; 2) vēl nepieciešams vākt pierādījumus. Lietas materiālos ir paziņojums par reģistrēta iekšzemes pasta sūtījuma izsniegšanu par Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 20.marta tiesas sēdi, uz kura ir parakstījusies pieteicēja māte (sk. lietas 155.lapu), kā arī pieteicēja iesniegums ar lūgumu atlikt minēto tiesas sēdi. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējam par tiesas sēdes norises laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 20.marta tiesas sēdes laikā nepastāvēja Administratīvā procesa likuma 268. un 269.pantā minētie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, nav pamatots pieteicēja arguments, ka, neatliekot tiesas sēdi, Administratīvā apgabaltiesa ir pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 145.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktu. Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka tiesas sēde jau divreiz sakarā ar pieteicēja slimību ir bijusi atlikta (sk. lietas 146.–147., 152.–153.lapu). Ja pieteicējam pašam nebija iespējams ierasties, viņš atbilstoši Administratīvā procesa likuma 35.pantam procesā varēja piedalīties ar pārstāvja starpniecību.

[7] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldei nebija tiesību izbeigt administratīvo lietu faktu trūkuma dēļ, jo šāds formulējums neatbilst ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, ne Administratīvā procesa likuma normām. [7.1] Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas laikā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 275.panta pirmā daļa paredzēja, ka, izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, institūcija (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) par administratīvā soda uzlikšanu; 2) par lietvedības izbeigšanu; 3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Minētā panta trešā daļa paredzēja, ka lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas vai izziņas iestādei, kā arī gadījumos, ja ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi.

4. lappuse no 8 Kodeksa 239.pants savukārt paredzēja apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Saskaņā ar šā panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [7.2] Pārsūdzētajā lēmumā ir secināts, ka nav bijis notikuma, kas būtu kvalificējams kā ceļu satiksmes negadījums atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”, kā arī nav izdarīts minēto noteikumu pārkāpums, līdz ar to šajā gadījumā nav piemērojama administratīvā atbildība. Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka administratīvo pārkāpumu lietās Administratīvā procesa likuma regulējums ir piemērojams tiktāl, ciktāl speciālās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas nenosaka citu regulējumu (sal., piemēram, Senāta 2007.gada 14.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-264/2007 9.punktu). Ņemot vērā iepriekš minēto, Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldei, izbeidzot lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā konkrētajā gadījumā bija jāpiemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkts, nevis Administratīvā procesa likuma 63.panta pirmās daļas 1.punkts, kurš pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī noteica, ka pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas iestāde nekavējoties izvērtē lietas apstākļus un pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu faktu trūkuma dēļ. [7.3] Tomēr, ņemot vērā, ka piemērotā tiesību norma un norma, kuru bija jāpiemēro, bet kuru Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvalde nepiemēroja, konkrētajā gadījumā pēc būtības reglamentē vienu un to pašu faktisko situāciju un tām pēc būtības ir vienādas tiesiskās sekas, minētais nav uzskatāms par būtisku procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie nepareiza sprieduma, un līdz ar to nav pamats Administratīvās apgabaltiesas sprieduma atcelšanai.

[8] Attiecībā uz kasācijas sūdzībā minētajiem argumentiem par lietas faktiskajiem apstākļiem (sk. šā lēmuma 4.3.punktu), Senāts secina, ka tie ir vērsti uz faktisko apstākļu noskaidrošanu un pierādījumu pārvērtēšanu lietā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 325.pantam kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 326.pantu un 327.panta pirmo daļu materiālo

5. lappuse no 8 vai procesuālo tiesību normas pārkāpums var izpausties kā tādas normas piemērošana, kuru nevajadzēja piemērot, tādas normas nepiemērošana, kuru vajadzēja piemērot, vai normas nepareiza interpretācija. Savukārt lietas faktisko apstākļu noskaidrošana un pierādījumu novērtēšana kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst. Pieteicēja norādītos apstākļus un kasācijas sūdzībā minētos pierādījumus Administratīvā apgabaltiesa (ņemot vērā Administratīvās rajona tiesas spriedumā ietvertos argumentus, kuriem apgabaltiesa pievienojusies) savā spriedumā ir novērtējusi. Pieteicējs minētajam vērtējumam nepiekrīt. Taču, tā kā kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst faktisko apstākļu vērtēšana, tad pieteicēja atšķirīgais viedoklis par faktisko apstākļu vērtējumu nevar būt pamats Administratīvās apgabaltiesas sprieduma atcelšanai. Senāts nekonstatē, ka Administratīvā apgabaltiesa konkrētajā gadījumā būtu pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumus attiecībā uz pierādījumu novērtēšanu.

[9] Nav pamatots kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nepareizi tulkojusi Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 1.12.apakšpunktu. Minētā norma citstarp noteic, ka ceļu satiksmes negadījums ir ceļu satiksmē noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā nodarīti zaudējumi fiziskās vai juridiskās personas mantai. Senāta ieskatā tiesa pamatoti secinājusi, ka, lai noskaidrotu, vai konkrētajā gadījumā ir noticis ceļu satiksmes negadījums, ir nepieciešams konstatēt, ka sadursmes rezultātā ir nodarīti zaudējumi personas mantai. Ja to nav iespējams pierādīt, tad nevar uzskatīt, ka ir noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā iesaistītas konkrētās automašīnas. Kā jau minēts iepriekš (sk. šā lēmuma 8.punktu), faktisko apstākļu pārvērtēšana nav Senāta kompetencē, savukārt attiecībā uz pierādījumu novērtēšanu nav pamata uzskatīt, ka Administratīvā apgabaltiesa šajā gadījumā būtu pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumus.

[10] Nav pamatots kasācijas sūdzības arguments, ka tiesa nepamatoti atsaukusies uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244. un 265.pantu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas. Savukārt minētā kodeksa 265.panta otrā daļa noteic, ka

6. lappuse no 8 ekspertu uzaicina institūcija (amatpersona), kuras lietvedībā ir administratīvā pārkāpuma lieta, gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc speciālām zināšanām. Senāts piekrīt tiesas secinājumam, ka no minētās normas izriet, ka iestāde var pati izlemt, vai konkrētajā lietā eksperts ir nepieciešams. No sprieduma izriet, ka tiesa ir izvērtējusi lietā esošos pierādījumus un secinājusi, ka iestāde ir ieguvusi visu informāciju, kas tai bija nepieciešama lietas pareizai izskatīšanai.

[11] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa atstājusi bez vērtējuma pieteikumu daļā par Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes prettiesisko rīcību, pieļaujot pārkāpumus šā administratīvā pārkāpuma apstākļu izmeklēšanā, un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Senāts atzīst, ka lūgums izvērtēt Valsts policijas Rēzeknes pilsētas un rajona policijas pārvaldes prettiesisko rīcību, pieļaujot pārkāpumus administratīvā pārkāpuma apstākļu izmeklēšanā, nav patstāvīgs prasījums, bet ir izvērtējams vienlaikus ar pārsūdzētā lēmuma tiesiskuma izvērtēšanu, ko tiesa arī ir izdarījusi. Arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu nav patstāvīgs prasījums, bet ir saistīts ar pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par tiesisku vai prettiesisku. Atzīstot pārsūdzēto lēmumu par tiesisku un pamatotu, tiesa pamatoti ir noraidījusi pieteikumu arī daļā par lietas nosūtīšanu jaunai izskatīšanai un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Ņemot vērā minēto, kasācijas sūdzība šajā daļā nav pamatota.

[12] Kasācijas sūdzībā nav norādīts, kādā veidā pieteicējam liegtas Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 328.panta pirmās daļas 5.punktam kasācijas sūdzībā norāda, kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums. Pārbaudījusi pārsūdzēto Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts nekonstatē Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteikto tiesību pārkāpumu.

[13] Ņemot vērā iepriekš minēto, pārsūdzētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums atzīstams par tiesisku, bet kasācijas sūdzība ir noraidāma.

7. lappuse no 8 Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 348.panta 1.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments nosprieda

Atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2008.gada 15.aprīļa spriedumu, bet I.I. kasācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams.

Priekšsēdētāja senatore (paraksts) V.Krūmiņa senatore (paraksts) J.Briede

senators (paraksts) J.Neimanis

NORAKSTS PAREIZS Senatore V.Krūmiņa Rīgā 2009.gada 3.martā

8. lappuse no 8