Court convicts defendant of petty theft and imposes suspended sentence with police control.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of petty theft and sentenced him to two months of suspended imprisonment with police control. The defendant admitted guilt, leading the court to skip evidence examination under Criminal Procedure Law Article 499. Although the defendant had health issues and a prior record, the court deemed these insufficient to avoid a custodial sentence but allowed for a reduced term.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 180. panta 1. daļa; Krimināllikuma 46. panta; Krimināllikuma 51. un 52. panta: When a defendant admits guilt and the offense is minor, the court may impose a suspended sentence with supplementary measures like police control instead of immediate imprisonment.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllietas Nr.11091060614
Arhīva Nr.K30-0893-14/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014. gada 13.oktobrī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs,
tiesas sēdes sekretāre N.Rubene, tulce V.Potapenko,
piedaloties prokurorei I.Kronbergai, izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā. Tiesa, izskatot lietu,
konstatēja
/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā šādos apstākļos.
2014.gada 24.aprīli ap plkst. 10.15 /pers. A/, atrodoties SIA „RIMI Latvia” veikalā „SuperNetto” Rīgā, Dzelzavas ielā 86, nolēma izdarīt svešas
kustamas mantas slepenu nolaupīšanu. Realizējot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/ no minētā veikala tirdzniecības zāles paņēma viena litra tilpuma
viskiju „Jameson” 22,99 euro apmērā, paslēpa to zem sava apģērba, pagāja garām veikala kasēm nesamaksājot un no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas
vietas aizgāja.
Tādejādi /pers. A/ izdarīja SIA „RIMI Latvia” piederošas kustamas mantas 22,99 euro vērtībā slepenu zādzību, t.i., zādzību nelielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais sevi par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, lūdza neizdarīt tiesas izmeklēšanā pierādījumu pārbaudi.
Iepazinusies ar krimināllietas materiāliem un uzklausījusi prokurora viedokli, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu
pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to pierādījumu uzskaitījums un to analīze spriedumā netiek izdarīta.
Tiesa, pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā, ņem vērā to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu viņam
izvirzītajā apsūdzībā, apsūdzētais piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas
apsūdzētajam tiesas sēdē ir izskaidrotas, un tās apsūdzētajam ir saprotamas. Kā arī tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētā vaina viņam celtajā apsūdzībā ir
pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, un tiesai nerodas šaubas par apsūdzētā vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Vērtējot apsūdzētā izdarīto darbību juridisko kvalifikāciju, tiesa secina, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums kvalificēti pareizi pēc
Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas. Apsūdzētā vaina noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā ir pierādīta.
Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto
kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu apsūdzētais izdarījis mazāk smagu noziegumu, kas apdraudēja cietušā SIA „RIMI Latvija”
mantiskās intereses. Nodarījumu rezultātā mantiskais zaudējums cietušajam netika radīts, jo nozagtā prece no apsūdzētā neatkarīgu iemeslu dēļ tika
atgrieztas cietušajam nebojāta un bija derīga turpmākajai realizācijai.
Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš ir agrāk sodīts, sodāmība nav dzēsta. Pēdējo reizi sodīts Latgales apgabaltiesā 2010.gada 4.jūnijā,
galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz pieciem gadiem sešiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz vienu gadu. Apsūdzētā
apgādībā personu nav. Iepriekš strādājis gadījuma darbus, pēdējo reizi 2014.gada jūnijā veicis dzīvokļa krāsošanas darbus. Pēc apsūdzētā vārdiem
pašreiz ārstējas, ir slims, ko apliecina Rīgas austrumu klīniskās slimnīcas 2014.gada 25.jūlija izraksts no ambulatorās medicīniskās kartes (diagnoze HIVI
infekcija, C3 stadija, Mutes dobuma kandioze, abpusēja pneimonija, opiātu atkarība, MAT). Noslēdzis 2014.gada 27.maijā Ārstniecības līgumu ar
Valsts SIA „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs” par ārstniecības programmu metadons uz 365 dienām. no 20.03.2001. līdz 18.01.2003. bijis
narkologa uzskaitē ar Dg.:opiodīdu atkarība. Jelgavas cietums raksturo apsūdzēto, ka brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā pieļāvis 14 režīma
pārkāpumus, atrodoties cietumā, tiesiskās apziņas līmeni nav paaugstinājis, uzvedība kopumā nestabila un grūti prognozējama.
Apsūdzētais tiesas sēdē paskaidroja, ka izdarīto nožēlo, zādzību izdarījis spontāni, jo bijis ārsta izrakstīto zāļu ietekmē. Kopš 2014.gada maija
nav bijis vairs aizturēts par citiem likumpārkāpumiem, kā arī viņš ir apsūdzēts trīs citās krimināllietās, kas vēl tiesā nav izskatītas.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu atzīst par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli savas vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu par atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka noziedzīgais nodarījums veido
noziedzīgu nodarījumu recidīvu.
Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākli, tiesa uzskata, ka sods
apsūdzētajam nosakāms izdarītā noziedzīgā nodarījuma sankcijas ietvaros īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par
izdarīto nodarījumu piemērojams brīvības atņemšanas sods, lai aizsargātu sabiedrību no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, lai sodītu un
resocializētu apsūdzēto un atturētu viņu no jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas.
Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nevar tikt piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods (piespiedu darbs vai naudas sods), jo apsūdzētā
personība un nodarījumu raksturs norāda uz to, ka apsūdzētajam jāsaņem pietiekami bargs sods, lai turpmāk viņu atturētu no jaunu noziedzīgu
nodarījumu izdarīšanas. Tiesa uzskata, ka tikai brīvības atņemšanas sods var panākt soda mērķi. Par apsūdzētā personību un nevērīgo attieksmi pret
likumpārkāpumu nepieļaujamību liecina apstāklis, ka apsūdzētais noziedzīgo nodarījumu izdarījis laikā, kad bija atbrīvots pēc soda izciešanas nedzēstas
sodāmības laikā, izciešot papildsodu policijas kontrole. Tas norāda uz to, ka apsūdzētais nav pārvērtējis savu iepriekšējo sodāmību, nav izdarījis pareizos
secinājumus, jo turpina izdarīt jaunus noziedzīgos nodarījumus. Minēto apliecina arī Jelgavas cietuma raksturojums.
Tiesa uzskata, ka piespiedu darbs un naudas sods nepasargās sabiedrību no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas. Turklāt naudas soda
piemērošana nav lietderīga un samērīga ar apsūdzētā materiālo stāvokli, jo to tikai pasliktinātu. Tiesas sēdē netika gūts apstiprinājums, ka apsūdzētajam ir
reāli pieejami legāli naudas līdzekļi, ar ko samaksāt naudas sodu.
Tiesa atzīst, ka apstāklis, ka apsūdzētajam ir veselības problēmas, nevar būt pamats, lai nepiemērotu brīvības atņemšanas sodu, jo šis apstāklis
nav atturējis viņu no jaunu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.
Nosakot soda mēru, tiesa atzīst, ka iespējams aprobežoties ar īslaicīgas brīvības atņemšanas piemērošanu, jo izdarītās zādzības rezultātā
cietušajam nav radīts mantisks zaudējums, turklāt apsūdzētā rīcība, noslēdzot ārstniecības līgumu, norāda uz vēlmi risināt savas narkoloģiskās problēmas.
Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.pantu pēc vairākiem spriedumiem, spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievienojot
papildsodu – policijas kontrole, kas nav izciests pēc Latgales apgabaltiesas 2010.gada 4.jūnija sprieduma, nosakot īslaicīgu brīvības atņemšanu. Tiesa
atzīst, ka iespējams piemērot daļēju sodu saskaitīšana, jo konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis.
Lai nodrošinātu, ka apsūdzētais neizvairīsies no tiesas sprieduma izpildes, saglabājams lietā piemērotais drošības līdzeklis uzturēšanās noteiktā
dzīvesvietā.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.pantu glabājams pie krimināllietas materiāliem lietiskais pierādījums CD disks, kas tika izņemts
07.05.2014. Rīgā, Dzelzavas ielā 86.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 520., 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru paredzēta atbildība Krimināllikuma 180.panta
pirmajā daļā, un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem.
Noteikt /pers. A/ galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51. un 52.pantu pēc vairākiem spriedumiem, spriedumā noteiktajam sodam daļēji
pievienojot papildsodu – policijas kontrole, kas nav izciests pēc Latgales apgabaltiesas 2010.gada 4.jūnija sprieduma, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs
mēnešiem.
Sprieduma izpildi uzdot Ieslodzījuma vietu pārvaldei.
Atstāt negrozītu /pers. A/, personas kods /personas kods/, piemēroto drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā, kuru atcelt pēc
sprieduma spēkā stāšanās.
Glabāt pie krimināllietas materiāliem lietisko pierādījumu – CD disku, kas tika izņemts 07.05.2014. Rīgā, Dzelzavas ielā 86.
Spriedumu daļā par sodu vai sakarā ar pieļautiem procesuāliem pārkāpumiem var pārsūdzēt vai noprotestēt 10 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā,
iesniedzot apelācijas sūdzību vai apelācijas protestu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena – 2014.gada 27.oktobris.
Tiesnesis Z.Dundurs