Court partially allowed small claims debt recovery against guarantor for unpaid credit card debt and interest.

Lietas Nr. C29391516

Lietas arhīva Nr. C-3915-16/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 5.oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese K.Vinte-Korme

izskatīja rakstveida procesā Lomonosova ielā 10, Rīgā, civillietu SIA „NESTE LATVIJA” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

SIA „NESTE LATVIJA” (turpmāk – prasītāja) pilnvarotais pārstāve SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2016.gada 18.februārī Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, lūgdama piedzīt no atbildētāja

galveno parādu 294,65 euro, kas sastāv no pamatparāda 191,35 euro un zaudējumiem 103,30 euro, līgumsodu 83,41 euro par laika periodu no

2014.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada 2.februārim, valsts nodevu 71,14 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, kā arī atzīt prasītājas

tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no galvenā parāda līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā 2014.gada 28.janvārī starp prasītāju un SIA /nosaukums/ tika noslēgts līgums Nr.07161382

(turpmāk tekstā – kartes līgums) par NESTE kredītkartes izsniegšanu, kas SIA /nosaukums/ bija bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis degvielas,

pakalpojumu un preču apmaksai visās NESTE uzpildes stacijās un sadarbības partneru tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās. Kartes lietotajam

tika piešķirts kredīts norēķinu veikšanai 200,00 euro apmērā.

2014.gada 28.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts galvojuma līgums Nr.07161382-G (turpmāk – galvojuma līgums), kurš kalpo kā

atbildētāja garantija un nodrošinājums saistībām, kas izriet no iepriekš minētā kartes līguma. SIA /nosaukums/ nav pildījusi kartes līguma nosacījumus un

nav apmaksājusi rēķinus par izmantotajiem kredīta resursiem. Pamatojoties uz prasītāja rēķinu – atskaiti Nr.2982942, SIA /nosaukums/ pamatparāds

par ar karti saņemto preci (degvielu) ir 191,35 euro ar apmaksas termiņu līdz 2014.gada 15.aprīlim.

Saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.punkta nosacījumiem atbildētājs bez nosacījumiem un neatsaucami uzņemas nedalīti kā pats parādnieks (SIA

/nosaukums/) atbildēt prasītājam par parādu, kas varētu rasties no kartes līguma, kā arī atbildētājs atteicies no galvinieka privilēģijas – prasījuma, lai

kreditors vispirms griežas pie galvenā parādnieka (SIA /nosaukums/). Saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.3.punktu atbildētājs atteicās no tiesības prasīt, lai

kreditors ar savu prasību vispirms griežas pie parādnieka.

Prasītājai, pamatojoties uz kartes līguma 6.punkta nosacījumiem ir tiesības prasīt, bet atbildētājam, savukārt, ir pienākums maksāt līgumsodu par

savlaicīgi neatmaksātajiem kredīta līdzekļiem, izmantojot Neste norēķinu karti, kas ir 24 % gadā vai 0,06575% dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas

par laika periodu kopš 2014.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada 8.februārim par 663 kavētām dienām pēc sekojošas formulas: pamatparāda summa 191,35

euro x kavēto dienu skaits 663 dienas X 0,06575%. Tādā kārtā, līgumsoda apmērs pēc kartes līguma ir 83,41 euro.

Tā kā atbildētājs nesedza prasītājai zaudējumus labprātīgi, prasītāja, pamatojoties uz kartes līguma 14.panta nosacījumiem, ir pilnvarojusi SIA

„Julianus Inkasso Latvija” iekasēt no atbildētāja iepriekšminēto parādu, līdz ar ko prasītājai ir radušies papildus izdevumi (papildus zaudējumi) fiksētās

maksas Ls 72,60 (Ls 60,00 + PVN 21 %) vai 103,30 euro apmērā par parāda atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā

(nepieciešamo dokumentu izprasīšana un to apkopošana, prasības pieteikuma sagatavošana, nosūtīšana), kas ir apstiprināts ar 2010.gada 26.maija

sadarbības līgumu Nr.01217-05-10 un Pielikumu Nr.3, kā arī attiecīgo SIA „Julianus Inkasso Latvija” faktūrrēķinu un prasītāja maksājuma uzdevumu.

Prasītāja ir pilnvarojusi SIA „Julianus Inkasso Latvija” veikt visas nepieciešamās pirmstiesas un tiesas darbības prasījuma un līgumsoda iekasēšanā,

līdz ar ko prasītājai ir radušies augstāk minētie papildus izdevumi (zaudējumi) 103,30 euro apmērā.

SIA „Julianus Inkasso Latvija” 2015.gada 20.janvārī uz atbildētāja adresi nosūtīja pretenziju par parādsaistību atmaksu ar lūgumu veikt samaksu,

t.sk. arī brīdinot atbildētāju, ka pretējā gadījumā pret atbildētāju tiks celta prasība par parāda summas un parāda atgūšanas izdevumu piedziņu. Apmaksa

netika veikta.

Ņemot vērā minēto, prasītāja uzskata, ka atbildētāja pienākums ir segt ne tikai pamatparādu un līgumsodu, kas izriet no kartes konta līguma, bet arī

papildus zaudējumus, kas saistīti ar parāda atgūšanas lietas administrēšanu tiesvedības procesā vispārējā kārtībā, par kuriem atbildētājs bija brīdināts.

Prasītāja prasības pieteikumā norādījusi, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama, mediācija strīda risināšanai nav izmantota un

nepiekrīt to izmantot tiesvedības procesa laikā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 3., 1425., 1587., 1692., 1698., 1702.panta otro daļu, 1716., 1717., 1720.panta otro daļu, 1779.pantu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 5. un 6.septembrī saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs

norāda, ka prasību neatzīst. Atbildētājas norāda, ka SIA /nosaukums/ ir pārdevis /pers. B/ ar esošo saistību pret prasītāju, ko apliecina 2015.gada

4.decembra pieņemšanas-nodošanas akts. Atbildētājs piekrīt tikai solidārai pamatparāda 180 euro apmērā piedziņai.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajā daļā noteikts, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu

lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā

varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu.

2016.gada 11.aprīlī nosūtīts paziņojums par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā un tiesas sprieduma pieejamības datumu uz prasītājas

pārstāves juridisko adresi un atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi (lietas 34.lapa).

Līdz ar to tiesa atzīst, ka tā savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī sprieduma pieejamības datumu ir izpildījusi.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā, bet

atbilstoši Civilprocesa likuma 8.panta pirmajai daļai tiesa noskaidro lietas apstākļus, pārbaudot pierādījumus, kuri iegūti likumā noteiktajā kārtībā.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590.pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā ir strīds par galvenā parāda, līgumsoda un tiesas izdevumu samaksas pienākumu.

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noskaidrots, ka 2014.gada 28.janvārī starp prasītāju un SIA /nosaukums/ noslēgts līgums

Nr.07161382 par Neste norēķinu kartes izsniegšanu (lietas 11. – 12.lapa).

Tāpat lietā nodibināts, ka 2014.gada 28.janvārī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts galvojuma līgums Nr.07161382-G. No galvojuma līguma

1.punkta izriet, ka tas kalpo kā galvinieka garantija un nodrošinājums saistībām, kas izriet no 2014.gada 28.janvāra līguma Nr.07161382, kas noslēgts

starp prasītāju un SIA /nosaukums/ (lietas 14. – 16.lapa).

No Civillikuma 1692. un 1695.panta izriet, ka galvojuma līgums ir ar rakstveida līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas

parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda.

Civillikuma 1698.pants noteic, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas vai

nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.punktu atbildētājs bez nosacījumiem un neatsaucami uzņēmās nedalīti, kā pats parādnieks, atbildēt kreditoram

par parādnieka parādu, un, saskaņā ar galvojuma līguma 2.1.3.punktu, atteicās no tiesības prasīt, lai kreditors ar savu prasību vispirms griežas pie

parādnieka.

Izvērtējot norādīto, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājs ir uzņēmies atbildēt par SIA /nosaukums/ saistībām kā pats parādnieks,

atsakoties no tiesībām prasīt, lai kreditors papriekš vēršas pie galvenā parādnieka.

Civillikuma 1702.pants noteic, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

No Civillikuma 1702.panta izriet, ka galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par parādnieka uzņemto saistību. Galvojums pēc savas būtības ir saistību

tiesību pastiprinājuma veids, jo ar galvojumu ir saprotamas līgumiskas saistības, ar kurām trešā persona – galvinieks, uzņemas atbildēt kreditoram par

citas personas parāda saistībām, tomēr neatsvabinot parādnieku no viņa parāda.

Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2012.gada 7.marta spriedumā lietā Nr.SKC-115/2012 norādījis, ka saskaņā ar Civillikuma

1692.pantu galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Panta

normā sniegtā definīcija norāda, ka galvojums ir līgums starp galvinieku un kreditoru, no kā secināms, ka ar galvojuma līgumu tiek nodibināta atsevišķa

saistība starp kreditoru un galvinieku. Solidāras saistības nodibināšanas definīcija ir sniegta Civillikuma 1670.pantā, kas nosaka, ka par solidāru prasījums

vai saistība atzīstama tad, kad no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt visu priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums visu

izpildīt. Savukārt Civillikuma 1673.pants nosaka, ka līgums solidāru saistību nodibina tikai tad, kad līdzēji to tieši ir noteikuši. Galvotāju solidāra atbildība

ir noteikta Civillikuma 1699.pantā, kas nosaka, ka vairākas personas, kas galvojušas par vienu un to pašu parādnieku un vienu un to pašu parādu, atbild

solidāri.

Tādējādi galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības nodrošinājumu.

Galvojuma būtība ir jāņem vērā, arī vērtējot, vai atbildību galvenajam parādniekam un galviniekam varētu uzlikt solidāri. Civillikumā solidāras

saistības būtība ir raksturota ar izpildījuma priekšmeta (darbības, bezdarbības, lietas) nedalāmību. Ja kāda naudas summa tiek aizdota nedalīti divām

personām, tad nav loģiski vienu uzskatīt par parādnieku, bet otru – par galvinieku. Abiem jābūt solidāriem parādniekiem no paša sākuma. Solidārais

parādnieks, pēc tam, kad apmierinājis kreditora prasījumu, var prasīt no pārējiem atbilstošu atlīdzību (Civillikuma 1686. pants). Divu solidāru parādnieku

gadījumā tas nozīmē atlīdzināto summu dalīt uz pusēm. Turpretim galvojuma attiecībās galvinieks, kas sedzis parādu, var no galvenā parādnieka prasīt

visu samaksāto, kas Civillikuma 1692.pantā, izteikts ar vārdiem „neatsvabinot tomēr pēdējo no parāda”, proti, neatsvabinot parādnieku no viņa uzņemtās

saistības.

Ievērojot norādīto, galvojuma un solidārām saistībām kopēja ir tāda iezīme, ka prasījumu var vērst gan pret vienu, gan otru (pie tam galvojumā tas

nav vispārējs noteikums), un to varētu saukt par procesuālu līdzību, taču ekonomiski, no materiālo tiesību viedokļa, atšķirība ir būtiska: solidāri saistītie

nes atbildību, ko vēlāk dala savā starpā, turpretim galvojumā galvinieks pilda akcesoru saistību, kas ļauj lietot regresa prasību pilnā apmērā.

Līdz ar norādīto, tiesa atzīst, ka par pamatu prasības noraidīšanai nevar būt atbildētāja paskaidrojumos norādītie apstākļi, ka viņš atsavinājis

SIA /nosaukums/ trešajai personai, kā arī tas, ka parāds solidāri piedzenams no atbildētāja un SIA /nosaukums/, jo ar 2014.gada 28.janvārī starp

prasītāju un atbildētāju noslēgto galvojuma līgumu Nr.07161382-G nav nodibināta atbildētāja un SIA /nosaukums/ solidāra saistība. Konkrētajā

gadījumā, uzņemoties atbildēt kā pats parādnieks, kreditoram par parādnieka parādu, un atsakoties no tiesības prasīt, lai kreditors ar savu prasību

vispirms griežas pie parādnieka, starp prasītāju un atbildētāju ir nodibināta akcesora saistība, kas kalpo par citas saistības, 2014.gada 28.janvārī starp

prasītāju un SIA /nosaukums/ noslēgtā līguma Nr.07161382 par NESTE kredītkartes izsniegšanu, nodrošinājumu, nenodibinot atbildētāja un

SIA /nosaukums/ solidāru atbildību. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības prasīt parāda samaksu no atbildētāja.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

No lietas materiāliem pievienotā 2014.gada 31.marta rēķina-atskaites 2982942 (lietas 13.lapa) izriet, ka SIA /nosaukums/ tika izrakstīts rēķins par

191,35 euro iemaksu kontā līdz 2014.gada 15.aprīlim bilances atjaunošanai.

No lietas materiāliem pievienotās 2015.gada 20.janvāra pretenzijas Nr.1017282 par parādsaistībām (lietas 17.lapa) redzams, ka prasītājas

pārstāvis SIA “Julianus Inkasso Latvija” paziņoja atbildētājam par parādu 247,02 euro apmērā un lūdza līdz 2015.gada 10.februārim nokārtot

parādsaistības.

2014.gada 28.janvāra līguma Nr.07161382 par Neste norēķinu kartes izsniegšanu 14.punkts nosaka, ka prasītāja maksājuma kavējuma gadījumā

var nodot savas prasījuma tiesības inkaso kompānijai un šajā gadījumā atbildētājam ir jāatmaksā visi prasītājam radītie zaudējumi.

No sadarbības līguma Nr.01217-05-10 redzams, ka SIA “Julianus Inkasso Latvija” apņemas sniegt prasītājam pakalpojumus, kas saistīti ar

prasītājas debitoru parādu pārvaldīšanu (lietas 25. – 28.lapa).

No sadarbības līguma Nr.01217-05-10 pielikuma Nr.3 4.1.punkta, izriet, ka tiesvedības izdevumu atlīdzība par vienu tiesas procesu vienā tiesu

instancē ir Ls 60, kopā ar PVN 72,60 Ls (103,30 euro), ko apliecina lietas materiāliem pievienotais SIA “Julianus Inkasso Latvija” 2016.gada

9.februāra faktūrrēķins Nr.16652 (lietas 30.lapa) un 2016.gada 12.februāra maksājuma uzdevums Nr.236094 (lietas 31.lapa).

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Civillikuma 1771.pants noteic, ka zaudējums var

būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu. Savukārt šā

likuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Izvērtējot iepriekš norādītās tiesību normas kopsakarā ar 2014.gada 28.janvāra līguma Nr.07161382 par Neste norēķinu kartes izsniegšanu

14.punktu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir radušies zaudējumi 103,30 euro apmērā, kas saistīti ar parāda piedziņas procesa nodošanu SIA “Julianus Inkasso

Latvija”, kurus SIA /nosaukums/ saskaņā ar 2014.gada 28.janvāra līgumu Nr.07161382 apņēmusies segt un kurus tai saskaņā ar Civillikuma 1779.pantu

ir jāsedz, jo tā pieļāvusi maksājuma kavējumu.

Konkrētajā gadījumā, ievērojot, ka atbildētājs ar 2014.gada 28.janvāra galvojuma līgumu Nr.07161382-G uzņēmies atbildēt prasītājai kā pats

parādnieks, atbilstoši Civillikuma 1698.pantam, kas noteic, ka galvinieks atbild ne vien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem, šie zaudējumi ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājai.

Lietā esošie rakstveida pierādījumi apliecina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības. Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu

saistību izpildi.

Izvērtējot lietas materiālus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatparāda 191,35 euro apmērā un zaudējumu

103,30 euro apmērā, kopā 294,65 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

Civillikuma 1716.panta pirmā daļa noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār,

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Otrā daļa noteic, ka līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai

cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Trešā daļa noteic, ka līgumsods par

saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.).

Civillikuma 1717.pants noteic, ka līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei (20.06.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.).

Savukārt Civillikuma 1720.pants noteic, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar 2014.gada 28.janvāra līguma Nr.07161382 6.punktu prasītājai ir tiesības, bet atbildētājam ir pienākums maksāt līgumsodu par

savlaicīgi neatmaksātajiem kredīta līdzekļiem, izmantojot Neste norēķinu karti, kas ir 24% gadā vai 0,06575% dienā no savlaicīgi nesamaksātās summas.

No prasības pieteikumā ietvertā līgumsoda aprēķina redzams, ka par maksājumu kavējumu laika periodā no 2014.gada 15.aprīļa līdz 2016.gada

8.februārim aprēķināts līgumsods 83,41 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods 83,41 euro apmērā neatbilst Civillikuma 1716.panta trešās daļas prasībām, jo tas pārsniedz 10

procentus no pamatparāda (pamatparāds sastāda 191,35 euro). Tādējādi līgumsoda apmērs ir attiecīgi samazināms, un no atbildētāja par labu prasītājai

ir piedzenams līgumsods 19,14 euro apmērā. Līdz ar to daļā par līgumsoda piedziņu 64,27 euro prasība ir noraidāma.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma daļēji un no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenams parāds 294,65 euro un

līgumsods 19,14 euro, kopā 313,79 euro, savukārt prasība daļā par līgumsoda 64,27 euro apmērā piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Prasītāja tiesu lūdz noteikt tās tiesības saņemt sešus procentus gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu tiesa, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Ņemot vērā minēto un atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktā un 1765.pantā noteiktajam, tiesa atzīst prasītājas tiesības saņemt no

atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā galvenā parāda (294,65 euro) līdz sprieduma pilnīgai izpildei (izsoles dienai), ievērojot Civillikuma 1763.panta

1.punkta noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedz kapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otrās daļas 1. un 3.punktu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

No atbildētāja par labu prasītājai piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi 75,84 euro apmērā, kas sastāv no valsts nodevas

71,14 euro (lietas 9.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro (lietas 10.lapa).

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, taču faktiskie ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 3.lapa) ir 7,83 euro. Tādējādi neapmaksātie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,13 euro apmērā ir piedzenami no atbildētāja valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo

daļu un šā likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, [..] un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, [..]. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10

dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 189., 190., 193., 195., 204.1, 250.25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “NESTE LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003132723, pamatparādu

191,35 euro un zaudējumus 103,30 euro, kas kopā sastāda galveno parādu 294,65 euro, līgumsodu 19,14 euro par laika periodu no 2014.gada

15.aprīļa līdz 2016.gada 8.februārim un tiesas izdevumus 75,84 euro, kopā 389,63 euro (trīs simti astoņdesmit deviņi euro un 63 centi)

Samaksa veicama SIA “NESTE LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003132723, norēķina kontā AS “Swedbank”, konta numurs /konta numurs/.

Atzīt SIA “NESTE LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003132723, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos

6% (sešus procentus) gadā no piespriestā galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noraidīt prasību daļā par līgumsoda 64,27 euro apmērā piedziņu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,13 euro (trīs euro un 13

centi), kas iemaksājami – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, konts Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase,

kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā C29391516; C-3915-16.

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu

oriģinālus nekavējoties iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā Lomonosova ielā 10, 105.kabinetā vai nosūtot pa pastu.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2016.gada 5.oktobra,

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem

Tiesnese K.Vinte-Korme