Court convicted defendant of minor assault and sentenced to 80 hours of compulsory labor with partial compensation.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily injury under Article 126 of the Criminal Law and sentenced him to 80 hours of compulsory labor. The defendant pleaded guilty, admitted to the victim's material damages, and the court found no mitigating circumstances despite his cooperation. Consequently, the court awarded partial compensation for moral damages and ordered the payment of material losses.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 126. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 498. un 499. panti: When a defendant voluntarily pleads guilty and admits to material damages, the court may convict for a minor offense, impose a lighter sentence within statutory limits, and award partial compensation for moral harm.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Krimināllieta Nr.11092141012
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2014.gada 29.janvārī
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Viesturs Gaidukēvičs
ar sekretāri Baibu Mauriņu,
piedaloties prokurorei Laurai Majevskai, cietušajai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 126.panta
pirmās daļas, un
noskaidroja
/pers. A/ nodarīja tādu tīšu miesas bojājumu, kas nav bīstams dzīvībai un nav izraisījis Krimināllikuma 125.pantā paredzētās sekas, bet
izraisījis ilgstošu veselības traucējumu (vidēja smaguma miesas bojājums) šādos apstākļos.
2012.gada 29.septembrī ap plkst.14.30 /pers. A/, atrodoties /adrese/, būdams dusmīgs uz /pers. B/ un agresīvi noskaņots, draudot
nodarīt viņai miesas bojājumus, tīši, ar nolūku nodarīt viņai miesas bojājumus aizķēra viņu aiz rokas un pagrūda, kā rezultātā /pers. B/
nokrita un /pers. A/ darbību rezultātā /pers. B/ tika nodarīti miesas bojājumi: kreisās ceļa locītavas iekšējā sānu meniska mugurējā
raga plīsums.
Konstatētais miesas bojājums varēja rasties, strauji rotējot kāju ceļa locītavā, lēmumā, cietušās un medicīnas dokumentos norādītos
apstākļos un laikā, 2012.gada 29.septembrī, un tas pieskaitāms vidēja smaguma miesas bojājumiem, kas izraisa ilgstošus veselības
traucējumus uz laiku virs 21 dienas.
Tādējādi ar savām darbībām apsūdzētais izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta pirmajā daļā.
Tiesas izmeklēšanas laikā paužot savu attieksmi pret apsūdzību Kriminālprocesa likuma 498.panta kārtībā, apsūdzētais sevi par
vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina pilnībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai attiecībā uz apsūdzību, kā arī
norādīja, ka pilnībā atzīst nodarīto materiālo kaitējumu.
Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un pamatojoties
uz Kriminālprocesa likuma 499.pantu, tiesa pieņēma lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas sēdē attiecībā uz
apsūdzību.
Tiesa sēdē apsūdzētais vaļsirdīgi atzinās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un nožēloja izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.pantu, tiesa nosakot sodu, ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un
radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta nosacījumiem 126.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums atzīstams par mazāk
smagu noziegumu.
Par apsūdzētā personību noskaidrots, ka viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, pēc paša vārdiem strādājošs SIA ,,Frip”, iepriekš
krimināli nesodīts,
Apsūdzētā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Tiesa uzskata, ka nav pamata saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli atzīt savas vainas
vaļsirdīgu atzīšanu un izdarītā nožēlošanu, jo Krimināllikuma 47.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētā kritērija – izdarītāja
pieteikšanās par vainīgu – neesamība, pati par sevi nav pamats automātiski to atzīt par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar
47.panta otro daļu.
Par apsūdzētā /pers. A/ personību pozitīvi raksturojošu apstākli tiesa atzīst savas vainas pilnīgu atzīšanu un to, ka apsūdzētais tiesas
sēdē pilnībā atzīstot savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un piekrītot izskatīt krimināllietu bez pierādījumu
pārbaudes izdarīšanas, izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, tādējādi sadarbojoties ar procesa virzītāju un sekmējot krimināltiesisko
attiecību noregulējumu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.pantam.
Ievērojot konstatētās apsūdzētā personību pozitīvi raksturojošās ziņas, noziedzīgā nodarījuma raksturu un izdarīšanas apstākļus, tiesa
uzskata, ka, lai sasniegtu soda mērķi – sodītu apsūdzēto par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī, lai panāktu, ka apsūdzētais
turpmāk pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sods nosakāms piespiedu darba veidā zem panta sankcijā
paredzētās vidējās soda robežas.
Tiesa atzīst, ka naudas soda noteikšana nav pamatota izvērtējot apsūdzētā iespējas izciest naudas sodu atbilstoši Krimināllikuma
41.panta ceturtajai daļai, savukārt prokurores prasītais sods brīvības atņemšanas veidā ir nesamērīgs tā bardzības dēļ, ievērojot
personu pozitīvi raksturojošas ziņas.
Apsūdzētais saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.panta 4.daļu labprātīgi piekrita cietušās pieteiktajai materiālajai kompensācijai
Ls 100 apmērā, par ko parakstījās tiesas pielikumā pie tiesas sēdes protokola, līdz ar to tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu apsūdzētajam uzliekams par pienākumu samaksāt cietušajai kompensāciju Ls 100. Tā kā
apsūdzētais labprātīgi un brīvprātīgi pilnībā atzina cietušās pieteikto materiālās kompensāciju apmēru, tiesa nodibina, ka pēc savas
iniciatīvas tiesai nav tiesiska pamata apšaubīt tās apmēru.
Attiecībā par kompensācijas pieteikumu daļā par morālā kaitējuma Ls 1000 piedziņu tiesa atzīst, ka tas apmierināms daļēji šādu
iemeslu dēļ.
/pers. A/ izdarītais noziegums ir mazāk smags, tiesa uzskata par samērīgu no apsūdzētā piedzīt morālo kaitējumu par nodarītajām
fiziskajām ciešanām cietušajam EUR 500 apmērā.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu un 6.pantu summa nosakāma euro.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta 3.daļu kaitējumu, kas pēc cietušā domām nav atlīdzināts ar tiesas spriedumu,
cietušajai /pers. B/ ir tiesības prasīt atlīdzināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 512., 514., 530. un 528.panta, tiesa
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 126.panta
pirmajā daļā, un sodīt ar piespiedu darbu uz 80 stundām.
Pirmstiesas procesā piemēroto drošības līdzekli atstāt negrozītu.
Piedzīt no /pers. A/ , personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/ materiālo kaitējuma kompensāciju EUR 142,29 (simt
četrdesmit divi euro, 29 centi), atlīdzību par nodarīto morālo aizskārumu EUR 500 (pieci simti euro), kopā 642,29 (sešsimt četrdesmit
divi lati, 29 centi).
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai sakarā ar pieļautajiem
procesa pārkāpumiem, sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena 2014.gada 29.janvārī.
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Gaidukēvičs