Court convicted defendant of illegal alcohol storage and ordered state compensation and procedural costs recovery.

Lietas Nr. 11518002816

Lietas arhīva Nr. K29-0272-17/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 28.martā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Ieva Kulagina

ar sekretāri Ievu Lazdiņu

tulku Anetu Biti

piedaloties prokuroram Eduardam Muižniekam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā apsūdzēts

/pers. A/, personas kods /personas kods/,

par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz

2015.gada 2.decembrim).

Pārbaudījusi un izvērtējusi krimināllietas materiālus tiesa

konstatēja

/pers. A/ glabāja un pārvietoja nelikumīgus alkoholiskos dzērienus lielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos apstākļos: /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos apstākļos un

laikā iegādājās nelikumīgus alkoholiskos dzērienus bez Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām lielā apmērā un no

pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrota laika līdz 2015.gada 11.septembra aptuveni pulksten 11.00 /adrese/

glabāja un pārvietoja septiņas piecu litru tilpuma plastmasas pudeles, kurās atradās – 3500 mililitri, 4900 mililitri, 5000

mililitri, 5000 mililitri, 5000 mililitri, 5000 mililitri un 5000 mililitri bezkrāsas, caurspīdīga šķidruma ar specifisku smaržu un

stiprumu (etilspirta saturu) no 92,3% līdz 94,1% [pēc tilp.; 20°C], kas ir etilspirts.

Kopējais glabāto nelikumīgo alkoholisko dzērienu apjoms – 33400 mililitri ar absolūtā spirta daudzumu – 31301 mililitri

(31,301 litri), kas saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.1pantu ir uzskatāms

par lielu apmēru.

Tādējādi /pers. A/, glabājot minētās septiņas piecu litru tilpuma pudeles ar nelikumīgiem alkoholiskiem dzērieniem bez

Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, kuru kopējais absolūtā spirta daudzums bija 31,301 litri, pārkāpa Alkoholisko

dzērienu aprites likuma 9.panta trešās daļas 1.punktu, kurā noteikts, ka personai, kurai nav alkoholisko dzērienu

vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības licences, aizliegts uzglabāt alkoholiskos dzērienus bez akcīzes nodokļa

markām.

Likums “Par akcīzes nodokli” paredz, ka nodokļu likme pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (par 100 litriem absolūtā

spirta) ir 1360 euro, pie šīs alkoholisko dzērienu grupas pieskaitāmi arī pie /pers. A/ 2015.gada 11.septembrī konstatētie un

izņemtie alkoholiskie dzērieni, par kuriem ir jānomaksā akcīzes nodoklis. Tādā veidā /pers. A/ nodarīja cietušajam Latvijas

Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, materiālo zaudējumu 425,68 euro apmērā nenomaksātā akcīzes

nodokļa veidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta otrajā daļā

(likuma redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim).

Tiesas sēdē prokurors Eduards Muižnieks saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 462.panta otrās daļas nosacījumiem

grozīja /pers. A/ celto apsūdzību pēc Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas, norādot, ka apsūdzībā ietvertais formulējums

“kas ir pašizgatavots alkoholisks dzēriens, kas izgatavots no etilspirta un ūdens” aizstājams ar formulējumu “kas ir

etilspirts”.

Tiesa atzīst, ka grozītā apsūdzība atbilst /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem, nemainoties

apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijai, atbilstoši Krimināllikuma 221.2panta otrajai daļai.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc

Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas atzina pilnībā un izdarīto nožēloja, cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto

kaitējuma kompensāciju 425,68 euro apmērā atzina pilnībā. Apsūdzētais /pers. A/ uzturēja pirmstiesas kriminālprocesa laikā

pieteikto lūgumu neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, noklausoties prokurora Eduarda

Muižnieka un cietušā Valsts ieņēmumu dienesta pārstāves /pers. B/ viedokli, tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi

tiesas izmeklēšanā, jo apsūdzētais pilnībā atzīst savu vainu viņam celtajā apsūdzībā, to atzina arī pirmstiesas

kriminālprocesa laikā un tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā /pers. A/ vainu viņam izvirzītajā

apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācija pēc Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas ir

pareiza un par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais sodāms.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda veidu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas nosacījumiem tiesa ņem

vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ soda mēru, saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas nosacījumiem tiesa ņem

vērā vainīgā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturtās daļas noteikumiem /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums

klasificējams kā smags noziegums.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta trešo daļu tiesas izmeklēšanā pārbaudīti apsūdzētā /pers. A/ personu

raksturojošie dati – agrāk tiesāts divas reizes:

1) 2015.gada 17.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 221.panta trešās daļas, sodīts

ar piespiedu darbu uz simtu divdesmit stundām. Spriedums stājās spēkā 2015.gada 28.jūnijā. Sods izciests 2015.gada

25.augustā;

2) 2015.gada 19.oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc Krimināllikuma 221.2panta otrās daļas, sodīts

ar piespiedu darbu uz divsimt piecdesmit stundām. Spriedums stājās spēkā 2015.gada 30.oktobrī. Sods izciests 2016.gada

26.janvārī. Izskatāmais noziedzīgais nodarījums izdarīts nedzēstas sodāmības laikā pēc pirmā tiesas sprieduma. (26. – 27.,

59. – 60., 94. – 97., 98. – 101., 105., 110. – 113., 114.lietas lapa)

Spēkā esošu administratīvu pārkāpumu apsūdzētajam nav. (25., 102., 114.lietas lapa)

/pers. A/ ir precējies, viņa apgādībā atrodas nepilngadīgs dēls, dzimis /datums/, nestrādā, II grupas invalīds.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli

atzīstama vaļsirdīga atzīšanās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izdarītā nožēlošana.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem par apsūdzētā /pers. A/ atbildību

pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Nosakot /pers. A/ soda veidu, tiesa ņem vērā to, ka apsūdzētais izdarīja smagu noziegumu, kas vērsts pret

tautsaimniecības interesēm ekonomiskās darbības sfērā, kā arī tiesa ņem vērā apsūdzētā personu raksturojošās ziņas un

viņa veselības stāvokli.

Nosakot /pers. A/ soda mēru, tiesa ņem vērā to, ka ir konstatēts apsūdzētā atbildību mīkstinošs un atbildību

pastiprinošs apstāklis.

Tiesa ņem vērā arī to, ka iztiesāšanā apsūdzētais izmantoja Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā

noteiktās tiesības uz sadarbību, izvēloties vienkāršāku procesa veidu un piekrītot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai

tiesas izmeklēšanā, tādējādi sekmējot ātrāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu.

Kopumā tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka /pers. A/, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus, tāpēc uzskata,

ka apsūdzētajam dodama iespēja izvērtēt notikušo, laboties un, neizciešot brīvības atņemšanas sodu reāli, turpmāk

atturēties no jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tiesa uzskata par iespējamu /pers. A/ noteikt nosacītu sodu saskaņā

ar Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā viņš neizdarīs jaunu

noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos

pienākumus.

Tiesa uzskata, ka tieši ar sodu nosacītas brīvības atņemšanas veidā tiks panākts Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā

definētais soda preventīvais mērķis – aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par

izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus

un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmajā daļā noteikts, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko

persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu,

fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ prettiesiskās rīcības rezultātā valstij radīts mantisks zaudējums 425,68 euro

apmērā, par ko Valsts ieņēmumu dienests lietā ir iesniedzis kompensācijas pieteikumu. Apsūdzētais /pers. A/ pieteikto

mantiskā zaudējuma kompensāciju atzina pilnībā, līdz ar to tas ir piedzenams no apsūdzētā par labu valstij.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem procesuālie izdevumi ir summas,

kas izlietotas lietisko pierādījumu glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Savukārt Kriminālprocesa likuma

368.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Tādējādi lietā konstatētie procesuālie izdevumi 1,27 euro apmērā, kas saistīti ar lietisko pierādījumu uzglabāšanu,

piedzenami no apsūdzētā /pers. A/ Nodrošinājuma valsts aģentūras labā, pamatojoties uz izdevumu aprēķinu Nr.806-KL-

2016.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528., 529., 530.pantu tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 221.2panta otrajā daļā

(likuma redakcijā līdz 2015.gada 2.decembrim), un sodīt ar brīvības atņemšanu uz četriem mēnešiem, bez mantas

konfiskācijas.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem brīvības atņemšanas sodu /pers. A/ noteikt

izciest nosacīti, ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem.

Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim atstāt negrozītu /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli uzturēšanās noteiktā

vietā.

Izskaidrot, ka /pers. A/ desmit darba dienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā jāpiesakās nosacīti notiesāto personu

uzraudzības institūcijā Valsts probācijas dienesta Rīgas teritoriālajā stuktūrvienībā Rīgā, Lomonosova ielā 9.

Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kompensāciju par valstij radītajiem zaudējumiem apmierināt pilnībā un piedzīt no

/pers. A/ par labu valstij 425,68 euro (četri simti divdesmit pieci euro 68 centi).

Piedzīt no /pers. A/ Nodrošinājuma valsts aģentūras labā procesuālos izdevumus 1,27 euro (viens euro 27 centi), kas

radušies sakarā ar lietisko pierādījumu uzglabāšanu, pamatojoties uz izdevumu aprēķinu Nr.806-KL-2016.

Izskaidrot apsūdzētajam, ka procesuālie izdevumi jāiemaksā bankas iestādē, norādot krimināllietas numuru

11518002816, lietvedības numuru K29-272/17, saņēmēja reģistrācijas numurs LV90009112024, saņēmēja iestāde Valsts

kase, bankas kods TRELLV22, konta numurs LV86TREL2140651020000, maksājuma mērķis – procesuālie izdevumi lietā

numur KL-6806 un EKK 21499, kvīts par samaksu nekavējoties jānogādā tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. A/ norādītie procesuālie izdevumi

labprātīgi jāsamaksā trīsdesmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.panta ceturto prim daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu

nosūtīs izpildei pēc tam, kad beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt

desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā,

apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības datums – 2017.gada 11.aprīlī.

Tiesnese /paraksts/ Ieva Kulagina