Court dismisses defendant's evidence objections and orders full payment of management fees and court costs.

Lieta Nr. C20 2014 16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2017.gada 9.februārī

Liepājas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Kadeģe

ar tiesas sēžu sekretāri L.Taurēnu

piedaloties prasītāja pilnvarotai pārstāvei zvērinātai advokātei G.Gulbei, atbildētājam /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Biedrības „Ložmetējnieku 4” maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par parāda piedziņu.

Tiesas sēdē tiesa

k o n s t a t ē j a:

Prasītājs Biedrība „Ložmetējnieku 4” iesniedzis Liepājas tiesā maza apmēra prasību, ar precizējumiem, pret atbildētāju /pers. C/ par

apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu parāda 1270,54 EUR un tiesas izdevumu piedziņu. Prasība pamatota uz Civillikuma 1756., 1765.pantu,

Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs, pamatojoties uz Liepājas pilsētas domes 2007.gada 20.decembra lēmumu, kopš 2008.gada 1.februāra

pārvalda un apsaimnieko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un tai piederošo zemes gabalu /adrese/. Atbildētājam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma

tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/

Laika posmā no 2009.gada augusta līdz 2016.gada 22.martam atbildētājs bija prasītāja valdes loceklis. Mainoties valdei un iepazīstoties ar bankas

dokumentiem, konstatēts, ka atbildētājs nav regulāri un pilnā apjomā maksājis apsaimniekošanas maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Ar

2008.gada 1.augustu dzīvokļu īpašnieki noteikuši apsaimniekošanas maksu 1,14 EUR (0,80 LVL) par m2.

Atbildētāja parāds sācis veidoties no 2011.gada 23.augusta un laika posmā līdz 2016.gada 30.aprīlim parāds par dzīvokļa īpašuma

apsaimniekošanu un maksu par sadzīves atkritumiem ir 1270,54 EUR. 2016.gada 13.aprīlī atbildētājam nosūtīts brīdinājums par labprātīgu parāda

samaksu līdz 2016.gada 30.aprīlim. Prasība nav izpildīta, nav saņemti arī iebildumi. Biedrības rīcībā nav apsaimniekošanas līgums ar atbildētāju.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. E/ sniegusi paskaidrojumu (lietas 101.-105.lapa), norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojot, ka no prasītāja

iesniegtajām kopijām nav iespējams secināt, kādā veidā nonākts pie secinājuma, ka atbildētājam ir parāds 1314,16 EUR. Pieteikumam pievienotie rēķini

nav parakstīti un neatbilst likuma ,,Par grāmatvedību” 7.panta pirmās daļas 7.punktam. Prasības pieteikumam pievienotais aprēķins nav parakstīts un nav

zināms, kurš to ir sastādījis. Prasības pieteikums nav pamatots ar pierādījumiem un nav pierādīts, ir noraidāms.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.26pantam lieta tiek iztiesāta tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja, norādot, ka uztur prasības pieteikumā un tiesas sēdēs sniegtos paskaidrojumus.

Nekustamo īpašumu /adrese/ apsaimnieko Biedrība ,,Ložmetējnieku 4”. Mājā ir astoņi dzīvokļi. Līdz 2016.gada martam valdes priekšsēdētājs bija

atbildētājs, valdes locekle bija viņa sieva /pers. H/, kuriem abiem kopā pieder četri dzīvokļi šajā īpašumā, tas ir, atbildētājam dzīvoklis Nr.7, viņa sievai

dzīvokļi Nr. 1, 6, un 8. No brīža, kad jaunā valde pārņēma pārvaldīšanu, līdz šim brīdim, vecā valde nav nodevusi ne biedrības sapulču protokolus, ne

mājas īpašnieku sapulču protokolus. Tiesas materiāliem pievienotie dokumenti par to, kā tika lemts par mājas apsaimniekošanu, kādi ir mājas izdevumi,

saņemti no Liepājas pilsētas domes, kura bija daļa no īpašniekiem, un no iepriekšējās valdes, kas bija pirms /pers. C/. Vēl no tā laika, kad /pers. c/

nebija valdē, īpašnieki ir lēmuši par apsaimniekošanas maksu, kas noteikta 1,14 EUR/m2. Šāda apsaimniekošana tika noteikta laikā, kad tika ņemts

kredīts žoga izbūvei un jumta nomaiņai. Kādu laiku atbildētājs apsaimniekošanu nemaksāja vispār, kā, piemēram, 2011.gadā. 2012.gadā veikti tikai trīs

maksājumi. 2013.gadā veikti seši maksājumi. 2014.gadā veikti divi maksājumi. Samaksa veikta neregulāri. Redzams, ka 2014.gada janvāris, februāris

tiek apmaksāts pilnā apsaimniekošanas maksas apmērā, savukārt 2015.gadā maksā ar starpību un nav saprotams kā ir rēķināts. Īpašnieki lēma, ka visi

īpašnieki maksā 1,14 EUR/m2. Nav svarīgi vai savā dzīvoklī veic kapitālremontu, citiem īpašniekiem nav jāmaksā viņa darbi un viņam nav tiesības uz

atvieglojumiem. Atbildētāja nelikumīgās darbības konstatētas ar 2016.gada Būvvaldes izziņu. Atbilstoši normatīviem aktiem, MK noteikumiem, Dzīvokļa

īpašuma likumam aprēķināta apsaimniekošanas maksa, atņemot atbildētāja samaksāto veidojas starpība 1270,54 EUR. Šajā dzīvoklī deklarēts

Veļikorudovs, kurš faktiski dzīvo dzīvoklī Nr. 1, bet uz to dzīvokli par atkritumiem rēķināt nevar, jo viņš tur nav piedeklarēts. Fiziski šī persona šajā mājā

atrodas un gružo, līdz ar to atkritumi tiek aprēķināti. Prasība pierādīta ar aprēķiniem un bankas konta izdrukām. Atbildētāja iebildumiem, ka veikti kādi

uzlabojumi kopīpašumā, pierādījumi nav iesniegti. Kā arī nav iesniegti protokoli, ka dzīvokļu īpašnieku sapulce, kura vienīgā, saskaņā ar Dzīvokļu

īpašumu likumu ir tiesīga lemt atbrīvot vai neatbrīvot no apsaimniekošanas maksas samaksas, vai kādam dot izņēmumus, būtu lēmusi atbrīvot atbildētāju

no pilnas apsaimniekošanas maksas. Atsauce uz to, ka nozagti dokumenti ir izdomājums. Cik zināms, šajā incidentā, kas notika aprīlī, kurā piedalījās

/pers. J/, nebija nekāda runa par dokumentiem, bet par citiem priekšmetiem.

Tiesas sēdē atbildētājs prasību neatzina, paskaidrojot, ka uztur 2017.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, ka maksājis visu pēc

rēķiniem. Faktu, ka maksājumi samazināti likumīgi apliecinās grāmatvede, kura rakstīja rēķinus. Norādīja, ka viena sapulce bijusi 2011.gada ziemā. Tajā

lēma par to, ka otrajā kāpņu telpā viņš veiks kaut kādus remontdarbus un uz to summu samazināja viņam apsaimniekošanas maksu. Viņš, kā valdes

priekšsēdētājs, darīja visus darbus, jo bija maz naudas un firmu pieaicināt nevarēja. Otra sapulce bija 2012.gada pavasarī, tika veikti darbi otrajā kāpņu

telpā un bēniņos. Sapulcē runājuši, ka viņš var izdarīt par mazāku naudu un tika pieņemts lēmums samazināt viņam apsaimniekošanas maksu par

apmēram 200 līdz 300 LVL. Trešā sapulce bija 2013.gada pavasarī, kad tika samazināta apsaimniekošanas maksa, mainījis sijas 5. un 6.dzīvoklī.

Apsaimniekošanas maksa viņam par to, ka veicis darbus, samazināta trīs reizes, par 200 līdz 300 LVL katru reizi. Tajā laikā mājā četri dzīvokļi bija viņa

ģimenes īpašumā, divi dzīvokļa īpašumi bija domei un divi – Šiloviem. Sapulcēs visi šie cilvēki piedalījās, bet dome nebalsoja. 7.dzīvokli nopircis izsolē, to

neredzot. Vēlāk atklājās, ka nav ūdens un kanalizācija. Visus grāmatvedes izrakstītos rēķinus par 7.dzīvokli ir apmaksājis. Tajā laikā visiem dzīvokļiem

bija parādi. Visi trīs norādītie sapulču protokoli, kuri glabājās 7.dzīvoklī, ir nozagti. Aprīlī, kādu rītu konstatējis, ka Marjans sēž viņa dzīvoklī, izsaucis

policiju. Policija fiksēja, ka izlauzta grīda.

Nevarēja paskaidrot, kādēļ nav maksājis pilnu maksu 2014., 2015. un 2016.gadā. Norādīja, ka 7.dzīvokli nopircis 2011.gadā, kad pats bijis

valdē, tad arī tajā nebija ūdens un kanalizācija un nav arī šobrīd.

Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus,

tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Atbilstoši Civilprocesa likuma

93.panta pirmajai daļai katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu

pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 104.panta pirmā daļa noteic, ka pušu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi

vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

No Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/- 7 redzams, ka atbildētājs ir dzīvokļa Nr.7, kopīpašuma 496/4052 domājamo daļu

no daudzdzīvokļu mājas, zemes /adrese/, īpašnieks (lietas 9.-10.lapa).

No 2008.gada 21.janvāra akta par nekustamā īpašuma /adrese A/, nodošanu un pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā

redzams, ka Liepājas pilsētas domes valdījumā esošais nekustamais īpašums /adrese A/, nodots pārvaldīšanā un apsaimniekošanā dzīvokļu īpašnieku

Biedrībai ,,Ložmetējnieku 4” ar 2008.gada 1.februāri (lietas 11.lapa).

No publiski pieejamās LURSOFT Uzņēmumu datu bāzes redzams, ka Biedrības ,,Ložmetējnieku 4” izpildinstitūcijas (amatpersonu) sastāvā no

2009.gada 28.jūlija līdz 2016.gada 22.martam ar tiesībām pārstāvēt biedrību atsevišķi bija atbildētājs un /pers. H/.

Savukārt no 2016.gada 22.marta Biedrības ,,Ložmetējnieku 4” izpildinstitūcijas (amatpersonu) sastāvā ir /pers. J/ un /pers. N/ katrs ar tiesībām

pārstāvēt biedrību atsevišķi (lietas 64.lapa).

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka starp Biedrību ,,Ložmetējnieku 4” un atbildētāju būtu noslēgts individuāls apsaimniekošanas līgums.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes; saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar

dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju

apsekot atsevišķo īpašumu; pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās

daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību

veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 16.panta otrās daļas 9.punkts noteic, ka vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību.

Prasītājs cēlis prasību par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu – atkritumu izvešana, maksas parāda 1270,54 EUR piedziņu no atbildētāja

par laika periodu no 2011.gada 23.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim.

Lietā nav strīda, ka ar dzīvojamās mājas /adrese/, dzīvokļu īpašnieku 2008.gada 1.jūnija lēmumu no 2008.gada 1.augusta noteikta

apsaimniekošanas maksa 0,80 LVL jeb 1,14 EUR par kvadrātmetru (lietas 12., 13.lapa).

Tāpat lietā nav strīda, ka dzīvokļa Nr.7, /adrese/, platība ir 49,6 m2, līdz ar to apsaimniekošanas maksa ir 56,54 EUR.

No prasītāja iesniegtā parāda aprēķina (lietas 133.-134.lapa) redzams, ka atbildētājam no 2011.gada augusta līdz 2011.gada 31.decembrim

aprēķināta apsaimniekošanas maksa 238,59 EUR (167,68 LVL) – atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, par 2012.gadu aprēķināta

apsaimniekošanas maksa 677,51 EUR (476,16 LVL), kuru atbildētājs samaksājis pilnībā, 2013.gadā aprēķināta apsaimniekošanas maksa 677,51 EUR

(476,16 LVL) un maksa par atkritumu izvešanu 14,48 EUR (10,18 LVL), kopā 691,99 EUR (486,34 LVL) – atbildētājs veicis maksājumus 2013.gada

maijā 100 LVL, septembrī 26,16 LVL, oktobrī 39,68 LVL, novembrī 39,68 LVL un decembrī 39,68 LVL, kopā samaksājot 245,20 LVL jeb 348,89

EUR, 2014.gadā aprēķināta apsaimniekošanas maksa 678,48 EUR un par atkritumu izvešanu 34,53 EUR, kopā 713,01 EUR, atbildētājs veicis

maksājumus 2014.gada janvārī 56,54 EUR un februārī 56,54 EUR, kopā samaksājot 113,08 EUR, 2015.gadā aprēķināta apsaimniekošanas maksa

678,48 EUR un par atkritumu izvešanu 22,65 EUR, kopā 701,13 EUR, atbildētājs veicis maksājumus 2015.gada jūnijā 334,64 EUR, jūlijā 56,54 EUR,

novembrī 56,54 EUR un decembrī 226,16 EUR, kopā samaksājot 673,25 EUR, no 2016.gada janvāra līdz aprīlim (ieskaitot) aprēķināta

apsaimniekošanas maksa 226,16 EUR un par atkritumu izvešanu 6,19 EUR, kopā 232,35 EUR, atbildētājs veicis maksājumus 2016.gada janvārī 56,54

EUR, februārī 56,54 EUR un martā 56,54 EUR, kopā samaksājot 169,73 EUR. Līdz ar to atbildētājs nav samaksājis par laika periodu no 2011.gada

23.augusta līdz 2011.gada 31.decembrim 238,59 EUR, par 2013.gadu 343,11 EUR, par 2014.gadu 599,93 EUR, par 2015.gadu 27,25 EUR un par

2016.gadu no janvāra līdz aprīlim (ieskaitot) 62,73 EUR, kopā 1271,61 EUR.

Prasītājs lūdzis piedzīt 1270,54 EUR.

Tiek konstatēts, ka atbildētājs nav apstrīdējis parāda aprēķinā norādīto veikto maksājumu apmēru.

Atbildētājs prasību neatzīst, pamatojoties uz to, ka viņam pēc īpašnieku sapulču, kuras notikušas apmēram 2011.gada ziemā, 2012.gada pavasarī

un 2013.gada pavasarī, lēmumiem tika samazināta apsaimniekošanas maksa katru reizi par 200 līdz 300 LVL, ka 2016.gada 3.aprīlī konstatējis, ka

minētie lēmumi, kuri atradās 7.dzīvoklī, ir nozagti.

Tiesa uzskata, ka atbildētājs nav pierādījis minētos apgalvojumus.

No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas 2017.gada 12.janvāra paziņojuma izriet, ka

2016.gada aprīļa mēnesī no /pers. C/ nav saņemts iesniegums par to, ka Biedrībai ,,Ložmetējnieku 4” būtu nozagti jebkāda veida dokumenti (lietas

155.lapa). Līdz ar to atbildētājs nav pierādījis apgalvojumu, ka nozagti Biedrības ,,Ložmetējnieku 4” īpašnieku sapulču lēmumi.

Tiesa konstatē, ka pretēji atbildētāja apgalvojumiem lieciniece /pers. P/, kura sniegusi grāmatvedības pakalpojumus biedrībai no 2008. vai

2009.gada līdz 2016.gada februārim, tiesas sēdē 2017.gada 12.janvārī liecināja, ka izrakstījusi katru mēnesi rēķinus, tajā skaitā arī atbildētājam, ka

visiem dzīvokļiem apsaimniekošanas maksa par kvadrātmetru bija vienāda. Rēķins sastāvēja no maksājumiem par ūdeni, atkritumiem un

apsaimniekošanu. 7.dzīvoklim, kad īpašnieks bija atbildētājs, bija parādi. Atlaides par 7.dzīvokli nebija, bija par 6. un 8.dzīvokli. Rēķinus izrakstījusi

katru mēnesi vienā un tajā pašā datumā.

Tāpat lieciniece /pers. R/ tiesas sēdē 2017.gada 26.janvārī liecināja, ka pirms 3 līdz 4 gadiem dzīvojusi /adrese B/, ka laikā, kad atbildētājs bija

valdes priekšsēdētājs neviena īpašnieku sapulce nav notikusi, kur kaut kas tiktu protokolēts, un nekādi lēmumi netika pieņemti. Bija tikai parunāšanās.

Liecināja, ka viņai nekas nav zināms par remontu mājas otrajā sekcijā, jo tā bija aiztaisīta un tur nevarēja iekļūt. Atbildētājs dzīvokļu īpašniekiem

atskaites par izlietoto apsaimniekošanas naudu nesniedza, lai gan viņa trīs reizes prasījusi. Apsaimniekošanas maksu palielināja uz 0,80 LVL, kad viņa

bija valdes priekšsēdētāja. Ņēma kredītu jumta remontam, žogu ap māju uzlika un logus nomainīja. Nav bijusi īpašnieku sapulces, kur būtu lemts par to,

ka atbildētājam samazinās apsaimniekošanas maksu.

Lieciniece/pers. S/, atbildētāja sieva, tiesas sēdē 2017.gada 26.janvārī liecināja, ka kopā ar vīru bijusi biedrības valdē kā vietniece, ka rēķinus

izrakstīja grāmatvede elektroniski, tad tie tika nosūtīti atbildētājam, kurš tos pārbaudīja, izdrukāja, parakstīja un salika pastkastītēs, ja lūdza, tad nosūtīja

elektroniski. 2015.gada beigās un 2016.gada sākumā parādu viņiem nebija. Liecināja, ka viņai ir zināms, ka bija lēmums par apsaimniekošanas maksas

samazināšanu 7.dzīvoklim, kurš pieder atbildētājam, un 6.dzīvoklim, kurš pieder viņai. Par 7.dzīvokli bija sapulce, kad neatceras, atbildētājam tika

samazināta apsaimniekošanas maksa par zāles pļaušanu un mājas darbiem. Lieciniece norādīja, ka neatceras par cik tā tika samazināta un uz kādu laiku.

Liecināja, ka laikā, kad viņa bija valdē, tika atjaunota kanalizācija un ūdens 7.dzīvoklim. Rakstījusi jaunajai valdei, tad, kad tehniskā grīda un

kanalizācijas caurule tika izlauzta 7.dzīvoklī.

Tiek konstatēts, ka ne lieciniece /pers. P/, ne /pers. R/ neapstiprināja atbildētāja apgalvojumus par to, ka viņam pēc īpašnieku sapulču, kuras

notika apmēram 2011.gada ziemā, 2012.gada pavasarī un 2013.gada pavasarī, lēmumiem tika samazināta apsaimniekošanas maksa katru reizi par 200

līdz 300 LVL.

Turklāt pretēji atbildētāja apgalvojumiem lieciniece /pers. R/ liecināja, ka nav piedalījusies īpašnieku sapulcē, kurā būtu lemts par apsaimniekošanas

maksas samazināšanu atbildētājam par 7.dzīvokli.

Savukārt lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē liecināja vispārīgi un nekonkrēti, konkrētu laiku, kad dzīvokļu īpašnieku sapulces par apsaimniekošanas

maksas samazināšanu 7.dzīvoklim notikušas, par kādiem atbildētāja veiktajiem darbiem tā tika samazināta pateikt nevarēja. Tiesa secina, ka minētās

liecinieces liecības ir nekonkrētas. Turklāt lieciniece, kā atbildētāja sieva, varētu būt ieinteresēta lietas iznākumā.

Līdz ar to, ar šādām liecinieku liecībām nevar uzskatīt par pierādītu atbildētāja apgalvojumus, ka viņam pēc īpašnieku sapulču, kuras notika

apmēram 2011.gada ziemā, 2012.gada pavasarī un 2013.gada pavasarī, lēmumiem tika samazināta apsaimniekošanas maksa katru reizi par 200 līdz

300 LVL. Turklāt par 2012.gadu atbildētājs ir veicis maksājumus pilnā apmērā (lietas 133.lapa).

Papildus tiesa konstatē, ka katrā tiesas sēdē tika sniegti atšķirīgi iemesli, kuru dēļ atbildētājam samazināta apsaimniekošanas maksa, tā tiesas sēdē

2016.gada 27.oktobrī atbildētāja pilnvarotā pārstāve /pers. E/ paskaidroja, ka atbildētājs 7.dzīvokli iegādājās ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, ka biedrības

rīcībā nebija līdzekļu, lai nodrošinātu siju nomaiņu starp pirmo un otro stāvu, kā arī, lai nodrošinātu ūdens un kanalizācijas pakalpojumus, tika nolemts, ka

atbildētājs šos darbus veiks pats, un maksās 30% no apsaimniekošanas maksas. Savukārt pats atbildētājs tiesas sēdē 2017.gada 12.janvārī paskaidroja,

ka apsaimniekošanas maksa viņam tika samazināta trīs gadus par 200 līdz 300 LVL, jo veicis remontu otrajā kāpņu telpā, remontējis un tīrījis bēniņus,

mainījis nesošās sijas 5. un 6.dzīvoklī. Bet lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē 2017.gada 26.janvārī liecināja, ka apsaimniekošanas maksa tika samazināta, jo

atbildētājs pļāvis zāli.

Ievērojot, ka lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājam būtu samazināta apsaimniekošanas maksa par dzīvokli Nr.7, tiesa uzskata, ka nav

pamatots atbildētāja arguments, ka viņš laika periodā no 2011.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.aprīlim apmaksājis visus maksājumus par

apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Tāpat tiesa konstatē, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus atbildētāja pilnvarotās pārstāves /pers. E/ tiesas sēdē 2016.gada 27.oktobrī

norādītajam, ka prasītājs nav nodrošinājis atbildētājam piederošā īpašuma apsaimniekošanu un iespēju saņemt pamatpakalpojumus – ūdeni un

kanalizāciju, laika posmā no 2011.gada 1.septembra līdz 2016.gada 30.aprīlim.

No atbildētāja iesniegtā Liepājas pilsētas Būvvaldes atzinuma Nr.289/16 par dzīvokļa Nr.7 , /adrese/, pārbaudi izriet, ka minētajā dzīvoklī

konstatēta patvaļīga būvniecība. Demontēta daļa starpsienas starp tualeti un vannas istabu. Demontēta telpu apdare grīdu, sienu un griestu segums, un

daļēji nomainītas divas sijas starp pirmo un otro stāvu. Demontēti stāvvadi un inženiertīklu pieslēgumi. Būvdarbi veikti nenosakāmā laika periodā. Ēkā

veikta telpu pārplānošana bez Liepājas pilsētas Būvvaldē akceptētās atļaujas (lietas 152.lapa).

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus apgalvojumam, ka prasītājs ir vainojams pie apstākļa, ka atbildētājam

piederošajā dzīvoklī Nr./adrese/, nav ūdens un kanalizācija.

Tiesa uzskata, ka pastāvot situācijai, kad dzīvoklī ir veikta patvaļīga būvniecība, dzīvokļa īpašnieks nevar prasīt atbrīvot viņu no samaksas par

apsaimniekošanu. Savukārt attiecībā uz aprēķinā norādīto pozīciju ,,atkritumi” atbildētājs iebildumus nav cēlis.

Par nepamatotiem tiesa atzīst arī atbildētāja pārstāves iebildumus par to, ka prasītājs rēķinus nav parakstījis un tie neatbilst likumam „Par

grāmatvedību”.

Tiesa uzskata, ka minētie atbildētāja pārstāves argumenti atstājami bez ievērības, jo arī laika periodā, kad atbildētājs bija Biedrības

,,Ložmetējnieku 4” valdē, dzīvokļu īpašniekiem piestādītie rēķini nav parakstīti (lietas 135.-138.lapa), kurus līdz 2016.gada martam (ieskaitot) atbildētājs

ir daļēji apmaksājis, līdz ar to ar savām konkludentām darbībām izteicis savu gribu un piekrišanu piestādītajiem rēķiniem.

Tiesa atzīst, ka atbildētājam piestādītajos rēķinos ir sniegta informācija par sniegtajiem pakalpojumiem, nosaucot to veidu, kā arī norādot

pakalpojuma cenu, tādējādi, ir ievērotas atbildētāja kā patērētāja tiesības. Neviens normatīvais akts papildus likumam „Par grāmatvedību” nereglamentē

rēķinu izrakstīšanas kārtību, atstājot pusēm iespēju vienoties par dokumentu apliecināšanu elektroniskā veidā.

Vienlaicīgi tiesa, ņemot vērā, ka dzīvokļa īpašnieka pienākumu veikt maksājumus nosaka likums, uzskata, ka dzīvokļa īpašnieks maksājumu

neizdarīšanu nevar pamatot ar nepilnībām izsniegtajos rēķinos.

Prasība apmierināma par apsaimniekošanas un pakalpojumu parāda 1270,54 EUR par laika periodu no 2011.gada 23.augusta līdz 2016.gada

30.aprīlim, piedziņu.

Civilprocesa likuma 195.pantā likumdevējs norādījis konkrētas prasības, kas jāievēro tiesai, taisot spriedumu par naudas summu piedziņu. Proti,

taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu

un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru [..].

Civillikuma 1759.panta 1.punktā paredzēts, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu.

Sprieduma par naudas maksājumu labprātīga neizpildīšana rada nokavējumu, kas atbilst Civillikuma 1759.pantā noteiktajam.

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesu praksē vairākkārt norādīts (skat. Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums

lietā Nr.SKC-75, 2009.gada 25.novembra spriedums lietā Nr.SPC-111, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 4.novembra

spriedums lietā Nr.SKC-2742), ka Civilprocesa likuma 195.pants ir imperatīva norma, tādēļ tiesai, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu,

neatkarīgi no prasības pieteikumā atspoguļotajiem lūgumiem ir pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus.

Tādejādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes beigu termiņa līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6% gadā no nenomaksātā pamatparāda 1270,54 EUR, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas,

sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Šādu likumisko procentu piedziņas juridiskais pamats ir spēkā stājies spriedums un tos aprēķina zvērināts tiesu izpildītājs, ja spriedums netiek

labprātīgi izpildīts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Ņemot vērā, ka prasība apmierināma par 1270,54 EUR piedziņu, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 190,58 EUR, ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR un kancelejas nodeva par liecinieka uzaicināšanu 4,27 EUR, kopā 199,55 EUR.

Civilprocesa likuma 44.panta otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums

ir apmierināts pilnīgi.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta ,,a” apakšpunkts paredz, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta ceturto daļu, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Lietā iesniegts pakalpojuma sniedzējas zvērinātas advokātes Guntas Gulbes 2016.gada 4.jūnija faktūra-rēķins Nr.52 par prasības pieteikuma

sagatavošanu pret /pers. H/ un /pers. C/ par kopējo summu 121 EUR (lietas 128.lapa) un prasītāja izpildīts maksājuma uzdevums par 121 EUR

samaksu (lietas 129.lapa) un 2016.gada 25.oktobra faktūra-rēķins Nr.94 par pārstāvību civillietā prasībā pret /pers. C/ par kopējo summu 121 EUR

(lietas 130.lapa) un prasītāja izpildīts maksājuma uzdevums par 121 EUR samaksu (lietas 131.lapa).

Secīgi, ņemot vērā, ka 2016.gada 4.jūnija faktūra-rēķins Nr.52 ir par prasības pieteikuma sagatavošanu pret /pers. H/ un /pers. C/ par kopējo

summu 121 EUR, šī summa ir dalāma starp atbildētāju un /pers. H/. Līdz ar to atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir 181,50 EUR.

Ievērojot, ka prasība apmierināma par parāda 1270,54 EUR piedziņu un lieta izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmā ar lietas vešanas

saistīto izdevumu summa ir 181,50 EUR.

Bez tam no Tiesu informatīvās sistēmas pavēstu uzziņas datiem un lietas materiāliem pievienotās izziņas par ar lietas izskatīšanu saistītajiem

izdevumiem izriet, ka sakarā ar pavēstu un dokumentu nosūtīšanu ir radušies izdevumi 18,05 EUR. Prasītājs, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, ir

samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, tādējādi neapmaksātā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļa ir 13,35 EUR, kas

saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu ir piedzenama no atbildētāja valsts ienākumos.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 187., 189., 190., 192., 193., 199., 204.1, 250.27pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu Biedrībai „Ložmetējnieku 4”, reģistrācijas Nr.40008120453, apsaimniekošanas un

komunālo pakalpojumu parādu par laika periodu n o 2011.gada 23.augusta līdz 2016.gada 30.aprīlim 1270,54 EUR (viens tūkstotis divi simti

septiņdesmit euro piecdesmit četri centi) un tiesāšanās izdevumus 381,05 EUR (trīs simti astoņdesmit viens euro pieci centi), maksājumus veikt AS

,,SEB banka” kontā Nr.LV60UNLA0050017545325.

Atzīt Biedrības „Ložmetējnieku 4” tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no neatmaksātās pamatsummas 1270,54 EUR no

sprieduma labprātīgas izpildes beigu termiņa līdz sprieduma izpildei.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,35 EUR (trīspadsmit euro

trīsdesmit pieci centi).

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt apelācijas

kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 9.februārī.

Tiesnese I.Kadeģe