Court dismisses administrative offense case due to insufficient evidence in police protocol regarding disobedience.

Lietas Nr. 133072013

Lietas arhīva Nr. 1-0720-13/11

LĒMUMS

administratīvā pārkāpuma lietā

Rīgā, 2013.gada 9.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese M.Bite

ar sekretāri A.Jēkabsoni

izskatīja tiesā reģistrētos, no Olaines novada pašvaldības policijas 2013.gada 7.novembrī saņemtos materiālus pret

/pers. A/, personas kods /personas kods/, dzīvojošu /adrese A/, /Nosaukums A/ Nr.925, agrāk administratīvi nesodītu,

par Latvijas APK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, un

k o n s t a t ē j a:

2013.gada 3.novembrī Olaines novada pašvaldības policijas inspektors K.Lukstiņš sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu EM

Nr.204526 par to, ka:

2013.gada 3.novembrī plkst.00:06 /pers. A/ Olaines novadā, Olaines pagastā, DKS /Nosaukums B/ uz ielas pie mājas Nr.225,

izrādīja nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgām prasībām.

Administratīvā pārkāpuma protokolā konstatēts, ka ar šādām savām darbībām /pers. A/ izdarījis Latvijas APK 175. pantā paredzēto

administratīvo pārkāpumu.

Tiesas sēdē /pers. A/ izdarīto pārkāpumu pēc būtības atzina.

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lieta par /pers. A/ saukšanu pie

administratīvās atbildības par Latvijas APK 175.pantā paredzēto pārkāpumu ir izbeidzama.

Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai

ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 175.pantu, par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, (...)

likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, uzliek naudas sodu

līdz divsimt latiem

vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Izskatot šo administratīvā pārkāpuma lietu, nepieciešams noskaidrot, konkrēti, pirmkārt, kā izpaudusies personas nepakļaušanās

ļaunprātība, otrkārt, kāds bijis policijas darbinieka rīkojums vai prasība un ka tā bijusi likumīga, treškārt, ka policijas darbinieks pildījis

dienesta pienākumus un viņš bijis tiesīgs šādu rīkojumu vai prasību izvirzīt.

LAPK 248.pants noteic administratīvā pārkāpuma protokola saturu. Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola

sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītajā vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu, ziņas par pārkāpēja personu,

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo

pārkāpumu, citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma protokolu EM Nr.204526, tiesa secina, ka tajā norādīta tikai LAPK 175.panta dispozīcijas

fragments, taču nav izpildīti LAPK 248.panta nosacījumi par administratīvā protokola saturu: nav norādīta administratīvā pārkāpuma

būtība, konkrēti kā izpaudusies personas nepakļaušanās ļaunprātība, kāds bijis policijas darbinieka rīkojums vai prasība un ka tā

bijusi likumīga, ka policijas darbinieks pildījis dienesta pienākumus un viņš bijis tiesīgs šādu rīkojumu vai prasību izvirzīt.

Atbilstoši LAPK 243.pantam protokols par administratīvo pārkāpumu ir līdzeklis, ar kuru konstatē faktus, uz kuru pamata likumā

noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietā esošā protokola satura, kurā nav norādīta pārkāpuma būtība, nevar izvērtēt, vai ir izdarīts

protokolā norādītais administratīvais pārkāpums, vai persona vainīga tā izdarīšanā.

Arī tiesu praksē atzīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas

personas prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnējā apsūdzība ir pamats

turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Lēmums administratīvo pārkāpumu lietā pieņemams pēc tiem faktiem, kas

norādīti protokolā (skat. LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta lēmumu Nr. SKA-157/2007.)

LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība

jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lieta par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 175.panta ir

izbeidzama, jo ar lietā esošo protokolu par administratīvo pārkāpumu nevar konstatēt faktus, uz kuru pamata nosakāma /pers. A/

administratīvā pārkāpuma esamība, administratīvā pārkāpuma sastāvs: Personas darbības, kas atbilst Latvijas APK 175.panta

dispozīcijai.

Pamatojoties uz augstākminēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.16, 289.18 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā, no sprieduma paziņošanas dienas, sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ M.Bite

NORAKSTS PAREIZS

Rīgas rajona tiesas tiesnese M.Bite

Rīgā, 2013.gada 9.decembrī