Court dismisses fine for postal truck entering restricted zone, ruling violation was trivial and warrantable by verbal warning.

ECLI:LV:RIRT:2020:0220.1A33057619.3.S

Lieta Nr.1A33057619

Nr.1A-0024-20/26

SPRIEDUMS

Jūrmalā 2020.gada 20.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese G.Lapiņa,

rakstveida procesā izskatīja valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” (turpmāk – VAS “Latvijas Pasts”), reģistrācijas numurs 40003052790,

sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-14.1/357.

Aprakstošā daļa

2018.gada 21.decembrī plkst.13:01 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.726592 VAS “Latvijas Pasts”, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, Asaru prospektā 2018.gada 21.maijā plkst.06:20, transportlīdzekļa

RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums,

par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu VAS “Latvijas Pasts” uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols

sastādīts bez juridiskas personas klātbūtnes.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-14.1/357, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

1., 243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar pašvaldības policijas 2018.gada 21.decembra administratīvo

pārkāpumu protokolu ZZ Nr.726592 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija izskatot 2019.gada 17.janvārī a r Nr.1-14.1/357 reģistrēto VAS “Latvijas Pasts”

sūdzību konstatēja, ka pašvaldības policija, pamatojoties uz 2018.gada 16.novembrī saņemto foto fiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas

nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole” uzsāka administratīvo lietvedību Nr.1-28.1/17853

attiecībā pret iesniedzēju par to, ka ar iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli RENAULT MASTER, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, 2018.gada 21.maijā iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Pašvaldības policija

ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīja iesniedzējai izsaukumu ierasties pašvaldības policijā 2018.gada 21.decembrī plkst.10.35. Norādītajā datumā iesniedzēja

pašvaldības policijā neieradās, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojusi, atlikt lietas izskatīšanu nav lūgusi. Pie šādiem apstākļiem, saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1pantu, ir iespējama administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana bez pārkāpējas klātbūtnes. Pašvaldības policija

administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/17853 bez iesniedzējas klātbūtnes skatīja 2018.gada 21.decembrī un sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu ZZ Nr.726592, par to, ka ar transportlīdzekli, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes

2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5.punkta prasības, ar ko ir izdarīts administratīvais pārkāpums.

Lēmumā norādīts, ka 2019.gada 17.janvārī pašvaldības policijā saņemta iesniedzējas sūdzība. Lēmumā atreferēta iesniegtā sūdzība.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta ceturto daļu, 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 272.pantu,

286.panta otro daļu, 246.panta pirmo daļu, 205.panta pirmās daļas 3.punktu, 260.panta otro daļu un saistošo noteikumu 48., 49., 5.punktu.

Lēmumā norādīts, ka iebraucot Jūrmalā caur Asaru prospektu, saskaņā ar saistošo noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās

kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa

tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā

Jūrmalā kontrolei un saistošo noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no sistēmas foto fiksācijas, kas norāda uz

saistošo noteikumu pārkāpšanu, pašvaldības policija veic to izdruku. Foto fiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā

arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Pašvaldības policija norāda, ka izdruka no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja norādīta iesniedzēja,

tātad, iesniedzēja izsaukta paskaidrojumu sniegšanai uz pašvaldības policiju pamatoti, jo transportlīdzeklis neatbilst nevienam no saistošo noteikumu 20.

un 21.punkta kritērijiem.

Iestāde lēmumā atsaucas uz saistošo noteikumu 20.punktu, 21.1. un 21.2.apakšpunktu.

Iestāde atbildot uz sūdzības iesniedzēja argumentu norāda, ka saskaņā ar pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2019.gada 1.februāra

lēmumu Nr.1-14.1/358 ar pašvaldības policijas inspektora Aināra Brūvera 2018.gada 27.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr.750420, pieņemtais lēmums ir atcelts un lieta izbeigta. Līdz ar to dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu pašvaldības policija ir ievērojusi.

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi

kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu

izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību (skat. Jūrmalas pilsētas pašvaldības mājas lapa. Kāpēc Jūrmalā ir iebraukšanas

nodeva/normatīvie akti). Saistošo noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam

un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības

nodrošināšanai. Pašvaldības policija norāda, ka saistošo noteikumu mērķis ir sasniedzams, tikai ievērojot saistošajos noteikumos noteiktās prasības.

Pašvaldības policija lēmumā norāda, ka Ceļu satiksmes likuma normas regulē administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību

reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos. Iesniedzējas izdarītais administratīvais pārkāpums, iebraucot Jūrmalā bez derīgas caurlaides, nav

saistīts ar ceļu satiksmes drošību, bet gan ar saistošo noteikumu pārkāpumu, kas nosaka atbildību par kārtību, kādā personas var iebraukt ar

autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadracikliem un motocikliem Jūrmalā, kārtību, kādā maksājama pašvaldības nodeva par iebraukšanu Jūrmalā,

nodevas apmēru, atvieglojumus un atbrīvojumus no nodevas, kārtību kādā izsniedz un anulē speciālās caurlaides iebraukšanai Jūrmalā un atbildību par

saistošo noteikumu pārkāpšanu. Iesniedzējas izdarītais administratīvais pārkāpums ir izdarīts, braucot ar automašīnu, tai piedaloties ceļu satiksmē, taču

pārkāpums nav noticis ceļu satiksmē un atbildība par to paredzēta nevis par ceļu satiksmi regulējošo noteikumu pārkāpšanu, bet gan iebraukšanas

kārtības, kuru regulē saistošie noteikumi, pārkāpšanu. Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrijas izsniegtā caurlaide tās lietotājam nedod tiesības neievērot

saistošos noteikumus, kas regulē kārtību un atbildību, kādā personas var iebraukt Jūrmalā. Iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par

saistošajiem noteikumiem. 2018.gada caurlaižu sezonā (laika periodā no 1.aprīļa līdz 30.septembrim), iebraucot Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa

zīmes par saistošo noteikumu piemērošanu, iesniedzējas sūdzībā norādītā ceļa zīme Nr.301 “Iebraukt aizliegts”, iebraucot Jūrmalā, nav izvietota.

Lēmumā norādīts, ka par saistošo noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids - naudas sods 50 euro. Līdz ar to nav

nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus, lai pamatotu konkrēta soda apmēra piemērošanu, pietiek ar pārkāpuma konstatāciju. Tā kā saistošo

noteikumu izdevējs ir noteicis par šo pārkāpumu konstantu soda apmēru, iestādei ir pienākums attiecīgā punkta sankcijā minēto sodu piemērot. Tādējādi,

izskatāmajā gadījumā iestādei nav piešķirta rīcības brīvība soda noteikšanā, jo piemērojamā tiesību norma neparedz piemērot citu soda veidu vai apmēru.

Līdz ar to, pieteicēja tiesiskais statuss, mantiskais stāvoklis vai citi apstākļi šajā gadījumā nevar ietekmēt piemērojamā soda apmēru. Saistošo noteikumu

pārkāpšanas konstatēšana un vainīgo personu obligāta sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saistošo noteikumu ievērošanu un vienveidīgu tiesību

normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu pārkāpšanu. Pretējā gadījumā, ja iestādei būtu

iespējams saistošo noteikumu pārkāpuma gadījumā izvēlēties soda apmēru, tad iestādei nebūtu iespējams izvairīties no vienlīdzības principa pārkāpšanas.

Savukārt, pastāvot tiesiskajam regulējumam, kas uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas saistošos noteikumus, ir panākta vienlīdzīga

attieksme pret visām personām un taisnīguma ievērošana, piemērojot administratīvos sodus.

Pašvaldības policija lēmumā norāda, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums, pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir

pārkāpušas saistošos noteikumus. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt

apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī

nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, (sk. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.pantu). Uzliktais administratīvais sods atbilst soda

mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti. Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir

aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu, pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un

organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus,

audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu pret

sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Iestāde sniedzot atbildi uz lūgumu rast iespēju iesniedzēju atbrīvot no atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā, pašvaldības policija norāda, ka

no lietas materiāliem redzams, ka sistēma fiksēja pārkāpumu ar iesniedzējas turējumā esošu transportlīdzekli 2018.gada 21.maijā un no sistēmas

caurlaides izdrukas ir secināms, ka transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalā bez attiecīgās caurlaides, līdz ar to, pašvaldības policijai nav rīcības brīvības

piemērot administratīvā soda atcelšanu vai samazināšanu. Iesniedzējas sūdzībā nav konstatēti īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu mīkstinājuši atbildību

par administratīvo pārkāpumu, proti, nav konstatēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantā noteiktais pamats pārkāpējas atbrīvošanai no

administratīvās atbildības.

Pašvaldības policija lēmumā norāda, ka nodevas samaksas veikšana, iebraucot Jūrmalā, nav jaunieviesta kārtība un ir noteikta jau ilgstošu laiku.

Informācija par šo kārtību ir norādīta gan iebraucot Jūrmalas pilsētā, gan Jūrmalas pašvaldības mājas lapā, kas ir publiski pieejama. Pašvaldības mājas

lapā ir norādīts, ka iebraukšanas maksa Jūrmalā ir spēkā kopš 1996.gada. Nodeva par iebraukšanu rudens un ziemas periodā Jūrmalā atcelta no

2013.gada rudens, lai sekmētu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu attīstību. Kopš 2017.gada ir mainījusies iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtība.

Iestāde norāda, ka saistošie noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu un atsaucas uz likuma “Par

pašvaldībām” 45.panta pirmo daļu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums 2.pantu.

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu oficiālā publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēta 2017.gada

2.februārī, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai nebija pienākuma iesniedzēju informēt personīgi. Līdz ar to par

normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda

noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību normās

noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.1422110120).

Iestāde atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 7.panta pirmo un otro daļu, 9.panta pirmo daļu norāda, ka iesniedzējas

turējumā esošais transportlīdzeklis iebrauca Jūrmalā, un autovadītājs neiegādājās caurlaidi. Iesniedzējas vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā,

iebraucot Jūrmalā bez caurlaides ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.726592, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas

Informatīvās Sistēmas, foto fiksācijas izdruku no sistēmas, Caurlaides derīguma pārbaudes izdruku no sistēmas un iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta

pie administratīvās atbildības.

2019.gada 25.februārī tiesā saņemta VAS “Latvijas Pasts” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-

14.1/357.

Sūdzībā norādīts, ka VAS “Latvijas Pasts” kā transportlīdzekļa RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētājs,

saņēmis 2018.gada 21.decembra Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas, sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.726592, ar kuru sūdzības

iesniedzējam nolemts piemērot naudas sodu 50,00 EUR apmērā. Administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.726592 norādīts, ka 2018.gada 21.maijā,

plkst.06:20 transportlīdzekļa RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebraucis īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādējādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais

pārkāpums, par kuru atbildība noteikta šo noteikumu 49.punktā. Ar pašvaldības policijas priekšnieka 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-14.1/357

nolemts atstāt negrozītu 2018.gada 21.decembra sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.726592 un sūdzības iesniedzēja sūdzību noraidīt.

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt lēmumu par apstrīdēto protokolu ZZ Nr.726592 un izbeigt uzsākto administratīvā pārkāpuma lietu, pamatojoties uz

sākotnējā sūdzībā norādītājiem argumentiem, tā arī ar zemāk minēto. Sūdzības iesniedzēja ieskatā pašvaldības policija, taisot lēmumu par administratīvās

lietvedības uzsākšanu, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu un taisot lēmumu par sūdzības noraidīšanu, nav ievērojusi Latvijas Administratīvo

pārkāpuma kodeksa 1.pantā minētos administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevumus un Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 32.panta

vispārīgos noteikumus soda uzlikšanai par administratīvo pārkāpumu. Lēmumā norādītais, ka nav nepieciešams vērtēt lietderības apsvērumus attiecībā uz

soda piemērošanu, ir pretrunā ar Augstākās tiesas atzinumu, ka līdzsvaru starp indivīda un sabiedrības interesēm ne vienmēr spēj panākt likumdevējs,

pieņemot tiesību normas, tāpēc pienākums ievērot līdzsvaru gulstas uz tiesību piemērotajiem, kas izvērtē katru gadījumu individuāli. Tādējādi, izdodot

jebkura veida administratīvo aktu jāvērtē, vai tas nesamērīgi neierobežo personas tiesības un tiesiskās intereses (skat. Augstākās tiesas Administratīvo

lietu departamenta 08.03.2007. sprieduma Nr.SKA-89/2007 11.1.punktu). Tā kā pašvaldības policija sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu,

tai bija jāievēro arī Satversmes tiesas atzītais, ka tiesisko seku samērība (saprātīgums) jāapsver vienmēr, proti, katra administratīvā akta izdošanas

gadījumā (Satversmes tiesas 28.02.2007. lēmums lietā Nr.2006-41-01).

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saistošo noteikumu 2.punktā noteikts šo noteikumu mērķis: ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas

teritoriju un veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Savukārt ar Ministru kabineta 2011.gada 23.marta rīkojumu Nr.127 apstiprinātas

pasta politikas pamatnostādnes, kurās definēts, ka pasta nozares politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpojumu pieejamību visā

Latvijas Republikas teritorijā, kā arī ir formulēti šādi galvenie rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

- sekmēt noteikta līmeņa pasta pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un pasta tīkla darbības efektivitāti;

- veikt adekvātu un efektīvu tirgus regulēšanu, radot uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus;

- veicināt uz jaunajām tehnoloģijām balstītu un uz klientu vajadzībām orientētu pasta pakalpojumu sniegšanu un jaunu pasta pakalpojumu veidu

attīstību.

Sūdzībā norādīts, ka, lai nodrošinātu pieejamību pasta pakalpojumiem neatkarīgi no lietotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas, ir noteikts universālais

pasta pakalpojums — minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā par

vienotiem tarifiem. Līdz 2019.gada 31.decembrim universālā pasta pakalpojuma saistības, ir noteiktas sūdzības iesniedzējam. Galvenie priekšnoteikumi

universālā pasta pakalpojuma saistību izpildē ir universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošo pasta pakalpojumu nodrošināšana par vienotu tarifu

visā Latvijas Republikas teritorijā. Sūdzības iesniedzēja īpašumā vai turējumā esošie 5 - 6 transportlīdzekļi ik darba dienu iebrauc Jūrmalas pilsētas īpaša

režīma zonā, nevis tranzītā šķērso Jūrmalas pilsētas teritoriju, bet, lai tieši Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem sniegtu pasta pakalpojumus, tā arī nodrošinātu

universālā pasta pakalpojumā ietvertos pakalpojumus Jūrmalas pilsētas iedzīvotājiem. Līdz ar to sūdzības iesniedzēja ieskatā, ne vien netiek aizskartas

tiesiskās intereses, kuru mērķis definēts saistošo noteikumu 2.punktā, tā arī vērtējot aizsargājamo interešu samērīgumu, sūdzības iesniedzēja - universālā

pasta pakalpojuma sniedzēja - pienākums nodrošināt universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošo pasta pakalpojumu nodrošināšanu par vienotu

tarifu visā Latvijas Republikas - teritorijā prevalē par saistošo noteikumu 2.punktā noteiktās sabiedrības grupas interesēm. Tā arī Administratīvā procesa

likuma 13.pantā noteikts, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko

interešu ierobežojumam. Būtiski adresāta tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu.

Sūdzības iesniedzējs kā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, izmanto videi draudzīgus transportlīdzekļus, un atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu

sniedzēju iepirkuma likuma 21.pantā noteiktajiem īpašajiem noteikumiem iepirkumiem autotransporta jomā, rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu

iepirkumus, ņem vērā autotransporta ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi; izvērtē enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda, slāpekļa oksīdu slāpekļa

oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu emisiju apjomu, tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kas atbilst

saistošo noteikumu 2.punktā definētajam mērķim. Tā arī sūdzības iesniedzēja ieskatā, sūdzība iesniedzēja - universālā pasta pakalpojuma sniedzēja -

statuss atbilst “specializētā dienesta” pazīmēm, kura transportlīdzekļi ir atbrīvoti no nodevas samaksas un var iebraukt bez caurlaides atbilstoši saistošo

noteikumu 20.punktam.

Sūdzībā norādīts, ka lēmuma pieņemšanā nav ņemts vērā Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243., 244., 272.panta prasības. Kā noteikts

saistošo noteikumu 7.punktā, lai informētu transportlīdzekļu vadītājus, pirms iebrauktuvēm īpašā režīma zonā Jūrmalā saskaņā ar Ceļu satiksmes

noteikumu prasībām uzstāda attiecīgas zīmes. Ceļu satiksmes kārtību Latvijā reglamentē Ceļu satiksmes likums un 2015.gada 2.jūnija noteikumi Nr.279

“Ceļu satiksmes noteikumi”. Satiksmes dalībnieku pienākums ir ievērot ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Pie iebraukšanas Jūrmalas pilsētas īpaša

režīma zonā uzstādīta ceļa zīme Nr.301 “Iebraukt aizliegts” un papildzīme Nr.849 “Pārējā papildinformācija - Autotransportam bez caurlaides”. Ceļu

satiksmes likuma 45.panta otrās daļas pirmajā apakšpunktā noteikts, ka atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtām

caurlaidēm pasta komersantu transportlīdzekļiem [..], ar kuriem nogādā pasta sūtījumus, pildot attiecīgo uzdevumu, ir tiesības neievērot: apstāšanās

noteikumus un stāvēšanas noteikumus, uz laiku līdz 30 minūtēm, blakus caurlaidei novietojot informāciju par laiku, kad transportlīdzeklis attiecīgajā vietā

apturēts, kā arī ceļa zīmju “Braukt aizliegts”, “Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības.

Savukārt Ministru kabineta 2016.gada 22.novembra noteikumu Nr.738 “Noteikumi par caurlaidēm, kas dod tiesības transportlīdzekļu vadītājiem darba

uzdevumu pildīšanas laikā neievērot atsevišķas ceļu satiksmes noteikumu prasības” 1.1. un 2.1.punktā precizēts, ka Satiksmes ministrijas izsniegta

caurlaide dod tiesības pasta komersantu reģistrā reģistrēta pasta komersanta īpašumā vai turējumā reģistrētam transportlīdzekļa, kuru izmanto pasta

pakalpojumu sniegšanai, vadītājam darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus un ceļa zīmju “Braukt aizliegts”,

“Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tā arī likumdevējs 2018.gada 18.janvārī lemjot, papildināt likuma “Par autoceļiem” 6.pantu “Maksa par autoceļu

lietošanu” ar 4.2 daļu, stiprinājis Universālā pasta pakalpojuma sniedzēja īpašo statusu, nosakot, ka universālā pasta pakalpojuma sniedzējs var novietot

transportlīdzekļus, kuriem izsniegta Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrajā daļā paredzētā caurlaide, uz pašvaldības autoceļa vai ielas maksas

autostāvvietās stāvēšanai bez maksas uz laiku, ne ilgāku par 30 minūtēm, ievērojot caurlaides lietošanas kārtību. Piemērojot analoģiju, arī šajā

pašvaldības policijas konstatētajā situācijā, ņemot vērā iepriekšminētos apstākļus un vērtējot tos kopsakarā, piemērojot samērīguma principu aizskarto

un aizsargājamo tiesisko interešu vērtēšanai, un ņemot vērā sūdzības iesniedzēja universālā pasta pakalpojuma statusu, nebūtu veicami maksājumi par

iebraukšanu īpaša režīmā zonā, tā arī atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 238.1 pantam, saskatāms pamats atteikumam uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību, tā arī sūdzības iesniedzēja ieskatā saskatāmi apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, kad

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz (Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 239.pants), tā arī

pamats attiecīgu grozījumu veikšanai saistošajos noteikumos, lai nostiprinātu universālā pakalpojuma sniedzēja tiesības iebraukt Jūrmalas pilsētas īpaša

režīma zonā, bez nodevas samaksas un caurlaides noformēšanas.

Sūdzībā norādīts, ka pašvaldības policijas priekšnieks lēmumā ir atsaucies uz Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 22.pantā definēto

administratīvās sodīšanas mērķi, bet nav analizējis, vai ar šo un pārējiem pašvaldības policijas lēmumiem minētais mērķis tiek sasniegts. Sūdzības

iesniedzējs uzskata, ka pašvaldības policijas faktiskā rīcība minētajā pantā noteikto mērķi nesasniedz. Tikai 2018.gada jūlijā uzsākot šo un citas

administratīvās lietvedības par sākot ar 2018.gada 3.aprīli un turpmāk veikto vienu un to pašu pārkāpumu, sūdzības iesniedzējam nebija savlaicīgi zināms

par pārkāpumu un tādējādi nebija iespējams to novērst tā arī, ja lēmums par administratīvās lietvedības uzsākšanu par iebraukšanu Jūrmalā bez

caurlaides tiktu pieņemts pēc pirmās pārkāpuma izdarīšanas reizes jau 2018.gada aprīlī, tas būtu sasniedzis mērķi - radot sūdzības iesniedzējam iespēju

savlaicīgi vērsties Jūrmalas pilsētas domē ar likumdošanas iniciatīvu, rosināt papildināt saistošo noteikumu 20.pantu, ka universālā pasta pakalpojuma

sniedzēja īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekli, kuriem ir Satiksmes ministrijas izsniegtā Ceļu satiksmes likuma 45.panta otrās daļas pirmajā

apakšpunktā paredzētā caurlaide, bez maksas un papildus caurlaides noformēšanas. Ievērojot to, ka sūdzības iesniedzējs ir universālā pasta pakalpojuma

sniedzējs un paziņojumā norādītais transportlīdzeklis RENAULT MASTER, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, ir pasta komersantu reģistrā

reģistrēta pasta komersanta turējumā reģistrēts transportlīdzeklis, kurš tiek izmantots pasta pakalpojumu sniegšanai un kuram Satiksmes ministrija

2017.gada 14.decembrī izsniegusi caurlaidi Nr.0282, lūdz atkārtoti izvērtēt administratīvā pārkāpuma lietas apstākļus kopumā, atcelt pieņemto lēmumu

un izbeigt uzsākto lietvedību.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata

rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās

atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida

procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots VAS “Latvijas Pasts” un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, nosūtot paziņojumu, kurā

norādīts, ka 2020.gada 20.februārī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka sūdzība ir apmierināma daļēji, administratīvais

pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmums Nr.1-14.1/357 un administratīvā

pārkāpuma protokols ZZ Nr.726592 ir atceļams, administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama, un VAS “Latvijas Pasts” ir atbrīvojams no

administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Tiesa konstatē, ka VAS “Latvijas Pasts” sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.726592, par to, ka Jūrmalā, Asaru prospektā

2018.gada 21.maijā plkst.06.20, transportlīdzekļa RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vadītājs iebrauca īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada

12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības,

ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu VAS “Latvijas Pasts” uzlikts

naudas sods 50,00 EUR apmērā (lietas 25.lapa).

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-14.1/357 nolemts ar pašvaldības policijas 2018.gada 21.decembra

administratīvo pārkāpumu protokolu ZZ Nr.726592 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt (lietas 32.-

36.lapa).

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz

30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos

gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkts (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas

sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētājs ir VAS

“Latvijas Pasts” (lietas 19.-20.lapa), par ko lietā strīda nav.

Tiesa konstatē, ka ar lietas materiāliem pierādīts, ka uz VAS “Latvijas Pasts” nav attiecināmi saistošo noteikumu 21.punkta nosacījumi, kas paredz

atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda, ka VAS “Latvijas Pasts” turējumā esošais transportlīdzeklis RENAULT MASTER, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, 2018.gada 21.maijā plkst.10.00 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalā, tāpat lietā nav strīda, ka 2018.gada 21.maijā, kad izdarīts

administratīvais pārkāpums konkrētajam transportlīdzeklim nebija saņemta caurlaide, lai iebrauktu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par to vai uz konkrēto transportlīdzekli attiecināmi saistošo noteikumu 20.punkta nosacījumi, kas paredz

atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka VAS “Latvijas Pasts” kā universālā pasta pakalpojuma sniedzējs atbilst specializētā dienesta pazīmēm, kura

transportlīdzekļi ir atbrīvoti no nodevas samaksas un var iebraukt bez caurlaides atbilstoši saistošo noteikumu 20.punktam.

Vērtējot norādīto apstākli, ka VAS “Latvijas Pasts” piemērojams atbrīvojums no nodevas maksāšanas saistošo noteikumu 20.3.apakšpunkta

kontekstā, tiesa konstatē, ka 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 20.3.apakšpunkts (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša

režīma zona Jūrmalā var iebraukt specializēto dienestu (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Drošības policija)

transportlīdzekļi un avārijas dienestu transportlīdzekļi, kuriem piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss.

Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 16.3.3.punkts

noteic, ka no nodevu samaksas atbrīvo avāriju dienesta, specializēto un operatīvo dienestu, Valsts policijas, Valsts robežsardzes transports, pildot

dienesta pienākumus, sabiedriskais transports, kā arī Saeimas, Ministru kabineta, ārvalstu diplomātiskā korpusa, Korupcijas novēršanas un apkarošanas

biroja un prokuratūras autotransports.

Saskaņā ar Pasta likuma 1.panta 16.punktu pasta komersants ir komersants, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēts pasta pakalpojumu

sniegšanai.

Saskaņā ar Pasta likuma 1.panta 37.1punktu universālā pasta pakalpojuma sniedzējs ir šajā likumā noteiktajā kārtībā izraudzīts pasta komersants,

kas atbilstoši noteiktajām universālā pasta pakalpojuma saistībām sniedz universālo pasta pakalpojumu visā Latvijas Republikas teritorijā.

Pasta likuma 1.panta 18.punkts noteic, ka pasta pakalpojumi ir komerciāla rakstura darbības, kas saistītas ar pasta sūtījumu nosūtīšanu adresātam

un ietver vienu vai vairākas šādas darbības: pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde. Pasta sūtījumu pārvadāšana kā atsevišķs

pakalpojums, kas nav tieši saistīts ar savākšanu un piegādi, nav uzskatāms par pasta pakalpojumu.

Pasta likuma 1.panta 37.punkts noteic, ka universālais pasta pakalpojums ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums, kas

pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Saskaņā ar Pasta likuma 8.pantu un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā pieejamo informāciju VAS “Latvijas Pasts” ir

reģistrēts pasta komersants saskaņā ar sarakstu, kurā kopā reģistrēti 73 pasta komersanti.

Saskaņā ar Pasta likuma 27.panta pirmo daļu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodrošināt, ka lietotājiem visā Latvijas

Republikas teritorijā ir vienādas iespējas saņemt šādus universālajā pasta pakalpojumā ietvertos pakalpojumus: 1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu

korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;

2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10

kilogramus;

3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20

kilogramus; 4) abonēto preses izdevumu piegāde.

Ievērojot Pasta likumā noteikto, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas mājas lapā pieejamo informāciju tiesa secina, ka VAS “Latvijas

Pasts” kā pasta komersants vienlaicīgi veic tradicionālos pasta pakalpojumus, abonētās preses piegādes pakalpojumus, eksprespasta pakalpojumus un ir

universālā pasta pakalpojuma sniedzējs un sniedz universālā pasta pakalpojumu.

Ievērojot minēto tiesa secina, ka VAS “Latvijas Pasts” nav specializēts dienests saistošo noteikumu 20.3.apakšpunkta izpratnē, līdz ar to uz

konkrēto transportlīdzekli nav attiecināmi saistošo noteikumu 20.punkta nosacījumi, kas paredz atbrīvojumus no nodevas maksāšanas, iebraucot īpaša

režīma zonā Jūrmalā.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 45.panta otro daļu atsevišķos gadījumos ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā

izsniegtām caurlaidēm pasta komersantu transportlīdzekļiem ir tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus un konkrētu ceļa zīmju prasības.

Attiecībā uz Satiksmes ministrijas izsniegto caurlaidi VAS “Latvijas Pasts” transportlīdzeklim (lietas 5.lapa), tiesa secina, ka caurlaide dod tiesības

transportlīdzekļu vadītājiem darba uzdevumu pildīšanas laikā neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus un ceļa zīmju “Braukt aizliegts”,

“Mehāniskajiem transportlīdzekļiem braukt aizliegts” un “Kravas automobiļiem braukt aizliegts” prasības, savukārt konkrētajā gadījumā VAS “Latvijas

Pasts” nav izpildījis Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2017.gada 12.janvāra saistošajos noteikumos Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” noteikto kārtību, kādā personas var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā; kārtību, kādā maksājama pašvaldības nodeva par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā.

Tiesa secina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ar 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” ir noteikusi kārtību, kādā personas var iebraukt ar transportlīdzekļiem īpaša režīma zonā Jūrmalā

un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālās caurlaides iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalā, un par to ir uzstādījusi attiecīgas informatīvas zīmes pirms

iebraukšanas Jūrmalā, tostarp, pirms Priedaines satiksmes mezgla.

Tiesa secina, ka par saistošo noteikumu noteiktās kārtības izpildi ir atbildīga attiecīga persona, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija kontrolē

šīs kārtības izpildi. Tiesa secina, ka, nesaņemot caurlaidi, pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā tika pārkāpta saistošajos noteikumos noteiktā kārtība.

Sūdzības iesniedzējs norāda, ka tikai 2018.gada jūlijā uzsākot šo un citas administratīvās lietvedības par sākot ar 2018.gada 3.aprīli un turpmāk

veikto vienu un to pašu pārkāpumu, sūdzības iesniedzējam nebija savlaicīgi zināms par pārkāpumu un tādējādi nebija iespējams to novērst.

No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks, 2018.gada 16.novembrī

plkst.09.12 veicis fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas (lietas 26.lapa).

2018.gada 16.novembrī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu Nr.5-21-JU6283-2018 (lietas 22.lapa), attiecīgi pēc tam 2018.gada

21.decembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmā un ceturtā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda

piemērošanu.

Ievērojot minēto un kopsakarā vērtējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo un ceturto daļu, tiesa atzīst, ka administratīvā

pārkāpuma protokols ir sastādīts pamatoti un noilgums administratīvā pārkāpuma lietā nav iestājies.

Tiesa atzīst, ka fotofiksācija apstiprina, ka sūdzības iesniedzēja vadītais transportlīdzeklis 2018.gada 21.maijā plkst.06.20 iebrauca īpašā režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, un tādējādi sūdzības iesniedzējs kā transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā

teritorijā” 5.punkta (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz 14.12.2018.) prasības (lietas 26.lapa).

Tiesa atzīst, ka iestādes lēmums pieņemts likumīgi un pamatoti. Lēmums atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem, izdots

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Tiesa saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13 trešo daļu, pievienojas Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada

1.februāra lēmumā Nr.1-14.1/357 norādītajai motivācijai un atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams. Tiesa atzīst, ka VAS “Latvijas

Pasts” administratīvais pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta (likuma redakcijā no 20.12.2017.līdz

14.12.2018.).

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.panta pirmo daļu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu,

ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Saskaņā ar Pasta likuma 27.1 panta pirmās daļas 3.punktu pasta komersantam, kurš šajā likumā noteiktajā kārtībā, izraudzīts par universālā pasta

pakalpojuma sniedzēju, universālā pasta pakalpojuma saistības paredz nosacījumus, prasību nodrošināt visiem pasta pakalpojumu lietotājiem iespēju

izmantot universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā.

Līdz ar to universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumu nodrošināšana par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā

ir sūdzības iesniedzēja pienākums un no saistībām izrietoša prasība.

Tiesa ievērojot to, ka VAS “Latvijas Pasts” transportlīdzeklis Jūrmalas pilsētas teritorijā iebrauc, lai sniegtu pasta pakalpojumus un universālos

pasta pakalpojumus ikvienai tur esošajai gan fiziskai, gan juridiskajai personai, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu normālu Jūrmalas pilsētas teritorijā

esošo personu, sabiedrisko iestāžu, uzņēmumu u.c. funkcionēšanu, kuri izmanto VAS “Latvijas Pasts” pakalpojumus, atzīst, ka izdarītais administratīvais

pārkāpums atzīstams par maznozīmīgu.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantā noteiktajam, ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka ar mutvārdu aizrādījumu

tiks sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā ietvertais administratīvā soda mērķis, tas ir, administratīvais sods ir atbildības līdzeklis

un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai

tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis, ka

no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā

prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (Senāta 2010.gada 11.marta

sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada

1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10.punktu).

Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē citus argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos

secinājumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada

1.februāra lēmums Nr.1-14.1/357 un administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.726592 ir atceļami, administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama un

VAS “Latvijas Pasts” ir atbrīvojams no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 1.februāra lēmumu Nr.1-14.1/357 un administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.726592,

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību, atbrīvot VAS “Latvijas Pasts” no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā (Jūrmalā).

Sprieduma pieejamības datums Rīgas rajona tiesas (Jūrmalā) kancelejā – 2020.gada 20.februāris.

Tiesnese G.Lapiņa