Appeal dismissed; prisoner's claim for prison conditions damages rejected due to lack of new arguments.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420230117

Lietas arhīva Nr. AA43-0461-18/7

ECLI:LV:ADAT:2018:0531.A420230117.8.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018. gada 31. maijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Valda Zommere,

tiesneses Ilze Amona un Kristīne Kalvāne

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Daugavgrīvas

cietuma administrācijas faktiskās rīcības, nenodrošinot Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas pirmā stāva dušas telpu

Nr. 1 un Nr. 2 atbilstošu uzkopšanu laikā no 2016. gada 3. janvāra līdz 2017. gada 3. janvārim un nenodrošinot savlaicīgu

kāju sēnītes ārstēšanu, atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma 26 000 euro un personiskā kaitējuma 4000 euro

atlīdzinājumu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 10. oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[ 1 ] Pieteicējs /pers. A/ vērsās Ieslodzījuma vietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) ar 2016. gada 26. decembra

iesniegumu, norādot, ka: 1) mazgājoties Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas (turpmāk – cietums) pirmā stāva dušas

telpās Nr. 1 un Nr. 2 (turpmāk – dušas telpas), ir inficējies ar kāju sēnīti un par to lūdza atlīdzināt personisko kaitējumu

21 000 euro; 2) cietumā netiek atbilstoši koptas dušas telpas, par ko lūdza atlīdzināt morālo kaitējumu 4000 euro; 3)

Daugavgrīvas cietumā nav nodrošināta atbilstoša veselības aprūpe, par ko lūdza atlīdzināt morālo kaitējumu 5000 euro.

Pārvaldē saņemts pieteicēja 2017. gada 3. janvāra iesniegums, kurā pieteicējs lūdza atlīdzināt morālo kaitējumu 30 000 euro

apmērā sakarā ar viņam radītajām veselības problēmām, norādot, ka minētais iesniegums ir papildinājums 2016. gada

26. decembra iesniegumam, kā arī lūdza iesniegumu izskatīt par laiku no 2016. gada 6. janvāra līdz 2017. gada 3. janvārim.

Minētie apstrīdēšanas iesniegumi apvienoti vienā lietvedībā.

Pārvalde ar 2017. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. /numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) cietuma Medicīnas daļas

pieteicējam nodrošināto veselības aprūpi laikā no 2016. gada 6. janvāra līdz 2017. gada 3. janvārim atzina par tiesisku,

vienlaikus atsakot izdot pieteicējam administratīvo aktu par nodarītā morālā kaitējuma 30 000 euro atlīdzinājumu. Pārvalde

norādīja, ka pieteicējam bija iespēja atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam (ne retāk kā reizi septiņās dienās) nomazgāties

dušā un dušas telpas regulāri katru dienu tika uzkoptas, izmantojot atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus, turklāt

cietuma administrācija regulāri pārbaudīja dušas telpu uzkopšanas kvalitāti. Dušas telpas atrodas normālā kosmētiskā un

tehniskā stāvoklī, ir aprīkotas ar dušas paliktņiem. Veselības aprūpe pieteicējam sakarā ar dermatoloģiskajām problēmām

tika organizēta un nodrošināta atbilstoši viņa veselības stāvoklim un Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu

Nr. 276 „Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr. 276) noteiktajā

kārtībā un apjomā. Tā kā netika konstatēta cietuma administrācijas prettiesiska faktiskā rīcība, nav pamata zaudējumu

atlīdzinājumam.

[2] Pieteicējs vērsās tiesā, norādot, ka cietuma rīcības dēļ, nenodrošinot cietuma dušas telpu atbilstošu uzkopšanu,

pieteicējs ir inficējies ar kāju sēnīti, par ko lūdza atlīdzināt morālo kaitējumu 21 000 euro un personisko kaitējumu 4000 euro

apmērā. Tāpat pieteicējs lūdza atlīdzināt 5000 euro par to, ka cietumā pieteicējam nav sniegta atbilstoša veselības aprūpe.

[

3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 10. oktobra spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar

šādiem argumentiem.

[3.1] Tiesa norādīja, ka atbilstoši cietuma sniegtajai informācijai cietumā visas dušas telpas tiek uzkoptas dienas

beigās pēc to lietošanas. Dušas telpas uzkopj notiesātie, kas nodarbināti saimnieciskajā apkalpē (apkopēji). Uzkopšanu

veic, izmantojot saimniecības pastu, mazgāšanas līdzekli Evol sanitar Citrus un grīdas mazgāšanas līdzekli Evol. Papildus

tam, visas dušas telpas un inventārs tiek apstrādāts, lietojot dezinfekcijas līdzekli Chlorinex 60 MD, saskaņā ar 2015. gada

25. februārī apstiprināto „Mazgāšanas telpu, mazgāšanas inventāra un friziera inventāra, drēbju dezinfekcijas instrukciju”.

Tiesas ieskatā, dušas telpu uzkopšanas biežums dienas beigās pēc mazgāšanās ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstošu

sanitāro tīrību. Kā rekomendējošu salīdzinājumu tiesa izmantoja Ministru kabineta 2000. gada 19. decembra noteikumu

Nr. 439 „Higiēnas prasības publiskas lietošanas pirtīm” 25. punktā noteikto, ka publiskas lietošanas pirtis, tostarp dušas

telpas, uzkopj tās dienas beigās, kad pirts ir izmantota. Tiesa norādīja, ka ņemot vērā, ka ieslodzījuma vietā esošās dušas

telpas nav pieejamas publiski, bet tikai konkrētam apmeklētāju lokam, vēl jo vairāk ir pamats uzskatīt, ka, uzkopjot dušas

telpas dienas beigās, higiēnas prasības tiek ievērotas.

[3.2] Tiesa norādīja, ka Veselības inspekcija 2017. gada 22. februārī veikusi kontroli cietumā, kontroles laikā citstarp

apsekojot arī dušas telpas. Saskaņā ar Veselības inspekcijas 2017. gada 1. marta vēstulē Nr. 5.7-35/3596/1865 norādīto

informāciju kontroles laikā apsekoto telpu higiēniskais stāvoklis ir apmierinošs, tās ir uzkoptas, to aprīkojums, iekārtas,

virsmas ar nolietojuma pazīmēm. Tiesai nebija pamata apšaubīt neieinteresētas iestādes veiktu apsekojumu.

[3.3] Par higiēnas prasību ievērošanu tiesa pārliecinājās arī izvērtējot lietā iesniegtos dušas telpu fotoattēlus, vienlaikus

norādot, ka dušas telpu higiēniskais stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs arī no pašu ieslodzīto rīcības. Bez tam pieteicējam

pastāvēja iespēja, ejot dušā, lietot dušas (gumijas) čības. Tiesa atzina par tiesisku cietuma rīcību, uzkopjot dušas telpas

dienas beigās (izmantojot norādīto uzkopšanas līdzekļu klāstu), kad tā ir izmantota.

[3.4] Lietā nav strīda par to, ka pieteicējam ir konstatēta kāju sēnīte, taču tiesa no pieteicēja paskaidrojumiem tiesas

sēdē un lietas materiāliem neguva pārliecību, ka pieteicējs ar kāju sēnīti ir inficējies tieši dušas telpās. Tiesa nekonstatēja

ārsta slēdzienu, kas apstiprinātu minētās infekcijas iegūšanas cēloņus.

Tiesa norādīja, ka pieteicējs nav pierādījis, ka inficēšanās notikusi dušas telpu apmeklējuma laikā. Pieteicējs

paskaidrojis, ka kāju sēnīti konstatēja, kad viņam sāka pastiprināti svīst kājas. Tiesa norādīja, ka pastiprināta svīšana ir

viens no labvēlīgajiem apstākļiem inficēties ar kāju sēnīti. Turklāt pieteicējam uzstādītā diagnoze – epidermofītija – ir maz

infekcioza un tās rašanos veicina svīšana (sk. http://www.neslimo.lv/pme/?name=epidermofitija), līdz ar to nav pamata

uzskatīt, ka pieteicējs ar to varētu būt inficējies dušas apmeklējuma laikā, bet gan drīzāk, ar pienācīgu rūpību nesekojot

personiskajai higiēnai. Savukārt onihomikozes, kas ir konstatēta arī pieteicējam, parasti konstatē tad, kad nagu jau sāk skart

pārmaiņas (sk. http://www.neslimo.lv/pme/?name=onihomikozes), proti, kad sēnīte jau ir progresējusi. Tiesa norādīja, ka

ar pēdu un nagu mikozi ir iespējams inficēties dušā (sk. http://www.neslimo.lv/pme/?name=pedumikoze), taču, ja pieteicējs

dušu būtu apmeklējis atbilstošos apavos, tiesai šāda iespēja šķiet maz ticama. Vienlaikus tiesa norādīja, ka gadījumā, ja

dušas telpas būtu šīs infekcijas avots, tad arī citi ieslodzītie līdzīgos apstākļos būtu ar to inficējušies. Šādas informācijas

lietā nav. Arī pieteicējs paskaidrojis, ka nezina nevienu citu ieslodzīto, kurš arī būtu inficējies ar kāju sēnīti. Tiesa vērsa

uzmanību uz pieteicēja paša atbildību par savu veselību un drošību dušas apmeklējuma laikā. Šādi personiskās atbildības

nosacījumi ir izvirzīti jebkurā publiskai lietošanai pieejamā dušā, pirtī un peldbaseinā. Ja pieteicējs apzināti pieļauj

individuālās drošības noteikumu pārkāpumus, dušas apmeklējuma laikā nelietojot dušas čības, tad viņam pašam arī

jāuzņemas atbildība par iespējamo seku iestāšanos.

[3.5] Tiesa konstatēja, ka 2016. gada 8. un 29. martā, 28. jūnijā un 9. decembrī pieteicējam tika nodrošināti bezmaksas

veselības aprūpes pakalpojumi, kādi paredzēti noteikumu Nr. 276 2.1. un 2.4. apakšpunktā, proti, pieteicējs ir saņēmis

veselības aprūpes pakalpojumu apjoma minimumu. Proti, tiesa konstatēja, ka pieteicēju cietuma Medicīnas daļas ārsts

pirmo reizi ar sūdzībām sakarā ar kreisās pēdas ādas un nagu problēmām apskatījis 2016. gada 8. martā, kad pieteicējam

arī uzstādīta diagnoze pēdas epidermofītija, onihomikoze un nozīmēts medikamentozās ārstēšanas kurss ar Tinct.jodi 5%

un Ung.Mycoseptini. 2016. gada 29. martā, 28. jūnijā un 9. decembrī veikta Medicīnas daļas ārsta apskate un nozīmēts

medikamentozās ārstēšanas kurss ar Tinct.jodi 5% un Ung.Mykoseptini. Turklāt no pieteicēja 2016. gada 21. februāra

iesnieguma cietuma priekšniekam, kurā pieteicējs vēlas saņemt atbildi, kāpēc 2016. gada 14. februārī netika izsaukts pie

ārsta, neizriet, ka pieteicējs būtu vēlējies apmeklēt ārstu saistībā ar kāju sēnīti (no iesnieguma izriet, ka ārsta apmeklējums

bija saistībā ar svara zudumu un sāpēm vēderā).

Attiecībā uz pieteicēja iebildumiem, ka cietuma administrācija maldina tiesu, norādot, ka tika izrakstīta smēre

Ung.Mykoseptini, bet patiesībā tika izsniegta smēre Clotrimazolum GSK TM, tiesa norādīja, ka abas smēres ir pretsēnīšu

līdzekļi, līdz ar to nav pamata konstatēt, ka cietuma administrācija maldina tiesu. Turklāt tiesai nav pamata apšaubīt

ieslodzījuma vietas ārstniecības personas rīcības pamatotību, kas savas kompetences ietvaros izrakstīja pieteicējam uz

diagnozes noteikšanas brīdi efektīvākās un izmaksu ziņā lētākās zāles. Vienlaikus tiesa norādīja, ka pieteicēja subjektīvais

vērtējums par to, vai ārstēšanas sākumā noteiktā terapijas metode ir lietderīga vai nav, nav pietiekams pamats

konstatējumam, ka pieteicējam netika nodrošināts veselības aprūpes pakalpojumu apjoma minimums ieslodzījuma vietā vai

būtiski aizskartas pieteicēja cilvēktiesības. Pretēji Pacientu tiesību likuma 15. panta pirmajai un otrajai daļai pieteicējs ir

atteicies no nosūtīšanas uz Latvijas Cietumu slimnīcu, kur citstarp bija paredzēta arī dermatologa konsultācija. Ņemot vērā

to, ka pieteicējam tika nodrošināts veselības aprūpes pakalpojumu apjoma minimums ieslodzījuma vietā, tiesa nekonstatēja

būtisku pieteicēja cilvēktiesību ierobežojumu.

[3.6] Tā kā tiesa nekonstatēja cietuma administrācijas prettiesisku faktisko rīcību, nebija pamata pieteikumu apmierināt

daļā par morālā un personiskā kaitējuma atlīdzinājumu.

[4] Pieteicējs iesniedzis apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2017. gada 10. oktobra spriedumu.

Sūdzība pamatota ar pieteikumā un pirmās instances tiesas sēdē paustajiem apsvērumiem, papildus norādot šādus

apsvērumus.

[4.1] Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā visus lietā esošos pierādījumus. Turklāt, pretēji pieteicēja iebildumiem,

lietas izskatīšanu pabeigusi, nesagaidot pierādījumus no SIA „Dermatovenerologs” saistībā ar pieteicējam konstatēto kāju

sēnīti.

[4.2] Tiesa attiecībā uz pieteicēju nav ievērojusi vienlīdzības principu.

[4.3] Pieteicējam nav līdzekļu, lai iegādātos dušas (gumijas) čības.

[4.4] Tas, ka citi ieslodzītie nav vērsušies pie cietuma administrācijas ar sūdzībām par inficēšanos ar kāju sēnīti,

nenozīmē, ka šādu gadījumu nav. Iespējams, šie ieslodzītie nevēlas sniegt sūdzības.

[5] Paskaidrojumā par pieteicēja apelācijas sūdzību pārvalde norāda, ka tā nav pamatota un ir noraidāma. Vienlaikus

pārvalde norāda, ka pieteicēja apelācijas sūdzība saturiski neatšķiras no iesniegumiem, pamatojoties uz kuriem pieņemts

pārsūdzētais lēmums, un pieteikuma.

[6] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304. panta pirmajai daļai izskatīja lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā, Administratīvā apgabaltiesa

atzīst, ka apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos

apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu

konstatējumam un sprieduma motivācijai (sk. šā sprieduma 3. punktu), to neatkārtojot.

Papildus un par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9] No pieteicēja iesniegtās SIA „Dermatovenerologs” 2017. gada 18. oktobra vēstules nav konstatējams, ka pieteicējs

ar kāju sēnīti būtu inficējies tieši dušā (lietas 2. sējuma 8.–9. lapa). Vienlaikus ārste dermatoloģe, veneroloģe, minētajā

vēstulē norādījusi, ka, neārstējot sēnīšu infekciju, kopumā organismam nav negatīvu seku. Dotā sēnīšu infekcija nav asinīs

un nevar iekļūt iekšējos orgānos. Sēnīte Trichophyton rubrum dzīvo tikai uz ādas un nagiem, barojas ar olbaltumu

keratīnu, kuru tas bojā ar saviem fermentiem. Tā kā sēnīte ir lipīga, neievērojot higiēnas normas, var pārnest sēnīšu

infekciju, piemēram, uz cirkšņa ādu, uz roku ādu un nagiem.

Proti, lai neinficētos ar sēnīti dušas apmeklējuma laikā vai citur, liela nozīme ir personiskās higiēnas normu ievērošanai.

Kā jau to norādīja pirmās instances tiesa, ja pieteicējs apzināti pieļauj individuālās drošības noteikumu un higiēnas

normu pārkāpumus, dušas apmeklējuma laikā nelietojot dušas čības, tad viņam pašam arī jāuzņemas atbildība par

iespējamo seku iestāšanos.

[10] Augstākā tiesa ir norādījusi, ka tas vien, ka pieteicēja ieskatā, tiesai vajadzēja nonākt pie citādiem secinājumiem,

nenozīmē, ka tiesa ir pieļāvusi materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumu (sk. Augstākās tiesas 2017. gada

7. novembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-1576/2017 3. punktu).

Proti, tas, ka pieteicējs nepiekrīt tiesas veiktajam pierādījumu vērtējumam, nenozīmē, ka tiesas spriedums nebūtu

tiesisks un pamatots.

[11] Apgabaltiesa konstatē, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nesatur argumentus, kāpēc pirmās instances tiesas

spriedums būtu nepareizs. Pieteicējs apelācijas sūdzībā nav norādījis jaunus argumentus, kurus nebūtu izvērtējusi pirmās

instances tiesa.

A[12] tbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturtajai daļai, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas ar

tiesas lēmumu bijis pilnīgi vai daļēji atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij

valsts nodevu pilnā apmērā triju mēnešu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā.

Administratīvā procesa likuma 126. panta piektajā daļā noteikts, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja

pienākums pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu

iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā (pensijas, pabalsti u.tml.).

Apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa nepamatoti nav piedzinusi no pieteicēja valsts nodevu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017. gada 25. maija lēmumu pieteicējs daļēji atbrīvots no valsts nodevas

samaksas, samazinot valsts nodevas apmēru līdz 3 euro (lietas 1. sējuma 25.–28. lapa).

Ar Administratīvās apgabaltiesas tiesneses 2017. gada 17. novembra lēmumu pieteicējs daļēji atbrīvots no valsts

nodevas samaksas, samazinot valsts nodevas apmēru līdz 5 euro (lietas 2. sējuma 27.–28. lapa).

Valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu ir 30 euro, bet par apelācijas sūdzības iesniegšanu – 60 euro. Pieteicējs ir

samaksājis valsts nodevu 8 euro.

Ievērojot, ka pieteikums nav iesniegts par administratīvo aktu sociālās drošības jomā, kā arī to, ka pieteikums ir

noraidīts, pieteicējam uzliekams pienākums atmaksāt valsts nodevu 82 euro (90 – 8 = 82 euro)

Apgabaltiesa uzskata, ka nav pamata šajā gadījumā atbrīvot pieteicēju no valsts nodevas atmaksas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta ceturto daļu, 307. un 309. pantu, 329. panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

n o s p r i e d a :

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Daugavgrīvas cietuma administrācijas faktiskās rīcības, nenodrošinot Daugavgrīvas

cietuma Daugavpils nodaļas pirmā stāva dušas telpu Nr. 1 un Nr. 2 atbilstošu uzkopšanu laikā no 2016. gada 3. janvāra līdz

2017. gada 3. janvārim un nenodrošinot savlaicīgu kāju sēnītes ārstēšanu, atzīšanu par prettiesisku, morālā kaitējuma

26 000 euro un personiskā kaitējuma 4000 euro atlīdzinājumu.

Uzlikt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) pienākumu triju mēnešu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās atmaksāt

valstij valsts nodevu 82 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) V. Zommere

Tiesnese (paraksts) I. Amona

Tiesnese (paraksts) K.Kalvāne