Court dismisses fine due to police failure to start administrative proceedings within statutory time limits.

ECLI:LV:RLPT:2019:0710.1A29015719.3.S

Lieta Nr.1A29015719/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2019.gada 10.jūlijā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese L.Podoļska rakstveida procesā izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu SIA “EIROVĪNS”,

reģistrācijas Nr.40003276521 (turpmāk – iesniedzēja) sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk – iestāde) 2019.gada 3.maija

lēmumu Nr.1-14.1/841,

Aprakstošā daļa

konstatēja, ka 2018.gada 29.novembrī iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums ZZ Nr.726498 par to, ka

transportlīdzeklis Škoda Fabia ar valsts reģistrācijas numuru HS-6502, kas atrodas iesniedzējas turējumā 2018.gada 9.maijā plkst.14.39 iebrauca īpašā

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra

saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā 5.punkta prasības. Par minēto

administratīvo pārkāpumu iesniedzējai uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā.

Minēto administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu iesniedzēja pārsūdzēja un ar iestādes 2019.gada 3.maija lēmumu Nr.1-14.1/841 atstāts

negrozīts 2018.gada 29.novembra administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums ZZ Nr.726498.

2019.gada 3.jūnijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemta iesniedzējas sūdzība par iestādes 2019.gada 3.maija lēmumu Nr.1-

14.1/841.

Iesniedzēja sūdzībā norāda, ka nepiekrīt lēmumam un pārsūdz to pilnā apjomā šādu apsvērumu dēļ.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija administratīvā pārkāpuma lietu uzsāka tikai 2018.gada 3.oktobrī, lai gan pārkāpums tika izdarīts 2018.gada

9.maijā. Tā kā protokols sastādīts 2018.gada 29.novembrī, Jūrmalas pašvaldības policija ir pārkāpusi Latvijas APK 270.pantu, neievērojot

administratīvās lietas izskatīšanas termiņus.

Iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēma strādā nepārtrauktas darbības režīmā. Tas nozīmē, ka sistēmas lietotājam šī

informācija ir pieejama nepārtraukti. Tādejādi pamatojums, ka ziņas no sistēmas ir saņemtas gandrīz 4 mēnešu pēc pārkāpuma izdarīšanas un fiksēšanas

brīža, tāpēc administratīvā lietvedība uzsākta tikai 2018.gada 3.oktobrī, ir tiesiski apšaubāms, nav ticams un drīzāk liecina par iestādes nespēju regulāri

pārbaudīt sistēmā fiksēto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem. Vienlaikus tas nevar būt attaisnojums Latvijas APK 238.1pantā noteiktā termiņa

administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai neievērošanai, pamatojot to ar iekšējos kārtības noteikumos atrunātu minētās informācijas iegūšanas

kārtību, kurā konkrēti termiņi informācijas apkopošanai nav noteikti.

Būtisks apstāklis, kas nav pamatots iestādes lēmumā, ka iestāde apkopoja sistēmas esošo informāciju pēc caurlaižu perioda noslēguma visām

pārkāpuma izdarīšanas reizēm. Pavisam kopā 2018.gada 29.novembrī par laika periodu no 2018.gada 5.maija līdz 2018.gada 1.oktobrim iesniedzējai

sastādīti 52 protokoli un par katru izdarīto pārkāpumu uzlikts naudas sods 50 EUR apmērā, kas kopumā sastāda 2600 EUR.

Minētā rīcība, kuras pamatojums nav izprotams un nav atrodams iestādes lēmumā, ļauj secināt, ka iestāde, tostarp izmantojot cilvēku nezināšanu

vai maldību, uzkrāj maksimālo vienu un tā paša pārkāpuma skaitu, lai uz tā pamata piemērotu maksimālo soda naudas apmēru, tādejādi palielinot

pašvaldības budžeta ieņēmumus.

Iesniedzēja uzskata, ka iestādes faktiskā rīcība nesasniedz administratīvā soda piemērošanas mērķi. Netiek sasniegts arī noteikumu 2.punktā

noteiktais mērķis mazināt transporta kustību Jūrmalas centrā, jo uzsākot lietvedību par visu caurlaižu periodu izdarītajiem pārkāpumiem pēc caurlaižu

perioda beigām, kļūst bezjēdzīga attiecībā uz soda preventīvo dabu atturēt no jaunu pārkāpumu izdarīšanas un mazināt transporta kustību Jūrmalas

centrā.

Ierodoties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, iesniedzējas pārstāvis paskaidroja, ka transportlīdzeklis Škoda Fabia, valsts Nr.HS-

6502, ar kuru fiksētajos datumos izdarīts saistošo noteikumu pārkāpums, ar 2017.gada 2.janvāra pieņemšanas-nodošanas aktu tika nodots /pers. A/

rīcībā, kurš līdz 2018.gada 19.decembrim bija iesniedzējas darbinieks. Transportlīdzekļa glabāšanas vieta saskaņā ar /pers. A/ un iesniedzējas

vienošanos un parakstīto instrukciju, bija noteikta Jūrmalā, Lašu ielā. Pats /pers. A/ piedalījās administratīvās lietas izskatīšanā un nenoliedza faktu, ka

visos pārkāpuma gadījumos pats vadījis transportlīdzekli. Tādejādi iesniedzēja nepārprotami norādīja uz personu, kas savas rupjas neuzmanības dēļ

neievēroja saistošos noteikumus un iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā bez caurlaidēm. Diemžēl iestāde lēmumā nav

vērtējusi transportlīdzekļa vadītāja atbildību un transportlīdzekļa vadītāja vainu kļūdaini piešķirot viņam transportlīdzekļa turētāja statusu.

Papildus iesniedzēja norāda, ka iestādes lēmums Nr.1-14.1/841 datēts ar 2019.gada 10.maiju, bet dokuments nodots pastā nosūtīšanai

iesniedzējai 2019.gada 7.maijā. ņemot vērā minēto, iesniedzējai ir pamats apšaubīt iestādes lēmuma pieņemšanas datumu un līdz ar to apšaubāms paša

lēmuma juridiskais spēks.

Ņemot vērā minēto, iesniedzēja lūdz tiesu atcelt iestādes lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Ar 2019.gada 7.jūnija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses lēmumu pieņemta iesniedzējas sūdzība. Līdz tiesas noteiktajam

termiņam – 2019.gada 28.jūnijam no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē, nav pieteikts noraidījums tiesnesei, nav saņemti lietas

dalībnieku lūgumi un paskaidrojumi.

Motīvu daļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas un sūdzību izskatīšanas kārtību rajona (pilsētas) tiesā regulē Latvijas APK normas

un tieši divdesmit trešā „a” nodaļa.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. panta devīto daļu tiesa izskatot administratīvā pārkāpuma lietu izlemj šādus jautājumus:

1. vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2. vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3. vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4. vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5. kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6. vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7. kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto

garantijas naudu.

Latvijas APK 289.12panta otrā daļa nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesa izskatot sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā taisa

vienu no šādiem spriedumiem:

1. atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2. atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3. atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu;

4. groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 3.maija lēmumu Nr. 1-13.1/841, pārbaudījusi lietas materiālus,

tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams un lietvedība lietā izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas APK 37.panta pirmo un otro daļu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no

pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu

vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk

kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

Atbilstoši Latvijas APK 238.1pantam saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.1 un 239.pants), vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas

satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 7.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība

jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Tiesa pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lietvede M.Lotovina 2018.gada 1.oktobra ziņojumā

lūdz uzsākt administratīvo lietvedību, taču lietas materiālos nav atrodams dokuments, uz kā būtu fiksēta rezolūcija par administratīvas lietvedības

uzsākšanu.

Atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.jūlija lēmumam lietā Nr.1A29007419, izdarītie ieraksti Dokumentu

un procesu vadības sistēmā “DocLogix” neatbilst Latvijas APK 238.1panta pirmajā daļā noteiktajam par lietvedības uzsākšanu, jo rezolūcija

fiksējam uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru

iespējama lietvedības uzsākšana, sastādīts pārkāpjot Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā norādīto lietvedības uzsākšanas termiņu. Proti,

administratīvais pārkāpums izdarīts 2018.gada 9.maijā, bet administratīvā pārkāpuma protokolus sastādīts 2018.gada 29.novembrī.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākta pieļaujot būtiskus procesuālos pārkāpumus, ko lietas

izskatīšanas laikā tiesā nevar novērst.

Saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā

uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Latvijas APK 7.panta pirmo un otro daļu, 8.pantu, 239.panta 7.punktu, 243.pantu, 244.pantu,

289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.13pantu, 289.17pantu, 289.18pantu tiesa

nosprieda

apmierināt SIA “EIROVĪNS”, reģistrācijas Nr.40003276521 sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 3.maija

lēmumu Nr.1-14.1/841.

Atcelt 2019.gada 3.maija lēmumu Nr.1-14.1/841 un izbeigt lietu par SIA “EIROVĪNS”, reģistrācijas Nr.40003276521, saukšanu pie

administratīvās atbildības pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. un 49.punkta.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā pieejamības dienas tiesas kancelejā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese L.Podoļska