Court orders full debt collection including interest, penalty, and costs for defaulted loan contract.

Lietas Nr. C33489211

Lietas arhīva Nr. C-0898-13

AIZMU GU R IS K S S P R IE D U MS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 4.septembrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese M.Ābele

ar sekretāri G.Bērziņu,

izskatījusi atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „RT Piedziņas grupa” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

2011.gada 4.novembrī tiesā saņemta SIA „RT Piedziņas grupa” prasība pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 22.janvārī /pers. A/ un AS „Latvijas Krājbanka”, (turpmāk – Banka), noslēdza Patēriņa

kredīta līgumu Nr.RC10-08-P-008 (turpmāk - Aizdevuma līgums), saskaņā ar kuru atbildētāja saņēma aizdevumu Ls 2000 apmērā.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 4.5.punktu par aizdevuma izmantošanu atbildētāja maksā Bankai 19% gadā. Ar Aizdevuma līgumu

izsniegtā aizdevuma pilnīgas atmaksas termiņš tika noteikts 2012.gada 24.janvāris.

Aizdevuma līguma 5.5.punkts paredz, ka par termiņā nesamaksātu aizdevumu un/vai procentiem par aizdevuma izmantošanu

Aizņēmējam ir jāmaksā līgumsods 0,5% dienā no termiņā neatmaksātās summas. Aizdevuma līguma pielikuma Nr.1.10.2.punkts

paredz Bankas tiesības vienpusēji izbeigt Aizdevuma līgumu un pieprasīt, lai Aizņēmējs nekavējoties samaksā Bankai viņam

izsniegto aizdevuma summu, līgumsodu un aprēķinātos procentus par aizdevuma izmantošanu.

Aizdevuma līgumā noteiktās saistības atbildētājs pildīja neregulāri un nepilnā apmērā. No 2008.gada novembra atbildētāja pārstājusi

veikt maksājumus, kas izriet no Aizdevuma līguma.

2009.gada 24.februārī Banka nosūtījusi atbildētajai pirmstiesas brīdinājumu, kurā pieprasījusi līdz 2009.gada 12.martam dzēst

uzkrāto parādu, norādot, ka pretējā gadījumā Banka izmantos Aizdevuma līgumā noteiktās tiesības un vienpusēji izbeigs

Aizdevuma līgumu.

2009.gada 28.oktobrī Banka un SIA „RT Piedziņas grupa” noslēgusi Cesijas līgumu (turpmāk - Cesijas līgums), saskaņā ar kuru

Banka nodevusi prasītājai savas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma līguma, kā arī pie tā noslēgtajiem citiem

līgumiem un vienošanām.

2011.gada 25.februārī prasītāja nosūtījusi atbildētājai paziņojumu par cesijas līguma noslēgšanu, kurā lūgts dzēst saistības, kā arī

brīdināts, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā un piedzīs parādu piespiedu kārtā. Atkārtots brīdinājums

atbildētājai nosūtīts 2011.gada 13.jūlijā.

Atbilstoši aprēķinam par laika posmu no 2008.gada 24.februāra līdz 2009.gada 28.oktobrim no Aizdevuma līguma izrietošā parāda

summa ir Ls 2824,69, kas sastāv no kavētās pamatsummas Ls 1828,44, kavētiem procentiem par laika posmu no 2008.gada

24.augusta līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 343,19 un līgumsoda par laika posmu no 2008.gada 3.oktobra līdz 2009.gada 28.oktobrim

Ls 653,06 apmērā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civillikuma 1425., 1587., 1589., 1652.p 3.p., 1716., 1717., 1720., 1721., 1753.,

1755., 1756., 1765., 1793., 1798., 1804., 1805., 1832., 1943., prasītāja lūdz piedzīt no /pers. A/ par labu SIA „RT Piedziņas grupa” Ls

2824,69, valsts nodevu Ls 195,62 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 apmērā, atzīt SIA „RT Piedziņas grupa”,

vienotais reģistrācijas Nr.40103212527, tiesības saņemt procentus par kapitāla lietošanu 6% apmērā gadā, no piespriestās, bet vēl

nepiedzītās summas par laika posmu līdz sprieduma izpildes dienai.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav sniegusi.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts pārstāvja iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja klātbūtnes.

Prasību uztur pilnā apmērā.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Par tiesas sēdes vietu un laiku atbildētāja informēta likumā noteiktā kārtībā, par

neierašanās iemesliem tiesai ziņu nav. Nav lūgts atlikt tiesas sēdi.

Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, nolēma lietu skatīt bez

pušu klātbūtnes saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Civilprocesa likuma 208.1pants noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā atbildētājs

nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

2011.gada 22.novembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikums. 2013.gada 31.jūlijā atbildētājai uz prasībā norādīto dzīvesvietu,

kas ir arī deklarētā dzīves vieta nosūtīta pavēste par tiesas sēdi. Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies un paskaidrojumus nav

sniegusi. Tāpat lietas materiāli liecina, ka atbildētāja ir saņēmusi tiesas sūtītos dokumentus un tie tiesai nav nosūtīti.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā noteiktais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums, jo nav

saskatāmi Civilprocesa likuma 208.1panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Iepazinusies ar rakstiskajiem pierādījumiem lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnībā.

No lietas materiāliem izriet, ka starp AS „Latvijas Krājbanku” un SIA „RT piedziņas grupa” 2009.gada 28.oktobrī tika noslēgts Cesijas

līgums, kura 1.1.punkts noteic, ka ar šo līgumu AS „Latvijas Krājbanka” nodod SIA „RT Piedziņas grupa” visas savas prasījuma

tiesības attiecībā pret AS „Latvijas Krājbanka” parādniekiem, turpmāk tekstā saukti – Parādnieki, kas minēto līguma pielikumā Nr.1.

Savukārt atbilstoši lietas materiāliem pievienotajam Cesijas līguma izrakstam, AS „Latvijas Krājbanka” ir cedējusi savu prasījumu pret

/pers. A/, līguma Nr.RC10-08-P-008. Tādējādi tiesa secina, ka SIA „RT Piedziņas grupa” ir tiesības celt prasību pret /pers. A/ par

parāda piedziņu, kas izriet no Patēriņa kredīta līguma Nr.RC10-08-P-008, kas noslēgts starp AS „Latvijas Krājbanka” un /pers. A/.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

Ar lietai klāt pievienoto 2008.gada 22.janvāra Patēriņa kredīta līgumu Nr.RC10-08-P-008 redzams, ka starp AS „Latvijas Krājbanka”

un atbildētāju ticis noslēgts līgums par aizdevuma piešķiršanu Ls 2000 apmērā. Līguma 4.3. punkts noteic, ka aizdevuma pilnīgas

atmaksas termiņš ir 2012.gada 24.janvāris.

Atbilstoši Civillikuma 1934.pantam, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar

pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants paredz, ka

aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1589.pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma rakstura,

vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

No noslēgtā Patēriņa Kredīta līguma 10.1.punkta izriet, ka Bankai ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu un pieprasīt, lai aizņēmējs

nekavējoties atmaksā bankai viņai izsniegto Patēriņa kredīta summu, aprēķinātos procentus un līgumsodu, ja banka konstatējusi, ka

aizņēmējs nav ievērojis kādu no Noteikumu 9.1.punkta apakšpunktu nosacījumiem.

2009.gada 24.februārī /pers. A/ nosūtīts brīdinājums, kurā AS „Latvijas Krājbanka” lūgusi atbildētāju līdz 2009.gada 12.martam dzēst

parāda summu, pretējā gadījumā Banka vienpusēji izbeigs līgumiskās saistības ar atbildētāju.

Prasītājas lūgums piedzīt pamatparādu Ls 1828,44 apmērā no atbildētāja atzīstams par pamatotu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par laika periodu no 2008.gada 24.augusta līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 343,19

apmērā.

Patēriņa kredīta līguma 4.5.punkts noteic procentu likmi gadā, kas ir 19%, savukārt 4.7.punkts noteic gada procentu likmi, kas ir

22,52%.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteica, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt

Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

Prasītājas lūgums piedzīt procentus par laika periodu no 2008.gada 24.augusta līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 343,19 apmērā

atzīstams par pamatotu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laika periodu no 2008.gada 3.oktobra līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 653,06

apmērā.

Patēriņa kredīta līguma 5.5.punkts noteic līgumsoda apmēru, kas ir 0,5% dienā.

Civillikuma 1716.pantā norādīts, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Savukārt Civillikuma 1720.panta 2.punktā ir noteikts, ka kreditors var prasīt kā

līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasītājas lūgums piedzīt līgumsodu atzīstams par pamatotu.

Atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus, nav cēlusi iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus,

līdz ar to secināms, ka viņai nav pamatotu iebildumu pret prasību, un atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai prasības

pieteikumā norādītie fakti atzīstami par tādiem, kas nav jāpierāda.

Prasītāja lūdz norādīt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no parāda. Tiesa atzīst, ka prasība šajā

daļā ir apmierināma, jo šādas prasītājas tiesības noteiktas Civillikuma 1765.pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 195.pants noteic,

ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus, tādējādi no atbildētājas piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva Ls195,62, kā arī ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi – Ls 3,30.

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka,taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmās daļas, 97., 190., 193., 204.1 panta, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527, pamatparādu

Ls 1828,44, procentus par laika posmu no 2008.gada 24.augusta līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 343,19, līgumsodu par laika periodu

no 2008.gada 3.oktobra līdz 2009.gada 28.oktobrim Ls 653,06, valsts nodevu Ls 195,62 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

Ls 3,30, kopā piedzīt Ls 3023,61 (trīs tūkstoši divdesmit trīs lati 61 santīms) apmērā.

Atzīt SIA „RT Piedziņas grupa”, reģistrācijas Nr.40103212527, tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma

izpildes dienai (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no parāda pamatsummas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētāja 20 dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi aizmugurisku

spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese M.Ābele