Court dismissed appeal against administrative penalty for parking violation, upholding first instance judgment.

Lietas Nr. 124010515

Lietas arhīva Nr. 104AA-0539-15/17

SPRIEDUMS

Rīgā 2015.gada 8.jūnijā

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija šādā sastāvā:

tiesnesis A.Uminskis

tiesneši I.L.Zemīte un G.Kveska

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.10 panta piektās daļas 12.punkta, sakarā ar pārkāpēja iesniegto

apelācijas sūdzību par Ogres rajona tiesas 2015.gada 8.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 19.janvārī Ogres novada pašvaldības policijas inspektors Mārtiņš Vīksna sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.740080225 (turpmāk – protokols) par to, ka 2015.gada 19.janvārī plkst.09.53, Ogrē, Skolas ielā 17, transportlīdzeklis Volvo ar valsts reģistrācijas

numuru /TL numurs/ tika novietots stāvēšanai 327 ceļa zīmes darbības zonā, neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu 136.3. punktā noteiktās prasības,

tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10panta piektās daļas 12.punktā. Saskaņā ar

Ceļu satiksmes likuma 43.2pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.10pantu, 205.panta 6.punktu un Ogres novada

domes 2002.gada 19.decembra lēmumu Nr. 579, transportlīdzekļa vadītājam, kas neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā uzlikts naudas sods 40 EUR.

Ar Ogres novada pašvaldības Ogres novada pašvaldības policijas 2015.gada 11.februāra lēmumu Nr. 1-12/20 atstāts negrozīts Ogres novada

pašvaldības policijas inspektora Mārtiņa Vīksnas lēmums, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta. Par minēto lēmumu /pers. B/ iesniedza sūdzību tiesā.

Ar Ogres rajona tiesas 2015.gada 8.aprīļa spriedumu Ogres novada pašvaldības policijas 2015.gada 11.februāra lēmumu Nr. 1-12/20 atstāts

negrozīts, bet /pers. B/ sūdzība noraidīta.

/pers. B/ par Ogres rajona tiesas 2015.gada 8.aprīļa spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz atcelt pirmās instances tiesas spriedumu

un lietvedību izbeigt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Sūdzības iesniedzējs /pers. B/ nepiekrīt tiesas motivācijai, jo pierādīšanas pienākums gulstas uz institūciju vai iestādi, nevis viņu kā pie

administratīvās atbildības saucamo personu. Turklāt paskaidrojumā rajona tiesai pārkāpējs norādījis, ka transportlīdzekli apstādinājis pie mājas Skolas

ielā 17, lai izkāptu pasažieri, proti, vadītājs ieietu savā dzīvoklī un turpinātu braucienu, nevis to novietojies stāvēšanai. /pers. B/ uzskata, ka nav pārkāpis

Ceļu satiksmes noteikumu 1.4.apakšpunktu, jo apstāšanās laiks nepārsniedza piecas minūtes. Arī protokolā norādītās ziņas neapstiprina faktu, ka laiks

no transportlīdzekļa apstāšanās brīža līdz pārkāpuma fiksēšanas brīdim pārsniedza piecas minūtes, līdz ar to nav pierādāma pārkāpuma objektīvā puse.

/pers. B/ nepiekrīt tiesas norādei, ka viņam bija pienākums tiesai lūgt izprasīt notikuma vietas fotofiksāciju no pašvaldības policijas, jo saskaņā ar

LAPK 288.panta otro daļu Ogres novada pašvaldības policijai bija jāiesniedz visi lietas materiāli, t.sk., notikuma vietas fotofiksācija rajona tiesai, bet

saskaņā ar LAPK 289.6 panta sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt tiesas sēdē.

Rajona tiesa nav vērtējusi pārkāpēja sūdzību pēc būtības, jo tā nav vērtējusi nedz to, ka protokolā nav fiksēts precīzs pārkāpuma laiks, nedz to,

ka lietā nav fotofiksācijas, kas paliecinātu, ka /pers. B/ transportlīdzekli apstādinājis Skolas ielā 17, Ogrē, 327. ceļa zīmes ar laika ierobežojumu no plkst.

8.00 līdz 10.00 darbības zonā. Turklāt Ogres pašvaldības policijas lēmumā Nr.1-12/20 norādītas nepatiesas ziņas, apzinoties, ka šāda fotofiksācija

administratīvā pārkāpuma lietas materiālos nav, ko tiesa nav vērtējusi. Pārkāpējam liegtas procesuālās tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma

lietas materiāliem līdz sūdzības iesniegšanai atbilstoši LAPK 260.pantam. /pers. B/ pārkāpumu atzinis un apzinās tās prettiesiskumu. Saņemot protokolu,

sapratis, ka izdarījis administratīvo pārkāpumu, taču tas izdarīts aiz neuzmanības.

Pārkāpējs nepiekrīt tiesas secinājumam, ka pārkāpumu nevar uzskatīt par maznozīmīgu, jo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana pati par sevi

apdraud citus satiksmes dalībniekus. Pārkāpējs norāda, ka satiksmes dalībnieki netika apdraudēti, jo transportlīdzeklis bija apstādināts pie dzīvojamās

mājas stāvvietā, turklāt likumdevējs LAPK 21.panta otrajā daļā norādījis, ka ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais

naudas sods nepārsniedz četrdesmit euro un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par

maznozīmīgu. Tiesa nav ņēmusi vērā arī sūdzībā norādīto Senāta atziņu, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā

konkrētās lietas apstākļus, administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

Saskaņā ar LAPK 289.21 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis 2015.gada 5.maijā pieņēma lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus,

tiesu kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzība noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Tiesu kolēģija konstatē, ka Ogres rajona tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma motivācija ir pareiza un pilnībā pietiekama. Līdz ar to tiesu kolēģija

saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.

Apelācijas instances tiesa norāda, ka tiesā pierādīšanas pienākumus ir iestādei, šāda prasība noteikta LAPK 243.panta otrajā daļā, tāpēc

iestādes ziņā ir noteikt kādi materiāli un kādā apjomā tie nosūtāmi uz tiesu. Savukārt tiesa saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu pieņem nolēmumu uz

lietā esošo dokumentu pamata.

LAPK 243.panta astotā daļa nosaka, ka nevienam pierādījumam nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem

pierādījumiem un fotogrāfijas ir tikai viens no pierādīšanas līdzekļiem. Foto fiksācijas trūkums lietā neliedz novērtēt faktiskos apstākļus un konstatēt to

atbilstību likumā paredzētajam pārkāpumam, jo par pierādījumu kalpo arī pats administratīvā pārkāpuma protokols.

Pirmās instances tiesa vērtēja visus lietā esošos pierādījumus atbilstoši LAPK 243. un 244.pantam un pamatoti atzina, ka lietā esošās ziņas, kas

nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā, ir pietiekošas, lai varētu secināt, ka /pers. B/ izdarījis LAPK 149.10 panta piektās daļas 12.punktā

paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Pārkāpējs tiesai nelūdza izprasīt no iestādes fotogrāfijas, tāpēc tiesa nebija tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus.

Apelācijas instances tiesa konstatē, ka pārkāpēja arguments, ka protokolā nav fiksēts precīzs pārkāpuma laiks, negūst apstiprinājumu.

No administratīvā pārkāpuma protokola redzams, ka amatpersona norādīja precīzu pārkāpuma laiku 19.01.2015. plkst.09:53 (lietas 10.lapa).

Turklāt kā jau norādījusi rajona tiesa, konkrētajā lietā nav izšķirošas nozīmes tam vai pulkstenis bija 9.53 vai 9.57, jo pārkāpums tik un tā

izdarīts, laikā kad darbojies ierobežojums. Pirmās instances tiesa izsmeļoši norādījusi, kāpēc nevar uzskatīt, ka auto bijis apstādināts nevis stāvējis.

Tiesu kolēģija atzīst par nepamatotu iesniedzēja norādi, ka Ogres pašvaldības policijas lēmumā norādītas nepatiesas ziņas. Tas, ka lēmumā

norādīts, ka pārkāpums fiksēts videoierakstā, bet vēlāk mutvārdos iesniedzējs informēts, ka veikta foto fiksācija, nenozīmē, ka tās ir nepatiesas ziņas.

Tam kā pārkāpums fiksēts, proti videoierakstā vai fotogrāfijā nav izšķirošas nozīmes.

Tiesu kolēģija uzskata, ka konkrētais administratīvais pārkāpumu nav atzīstams par maznozīmīgu.

LAPK 21.panta pirmā daļa dod iestādei tiesības, nevis uzliek par pienākumu neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietu vai uzsāktu lietvedību

izbeigt.

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums uzskatāms par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus

(tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem

vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir

preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu

un turpmāk to nepieļautu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-

15/2009 14.punktu).

Tiesu kolēģija uzskata, ka aprobežojoties tikai ar mutvārdu aizrādījumu /pers. B/ nesapratīs savas uzvedības prettiesiskumu un arī turpmāk var

pieļaut līdzīga rakstura pārkāpumus. No lietas materiāliem secināms, ka iesniedzējs nav pilnībā sapratis savu pārkāpumu un savu vainu tajā nav atzinis.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 2.punktu un 289.22 pantu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija

n o s p r i e d a

Ogres rajona tiesas 2015.gada 8.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sagatavošanas dienā – 2015.gada 9.jūnijā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs A.Uminskis

Tiesnese I.L.Zemīte

Tiesnesis G.Kveska