Court partially convicts defendant for illegal storage and sale of unmarked tobacco products under Latvian Criminal Law.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of illegally storing and selling unmarked tobacco products, resulting in a partial conviction and sentence. Evidence showed the defendant stored 9,740 cigarettes without Latvian excise marks and sold 200 unmarked cigarettes for profit. The court applied cumulative sentencing for both offenses and ordered confiscation of proceeds and contraband.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 221. panta pirmā daļa; 221.6 pants; 50. pants; 52. pants: Illegal storage and sale of unmarked tobacco products constitute separate offenses punishable under the Criminal Law, with sentences combined when multiple crimes are committed.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. 11518002719
Lietas arhīva Nr. K77-1824-23/43
ECLI:LV:RPT:2023:0614.11518002719.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023. gada 14. jūnijā
Rīgas pilsētas tiesa
tiesnese Laura Smukule,
piedaloties prokuroram Ņikitam Sinkevičam,
aizstāvim zvērinātam advokātam Ivaram Rudzikam,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas un
221.6 panta.
Aprakstošā daļa
[1] /pers. A/ nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus ievērojamā apmērā.
No pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrota laika, bet ne vēlāk kā līdz 2022. gada 17. septembra plkst. 10.54, /pers. A/
turpmākas realizācijas nolūkā, mantkārīgu motīvu vadīta, īstenojot savu nodomu, kas vērsts uz tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, /adrese/,
glabāja pirmstiesas kriminālprocesā nenoskaidrotos apstākļos iegūtas 3340 cigaretes “Marlboro” un 2600 cigaretes “Winston”, kuru iepakojuma
vienības nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām, kā arī 3800 cigaretes “NZ Gold”, kuru iepakojuma vienības marķētas ar Baltkrievijas Republikas
akcīzes nodokļa markām.
Tādējādi /pers. A/ nelikumīgi glabāja tabakas izstrādājumus, tas ir, kopā 9740 cigaretes, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar
Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām un kuru apmērs saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”
23.1 panta trešo daļu atzīstams par ievērojamu.
Ar savām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikai mantisku zaudējumu 1383,90 euro apmērā, ko veido nesamaksātais akcīzes
nodoklis 1250,62 euro un pievienotās vērtības nodoklis 133,28 euro.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
[2] /pers. A/ realizēja tādus tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, nelielā apmērā
mantkārīgā nolūkā.
2022. gada 17. septembrī no ap plkst. 9.59 līdz plkst. 10.04 /adrese/, /pers. A/, mantkārīgu tieksmju vadīta, īstenojot savu nodomu, kas
vērsts uz tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, realizāciju, speciālajā izmeklēšanas eksperimentā
iesaistītai personai pārdeva (realizēja) 200 cigaretes “Marlboro”, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa
markām, par to saņemot samaksu 27,00 euro apmērā.
Tādējādi /pers. A/ realizēja tādus tabakas izstrādājumus, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām un kuru apmērs
saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta otro daļu atzīstams par nelielu.
Ar savām darbībām /pers. A/ nodarīja Latvijas Republikai mantisku zaudējumu 25,68 euro apmērā, ko veido nesamaksātais akcīzes
nodoklis.
Tādējādi /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 221.6 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Motīvu daļa
[3] Tiesas izmeklēšanā apsūdzētā /pers. A/ norādīja, ka apsūdzības viņai ir saprotamas, vainu apsūdzībās pēc Krimināllikuma 221. panta
pirmās daļas un 221.6 panta atzina pilnībā, vienlaikus lūdza izskatīt lietu, veicot pierādījumu pārbaudi. Tāpat apsūdzētā /pers. A/ atzina cietušā Valsts
ieņēmumu dienesta valsts labā pieteikto kaitējuma kompensāciju 1409,50 euro.
Ņemot vērā apsūdzētās pausto viedokli par pierādījumu pārbaudes izdarīšanu tiesas izmeklēšanā, lieta iztiesāta, veicot pierādījumu
pārbaudi.
Tiesa aizstāvībai izskaidroja Kriminālprocesa likuma 489. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības. Aizstāvība norādīja, ka uz tiesas sēdi nav
nepieciešams uzaicināt agrāk nopratinātās personas, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, tādējādi piekrītot, ka šajās
liecībās fiksētās ziņas lietas dalībnieki varēs izmantot tiesas debatēs, bet tiesa – nolēmumā savu secinājumu pamatošanai. Aizstāvis un apsūdzētā papildu
lieciniekus nepieteica.
[4] Tiesa atzīst, ka lietā ir iegūti ticami, attiecināmi un pieļaujami pierādījumi, kas tieši apstiprina apsūdzētās vainu viņai celtajās apsūdzībās
pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas un 221.6 panta, līdz ar to pastāv Kriminālprocesa likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats
notiesājoša sprieduma taisīšanai.
[4.1] Apsūdzētā pirmstiesas un tiesas procesā izmantoja savas tiesības un no liecību sniegšanas atteicās.
[4.2] Lieciniece/pers. E/ pirmstiesas procesā 2022. gada 15. septembrī liecinājusi, ka /adrese/ sieviete vārdā Vera, apmēram 60 gadi, tirgo
nelikumīgus tabakas izstrādājumus. Lieciniece norādījusi, ka vēlas piedalīties speciālajā izmeklēšanas eksperimentā (1. sējuma 137. lapa). No protokola
par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām redzams, ka lieciniece /pers. E/ norādījusi uz attēlu, kurā redzama apsūdzētā /pers. A/, un liecinājusi, ka tā ir
sieviete, kura /adrese/, tirgo nelikumīgus tabakas izstrādājumus (1. sējuma 138. lapa).
Savukārt no liecinieces /pers. E/ 2022. gada 17. septembra liecinieka nopratināšanas protokolā fiksētās liecības izriet, ka 2022. gada
17. septembrī ap plkst. 09.20 lieciniece piedalījusies speciālajā izmeklēšanas eksperimentā ar mērķi iegādāties no apsūdzētās cigarešu “Marlboro” bloku.
Pirms speciālā izmeklēšanas eksperimenta policijas darbinieki izsnieguši sešas banknotes (kopā 30 euro), katru 5 euro nominālvērtībā, un ar speciālu
tehniku aprīkotu somu. 2022. gada 17. septembrī ap plkst. 09.30 lieciniece aizbraukusi uz /adrese/, caur centrālo ieeju iegājusi tirgus telpā, pa labi no
ieejas durvīm redzējusi plauktus ar dārzeņiem un augļiem, bet aiz šo plauktu letes – /pers. A/. Lieciniece piegājusi pie apsūdzētās un krievu valodā
jautājusi vienu cigarešu “Marlboro” bloku. Apsūdzētā zem letes paņēmusi cigarešu bloku un iedevusi lieciniecei. Lieciniece norēķinājusies par to ar
izsniegtajām 5 euro banknotēm, bet apsūdzētā izsniegusi atlikumu – 3 euro. Pēc kā lieciniece ar cigarešu bloku izgājusi no /nosaukums/, aizgājusi pie
policijas darbiniekiem un atdevusi viņiem gan cigarešu bloku, gan naudas atlikumu un izsniegto somu (1. sējuma 151. lapa).
[4.3] Tiesa atzīst, ka apsūdzētās vainīguma pamatošanai ir izmantojami pierādījumi, kas iegūti speciālā izmeklēšanas eksperimenta rezultātā.
No lietas materiāliem izriet, ka speciālais izmeklēšanas eksperiments veikts ar uzraugošā prokurora piekrišanu, bet pēckontroli ir veikusi
izmeklēšanas tiesnese, atzīstot, ka speciālā izmeklēšanas darbība – speciālais izmeklēšanas eksperiments, kas veikts 2022. gada 17. septembrī pret
/pers. A/, – ir veikts pamatoti (1. sējuma 140., 142. lapa).
Pirms speciālā izmeklēšanas eksperimenta īstenošanas sagatavots speciālā izmeklēšanas eksperimenta plāns, atbilstoši kuram lieciniece /pers. E/
iepazīstināta ar viņas uzdevumu minētā eksperimenta ietvaros, brīdināta par to, ka eksperimenta veikšanas gaitā no viņas nav pieļaujamas pretlikumīgas
vai nesankcionētas darbības, kas atšķiras no viņas uzdevuma (1. sējuma 143. lapa).
N o 2022. gada 17. septembra izmeklēšanas eksperimenta protokola izriet, ka lieciniece /pers. E/ piedalījusies speciālajā izmeklēšanas
eksperimentā, kura laikā no apsūdzētās /pers. A/ iegādājusies vienu cigarešu “Marlboro” bloku, kuru atdevusi policijas darbiniekiem. Tāpat lieciniece
/pers. E/ policijas darbiniekiem atdevusi naudas atlikumu – 3 euro – un ar videonovērošanas kameru aprīkoto sieviešu somiņu. Ņemot vērā, ka speciālais
izmeklēšanas eksperiments noslēdzies ar apsūdzētās /pers. A/ noziedzīgas darbības atklātu fiksēšanu, protokols sastādīts apsūdzētās /pers. A/ klātbūtnē,
apsūdzētā iepazīstināta ar protokolu, par ko parakstījusies (1. sējuma 148. lapa).
Tiesa konstatē, ka apsūdzētā /pers. A/ iebildumus par protokolā ietvertajām ziņām nav izteikusi. Turklāt uzreiz pēc speciālā izmeklēšanas
eksperimenta pabeigšanas apsūdzētā /pers. A/ aizturēta par Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu. Apsūdzētā
norādījusi, ka aizturēta pamatoti (1. sējuma 240. lapa).
2022. gada 25. oktobra apskates protokolā un 2023. gada 4. janvāra apskates protokolā fiksētas ziņas par faktiem, kas atrodas CD
diskā (glabājas aploksnē ar drošības uzlīmi Nr. A180365416), kurā fiksēta speciālā izmeklēšanas eksperimenta gaita, proti, apskatīts videoieraksts, no
kura redzams, kā tiek uzstādīta videonovērošanas kamera, kā lieciniecei /pers. E/ izsniegta nauda, kā lieciniece /pers. E/ ieiet tirgū, iegādājas cigaretes
“Marlboro”, iziet no tirgus, dodas uz automašīnu un izstāsta par tabakas izstrādājumu iegādes gaitu (1. sējuma 163., 164. lapa).
Tiesa konstatē, ka speciālā izmeklēšanas eksperimenta īstenošanai saņemtas sešas 5 euro banknotes, kuras apskatītas, fiksējot sērijas numurus,
kuri atbilst tām pašām 5 euro banknotēm, kuras izsniegtas lieciniecei /pers. E/ speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanai un kuras pēc apsūdzētās
aizturēšanas policijas darbiniekiem labprātīgi izsniegusi apsūdzētā /pers. A/ (1. sējuma 144., 145., 165., 168. lapa).
[4.3.1] Tiesas debatēs apsūdzētās aizstāvis norādīja, ka apsūdzētā /pers. A/ ir izprovocēta veikt noziedzīgu nodarījumu, proti, ka pirkums ir
izprovocēts no valsts policijas puses. Aizstāvis uzkūdīšanas faktu pamatoja ar to, ka no kriminālprocesa numura redzams, ka tas ierosināts 2019. gadā,
bet apsūdzētā aizturēta 2022. gadā, līdz aizturēšanai lietā pret apsūdzēto /pers. A/ neesot veiktas procesuālās darbības.
Kriminālprocesa likuma 225. panta pirmā daļa noteic, ka speciālo izmeklēšanas eksperimentu veic, pamatojoties uz izmeklēšanas tiesneša lēmumu,
ja ir pamats uzskatīt, ka: 1) persona agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un gatavojas izdarīt vai ir uzsākusi tādas pašas noziedzīgas darbības; 2)
konkrēto noziedzīgu nodarījumu var pārtraukt uzsāktā kriminālprocesa ietvaros; 3) eksperimenta rezultātā var iegūt ziņas par pierādāmajos apstākļos
ietilpstošajiem faktiem, un ja bez šīs darbības nepieciešamo ziņu iegūšana ir neiespējama vai apgrūtināta.
Savukārt Kriminālprocesa likuma 212. panta ceturtā daļa noteic, ka neatliekamos gadījumos procesa virzītājs var uzsākt speciālās izmeklēšanas
darbības, pieņemot lēmumu un saņemot prokurora piekrišanu un ne vēlāk kā nākamā darba dienā – izmeklēšanas tiesneša lēmumu.
Neskatoties uz to, ka pēckontroli ir veikusi izmeklēšanas tiesnese, tiesa atzīst, ka tieši tiesas, kura izskata lietu pēc būtības, kompetencē ietilpst
izvērtēt, vai speciālais izmeklēšanas eksperiments veikts tiesiski un pamatoti.
[4.3.2] Tiesa, izvērtējusi speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanas pamatotību, atzīst, ka pirms tā uzsākšanas bija iegūtas ziņas par
iespējamām prettiesiskām darbībām no apsūdzētās /pers. A/ puses, proti, no lietas materiāliem redzams, ka 2021. gadā veikta speciālā izmeklēšanas
darbība – sakaru līdzekļu kontrole –, kuras pamatotību apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese, atļaujot veikt speciālo izmeklēšanas darbību – /pers. A/
lietošanā esošā telefona numura kontroli laika posmā no 2021. gada 15. janvāra līdz 13. februārim (1. sējuma 110. lapa). Atbilstoši SIA “Tele2”
2022. gada 11. jūnija atbildē sniegtajai informācijai secināms, ka telefona numuru, kuram veikta sakaru līdzekļu kontrole, lieto apsūdzētā /pers. A/
(1. sējuma 22. lapa). Minēto speciālā izmeklēšanas eksperimenta darbību aizstāvis un apsūdzētā /pers. A/ neapstrīdēja.
2022. gada 26. oktobra apskates protokolā un CD diskā fiksētas ziņas par faktiem, kas iegūtas sakaru līdzekļu kontroles laikā, proti, saruna starp
divām sievietēm, no kurām viena lūdz “paņemt vienu tievās “Minska” bloku” (1. sējuma 113., 114., 115. lapa, disks pie 1. sējuma vāka ), kas norāda
uz, iespējams, nelikumīgu tabakas izstrādājumu apriti. Tāpat pirms speciālā izmeklēšanas eksperimenta, kurā lieciniece /pers. E/ no apsūdzētās iegādājās
cigarešu “Marlboro” bloku, bija iegūtas liecinieces /pers. E/ liecības, pēc kuru sniegšanas notikusi personas uzrādīšana atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kurā
lieciniece atpazinusi apsūdzēto kā personu, kura tirgo nelikumīgus tabakas izstrādājumus.
Līdz ar to tiesa atzīst par nepamatotu aizstāvja argumentu, ka līdz speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanai 2022. gada 17. septembrī,
pirmstiesas procesā nebija veiktas procesuālās darbības pierādījumu iegūšanai.
Tiesa, izvērtējusi speciālā izmeklēšanas eksperimenta gaitu, atzīst, ka tā ietvaros ir radīta ikdienas darbībai raksturīga situācija. Lieciniece/pers. E/
izteica vēlmi nopirkt cigarešu “Marlboro” bloku, bet apsūdzētā bez liekiem pamudinājumiem vai atrunām to pārdeva. Minētais izriet no liecinieces /pers.
E/ liecībām, no speciālā izmeklēšanas eksperimenta protokolā fiksētajām ziņām, kura patiesumu apsūdzētā nav apstrīdējusi ne tā sagatavošanas brīdī, ne
arī vēlāk.
Tāpat tiesa konstatē, ka speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanas brīdī attiecībā uz apsūdzēto /pers. A/ bija nedzēsta sodāmība pēc Rīgas
pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020. gada 15. oktobra sprieduma, ar kuru apsūdzētā bija atzīta par vainīgu un sodīta pēc Krimināllikuma
221. panta otrās daļas par to, ka personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nelikumīgi uzglabāja tabakas izstrādājumus ievērojamā apmērā, kā arī pēc
Krimināllikuma 221.2 panta trešās daļas. Līdz ar to tiesa konstatē, ka apsūdzētā jau agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības, kas saistītas ar nelikumīgiem
tabakas izstrādājumiem.
Savukārt aizstāvja arguments par to, ka uzkūdīšanu apstiprina tas, ka kriminālprocess ierosināts 2019. gadā, bet speciālais izmeklēšanas
eksperiments veikts 2022. gadā, nav pamatots ar konkrētiem faktiem par to, kā tieši kriminālprocesa ierosināšanas laiks un speciālā izmeklēšanas
eksperimenta veikšanas laiks norāda uz uzkūdīšanu. Šim argumentam nav sniegts juridisks pamatojums, kuru tiesa varētu izvērtēt.
Kriminālprocesa likuma 225. panta otrā daļa noteic, ka speciālajā izmeklēšanas eksperimentā rada personas ikdienas darbībai raksturīgu situāciju
vai apstākļus, kas veicina noziedzīga nodoma atklāšanos, un fiksē personas rīcību šajos apstākļos, bet panta trešā daļa noteic, ka personas rīcību aizliegts
provocēt, kā arī ietekmēt ar vardarbību, draudiem, šantāžu vai izmantot tās bezpalīdzības stāvokli.
Pretēji aizstāvja tiesas debatēs norādītajam, tiesa nekonstatē, ka apsūdzētā būtu uzkūdīta vai pamudināta izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Tiesa atzīst,
ka speciālais izmeklēšanas eksperiments pret /pers. A/ veikts tiesiski, ievērojot Kriminālprocesa likuma 225. pantā paredzētos priekšnosacījumus, proti,
par apsūdzēto bija iegūtas ziņas, ka viņa agrāk ir izdarījusi noziedzīgas darbības un ir uzsākusi tādas pašas darbības, ko var pārtraukt uzsāktā
kriminālprocesa ietvaros, kā arī eksperimenta rezultātā ir iegūtas ziņas par pierādāmajos apstākļos ietilpstošajiem faktiem. Apsūdzētajai tika radīta
ikdienas darbībai raksturīga situācija. Tiesa nekonstatē, ka apsūdzētā būtu provocēta, ietekmēta ar vardarbību, draudiem, šantāžu vai viņa būtu
atradusies bezpalīdzības stāvoklī, uz šādiem apstākļiem nenorādīja arī aizstāvis tiesas debatēs. Tādējādi speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā iegūtās
ziņas par faktiem ir atzīstamas par pieļaujamām pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu pamatošanai.
[4.4] No 2022. gada 20. septembra apskates protokola redzams, ka apskatīts speciālā izmeklēšanas eksperimenta rezultātā nopirktais
cigarešu “Marlboro” bloks, kurā atrodas 10 cigarešu paciņas bez akcīzes markām, vienā paciņā 20 cigaretes (1. sējuma 156. lapa).
[4.5] No 2022. gada 17. septembra apskates protokola izriet, ka pēc speciālā izmeklēšanas eksperimenta pabeigšanas veikta apskate
tirdzniecības stendam /adrese/, kur apsūdzētā /pers. A/ labprātīgi uzrādījusi, ka zem tirdzniecības letes atrodas tabakas izstrādājumi, kurus arī labprātīgi
izsniegusi – kopā 48 cigarešu blokus un 7 cigarešu paciņas (1. sējuma 165. lapa).
2022. gada 20. septembrī veikta izsniegto cigarešu apskate, kurā konstatēts, ka kopā /pers. A/ izsniegusi 3340 cigaretes “Marlboro” un
2600 cigaretes “Winston”, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām, kā arī 3800 cigaretes “NZ Gold”, kuru iepakojuma
vienības marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām (1. sējuma 176. lapa). Ar apskates protokolā fiksētajām ziņām apstiprinās, ka
apsūdzētā /pers. A/ kopumā izsniegusi 9740 cigaretes.
[5] Atbilstoši Krimināllikuma 1. panta pirmās daļas noteikumiem pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir
vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi šajā likumā paredzētu nodarījumu, kam ir visas
noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri obligāti elementi – objekts, subjekts, subjektīvā puse, objektīvā puse.
[5.1] Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā un 221.6 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu subjekts ir jebkura fiziska, pieskaitāma persona,
kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.
Tiesa atzīst, ka lietā pierādīts, ka apsūdzētā /pers. A/ atbilst abu viņai inkriminēto noziedzīgo nodarījumu subjektam izvirzītajām prasībām –
apsūdzētā ir fiziska, pieskaitāma persona, kura sasniegusi kriminālatbildības vecumu.
[5.2] Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par tabakas izstrādājumu ievērojamā apmērā nelikumīgu uzglabāšanu.
Savukārt Krimināllikuma 221.6 pantā paredzēta kriminālatbildība par tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes
nodokļa markām, realizāciju nelielā apmērā mantkārīgā nolūkā.
Gan Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā, gan Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības
intereses tabakas izstrādājumu (akcīzes preču) aprites sfērā.
Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir tabakas izstrādājumi, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa
markām, savukārt Krimināllikuma 221. pantā – tabakas izstrādājumi.
Atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 4. panta pirmās daļas 2. punktam un Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko
smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 1. panta 31. punktam tabakas izstrādājumi ir cigaretes, kuras apliek ar nodokli. Likuma “Par akcīzes
nodokli” 1. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka tabakas izstrādājumi ir akcīzes preces.
Likuma “Par akcīzes nodokli” 33. panta otrā un trešā daļa noteic, ka Latvijas Republikā aizliegts ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot,
realizēt un iegādāties akcīzes preces, par kurām nav samaksāts akcīzes nodoklis, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus; Latvijas Republikā aizliegts
ražot, izmantot, pārstrādāt, uzglabāt, pārvietot, piedāvāt, realizēt un iegādāties [..] tabakas izstrādājumus, [..], kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa
markām, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
Tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts un par to nepastāv strīds, ka tabakas izstrādājumi – viens cigarešu “Marlboro” bloks, kas nopirkts speciālā
izmeklēšanas eksperimenta laikā, kā arī 3340 cigaretes “Marlboro”, 2600 cigaretes “Winston” un 3800 cigaretes “NZ Gold”, ko apsūdzētā labprātīgi
izsniegusi tirdzniecības vietas apskates laikā, – nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, ko pierāda 2022. gada 17. septembra un
20. septembra apskates protokolos fiksētās ziņas par faktiem (1. sējuma 165., 176. lapa).
[5.2] Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvā puse raksturojas ar darbību – tabakas izstrādājumu
uzglabāšana. Atbildība iestājas, ja tabakas izstrādājumu uzglabāšana ir izdarīta ievērojamā apmērā. Savukārt noziedzīga nodarījuma subjektīvo pusi
raksturo tiešs nodoms, jo persona apzinās, ka veic nelikumīgas darbības ar tabakas izstrādājumiem, un to apzināti veic (Krastiņš U., Liholaja V.,
Hamkova D. Krimināllikuma komentāri, trešā daļa (XVIII-XXV nodaļa), trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023,
253.?254. lpp.).
Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 panta trešās daļas 1. punktam atbildība par Krimināllikuma
221. pantā (attiecībā uz tabakas izstrādājumiem) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu
daudzums sasniedz 5000 cigaretes.
2022. gada 20. septembra apskates protokolā fiksēts, ka apsūdzētā /pers. A/ izsniegusi 3340 cigaretes “Marlboro” un 2600 cigaretes “Winston”,
kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām, kā arī 3800 cigaretes “NZ Gold”, kuru iepakojuma vienības marķētas ar
Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām (1. sējuma 176. lapa).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar apskates protokolā fiksētajām ziņām ir pierādīts, ka apsūdzētā /pers. A/ kopumā glabājusi 9740 cigaretes, kas
pārsniedz likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.1 panta trešās daļas 1. punktā norādīto ievērojamo apmēru.
Tiesa atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka apsūdzētajai bija tiešs nodoms attiecībā uz noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un apsūdzētā apzinājās,
ka veic nelikumīgas darbības ar tabakas izstrādājumiem. Apsūdzētā pēc aizturēšanas labprātīgi izsniegusi cigarešu blokus, kurus glabāja /nosaukums/ zem
tirdzniecības vietas letes. Apsūdzētās faktiskā rīcība un darbības norāda uz to, ka viņa saprata, ka rīcība – glabāt tabakas izstrādājumus bez Latvijas
Republikas akcīzes markām – ir nelikumīga. Minēto pierāda 2022. gada 17. septembra apskates protokolā fiksētais, ka pēc speciālā izmeklēšanas
eksperimenta pabeigšanas veikta apskate tirdzniecības stendam /adrese/, kuras laikā apsūdzētā /pers. A/ labprātīgi uzrādījusi, ka zem tirdzniecības letes
atrodas tabakas izstrādājumi, kurus arī labprātīgi izsniegusi – 48 cigarešu blokus un 7 paciņas (1. sējuma 165. lapa).
Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīta apsūdzētās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
221. panta pirmās daļas.
[5.3] Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums no objektīvās puses raksturojas ar darbību – ar tabakas izstrādājumu, kuri
nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumos, realizāciju. No subjektīvās puses noziegums raksturojas ar
tiešu nodomu, jo persona apzinās, ka veic tādu tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, izņemot
normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, realizāciju, un vēlas to. Turklāt tabakas izstrādājumu realizācija tiek veikta mantkārīgā nolūkā, proti, persona
vēlas šādā veidā uzlabot savu vai citas personas materiālo stāvokli (Krastiņš U., Liholaja V., Hamkova D. Krimināllikuma komentāri, trešā daļa
(XVIII-XXV nodaļa), trešais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2023, 266.?267. lpp.).
Atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 22. panta otrajā daļā noteiktajam atbildība par Krimināllikuma
221. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums ir mazāks par šā likuma 23.1 panta
trešajā daļā noteikto daudzumu, proti, par 5000 cigaretēm.
Ar 2022. gada 20. septembra apskates protokolā fiksētajām ziņām ir pierādīts, ka speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā nopirkts viens
cigarešu “Marlboro” bloks, kurā atrodas 10 cigarešu paciņas, vienā paciņā 20 cigaretes, kas kopā ir 200 cigaretes (1. sējuma 156. lapa), tādējādi
cigarešu apmērs veido nelielu apmēru.
Apsūdzētās vainu Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pierāda liecinieces /pers. E/ 2022. gada 15. septembra
liecībā, protokolā par uzrādīšanu atpazīšanai pēc fotogrāfijām, kā arī 2022. gada 17. septembra liecībā fiksētās ziņas, proti, ka apsūdzētā /pers. A/
/adrese/, tirgo tabakas izstrādājumus. To, ka apsūdzētā /pers. A/ lieciniecei /pers. E/ pārdevusi (realizējusi) vienu cigarešu “Marlboro” bloku, pierāda
2022. gada 17. septembra speciālā izmeklēšanas eksperimenta protokolā fiksētās ziņas, 2022. gada 25. oktobra apskates protokolā fiksētās ziņas par
faktiem, kas atrodas CD diskā (glabājas aploksnē ar drošības uzlīmi Nr. A180365416), kurā fiksēta speciālā izmeklēšanas eksperimenta gaita, kā arī
sprieduma 4.2. punktā un tā apakšpunktos izteiktie tiesas secinājumi par speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanas apstākļiem, tiesiskumu un tā laikā
iegūto pierādījumu pieļaujamību.
Uz to, ka apsūdzētā apzinājās, ka veic tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes markām, realizāciju, un vēlas to,
norāda tas, ka apsūdzētā tabakas izstrādājumus glabāja tirdzniecības vietā zem letes, sev ērti pieejamā vietā. Pēc liecinieces izteiktās vēlmes iegādāties
cigarešu “Marlboro” bloku, to arī pārdeva, kas norāda uz apsūdzētās apzinātu rīcību – realizēt tabakas izstrādājumus mantkārīgā nolūkā –, konkrētajā
gadījumā saņemot par to naudas līdzekļus 27 euro apmērā.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka lietā ārpus saprātīgām šaubām ir pierādīta apsūdzētās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma
221.6 panta.
[6] Tiesa, nosakot soda veidu un mēru, ņem vērā Krimināllikuma 46. pantā definētos soda noteikšanas vispārīgos principus, kā arī
Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi.
Krimināllikuma 46. panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī
vainīgā personību, bet panta trešā daļa noteic, ka, nosakot soda mēru, ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Savukārt Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā noteikts, ka soda mērķis ir: 1) aizsargāt sabiedrības drošību; 2) atjaunot taisnīgumu; 3) sodīt vainīgo
personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; 4) resocializēt sodīto personu; 5) panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
[6.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 7. panta trešās daļas nosacījumiem gan Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais
nodarījums, gan Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums. Par Krimināllikuma
221. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu paredzēts šāds sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga
brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods. Savukārt par Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu paredzēts šāds sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai probācijas uzraudzība,
vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods.
Tiesa, vērtējot noziedzīgo nodarījumu raksturu, ņem vērā, ka tabakas izstrādājumu glabāšana un tirgošana publiskā vietā – tirgū –, kuru
ikdienā apmeklē pietiekami daudz cilvēku, norāda, ka šādas darbības pašsaprotami iekļāvušās apsūdzētās ikdienā, uz ko norāda arī apsūdzētās rīcība,
pārdodot tabakas izstrādājumus speciālā izmeklēšanas eksperimenta laikā. Tabakas izstrādājumu glabāšana ievērojamā apmērā norāda uz pārdomātu un
plānotu rīcību, proti, lai tie apsūdzētai būtu ērti pieejami uzreiz, bez lieku darbību veikšanas. Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka apsūdzētās izdarītie noziedzīgie
nodarījumi vērsti pret tautsaimniecības interesēm akcīzes preču – tabakas izstrādājumu – aprites sfērā, ar ko tiek nodarīts kaitējums ne tikai valsts
ekonomiskajām interesēm, kas faktiski ietekmē arī sabiedrības kopējās labklājības intereses, bet tās apdraud arī komersantu, kuri normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā ir saņēmuši atļauju tabakas izstrādājumu tirdzniecībai, intereses.
Lietas iztiesāšanas laikā par apsūdzētās personību noskaidrots: /pers. A/ dzimusi /datums/, ieguvusi vidējo profesionālo izglītību, nav nodarbināta,
atraitne, apgādībā viena pilngadīga persona, ir patstāvīga dzīvesvieta, agrāk sodīta, veselības stāvoklis apmierinošs, invaliditāte nav noteikta.
Saskaņā ar Sodu reģistra ziņām par apsūdzētās /pers. A/ sodāmībām redzams, ka apsūdzētā pēdējo reizi sodīta ar Rīgas pilsētas Vidzemes
priekšpilsētas tiesas 2020. gada 15. oktobra spriedumu krimināllietā Nr. 11091135018 par Krimināllikuma 221. panta otrajā daļā un 221.2 panta trešajā
daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, nosakot sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības – brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem. Sods noteikts
nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Spriedums stājies spēkā 2020. gada 29. oktobrī, savukārt pārbaudes laiks beidzies 2021. gada 1. novembrī.
Tādējādi tiesa secina, ka jaunus noziedzīgus nodarījumus pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas un 221.6 panta 2022. gada 17. septembrī /pers. A/
izdarījusi nedzēstas sodāmības laikā.
Tiesa, izvērtējusi apsūdzētās personību raksturojošās ziņas, konstatē, ka apsūdzētā ir ar noteiktu dzīves pieredzi un brieduma pakāpi, taču nespēj
uzņemties atbildību par savu rīcību, uz ko norāda apsūdzētās iepriekšējā sodāmība, nihilistiskā attieksme pret likumu ievērošanu. No Sodu reģistrā
esošajām ziņām par apsūdzētās iepriekšējām sodāmībām, konstatējams, ka apsūdzētā /pers. A/ jau agrāk ir tiesāta par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu,
kas vērsti pret tautsaimniecības interesēm akcīzes preču aprites sfērā. Ņemot vērā, ka apsūdzētā turpina izdarīt analoģiska rakstura noziedzīgus
nodarījumus, secināms, ka agrāk noteiktie sodi nav sasnieguši Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi, apsūdzētā nav izdarījusi secinājumus par
savas rīcības prettiesiskumu un tās kaitīgajām sekām. Apsūdzētās rīcība, izdarot jaunus noziedzīgus nodarījumus, liecina, ka šāda rakstura nodarījumu
izdarīšanai vairs nav gadījuma raksturs, bet tā ir apsūdzētās apzināta un mērķtiecīga rīcība.
Tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46. panta ceturtās daļas nosacījumus, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu
noziegumu piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem. Tiesa, ņemot vērā
iepriekš spriedumā izklāstītos argumentus, atzīst, ka apsūdzētajai par mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir nosakāms īslaicīgas brīvības
atņemšanas sods, jo tiesa nav guvusi pārliecību, ka vieglāka soda veida – sabiedriskā darba vai naudas soda – noteikšana sasniegs Krimināllikuma
35. pantā definēto soda mērķi.
Savukārt pamatsods – probācijas uzraudzība – nav nosakāms, ņemot vērā, ka atbilstoši 2020. gada 17. decembra likuma “Grozījumi
Krimināllikumā”, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 25. punktam pamatsodu – probācijas uzraudzība – sāk piemērot ar
2022. gada 1. janvāri pilngadīgām personām, kuras izdarījušas šā likuma 126., 130., 130.1, 174., 248.2, 253.2 un 340. pantā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu pēc 2021. gada 31. decembra, un nepilngadīgajiem, kuri izdarījuši jebkuru šā likuma sevišķajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pēc
2021. gada 31. decembra.
Tiesas ieskatā, lai atzītu, ka sods ir taisnīgs un soda mērķis ir sasniegts, ar soda veida izvēli ir jāsasniedz katrs no Krimināllikuma 35. panta otrajā
daļā paredzētajiem soda mērķa kritērijiem, ko konkrētajos apstākļos nav iespējams panākt, nosakot apsūdzētajai /pers. A/ mazāk ierobežojošu soda
veidu. Tādējādi tiesa atzīst, ka apsūdzētajai sods par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu nosakāms īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā.
[6.2] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu tiesa par apsūdzētās atbildību mīkstinošu apstākli attiecībā uz abiem apsūdzētās izdarītajiem
noziedzīgajiem nodarījumiem atzīst to, ka apsūdzētā vaļsirdīgi atzinusies un izdarīto nožēlo.
Savukārt par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu attiecībā uz abiem noziedzīgajiem
nodarījumiem tiesa atzīst to, ka noziedzīgie nodarījumi veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu. Tāpat par atbildību pastiprinošu apstākli saskaņā ar
Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 11. punktu attiecībā uz apsūdzētās izdarīto noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas
tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ.
Tiesa atzīst, ka lietā konstatēto atbildību pastiprinošo apstākļu esība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu
piespriežams, šādu apstākli nekonstatējot. Atbildību pastiprinošu apstākļu esamība pati par sevi liedz tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo
sodu (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008. gada 25. aprīļa konferences “Sodu
piemērošanas politika” priekšlikumu 15., 16. punkts).
Tiesas ieskatā, Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi iespējams sasniegt, nosakot apsūdzētajai /pers. A/ sodu par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu pēc Krimināllikuma 221. panta pirmās daļas, ņemot vērā lietā konstatētā atbildību mīkstinošā apstākļa esību un divu atbildību pastiprinošo
apstākļu esību, īslaicīgas brīvības atņemšanas maksimālajā apmērā, proti, uz 3 mēnešiem. Savukārt par Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētā noziedzīgā
nodarījuma izdarīšanu, ņemot vērā atbildību mīkstinošā un pastiprinošā apstākļa esību, sodu nosakot īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, pietuvinot to
minimālajam apmēram, proti, uz 1 mēnesi. Tiesa atzīst, ka šāds soda mērs būs samērīgs, individualizēts un taisnīgs. Tiesa lietas iztiesāšanas laikā ir guvusi
pārliecību, ka šāds soda mērs atbilst taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam.
[7] Krimināllikuma 50. pantā iekļauti nosacījumi soda noteikšanai par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Ņemot vērā, ka apsūdzētā izdarījusi divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa atzīst, ka apsūdzētajai sods pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības nosakāms, piemērojot Krimināllikuma 50. panta pirmās un otrās daļas nosacījumus, ievērojot, ka abi izdarītie noziedzīgie nodarījumi ir mazāk
smagi noziegumi.
Augstākā tiesa skaidrojusi: ja persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgajam sodam vajadzētu būt bargākam salīdzinājumā ar
sodu, ko piespriež personai, kura izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu. Nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos
vajadzētu piemērot piespriesto sodu daļēju saskaitīšanu. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot
piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos (Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas
tiesnešu 2008. gada 25. aprīļa konferences “Sodu piemērošanas politika” priekšlikumu 31. punkts).
Tiesa atzīst, ka, nosakot apsūdzētajai sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, piemērojams daļējs sodu saskaitīšanas princips. Noteikt galīgo
sodu, ietverot vieglāko sodu smagākajā, kā to lūdza prokurors, nav pamata, ņemot vērā, ka tiesa nekonstatē īpašus apstākļus, kas būtu par pamatu šāda
sodu saskaitīšanas principa piemērošanai. Turklāt uz tādu apstākļu pastāvēšanu nenorādīja arī prokurors.
[8] Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu soda termiņā ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no 2022. gada 17. septembra
plkst. 10.31 līdz 2022. gada 19. septembra plkst. 9.55, rēķinot kā divas brīvības atņemšanas dienas.
[9] Ar 2022. gada 28. decembra lēmumu /pers. A/ atcelts iepriekš piemērotais drošības līdzeklis un piemērots drošības līdzeklis – pieteikšanās
noteiktā laikā policijas iestādē –, kā arī papildu drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana.
Tiesa atzīst, ka /pers. A/ piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un dzīvesvietas maiņas paziņošana – ir samērīgi
un būtiski neierobežo apsūdzētās tiesības, līdz ar to atstājami negrozīti līdz spriedums stāsies spēkā.
[10] Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmā daļa noteic, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar
noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punktam pienākumu samaksāt kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam,
kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
[10.1] 2022. gada 13. oktobrī par cietušo kriminālprocesā atzīta Latvijas Republika, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu
dienests pieteicis materiālā kaitējuma kompensāciju 1409,58 euro (1. sējuma 218. lapa).
Ievērojot to, ka apsūdzētā /pers. A/ ir atzīta par vainīgu noziedzīgo nodarījumu, ar kuriem radīts materiālais kaitējums 1409,58 euro apmērā,
izdarīšanā, kā arī ir atzinusi Valsts ieņēmumu dienesta pieteikto kaitējuma kompensāciju, līdz ar to par to nepastāv strīds, tiesa atzīst, ka valstij nosakāma
kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1409,58 euro.
[10.2] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 361. panta pirmajai daļai, lai nodrošinātu procesuālo izdevumu un cietušajam nodarītā kaitējuma
kompensācijas piedziņu [..], kriminālprocesā uzliek arestu mantai.
Ar 2022. gada 21. oktobra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, kas apstiprināts ar Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese s 2022. gada
25. oktobra lēmumu rezolūcijas formā, uzlikts arests /pers. A/ faktiskajā dzīvesvietā kratīšanas laikā izņemtajiem naudas līdzekļiem 1409,58 euro
apmērā, piedzenot to no apsūdzētās valsts labā.
Tiesa atzīst, ka arestētie naudas līdzekļi 1409,58 euro konfiscējami valsts labā un izmantojami pieteiktās kaitējuma kompensācijas samaksai.
[11] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 3. punktu procesuālie izdevumi ir summas, kas izlietotas lietisko pierādījumu
glabāšanai, pārsūtīšanai, realizācijai un iznīcināšanai.
Tiesa konstatē, ka kriminālprocesā radušies procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu
18,66 euro apmērā (1. sējuma 194. lapa).
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajai daļai procesuālos izdevumus ar tiesas nolēmumu piedzen no notiesātajiem [..].
Tādējādi tiesa atzīst, ka procesuālie izdevumi par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu 18,66 euro piedzenami no apsūdzētās
/pers. A/ valsts labā.
[13] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 357. panta trešo daļu manta, kuras izcelsme ir noziedzīga nodarījuma atklāšanai izmantotie valsts
līdzekļi, atdodama likumīgajam valdītājam vai piedzenama tā labā. Ja šāda manta ir atsavināta, iznīcināta, noslēpta vai nomaskēta un to nav iespējams
atdot, piedziņai var pakļaut citu mantu atdodamās mantas vērtībā.
No lietas materiāliem redzams, ka Valsts policija izmantojusi valsts naudas līdzekļus noziedzīgo nodarījumu atklāšanai, kopsummā 30 euro, no
kuriem 2,00 euro netika atgūti (2. sējuma 12. lapa).
Tiesa atzīst, ka naudas līdzekļi 2,00 euro apmērā piedzenami no apsūdzētās /pers. A/ Valsts policijas labā.
[14] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. pantu tiesai jāizlemj jautājums par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem.
Tiesa atzīst, ka lietiskie pierādījumi – 200 cigaretes “Marlboro”, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām (atrodas
drošības maisā, kas fiksēts ar drošības uzlīmi Nr. A18 0316454), 20 cigaretes “Marlboro” un 20 cigaretes “Winston”, kuru iepakojuma vienības nav
marķētas ar akcīzes nodokļa markām, un 20 cigaretes “NZ Gold”, kuru iepakojuma vienības marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa
markām (atrodas aploksnē, kas fiksēta ar drošības uzlīmi Nr. A18 0316456), kas glabājas pie krimināllietas, – pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināmi.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.–530. pantu, tiesa
nosprieda
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 221. panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības
atņemšanu uz 3 mēnešiem.
/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 221.6 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1
mēnesi.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. A/ sodu pēc noziedzīgu nodarījumu
kopības noteikt brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem 15 dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2022. gada 17. septembra
plkst. 10.31 līdz 2022. gada 19. septembra plkst. 9.55, rēķinot kā divas brīvības atņemšanas dienas.
/pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus – pieteikšanos noteiktā laikā policijas iestādē un dzīvesvietas maiņas paziņošanu – atstāt negrozītus
līdz spriedums stāsies spēkā.
Noteikt valstij kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 1409,58 euro.
Atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu naudas līdzekļus 1409,58 euro, kuriem uzlikts arests ar 2022. gada 21. oktobra lēmumu par aresta uzlikšanu
mantai, kas apstiprināts ar Rīgas pilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses 2022. gada 25. oktobra lēmumu rezolūcijas formā, un saskaņā ar Kriminālprocesa
likuma 359. panta nosacījumiem tos konfiscēt, izmantojot valsts labā pieteiktās kaitējuma kompensācijas nodrošināšanai un samaksai.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus par lietisko pierādījumu pieņemšanu, glabāšanu un iznīcināšanu 18,66 euro, nosakot
termiņu to labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Iemaksas rekvizīti – saņēmējs: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV86TREL2140651020000, maksājuma mērķis: lietu identificējoša
informācija (apsūdzētās vārds, uzvārds vai krimināllietas numurs). Maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. A/ Valsts policijas labā līdzekļus, kas izmantoti noziedzīgo nodarījumu atklāšanai, 2,00 euro apmērā, nosakot termiņu to
labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Iemaksas rekvizīti – saņēmējs: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr. LV40TREL2140139004000, maksājuma mērķis: 2271 koda
atjaunošana, Rīgas pilsētas tiesa, krimināllietas numurs un tiesas sprieduma datums. Maksājumu apliecinošs dokuments jāiesniedz Rīgas pilsētas tiesas
kancelejā.
Lietiskos pierādījumus – 200 cigaretes “Marlboro”, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar akcīzes nodokļa markām (atrodas drošības maisā,
kas fiksēts ar drošības uzlīmi Nr. A18?0316454), 20 cigaretes “Marlboro” un 20 cigaretes “Winston”, kuru iepakojuma vienības nav marķētas ar
akcīzes nodokļa markām, un 20 cigaretes “NZ Gold”, kuru iepakojuma vienības marķētas ar Baltkrievijas Republikas akcīzes nodokļa markām (atrodas
aploksnē, kas fiksēta ar drošības uzlīmi Nr. A18?0316456), kas glabājas pie krimināllietas – pēc sprieduma spēkā stāšanās iznīcināt.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums
nav iesniegts.
Prokurors, apsūdzētā, aizstāvis, cietusī vai pārstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt
tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot
Rīgas pilsētas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2023. gada 10. oktobrī.
Tiesnese L. Smukule