Legislator Case Law & Legislation
C71146722 / C-1467-22 ECLI:LV:VRT:2022:0511.C71146722.2.S AI generated

Court orders liquidator to pay creditor 2360 EUR for unclaimed funds during company liquidation proceedings.

Case Number C71146722 / C-1467-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and ordered the liquidator to pay the plaintiff 2360 EUR for funds received but not accounted for during the company's liquidation. The plaintiff argued that the defendant had access to the company's bank accounts without proper justification, while the defendant claimed the claim was invalid due to lack of documentation. The court ruled that the defendant's duty to manage the liquidation process required them to reimburse the unclaimed amount, establishing liability for the mismanagement of company assets.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 97. un 250.26 panti; Saskaņā ar likvidācijas procesa principiem likvidators ir atbildīgs par nepamatoti saņemtiem līdzekļiem un ir pienākums atgūt zaudējumus, kas netika segti likvidācijas gaitā.

Keywords

AI generated
company liquidation creditor claim liquidator liability unaccounted funds civil procedure law reimbursement order bank account access

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 250.26 pants
Civilprocesa likuma 39. pants
Civilprocesa likuma 40. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 42. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civillikuma 1763. pants
Komerclikuma 325. pants
likuma "Par grāmatvedību" 7. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1467-22/1

ECLI:LV:VRT:2022:0511.C71146722.2.S

Lieta Nr. C71146722 C–1467–22/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Cēsīs 2022. gada 11. maijā

Vidzemes rajona tiesas

tiesnese A. Bērziņa

ar tiesas sēde sekrerāti L. Balceri

attālinātā tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams programmu, izskatīja civillietu SIA /Nosaukumsm A/” vienkāršotās procedūras

prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

Vidzemes rajona tiesā 25. 01. 2022. saņemts prasītājas SIA /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītāja) vienkāršotās procedūras prasības

pieteikums pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasībā norādīts, ka, ņemot vērā to, ka Sabiedrības ar ierobežotu atbildību/Nosaukums/, reģ.Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – SIA )

/Nosaukums/, likvidācijas procesa gaitā likvidatora rīcības rezultātā netika segts kreditora SIA /Nosaukums A/ pieteiktais prasījums, savukārt 2021.

gada 9. novembrī SIA /Nosaukums/ ir izslēgta no komercreģistra, tad SIA /Nosaukums A/ spiesta celt tiesā prasību par zaudējumu, kas tai kā

kreditoram netika segti likvidācijas procesā, atgūšanu no SIA/Nosaukums/likvidatora.

Saskaņā ar 2021. gada 27. septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēto paziņojumu Nr.2021/ 186.KR2

(publicēts interneta vietnē https:/ /www.vestnesis/op/2021/186.KM2), SIA /Nosaukums/ tika uzsākts likvidācijas process, savukārt par SIA

/Nosaukums/likvidatori iecelta /pers. A/. Publikācijā norādīts, ka kreditoru prasījumi ir piesakāmi likvidatoram viena mēneša laikā no paziņojuma

publicēšanas dienas adresē: /adrese/, jeb līdz 2021. gada 27. oktobrim. Ņemot vērā minēto, SIA /Nosaukums A/, pamatojoties uz Komerclikuma 325.

pantu, ar kreditora prasījumu vērsās pie likvidatores /pers. A/, norādot par SIA /Nosaukums/ neizpildītajām parāda saistībām 2360 EUR apmērā pret

SIA/Nosaukums A/.

SIA /Nosaukums A/” kreditora prasījums pamatots ar apstākļiem par to, ka, saskaņā ar SIA /Nosaukums A/ grāmatvedībā esošo

informāciju, ko apliecina šim pieteikumam pievienotie maksājuma uzdevumi, SIA /Nosaukums/ laika posmā no 31.07.2019. līdz 14.04.2020. no

prasītājas ir saņēmusi naudas līdzekļus 2360 EUR, taču par saņemtajiem naudas līdzekļiem nav iesniegti grāmatvedības attaisnojuma dokumenti – par

naudas pārskaitījumu pamatotību un faktisko izlietojumu likuma “Par grāmatvedību” 7. panta izpratnē. Ņemot vērā to, ka norādītajā laika periodā SIA

/Nosaukums/ sniedza prasītājai grāmatvedības pakalpojumus un tādejādi SIA /Nosaukums/vienīgajai kapitāla daļu turētājai (dalībniecei) un amatpersonai

atbildētājai /pers. A/ bija brīva piekļuve pie prasītājas kredītiestāžu informācijas, tad attiecīgi viņa varēja piekļūt pie sabiedrības bankas kontos esošajiem

naudas līdzekļiem. Proti, atbildētāja /pers. A/, izmantojot sava klienta uzticēšanos, bez jebkāda pamatojuma tika pārskaitījusi uz savu uzņēmumu prasības

pieteikumā norādītos naudas līdzekļus.

Prasītāja jau 2021. gada 6. septembrī, vēloties strīdu atrisināt ārpustiesas ceļā, nosūtījusi SIA /Nosaukums/ pretenziju par naudas līdzekļu

atgūšanu, taču naudas lidzekļi prasītājai netika atgriezti. SIA /Nosaukums/ paudusi viedokli, ka, pamatojoties uz mutisku vienošanos, kas noslēgta starp

/pers. A/ un SIA /Nosaukums A/ bijušo valdes locekli /pers. B/, SIA /Nosaukums/ sniegusi SIA /Nosaukums A/ telpu uzkopšanas pakalpojumus adresē

/adrese/, par ko izrakstīti rēķini un attiecīgi no SIA /Nosaukums A/puses tikuši apmaksāti. Minētais neatbilst patiesībai, jo prasītājai nekas nav zināms par

šāda rakstura mutvārdu vienošanos. Savukārt SIA /Nosaukums A/ telpas, kas atrodas /adrese/, un kur ir reģistrēta prasītājas juridiskā adrese, nekad nav

tikušas uzkoptas no SIA /Nosaukums/vai kādas citas trešās personas puses. Ņemot vērā minēto, konstatējama likvidētā uzņēmuma SIA /Nosaukums/

likvidatores /pers. A/ vēlēšanās netaisni iedzīvoties uz SIA /Nosaukums A/rēķina Civillikuma 2391. panta izpratnē.

Par prasītājas iesniegto kreditora prasījumu saņemta atbildētājas /pers. A/ 2021. gada 10. novembra vēstule, kurā pausts jau iepriekš

norādītais SIA /Nosaukums/viedoklis par it kā pastāvošu mutisku vienošanos, uz kuras pamata SIA /Nosaukums/ sniegusi SIA /Nosaukums A/ telpu

uzkopšanas pakalpojumus adresē /adrese/ par ko izrakstīti rēķini, kas attiecīgi no SIA /Nosaukums A/ puses tikuši apmaksāti. Tāpat atbildē uz SIA

/Nosaukums A/ kreditora prasījumu norādīts, ka SIA /Nosaukums/ kā uzņēmums jau ir likvidēts. Proti, no minētā kopsakarības izriet, ka atbildētāja

/pers. A/, pretēji Komerclikumā ietvertajiem likvidatora pienākumiem, ir vērtējusi kreditora SIA /Nosaukums A/ iesniegto prasījumu un vienpersonīgi

izlēmusi, ka prasījums nav apmierināms. Komerclikuma normas, atšķirībā no Maksātnespējas likumā iekļautajām administratora tiesībām izvērtēt

kreditoru prasījumu pamatotību un atzīt vai neatzīt tos, neparedz likvidatoram likvidācijas procesā atzīt vai neatzīt pieteiktos kreditoru prasījumus.

Saskaņā ar Komerclikuma 332. panta pirmo daļu, pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Uzņēmumu reģistrā

pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī

revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude). Likvidators pieteikumā apliecina minētā panta otrajā daļā noteikto, tostarp to, ka visi kreditoru

prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi. Savukārt Komerclikuma 333.panta pirmajā daļā

noteikts, ka likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem.

Kā jau norādīts pieteikuma 2. punktā, tad prasītāja Komerclikuma 325. pantā noteiktajā kārtībā un termiņā ar kreditora prasījumu

vērsās pie SIA /Nosaukums/ likvidatores /pers. A/. Kreditora prasījumā ietvertais prasījums 2360 EUR apmērā netika apmierināts. Ņemot vērā to, ka

SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesā netika apmierināts kreditora SIA/Nosaukums A/prasījums, tad secināms, ka komercreģistra iestādei (Uzņēmumu

reģistram) iesniegtais likvidatores /pers. A/ pieteikums satur nepatiesu apgalvojumu, ka ir pabeigts likvidācijas process un nepatiesus apliecinājumus, ka

visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir deponēta.

No pieteikuma 6. punktā norādītajām tiesību normām izriet, ka likvidators pats ir atbildīgs par pieteikumam par sabiedrības izslēgšanu no

komercreģistra pievienoto dokumentu atbilstību faktiskajai situācijai. Savukārt Uzņēmumu reģistra valsts notārs pārbauda tikai iesniegto dokumentu

juridisko spēku, proti, vai pareizi noformēti dokumenta rekvizīti, nevis faktiskos apstākļus, tai skaitā, vai likvidators ir pareizi sastādījis finanšu pārskatu

vai nodrošinājis visus kreditoru prasījumus. Proti, tā kā Uzņēmumu reģistrs nav kompetents vērtēt, vai likvidators pienācīgā kārtā ir veicis visas

likvidācijas procesā veicamās darbības, tad jautājums par Komerclikuma 333. panta pirmajā daļā paredzēto likvidatora atbildību par viņa vainas dēļ

nodarītajiem zaudējumiem risināms vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Kā noteic Civillikuma 1770. pants, tad ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Turklāt atbilstoši Civillikuma

1772.pantam jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās peļņas atrāvums. No šīm normām,

pirmkārt, izriet, ka zaudējums (zaudējumi) ir prettiesiskas rīcības rezultātā radušās negatīvas izmaiņas cietušā mantas stāvoklī jeb viņa mantas

samazinājums. Civillikuma 1779. pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Savukārt Civillikuma 1773. pants noteic, ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs

- kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs ka tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara. Civillikuma 1775.pantā

noteikts, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Komerclikuma 322.panta pirmo daļu likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar

likvidācijas mērķi, tajā skaitā likvidatoram savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, un likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ

nodarītajiem zaudējumiem (Komerclikuma 169. un 333.pants). Jēdzienam krietns un rūpīgs saimnieks valdes locekļa atbildības kontekstā ir divējāda

nozīme. Pirmkārt, rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir amatpersonas pienākums, kura neizpilde liecina, ka amatpersona ir pieļāvusi tiesību

pārkāpumu. Otrkārt, jēdziens noteic no amatpersonas saprātīgi sagaidāmās rūpības standartu (amatpersona nedrīkst pieļaut pat vieglu neuzmanību) un

attiecīgi kalpo par valdes locekļa vainas robežšķirtni.

Judikatūrā par krietna un rūpīga saimnieka pienākumiem atzīts, tostarp: pienākums ievērot normatīvos aktus, sabiedrības statūtus un citus

iekšējos aktus, kā arī sabiedrības dalībnieku sapulces likumīgus lēmumus; rīkoties ar vislielāko rūpību, pieņemot lēmumus par sabiedrības darbību, tās

vadību un pārvaldību; analizēt un mazināt komercdarbības riskus; būt uzticamam un lojālam sabiedrībai, kas ietver arī pienākumu darboties sabiedrības

interesēs un izvairīšanās no interešu konflikta u.c. Savukārt atbilstoši Komerclikuma 306.panta otrajai daļai krietna un rūpīga saimnieka standartam

neatbilst rupja pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm,

kā arī akcionāru sapulces izteikta neuzticība.

Ņemot vērā šajā pieteikumā norādītos faktiskos apstākļus kopsakarībā ar minētajām tiesību normām un judikatūrā paustajām atziņām,

secināms, ka SIA /Nosaukums/ likvidatore /pers. A/, SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesā nesedzot SIA /Nosaukums A/ kreditora prasījumu, nav

rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks Komerclikuma 322. panta izpratnē un viņa savas darbības (bezdarbības) rezultātā ir radījusi prasītājai

zaudējumus 2360 EUR.

Civilprocesa likuma 195. pantā noteikts, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedzinu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītājas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama

samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā. Ņemot vērā minēto un ievērojot Civillikuma 1765. pantu, prasītājai atzīstamas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas sešus procentus no simta gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 128.panta otrās daļas 51.punktu un 148.panta 13 daļu, papildus norādām, ka prasītāja SIA

/Nosaukums A/ pirms vēršanās tiesā strīda risināšanai nav izmantojusi mediāciju un strīda atrisināšanā nevēlas izmantot mediāciju.

Prasība pamatota ar Komerclikuma 332. un 333. pantu, Civillikuma 1770.,1771., 1772., 1775., 1779., 1828. un 2391. pantu, 1838.

panta pirmo daļu.

Prasītāja lūdz tiesu:

1) piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA/Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus 2360

EUR (divi tūkstoši trīs simti sešdesmit euro) apmērā;

2) piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, visus tiesāšanās

izdevumus to faktiskajā apmērā;

3) noteikt SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sešus

procentus no simta gadā no piedzītā, bet neatmaksātā galvenā parāda līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja/pers. A/ tiesas noteiktajā termiņā iesniegusi tiesā paskaidrojumu, kurā celto prasību neatzīst un lūdz to noraidīt kā

nepamatotu. Paskaidrojumā un iebildumos, ka saskaņā ar mutisku vienošanos, kas tika noslēgta starp SIA /Nosaukums/ valdes locekli /pers. A/ un SIA

/Nosaukums A/ bijušo valdes locekli /pers. B/, SIA /Nosaukums/ sniedza SIA /Nosaukums A/ telpu uzkopšanas pakalpojumus SIA /Nosaukums A/

piederošajā nekustamajā īpašumā (adresē — /adrese/). SIA /Nosaukums A/ īpašumtiesības uz minēto īpašumu apliecina pielikumā pievienotā

zemesgrāmatas izdruka.

Pakalpojumu sniegšanā biju iesaistīta gan atbildētāja, gan SIA /Nosaukums/ darbiniece /pers. C/, ko apliecina gan pielikumā pievienotais

darba līgums, gan Nodarbinātības valsts aģentūras pārbaudes akts konkrētajā objektā).

Par minētajiem pakalpojumiem tika izrakstīti rēķini , kuri ir iegrāmatoti SIA /Nosaukums/ grāmatvedībā. Par sniegtajiem pakalpojumiem

no SIA /Nosaukums A/ puses nekad nav tikuši saņemti iebildumi vai pretenzijas, ko apliecina arī tas, ka visi rēķini tika apmaksāti. Attiecīgās saistības un

norēķini ir ņemti vērā, arī gatavojot un iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgos gada pārskatus.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja uzskata, ka prasība ir celta nepamatoti. Prasītājs nav pierādījis savas prasības pamatotību, jo attiecīgās

naudas summas tika pārskaitītas nevis bez tiesiska pamata, bet gan par telpu uzkopšanas pakalpojumiem SIA /Nosaukums A/ piederošajā nekustamajā

īpašumā – /adrese/.

Prasītājs sniedzis atsauksmi uz atbildētājas paskaidrojumiem, paskaidrojis, ka, izvērtējis atbildētājas /pers. A/ paskaidrojumus par

prasību kopsakarībā ar tiem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem. SIA /Nosaukums A/ dara zināmu, ka tā nepiekrīt paskaidrojumos ietvertajiem

argumentiem, uzskatot tos ne tikai par nepareiziem un nepamatotiem, bet arī par tiesu maldinošiem, jo tie neatbilst faktiskajai situācijai. Ievērojot minēto,

prasītāja šajā atsauksmē vērš uzmanību uz apsvērumiem, kas SIA /Nosaukums A/ ieskatā apstiprina prasības pamatotību un atbildētājas paskaidrojumu

nepareizību.

Atbildētāja neatzīstot celto prasību, atkārtoti ir vērtējusi SIA /Nosaukums A/ kā kreditora prasījuma pamatotību, līdzīgi kā /pers. A/

rīkojās SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesa gaitā, saņemot no SIA /Nosaukums A/ kreditora prasījumu. Proti, /pers. A/, pretēji Komerclikumā

ietvertajiem likvidatora pienākumiem, ir vērtējusi kreditora SIA /Nosaukums A/ iesniegto prasījumu un vienpersonīgi izlēmusi, ka prasījums nav

apmierināms, tajā pašā laikā Uzņēmumu reģistrā iesniegtajā pieteikuma veidlapā par SIA /Nosaukums/ likvidācijas pabeigšanu apliecinot, ka visi

kreditoru prasījumi ir apmierināti, kas neatbilst patiesībai.

Prasītājs norāda, ka Komerclikuma normas, atšķirībā no Maksātnespējas likumā iekļautajām administratora tiesībām izvērtēt kreditoru

prasījumu pamatotību un atzīt vai neatzīt tos, neparedz likvidatora tiesības likvidācijas procesā atzīt vai neatzīt pieteiktos kreditoru prasījumus.

Gadījumā, ja /pers. A/ kā SIA /Nosaukums/likvidatore, kurai, saskaņā ar Komerclikuma 322.panta pirmo daļu, bija visas valdes un

padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi, uzskatīja, ka kreditora SIA /Nosaukums A/ prasījums ir nepamatots, tai bija

pienākums celt prasību apstrīdot pieteikto kreditora prasījumu. Tā kā tāda prasība nav celta, tad SIA /Nosaukums A/ prasība ir apmierināma pilnīgi, jo

/pers. A/ kā likvidatoram nebija pamata izvērtēt SIA /Nosaukums A/ kreditora prasījuma pamatotību. Turklāt, kā jau norādīts iepriekš un prasības

pieteikumā, /pers. A/ kā SIA /Nosaukums/ likvidatore pieteikumā, kas iesniegts Uzņēmumu reģistrā par uzņēmuma likvidācijas pabeigšanu, apliecinājusi,

ka visi kreditoru prasījumi ir apmierināti.

Ievērojot iepriekš paustos argumentus par likvidatora atbildību un rīcību uzņēmuma likvidācijas procesā, SIA /Nosaukums A/ nav

pienākums sniegt paskaidrojumus par darījuma, kas ir par pamatu SIA /Nosaukums A/ kreditora prasījumam, būtību. Tajā pašā laikā, tā kā /pers. A/

paskaidrojumi faktiski sastāv tikai no strīdus darījuma apraksta, tad papildus vēršam tiesas uzmanību uz sekojošo.

/pers. A/ savus argumentus pret celto prasību balstījusi uz it kā noslēgtu mutisku vienošanos, kas pastāvējusi starp SIA /Nosaukums/

valdes locekli /pers. A/ un SIA /Nosaukums A/ bijušo valdes locekli /pers. B/, saskaņā ar kuru, SIA /Nosaukums A/ sniegti telpu uzkopšanas

pakalpojumus, uzskatot, ka šo faktu pierāda paskaidrojumiem pievienotais darba līgums ar /pers. C/un Nodarbinātības valsts aģentūras pārbaudes akts,

kā arī izrakstītie rēķini.

Saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par grāmatvedību” (likuma redakcija laika posmā no 01.01.2012. līdz 31.12.2021.) 7. pantu,

grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma

saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Proti, lai uzņēmums savos

grāmatvedības reģistros atzītu darījumu, tam bija jābūt noslēgtam atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 7. pantam - rakstiski nevis mutvārdos.

Līdz ar to atzīstams, ka maksājumi, kas veikti bez šādu grāmatvedības pamatojošo dokumentu esamības, ir veikti nepamatoti un tādēļ ir

atmaksājami.

Lai pēc iespējas pilnīgāk un objektīvāk atspoguļotu šeit pausto argumentu atbilstību vai neatbilstību faktiskajiem apstākļiem, kā arī, lai

tiesai rastos pēc iespējas precīzāks priekšstats par radušos situāciju (strīdu) starp pusēm, paskaidrojam, ka SIA /Nosaukums A/ vēsturiski ir bijis

ģimenes uzņēmums, kurā darbojušās personas ar ļoti tuvu radniecību – māte /pers. A/ (atbildētāja), dēli /pers. B/, personas kods /personas kods/, un

/pers. D/, personas kods /personas kods/. /pers. B/ miris /miršanas datums/. /pers. B/ dzīvesbiedre /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzņēmuma

valdē darbojas kopš 2020. gada 13. jūnija, kad /pers. B/ radās ļoti nopietnas veselības problēmas. Savukārt, /pers. C/, ar kuru noslēgts

paskaidrojumiem pievienotais darba līgums, ir mirušā SIA /Nosaukums A/ valdes locekļa /pers. B/ un /pers. E/ meita un atbildētājas /pers. A/ mazmeita.

No tiesā iesniegtā 2019. gada 28. jūnija darba līguma Nr.2/sk/2019 1.2.punkta secināms, ka /pers. C/ likvidētajā SIA /Nosaukums/

strādājusi tikai 1 (vienu) mēnesi, proti, no 2019. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. jūlijam. SIA /Nosaukums A/ prasība celta par zaudējumu piedziņu,

kas radušies /pers. A/ kā likvidatores darbības rezultātā, SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesā neapmierinot prasītājas kā kreditora prasījumu. Savukārt

parāda rašanās periods ir laika posmā no 31.07.2019. līdz 14.04.2020., kad atbildētāja /pers. A/ kā uzņēmuma (SIA /Nosaukums/), kas prasītājai

sniedza grāmatvedības pakalpojumus, vienīgā amatpersona, kurai bija neierobežota piekļuve pie SIA /Nosaukums A/ kredītiestādēs atvērtajiem kontiem

un viņa varēja realizēt pārvaldību pār tiem, bez jebkāda pamata veica naudas līdzekļu pārskaitījumus prasībā norādītajā apmērā. Turklāt, saskaņā ar

ziņām, kuras SIA /Nosaukums A/ par darba ņēmējiem iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tad laika posmā no

2002. gada 15. augusta līdz 2016. gada 27. decembrim, no 2017. gada 12. janvāra līdz 2017. gada 13. janvārim, no 2017. gada 27. marta līdz 2020.

gada 20. jūnijam /pers. A/ ir bijusi darba tiesiskajās attiecībās ar SIA /Nosaukums A/ kā grāmatvede.

Ievērojot to, ka SIA /Nosaukums A/ amatpersona /pers. B/, ar kuru it kā ir noslēgta mutvārdu vienošanās, ir miris, tad, uzskatām, ka,

ņemot vērā minētos apstākļus, šobrīd nav iespējams pierādīt un pārbaudīt faktu vai starp SIA /Nosaukums/ un SIA /Nosaukums A/ jebkad ir pastāvējusi

atbildētājas /pers. A/ norādītā mutvārdu vienošanās par telpu uzkopšanas pakalpojumiem, un uz kādiem noteikumiem šī vienošanās ir tikusi noslēgta, jo

kā jau norādīts iepriekš, /pers. A/ (SIA /Nosaukums/) kā grāmatvedības pakalpojuma sniedzējai bija neierobežota piekļuve darbībām ar prasītājas

bankas kontiem. Savukārt paskaidrojumiem pievienotais darba līgums nekādā veidā nepierāda, ka telpu kopšanas pakalpojumi tiešām ir sniegti, jo /pers.

C/ likvidētajā SIA/Nosaukums/strādāja tikai 1 (vienu) mēnesi.

Savukārt paskaidrojumiem pievienotais Nodarbinātības valsts aģentūras pārbaudes akts apliecina tikai faktu, ka /pers. C/ norādītajā

laika periodā ir tikusi nodarbināta SIA /Nosaukums/. Akta sagatavošanas pamats ir apstāklis, ka 2019. gada 28. jūnija darba līgums noslēgts,

pamatojoties uz SIA/Nosaukums/ un Nodarbinātības valsts aģentūras Valmieras filiāles 2019. gada 14. jūnijā savstarpēji noslēgto līgumu par pasākuma

“Nodarbinātības pasākumi vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs” īstenošanu

Nr.40.9.5-3/27 un izsniegto norīkojumu Nr.40.9.5-1/132. No minētā izriet Nodarbinātības valsts aģentūras pienākums pārbaudīt nodarbinātā

nepilngadīgā darba apstākļus, kas fiksēti sagatavotajā aktā, nevis, lai konstatētu SIA /Nosaukums/ pakalpojuma sniegšanas faktu.

Prasītājs norāda uz apstākli, ka no paskaidrojumiem pievienotā darba līguma 1.1.punkta redzams, ka /pers. C/ pieņemta darbā par

palīgstrādnieku, savukārt darba līguma pielikumā Nr.2 norādīti tādi darba pienākumi kā teritorijas kopšana, nopļautās zāles novākšana, teritorijas

uzkopšana (atkritumu savākšana, ietvju slaucīšana). Savukārt atbildētāja paskaidrojumos apgalvojusi, ka SIA /Nosaukums/ ir sniegusi telpu uzkopšanas

pakalpojumus adresē /adrese/. To, ka SIA /Nosaukums/ it kā sniegusi telpu uzkopšanas pakalpojumus, atbildētāja norādījusi arī iepriekšējā pušu

sarakstē, proti, 2021. gada 10. novembra atbildē uz kreditora prasījumu, kas pievienots prasības pieteikumam.

SIA /Nosaukums A/ saimnieciskā darbība ir saistīta ar kravu pārvadājumu pakalpojuma sniegšanu, un norādītajā adresē /adrese/, kas ir

prasītājai piederošs nekustamais īpašums, kas sastāv no zemes gabala un būves, ir izvietotas kravas transportlīdzekļu tehnikas vienības un ar tām saistīts

aprīkojums. Būvē, kurā it kā ir sniegti telpu uzkopšanas pakalpojumi, atrodas iekārtas, kas paredzētas tehnikas vienību remontdarbiem, kā arī dažāda

veida un izmēra rezerves daļas. Būvē atrodošās telpas nav piemērotas dzīvošanai vai biroja izveidei, līdz ar to tām nav nepieciešama tāda veida

uzkopšana, kas prasītājai būtu bijis jāpērk kā ārpakalpojums, turklāt tā kā būvē izvietotie priekšmeti ir lielgabarīta un tie ir smagi, tad telpu uzkopšana

fiziski nav iespējama. Šeit paustā viedokļa pamatotību papildus apliecina atbildētājas paskaidrojumiem pievienotā zemesgrāmatas informācija īpašumam,

kas atrodas /adrese/, no kuras redzams, ka nekustamā īpašuma sastāvā ir nedzīvojamā ēka.

Ievērojot minēto, secināms, ka paskaidrojumos norādītais fakts par telpu uzkopšanas pakalpojuma sniegšanu SIA /Nosaukums A/ ir

vērtējams kritiski, jo tas neatbilst patiesībai. Savukārt paskaidrojumiem pievienotais darba līgums neapstiprina telpu kopšanas pakalpojumu - gan laika

posmā, kad darba līgums noslēgts ar /pers. C/, gan kopumā. Apstāklis, ka SIA /Nosaukums/ ir izrakstījusi rēķinus, nekalpo par pierādījumu

pakalpojuma sniegšanai, turklāt, kā jau norādīts iepriekš, tad SIA /Nosaukums A/ bija ģimenes uzņēmums. No publiski pieejamās informācijas par SIA

/Nosaukums A/, secināms, ka /pers. A/ laika posmā no 2002. gada 8. februāra līdz 2015. gada 3. augustam ir bijusi SIA /Nosaukums A/ amatpersona

ar tiesībām sabiedrību pārstāvēt atsevišķi.

Prasītājs uzskata, ka atbildētāja /pers. A/, sniedzot tiesai šāda satura paskaidrojumus, cenšas izvairīties no atbildības, kas ir ietverta

Komerclikuma 322.panta pirmajā daļā - likvidatoram ir visas valdes un padomes tiesības un pienākumi, kas nav pretrunā ar likvidācijas mērķi. Tajā pašā

laikā atbildētājas apzinātas rīcības rezultātā SIA /Nosaukums A/ ir radīti zaudējumi 2360 EUR apmērā, par kuriem, saskaņā ar Komerclikuma 333.

panta pirmajā daļā noteikto, /pers. A/ ir atbildīga kā likvidators.

Prasītājas SIA /Nosaukums A/ pārstāvis zvērināts advokāts Edgars Atlācis tiesas sēdē celto prasību uzturēja spēkā, pamatojot to ar

prasības pieteikumā norādītiem argumentiem un apsvērumiem un to pamatojumu. Norādīja, ka nekad nav atbildētāja vai viņas ģimenes locekļi uzkopuši

prasītājai piederošas telpas. Lūdza pilnībā apmierināt celto prasību.

Atbildētājas/pers. A/ pārstāvis zvērināts advokāts Lauris Klagišs celto prasību neatzina un lūdza to noraidīt kā nepamatotu, atsaucās uz

rakstveida paskaidrojumā norādītiem argumentiem un apsvērumiem. Norādīja, ka prasība pret atbildētāju celta nepamatoti, jo prasītājs nav pierādījis to,

ka kreditora pretenziju iesniedzis termiņā, ir sniegti telpu uzkopšanas pakalpojumi, kuri tikuši apmaksāti. Lūdza noraidīt celto prasību kā nepamatotu.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas un atbildētājas pārstāvjus, novērtējusi lietā iesniegtos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā

norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma sekojošu iemeslu dēļ.

Lietā nav strīda par to, ka Saskaņā ar 2021. gada 27. septembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par SIA

/Nosaukums/ likvidācijas procesa uzsākšanu.

Lietā nav strīda, ka 2360 EUR samaksu prasītājs tika pieprasījis pirms SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesa uzsākšanas 2021. gada

6. septembrī.

2021. gada 21. oktobrī pieteikusi kreditora prasījumu 2360 EUR apmērā, uz kuru saņemta atbilde, kurā norādīts, ka uzskata kreditora

prasījumu par nepamatotu un norāda, ka SIA /Nosaukums/2021. gada 9. novembrī ir likvidēta.

Tiesa novērtē to, ka SIA /Nosaukums A/prasība celta par zaudējumu piedziņu, kas radušies /pers. A/ kā likvidatores darbības

rezultātā, SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesā neapmierinot prasītājas kā kreditora prasījumu. Konkrētajā gadījumā vērā ņemamas un prioritāras ir

Komerclikuma normas.

Pabeidzot SIA /Nosaukums/likvidāciju atbildētāja nav rīkojusies atbilstoši Komerclikuma 332. panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka

pēc sabiedrības atlikušās mantas sadales likvidators iesniedz Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par likvidācijas pabeigšanu. Pieteikumam pievieno

likvidācijas slēguma finanšu pārskatu un sabiedrības atlikušās mantas sadales plānu, kā arī revidenta atzinumu (ja tika veikta revidenta pārbaude).

Likvidators pieteikumā apliecina minēta panta otrajā daļā noteikto, tostarp to, ka visi kreditoru prasījumi ir apmierināti vai tiem paredzētā nauda ir

deponēta un ir segti visi likvidācijas izdevumi.

No lietas materiāliem secināms, ka likvidatore sniegsi nepatiesas ziņas Uzņēmumu reģistram, ka visi kreditoru prasījumi apmierināti. Nav

norādes par to, ka kreditoriem paredzētā nauda deponēta.

Komerclikuma 333. panta pirmajā daļā noteikts, ka likvidators ir atbildīgs par savas vainas dēļ nodarītajiem zaudējumiem, līdz ar to no

SIA /Nosaukums/ likvidatores atbildētājas /pers. A/ piedzenami kreditoram prasītājam SIA/Nosaukums A/nodarītie zaudējumi pieteiktā kreditora

prasījuma 2360 EUR apmērā.

Komerclikuma 169. pantā noteikts valdes locekļa pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Tiesa konstatē, ka atbildētāja

nav rīkojusies atbilstīgi.

Tiesa atbildētājas iebildumus novērtē kā nepamatotus, jo no lietas materiāliem nevar secināt, ka tieši šo pieteikto parāda summu SIA

/Nosaukums/, samaksājusi prasītājam kā darba algu par telpu apkopšanu. Mutiska vienošanas starp pusēm par šādu pakalpojumu netika pierādīta, bet

iesniegtais darba līgums neapstiprina to, ka parāds 2360 EUR prasītājam būtu ticis samaksāts.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt, Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav

apstrīdējusi otra puse.

Tiesa novērtē to, ka atbildētāja /pers. A/ ir bijusi ne tikai SIA /Nosaukums/likvidatore, bet arī vienīgā valdes locekle.

Par valdes locekļu atbildību teikts arī Latvijas Republikas Augstākā tiesas

Civillietu departamenta 2017.gada 30.novembra spriedumā liet Nr.C04209810, SKC-343/2017.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums ir apmaksāt 2360 EUR, kura netika apmierināta SIA /Nosaukums/ likvidācijas procesa laikā.

No lietas materiāliem secināms, ka prasītājs samaksājis valsts nodevu 329.04 EUR, iesniegti rēķini par ar lietas vešanu saistītiem

izdevumiem kopā 1506.45 EUR.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41. panta un 44. panta noteikumiem no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesas izdevumi – valsts

nodeva 329.04 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi 30% apmērā no prasījuma apmierinātās daļas 451.94 EUR un ½ (vienas puses), 225.97

EUR apmērā, jo lieta izskatīta pirmās instances tiesā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. , 40. un 42. panta noteikumiem no atbildētājas valsts labā piedzenami izdevumi par prasības

pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 6.32 EUR.

Prasītājam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021.gada

15.decembra lēmumu, ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt sešus procentus no simta gadā no pamatparāda summas, ievērojot

Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājai nosakāms termiņš labprātīgai sprieduma izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. , 97. un 250.26 pantu tiesa

nosprieda:

SIA /Nosaukums A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, zaudējumus

2360 EUR, valsts nodevu 329.04 EUR, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 225.97 EUR, pavisam kopā piedzīt 2915.01 EUR (divi tūkstoši deviņsimt

piecpadsmit euro un 1 cents), nosakot 10 dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa veicama SIA /Nosaukums A/ norēķinu kontā AS “SEB banka”, konta Nr. /konta numurs/.

Noteikt prasītājai SIA/Nosaukums A/ tiesības par laiku sākot ar brīdi, kad notecējis termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no atbildētājas /pers. A/ likumiskos 6 % gadā no visas piedzītās summas 2915.01 EUR, ievērojot

Civillikuma 1763. panta 1. punkta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/ par labu valstij tiesas izdevumus par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu 6.32

EUR (seši euro un 32 centi), nosakot termiņu labprātīgai sprieduma izpildei–10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Maksājumi ieskaitāmi:

Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316. Ar PVN apliekamās personas reģ. Nr. LV90001672316. Saņēmēja iestāde: Valsts kase BIC

kods: TRELLV22 Konta Nr. LV51TREL2190458019000.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas 2022. gada 11. maija

Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Vidzemes rajona tiesā.

Vidzemes rajona tiesas tiesnese