Court dismissed appeal against administrative penalty for driving under influence, upholding first-instance verdict based on breath test evidence.

Lietas arhīva Nr. 103AA-0031-18

ECLI:LV:LAAT:2018:0426.112010018.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē, 2018.gada 26.aprīlī

Latgales apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnesis referents, tiesnesis A.Vilmanis,

tiesneši I.Zalužinska un I.Raciņš,

apelācijas kārtībā rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. B/, personas kods /personas kods/, saukšanu

pie administratīvās atbildības, kas paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā - Latvijas APK) 149. 15panta ceturtajā daļā,

un /pers. B/ apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu.

Noklausījusies tiesneša referenta ziņojumu, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Latgales apgabaltiesa

konstatēja

ar Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu /pers. B/ atzīts par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas APK

149.15panta ceturtajā daļā, un sodīts ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm, naudas sodu 1200 euro (viens tūkstotis divi simti euro) apmērā,

atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Daugavpils tiesas spriedumā konstatēts, ka 2018.gada 26.februārī pulksten 18.35 /pers. B/Preiļos, izbraucot no Aglonas ielā 19 mājas pagalma,

virzienā uz Aglonas ielu, atpakaļgaitā vadīja vieglo automašīnu Audi 80 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, alkohola reibuma

ietekmē. Izelpotā gaisa pārbaudē /pers. B/ konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,1436 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Pārbaude veikta ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A102861, kuram pieļaujamā kļūda mērījumos ir 0,1864 promiles. /pers. B/ ar minēto rīcību nav

ievērojis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1punkta a) apakšpunktu. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas APK 149. 15panta

ceturtajā daļā.

Par Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza /pers. B/. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka nepiekrīt, ka

2018.gada 26.februārī pulksten 18.35 viņš Preiļos brauca ārā no pagalma Aglonas ielā 19, virzienā uz Aglonas ielu ar automašīnu Audi 80 Avant, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, jo brīdī, kad ieradās policijas darbinieki, viņš vienkārši atradās automašīnā, nevis vadīja to. Tas nebija

iespējams, sakarā ar to, ka automašīnai bija bojātas riepas, ko var apliecināt liecinieks /pers. G/, dzīvo /adrese/, kuru lūdz izsaukt uz tiesas sēdi.

Spriedumā konstatēts, ka /pers. B/ neapstrīd tiesas sēdē konstatētos faktus, ka arī savos paskaidrojumos viņš atzina minēto faktu. /pers. B/ tam

nepiekrīt, jo savos rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka viņš gribēja izbraukt no mājas pagalma Aglonas ielā 19, bet pirms tam bija lietojis ar

draugiem degvīnu. Uzskata, ka gribēšana nenozīmē to, ka viņš vadīja automašīnu alkohola reibumā.

Norāda, ka bija stresa situācijā un tiesas sēdē atzina savu vainu. Tas notika sakarā ar to, ka oficiāli nebija aicināts uz tiesas sēdi, jo protokolā

nebija uzrādīts datums, kad notiks tiesas sēde. Protokolā tika norādīts, ka tiesas sēde notiks ceturtdien (bez datuma).

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 289. 16pantu, lūdz tiesu atcelt Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu un

tiesvedību lietā izbeigt (lietas 44.lapa).

Latvijas APK 289. 21panta otrās daļas kārtībā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Kārtības policijas nodaļa viedokli par

/pers. B/ apelācijas sūdzību neiesniedza. Noraidījumu tiesas sastāvam vai atsevišķam tiesnesim nepieteica.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo un otro daļu, rakstveida procesā izskatot /pers. B/ apelācijas sūdzību par Daugavpils 2018.gada

1.marta tiesas spriedumu, izvērtējot tajā minētos argumentus un administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, pārbaudot pārsūdzētā tiesas

nolēmuma tiesiskumu un pamatotību, apgabaltiesa atzīst, ka /pers. B/ apelācijas sūdzība ir noraidāma, bet pārsūdzētais spriedums atstājams negrozīts.

Atbilstoši Latvijas APK 238.pantā noteiktajam, administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību reglamentē šis kodekss un citi

normatīvie akti.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 21panta pirmo daļu, apgabaltiesa apelācijas sūdzību izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā, savukārt, Latvijas APK

289. panta otrajā daļā noteikts, ka apelācijas sūdzību izskata rakstveida procesā. Latvijas APK 289. 21panta trešajā daļā noteikts, ka tiesa pēc savas

iniciatīvas var pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības izskatīšanu tiesas sēdē, par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta trešo daļu apelācijas instances tiesa nekonstatē pamatojumu /pers. B/ apelācijas sūdzības izskatīšanai tiesas

sēdē un aicināt sūdzībā norādīto liecinieku. Latgales apgabaltiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir iespējams pieņemt tiesisku un pamatotu nolēmumu pēc

lietā esošajiem materiāliem. Apelācijas instances tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kas būtu par pamatu apelācijas sūdzību izskatīt tiesas sēdē.

Latvijas APK 7.panta pirmā un otrā daļā nosaka, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā; lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību. Savukārt, likumības

princips tiek nodrošināts tā, ka katrā nākamajā stadijā tiek pārbaudīta iepriekšējās stadijas likumība un pieņemto nolēmumu pamatotība.

Saskaņā ar Latvijas APK 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PC173448 norādīts, ka 2018.gada 26.februārī pulksten 18.35 /pers. B/Preiļos, izbraucot no Aglonas ielā

19 mājas pagalma, virzienā uz Aglonas ielu, atpakaļgaitā vadīja vieglo automašīnu Audi 80 Avant, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

alkohola reibuma ietekmē. Izelpotā gaisa pārbaudē /pers. B/ konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,1436 promiles, kas atbilst alkohola

koncentrācijai asinīs. Pārbaude veikta ar alkometru Alco Quant 6020 Nr.A102861, kuram pieļaujamā kļūda mērījumos ir 0,1864 promiles. /pers. B/ ar

minēto rīcību nav ievērojis Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1punkta a) apakšpunktu. Atbildība par minēto pārkāpumu paredzēta Latvijas

APK 149.15panta ceturtajā daļā (lietas 3.lapa).

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 15panta ceturtajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu,

nepieciešams konstatēt, ka persona ir vadījusi transportlīdzekli un ka transportlīdzekļa vadītājam alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā vai asinīs

pārsniedz 1,5 promiles.

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedību un izskatīšanas kārtību, atbilstoši Latvijas APK 238.pantā noteiktajam, reglamentē šis kodekss un citi

normatīvie akti. Tādējādi, apgabaltiesas kompetence, izskatot apelācijas sūdzību, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, ir lietas

izskatīšana pēc būtības un pieņemtā nolēmuma par personas saukšanu pie administratīvās atbildības pārbaude. Konkrēti, vai ir ievērotas materiālās un

procesuālās tiesību normas.

Līdz ar to arī šajā lietā par /pers. B/ saukšanu pie administratīvās atbildības par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā ir būtiski noskaidrot,

vai ievērota tiesību normās paredzētā kārtība alkohola koncentrācijas noteikšanai attiecīgā transportlīdzekļa vadītāja izelpotajā gaisā, asinīs un vai šajā

pārbaudē iegūtās ziņas ir pieļaujamas un izmantojamas, lai pierādītu konkrētā administratīvā pārkāpuma esamību.

Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmā daļa nosaka, ka, lai konstatētu alkohola reibumu, Valsts policijas darbinieki ir tiesīgi pārbaudīt

transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām, vai nogādāt

transportlīdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi

nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt tās rezultātiem. Kārtību, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā,

nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.5panta pirmo un otro daļu 2005.gada 11.janvārī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.15 “Kārtība, kāda

nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids” (turpmāk tekstā - MK

noteikumi Nr.15), kas konkrēti nosaka kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam konstatē alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā. Šajos

noteikumos paredzēts, ka Valsts policijas darbinieks alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda ar viņa mutisku

piekrišanu, izmantojot portatīvo ierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai. Minēto noteikumu 4.punktā noteikts, ka gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs

nepiekrīt šādas pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, tad Valsts policijas darbinieks izdara attiecīgu ierakstu transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes

protokolā un attiecīgo personu divu stundu laikā nogādā tuvākajā šo noteikumu 1.pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes

veikšanai. Turklāt, iepriekš minēto noteikumu 9.punktā noteikts, ja attiecīgais transportlīdzekļa vadītājs piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem, to apliecina

ar parakstu uz darbinieka aizpildītā protokola.

No 2018.gada 26.februāra Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokola Nr.NB356339, redzams, ka, izmantojot mēraparātu “AlcoQuant

6020” Nr.A102861, /pers. B/ izelpā 2018.gada 26.februārī, pulksten 18.48 tika konstatēta alkohola koncentrācija 2,65 promiles, bet pulksten 19.03

konstatētas 2,1436 (2,33 - 0,1864) promiles. Redzams, ka /pers. B/ protokolu ir parakstījis, piekrītot pārbaudes rezultātiem (lietas 6.lapa).

No minētā izriet, ka /pers. B/, parakstoties Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā Nr.NB356339, piekrita veiktās alkohola pārbaudes

rezultātiem, līdz ar to uzskatāms, ka lietā nav strīda par to, ka /pers. B/ administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā vietā un laikā alkohola

koncentrācija izelpotajā gaisā, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, pārsniedza 1,5 promiles, kā arī pats /pers. B/ to neapstrīd, norādot sūdzībā, ka

viņš pirms tam bija lietojis degvīnu kopā ar draugiem. Lietā ir strīds, vai /pers. B/ ir vadījis transportlīdzekli alkohola ietekmē.

/pers. B/ sūdzībā norāda, ka viņš gribēja izbraukt no mājas pagalma Aglonas ielā 19, uzskatot, ka gribēšana nenozīmē to, ka viņš vadīja

automašīnu alkohola reibumā.

Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta tiesas sēdes protokolā fiksēts, ka /pers. B/ savu vainīgumu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā atzina,

nožēloja izdarīto un paskaidroja, ka tajā dienā lietoja alkoholu pie drauga un izdomāja pārvietot automašīnu mājas pagalmā (lietas, 22.lapa), kā arī

līdzīgus paskaidrojumus /pers. B/ sniedza arī sākotnēji 2018.gada 26.februārī (lietas 13.lapa).

/pers. B/ sūdzībā norāda, ka viņš tiesas sēdē atzina savu vainīgumu, jo bija stresa stāvoklī, jo viņš nezināja par tiesas sēdi, to viņš uzzināja tikai

policijā, ka viņam vajag iet uz tiesu, jo administratīvā pārkāpuma protokolā bija norādīts, ka tiesas sēde notiks ceturtdien, nenorādot konkrētu datumu.

Latgales apgabaltiesa šādu /pers. B/ skaidrojumu atzīst par nepamatotu un aplamu, jo no lietas materiāliem redzams, ka /pers. B/ pats ar savu parakstu

apliecināja, ka viņš saņēma pavēsti par ierašanos uz tiesas sēdi, kas notiks Daugavpils tiesā Preiļos, Talsu ielā 2, 2018.gada 1.martā plkst.10.00 (lietas

19.lapa).

Latgales apgabaltiesa, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka /pers.

B/ apelācijas sūdzībā norādītos argumentus izmanto kā aizstāvības pozīciju, lai viņam būtu labvēlīgs tiesas nolēmums, šādi mēģinot izvairīties no

administratīvās atbildības un soda. Fakts, ka /pers. B/ pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu

viņa sūdzības apmierināšanai.

Latgales apgabaltiesa uzskata, ka /pers. B/ pārbaude veikta atbilstoši MK noteikumos Nr.15 noteiktajai kārtībai, un lietā esošie pierādījumi

kopumā un to savstarpējā sakarībā neapšaubāmi pierāda to, ka /pers. B/ izdarīja administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15panta

ceturtajā daļā.

Novērtējusi pārsūdzēto Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu, apelācijas instances tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams.

Pirmās instances tiesas tiesnese pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtēja lietā esošos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, līdz ar to apelācijas

instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un izvērstāks argumentu izklāsts, atbilstoši Latvijas APK 289. 13panta trešajai

daļai, nav nepieciešams.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas tiesnese lietu ir izskatījusi, ievērojot visas normatīvos aktos noteiktās prasības, tādēļ nav

pamata uzskatīt, ka ir pārkāptas likuma normas.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 289.22pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu, Latgales apgabaltiesa

nosprieda

atstāt negrozītu Daugavpils tiesas 2018.gada 1.marta spriedumu, bet /pers. B/ apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā – 2018.gada 8.maijā.

Tiesnesis referents A.Vilmanis

Tiesneši I.Zalužinska

I.Raciņš