Court orders management company to collect debt, penalty, and interest from former owner for apartment maintenance fees.

Lietas Nr. C28324716

Lietas arhīva Nr. C-2874-17/8

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 9.maijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga

ar tiesas sēdes sekretāru A.Kļaviņu

izskatīja atklātā tiesas sēdē sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

02.09.2016. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un

saņemto pakalpojumu maksājumu parāda, līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra

lēmumu reģistrēta sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību

„Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā

ar 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011,gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī un 2016. gada 8. jūlija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr. RD-16-418-lī apsaimnieko dzīvojamo māju

/adrese/.

Pamatojoties uz zemesgrāmatā pieejamo informāciju, Atbildētājam no 2007.gada 25.oktobra līdz 2013.gada 16.jūlijam bija reģistrētas īpašuma

tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr./numurs A/), kas atrodas /adrese/.

Saskaņā ar likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50. panta septīto daļu, pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un

apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai ”.

Dzīvojamās mājas /adrese/ (turpmāk - Māja) dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši pārvaldīšanas tiesības, kā arī nav pilnvarojuši citu personu pārvaldīt

un apsaimniekot Māju. No minētā izriet, ka Rīgas pilsētas pašvaldības pienākums ir apsaimniekot un uzturēt Māju.

Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8. panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet

panta ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

MK noteikumi Nr.135 ,,Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 27.03.2008.)

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”. Kad Mājas tāme ir sagatavota, Prasītājs, izrakstot rēķinu (parasti novembra rēķinā), norāda, kur

var iepazīties ar obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānotās ieņēmumu un izdevumu tāmes kopsavilkumu

nākamajam gadam.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2008.gada 3.janvārī starp Prasītāju un Atbildētāju tika parakstīts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.31999/242,

saskaņā ar kura 4.1.2.punktu, Atbildētājam ir pienākums savlaicīgi un pilnā apmērā apmaksāt no Prasītāja saņemtos rēķinus par Līguma izpildi, bet

Prasītājam saskaņā ar Līguma 3.6.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no Atbildētāja līgumsodu 0,2% apmērā no

kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no Civillikuma 1756.panta, un, proti, "pienākums maksāt procentus

pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu” savukārt Civillikuma 1759. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka „procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata [..] par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc

par nokavējuma procentiem”.

Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no

2008.gada 1.marta līdz 2013.gada 8.jūnijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem 4823,61

EUR apmērā, līgumsods, par laika periodu no 2010.gada 3.aprīļa līdz 2015.gada 1.janvārim, 482,36 EUR, kā arī aprēķinātie likumiskie procenti par

laika periodu no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 1.augustam 419,19 EUR, kopā 5725,16 EUR.

Atbildētājs 2014.gada 20.novembri ir brīdināts par parada esamību, taču līdz pat šim brīdim parādu nav samaksājis.

Ievērojot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un minētās tiesību normas, kā ari pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantu, likuma „Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Civillikuma 1756., 1759. un 1765. pantu, kā arī Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26., 33.,

34., 41., 128., 129. un 195. pantu, lūdz piedzīt no /pers. A/ par labu sabiedrībai ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” parādu par dzīvojamās

ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un saņemtajiem pakalpojumiem 4823,61 EUR par periodu no 01.03.2008. līdz 08.06.2013.,

līgumsodu 482,36 EUR par periodu no 03.04.2010. līdz 01.01.2015., likumiskos procentus 419,19 EUR par laika periodu no 01.01.2015. līdz

01.08.2016., valsts nodevu 463,75 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, atzīt tiesības prasītājam saņemt 6% gadā par laiku līdz

sprieduma izpildei.

Prasītājas pārstāve Dace Kristmane tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītā pamata. Paskaidroja, ka apstākļi nav mainījušies,

parāds turpina pieaugt.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas sēdes

laiku un vietu paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi.

Tiesa nekonstatēja Civilprocesa likuma 209.pantā minēto pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai. Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma

156.panta pirmo daļu lietu var izskatīt atbildētāja prombūtnē. Lietā nav saņemti atbildētāja paskaidrojumi. Tiesa atzīst, ka lietā ir taisāms aizmugurisks

spriedums saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1panta noteikumiem – aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus.

Motīvu daļa

Uzklausot prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos

argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

No lietas materiāliem redzams, ka /pers. A/, pamatojoties uz 18.10.2007. pirkuma līguma no 25.10.2007. līdz 16.07.2013. piederēja dzīvoklis

/adrese/.

No 2014.gada 7.aprīļa Uzņēmumu reģistra izziņas Nr.7-3-55517 redzams, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” izveidota 29.12.2010. apvienojot

vairākas Rīgas pašvaldības SIA.

Saskaņā ar Komerclikuma 335.panta 5.daļu, apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā SIA „ Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija

dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī apsaimnieko nekustamo īpašumu /adrese/, Rīgā.

03.01.2008. starp pusēm ir noslēgts Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgums Nr.31999/242.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājam, savukārt atbildētājs nav

apmaksājis rēķinus. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs nav veicis maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, un no

01.03.2008. līdz 08.06.2013. izveidojies parāds 4823,61 EUR.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8. panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet

panta ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt, šī likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta noteikumi Nr.135 ,,Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu” un Ministru kabineta

2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti

ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, arī atbildētājs to nav apstrīdējis, tādēļ no atbildētāja piedzenams pamatparāds 4823,61

EUR, kas aprēķināts par laika periodu no 01.03.2008. līdz 08.06.2013

Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 482,36 EUR par laika periodu no 03.04.2010. līdz 01.01.2015.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumā Nr.31999/242 puses pielīgušas Prasītājas tiesības saskaņā ar Līguma 3.6.punktu

maksājumu kavējuma gadījumā aprēķināt un saņemt no Atbildētāja līgumsodu 0,2 % no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājas tiesības prasīt līgumsodu izriet arī no Civillikuma 1716.panta, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un

tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Tiesa atzīst, ka prasījums par līgumsoda piedziņu 482,36 EUR apmērā atbilst Civillikuma 1.pantam un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5. un

6.pantam, tas nav pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu. Tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams līgumsods 482,36 EUR.

Prasītājs ir aprēķinājis likumiskos nokavējuma procentus 419,19 EUR par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.08.2016..

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā

vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs ir pieļāvis parāda samaksas nokavējumu, tādējādi no atbildētāja piedzenami likumiskie nokavējuma procenti

419,19 EUR.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 463,75 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR,

kopā 468,45 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 208.1pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs

40103362321, parādu 4823,61 EUR, līgumsodu 482,36 EUR, likumiskos procentus 419,19 EUR par laika periodu no 01.01.2015. līdz 01.08.2016.un

tiesāšanās izdevumus 468,45 EUR, kopā 6193,61 EUR (seši tūkstoši viens simts deviņdesmit trīs euro, 61 centi).

Samaksa veicama vienā no norēķinu kontiem: AS „SWEDBANK” – LV98 HABA 0551 0307 3483 7; AS „Citadele banka” – LV83 PARX

0013 0443 8001 9; AS „SEB banka” - LV65 UNLA 0050 0171 8682 0; AS „DnB banka” – LV 63 RIKO 0002 0131 9759 6; AS Nordea Bank

Finland Plc Latvijas filiāle” – LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/, likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Prasītāja spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Atbildētājs 20(divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas var iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pieteikumu par

tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilns spriedums sastādīts 09.05.2017.

Tiesnese I.Risberga