A420134920 / AA43-0320-22 · Administratīvā apgabaltiesa

Lietas arhīva Nr. AA43-0320-22/19

ECLI:LV:ADAT:2022:0427.A420134920.13.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2022.gada 27.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Karina Krastiņa,

tiesneši Una Mihailova un Ojārs Priedītis,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas

pilsētas pašvaldības policijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par

Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 7.septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 17.septembrī plkst.19.31 Jelgavas pilsētas pašvaldības policijā (turpmāk – pašvaldības policija) saņemts

/pers. C/ izsaukums uz /adrese A/ (turpmāk arī – notikuma vieta), saistībā ar to, ka īpašumā tiek nelikumīgi uzstādīts žogs.

Pēc izsaukuma saņemšanas notikuma vietā ieradās pašvaldības policijas darbinieki – inspektori Artjoms Zaharevičs un

Artūrs Alksnis.

Pēc minētā notikuma pieteicējs /pers. B/ ar 2019.gada 21.oktobra iesniegumu vērsās pašvaldības policijā, norādot, ka

2018.gada 17.septembrī laika posmā no plkst.18.00 līdz plkst.20.30 divi pašvaldības policijas darbinieki ir piedalījušies

nekustamā īpašuma bojāšanā, un lūdzot izvērtēt minēto pašvaldības policijas darbinieku rīcību.

[2] 2019.gada 31.oktobrī pašvaldības policija sniedza pieteicējam atbildi Nr.1.5-02/1776 (turpmāk – atbilde), ka

2018.gada 17.septembrī laika posmā no plkst.18.00 līdz plkst.20.15 pašvaldības policijas darbinieki A.Zaharevičš un

A.Alksnis nav piedalījušies īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā /adrese A/. Policijas darbinieki ir rīkojušies atbilstoši

normatīvo aktu prasībām.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt pašvaldības policijas darbinieku A.Zahareviča un

A.Alkšņa faktisko rīcību, piedaloties 2018.gada 17.septembrī laika posmā no plkst.18.00 līdz 20.30 nekustamā īpašuma

/adrese A/, bojāšanā un iznīcināšanā, par prettiesisku. Pieteikumā norādīts, ka notikuma vietai blakus stāvēja divi

pašvaldības policisti, viņi neko nedarīja, tikai aģitēja uz prettiesisko rīcību.

[4] Pašvaldības policija rakstveida paskaidrojumā pieteikumu uzskatīja par nepamatotu, norādot turpmāk minētos

argumentus.

[4.1] Notikuma vietā pašvaldības policijas darbinieki lūdza pieteicējam uzrādīt sētas būvniecības apliecinājumu, kā arī

saskaņojumu ar būvvaldi un sētas būvprojektu. Par minēto pieteicējs paskaidroja, ka nekādi apliecinājumi vai projekti sētas

būvniecībai nav nepieciešami, jo viņš atjaunojot veco sētu, visu darot likuma ietvaros un turpinās uzstādīt sētu. Tā kā

pieteicējs nevarēja uzrādīt būvatļauju žoga būvniecībai, pašvaldības policijas darbinieki izteica likumīgu prasību pārtraukt

žoga būvniecību un uzrādīt būvatļauju. Tādējādi pašvaldības policijas inspektori rīkojās tiesiski. Pieteicējs kļuva

neapmierināts un skaļā balsī vairākas reizes atkārtojis, ka nepārtrauks sētas izbūvi. Veicot pārrunas ar pieteicēju, viņš

nomierinājās un paskaidroja, ka konkrētajā dienā pārtrauks sētas izbūvi, bet darbus turpinās citā dienā.

[4.2] Pieteicējs būvdarbus veica ar mērķi prettiesiski uzbūvēt žogu, lai liegtu pa servitūta ceļu piekļūt privātīpašumiem

/adrese B/, un /adrese C/. Attiecīgi pašvaldības policijas darbinieki, neļaujot pieteicējam turpināt žoga izbūvi, kas aizšķērso

piekļuvi /pers. C/ un /pers. D/ privātīpašumiem /adrese B/, un /adrese C/, novērsa /pers. C/ un /pers. D/ cilvēktiesību

ierobežojumu – tiesības piekļūt privātīpašumam.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 7.septembra spriedumu pieteikums noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Tiesa konstatēja, ka 2019.gada 18.oktobrī pieteicējs vērsās pašvaldības policijā ar iesniegumu, kurā norādīja:

“2018.gada 17.septembrī laikā no plkst.18.30 līdz plkst.20.15 divi pašvaldības policisti piedalījās /adrese A/, īpašuma

bojāšanā un iznīcināšanā, lūdzu sniegt atbildi, kas bija šie policisti, izvērtēt viņu rīcību, vēlāk šie pašvaldības policisti

sniedza nepatiesas ziņas Valsts policijai arī. Lūdzu sniegt atbildi arī par pašvaldības policistu rīcību un darbības

novērtējumu, uz kādiem normatīvajiem aktiem tie rīkojas. Papildus lūdzu sniegt informāciju, kad un par ko paraksta tiesības

ir pašvaldības policijas priekšnieka vietniekiem, atsaukties uz normatīvajiem aktiem lūgums.”

No minētā tiesa secināja, ka pieteicējs ar iesniegumu vienlaikus ir gan lūdzis sniegt atbildi uz iesniegumu, gan sniegt

pašvaldības policijas darbinieku darbības tiesiskuma izvērtējumu, norādot, ka pašvaldības policijas darbinieki ir

piedalījušies viņam piederošā īpašuma bojāšanā un iznīcināšanā. Tā kā pieteicējs nav izteicis prasījumu par atbildes

nesniegšanu pēc būtības, tiesa minēto jautājumu nevērtēja.

[5.2] Administratīvā procesa likuma 89.pants noteic, ka faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas

neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs

rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību

atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā

privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums. Iestādes procesuālās darbības (darbības, kurām trūkst

galējā noregulējuma rakstura) nav faktiskā rīcība. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību

normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību, kā arī iestādes sniegta izziņa.

Pieteicējs norāda, ka pašvaldības policijas prettiesiskā faktiskā rīcība izpaudusies, pašvaldības policijai piedaloties

īpašuma tīšā bojāšanā un iznīcināšanā, kas izpaudusies kā sētas mietiņu nozagšana. Tiesas sēdē pieteicējs papildināja

pieteikumu, norādot, ka pašvaldības policijas darbinieki ir prettiesiski likuši pieteicējam pārtraukt žoga būvniecību.

[5.3] No lietas materiāliem tiesa konstatēja turpmāk minētos apstākļus.

2018.gada 17.septembrī pašvaldības policija plkst.19.31 saņēma izsaukumu uz /adrese A/, kur iespējams prettiesiski

tiek uzstādīts žogs (lietas 8.lapa).

Plkst.19.36 informācija par izsaukumu tika nodota policijas darbiniekiem A.Zaharevičam un A.Alksnim (lietas 28.-

30.lapa).

Policijas darbinieki plkst.19.42 sastādījuši apskates protokolu (lietas 26.lapa), kurā norādīts, ka plkst.19.42 veikta

objekta apskate, kopā ar policijas inspektoru A.Alksni, kur pagalmā tiek uzstādīts (atjaunots) žogs. Apskates adresē atradās

īpašnieks /pers. B/, kurš skaidroja, ka žogs tiek nomainīts no vecā uz jauno un ka viss ir likuma ietvaros. Apskates objekts

tika nofotografēts ar digitālo fotokameru Canon Power Shots sx240 HS; tika uzņemti seši fotoattēli.

[5.4] Policijas darbinieks A.Zaharevičs veicis pieteicēja mutvārdu paskaidrojuma pierakstu, atbilstoši kuram pieteicējs

paskaidroja, ka ap plkst.18.10 tika uzsākti būvdarbi /adrese A/, atjaunojot veco sētu. Pieteicējs ir drošs par to, ka viņam nav

nepieciešama būvatļauja. Uzstādot žogu, pieteicējs ir norobežojis servitūta ceļu, kā arī pagalmā esošās garāžas, kas nav

pieteicēja īpašumā, bet pieder trešajai personai, jo viņš uzskata, ka dara visu pareizi, atjaunojot veco sētu, un nepārkāpj

saistošos noteikumus, jo iepriekš atradās cita sēta, kuru nojauca pagalmā esošo garāžu īpašnieki. Šobrīd būvdarbi tiek

pārtraukti, tālākai lietu izskatīšanai, jo tā vēlējās pašvaldības policijas darbinieki. Pieteicējs nekādus pārkāpumus nesaskata

(lietas 27.lapa).

Lai arī minēto paskaidrojumu pieteicējs nav parakstījis, tiesa secināja, ka paskaidrojuma pierakstā norādītā informācija

atbilst citai informācijai lietā, kā arī pieteicēja tiesas sēdē paskaidrotajam par lietas faktiskajiem apstākļiem, līdz ar to tiesa

atzina, ka nav pamata uzskatīt, ka pieteicējs nav sniedzis nekādus paskaidrojumus. Tiesa norādīja, ka arī videoierakstā

dzirdamā saruna starp pieteicēju un pašvaldības policijas darbinieku minēto apliecina.

[5.5] Iepazīstoties ar lietā esošo pašvaldības policijas 2018.gada 17.septembra notikumu vietā veikto videoierakstu

(CD lietas 41.lapa), tiesa nekonstatēja, ka pašvaldības policijas amatpersonas būtu bojājušas pieteicēja īpašumu.

Videoierakstā ir redzama pašvaldības policijas darbinieku ierašanās nekustamajā īpašumā, kur redzams, ka uz servitūta

ceļa divi strādnieki veic žoga būvniecību. Tiesa konstatēja, ka uz pieteicējam piederošā zemesgabala ir nodibināts ceļa

servitūts par labu uz tās esošo garāžu īpašniekiem, ko apliecina ieraksti zemesgrāmatā (lietas 34.lapa), kā arī lietā esošā

situācijas plāna skice (lietas 35., 36.lapa).

Tiesa konstatēja, ka pašvaldības policijas videoieraksta CD ir četri faili, kas ir fiksējuši notikuma vietā notiekošo laika

periodā no plkst.19.37 līdz plkst.20.00.

Tiesa konstatēja, ka videofailā “1800000_0000112018093734_0061B” fiksēti notikumi no plkst.19.37 līdz plkst.19.41

un tajā redzams, ka notikuma vietā ierodas policijas darbinieki, plkst.19.37 izkāpj no automašīnas. Sieviete, kura izsauca

policiju, paskaidro, ka pagalmā ir viņai piederoša garāža. Zemes īpašnieks ilgstoši liedz tai piekļūt, sākotnēji novietojot tur

savu automašīnu, par ko viņam ir uzlikti vairāki sodi. Tad vismaz varēja kājām ieiet un piekļūt garāžai, bet tagad izbūvē

žogu, tad vispār nevarēs piekļūt. Policijas darbinieks jautā strādniekiem, kas veic žoga izbūvi, lai atnāk atbildīgais.

Videofailā “179800_00001820180917194030_0056B” fiksēti notikumi no plkst.19.41 līdz plkst.19.50, ierakstā

redzams, ka policijas darbinieks sarunājas ar strādniekiem, lūdz pasaukt saimnieku, paņem no automašīnas fotoaparātu un

veic fotografēšanu. Strādnieks iznāk un saka, ka visas problēmas ir atrisinātas. Policijas darbinieks pieraksta sievietes, kura

veica izsaukumu, personas datus un uzklausa viņas paskaidrojumu. Pieraksta strādnieka personas datus. Plkst.19.46 pie

policijas darbiniekiem iznāk pieteicējs un paskaidro, ka viņš neveic žoga būvniecību, tikai atjauno veco žogu. Pieteicējs

paskaidro, ka nevienam pagalmā nav jāiet, servitūts nav izbūvēts. Garāžu īpašnieki patvaļīgi izlauza esošo žogu. Notiek

strīds starp pieteicēju un garāžu īpašniekiem.

Videofailā “1800000_00001120180917195253_0062B” fiksēti notikumi no plkst.19.52 līdz plkst.19.56 un tajā

redzams, ka policijas darbinieks norāda pieteicējam, ka būvdarbi ir jāpārtrauc, ka būvdarbiem vajadzīga atļauja. Pieteicējs

pieprasa, lai policijas darbinieki pamato prasību pārtraukt būvdarbus ar saistošajiem noteikumiem. Pieteicējs skaidro

policijas darbiniekiem, ka būvatļauju nevajag, jo neveic jauna žoga izbūvi, bet atjauno veco žogu. Policijas darbinieks lūdz

pieteicēju pienākt un parakstīties, ka atsakās pārtraukt būvniecību. Pieteicējs atbild, ka taču jau pārtrauca.

Videofailā “1798000_0000182018917195031_0057B” fiksēti notikumi no plkst.19.50 līdz plkst.20.00. Ierakstā

redzams, ka policijas darbinieks sazinās ar dežūrdaļu, lai pārbaudītu ziņas par personām. Pieteicējs paskaidro, ka viņam

esot teikts, lai atjauno veco žogu un lai garāžu īpašnieki tiesājas, stāsta, ka viena no garāžu īpašniecēm strādā pašvaldībā,

būvvaldē. Pieteicējs ir uzstādījis videokameras. Notiek vārdu pārmaiņa starp policijas darbiniekiem un pieteicēju, policijas

darbinieki norāda, ka būvdarbi jāpārtrauc, bet pieteicējs tam iebilst. Noslēgumā būvdarbi tiek pārtraukti un strādnieki savāc

darbarīkus un būvmateriālus.

No minētajā videoierakstā fiksētā tiesa nekonstatēja, ka policijas darbinieki būtu piedalījušies pieteicēja īpašuma

iznīcināšanā vai bojāšanā, kā arī nav konstatējams, ka būtu mudinājuši to darīt citām personām.

[5.6] Vērtējot policijas darbinieku izteiktā rīkojuma pārtraukt žoga būvniecību tiesiskumu, tiesa konstatēja, ka saskaņā

ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību

nostiprināšana ir obligāta.

Ieraksti zemesgrāmatā apliecina, ka pieteicēja nekustamo īpašumu apgrūtina ceļa servitūts par labu īpašumam /adrese

B un adrese C/ (lietas 34.lapa).

Tādējādi tiesa atzina, ka, pastāvot ierakstam zemesgrāmatā par ceļa servitūtu uz pieteicējam piederošas zemes par labu

trešajām personām piederošam nekustamajam īpašumam, pašvaldības policijai bija pamats uzskatīt, ka žoga būvniecība,

norobežojot servitūta ceļu, notiek prettiesiski un bija pamats likt pārtraukt turpmākos žoga būvdarbus.

Ievērojot ierakstus zemesgrāmatā, tiesa secināja, ka lietā nav nozīmes pieteicēja tiesas sēdē iesniegtajiem

pierādījumiem, kas apliecina, ka 2017.gada martā un 2018.gada janvārī un maijā konkrētajā vietā bija uzstādīts žogs (lietas

112.-123.lapa). Turklāt minētais atzinums neapliecina, ka žogs ir bijis izbūvēts tiesiski.

Papildus no Tiesu informācijas sistēmas datiem tiesa konstatēja, ka ir stājies spēkā tiesas spriedums administratīvajā

lietā Nr.A420292417, kurā pastāvēja strīds par pieteicējam labvēlīga administratīvā akta, ar kuru pieteicējam tiktu saskaņota

pagaidu žoga izbūve nekustamajā īpašumā /adrese A/, izdošanu. Proti, pieteicējam gan 2016.gadā, gan 2017.gadā

pašvaldība atteica dot minēto saskaņojumu, ko tiesa atzina par tiesisku.

[5.7] Tiesa konstatēja, ka lietā ir videoieraksts, ko veikusi pieteicēja īpašumā uzstādītā videokamera un kas iegūts no

Valsts policijas (lietas 63.lapa).

Videoierakstā fiksēti notikumi no plkst.19.50 līdz apmēram plkst.20.44.

Tiesa konstatēja, ka videoierakstā redzami tie paši notikumi, kas fiksēti pašvaldības policijas videoierakstos. Ievērojot

to, ka pašvaldības policija tiesai ir iesniegusi ierakstus līdz plkst.20.00, tiesa papildus pārbaudīja faktiskos notikuma

apstākļus atbilstoši videoierakstā redzamajam no plkst.20.00.

Tiesa konstatēja, ka videoierakstā redzams, ka vairāki cilvēki stāv un sarunājas vietā, kurā pieteicējs veica žoga izbūvi.

Ierakstā plkst.20:11:22 redzams, ka sieviete no cilvēku grupas izņem no zemes kreisajā pusē esošo sētas mietu un pieslien

turpat. Tajā laikā abi policijas darbinieki atrodas policijas automašīnā un noformē dokumentus. Pēc mieta piesliešanas

sieviete pieiet pie vidējā sētas mieta un izņem to no zemes un pieslien turpat (ieraksts plkst.22:11:35). Tajā brīdī no

automašīnas izkāpj policijas darbinieks (ieraksts plkst.20:11:37) un dodas pie sievietes, cik noprotams, lai sieviete

parakstītu dokumentu. Plkst.20:22 policijas automašīna aizbrauc no notikuma vietas. Pēc brīža cilvēki dodas projām.

Plkst.20:26 kreisajā pusē pie krūma parādās neidentificēts cilvēks, paņem sētas mietus un aiziet.

Vērtējot minēto videoierakstu, tiesa konstatēja, ka no ieraksta nav secināms, ka policijas darbinieki būtu bojājuši

pieteicēja īpašumu. Sētas mieti nozagti laikā, kad policijas darbinieki jau bija aizbraukuši. Savukārt attiecībā uz to, ka

policijas darbinieki nav novērsuši sētas mietu izraušanu no zemes, tiesa norādīja, ka tie tika izrauti no zemes laikā, kad

policijas darbinieki atradās policijas automašīnā un to neredzēja, līdz ar to nevarēja minēto arī novērst.

Ievērojot minēto, tiesa nekonstatēja tādu pašvaldības policijas darbinieku rīcību, kuras rezultātā tiktu bojāts vai

iznīcināts pieteicēja īpašums, kā arī nav konstatējams, ka policijas darbinieki būtu mudinājuši to darīt citas personas.

[5.8] Apkopojot minēto, tiesa atzina, ka izskatāmajā lietā nav konstatējama prettiesiska pašvaldības policijas

amatpersonu rīcība, tādējādi pieteikums ir noraidāms.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 7.septembta spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

norādīti turpmāk minētie argumenti.

[6.1] Tiesa nepamatoti atsaucās uz zemesgrāmatas ierakstiem un Zemesgrāmatas likumu. Tas, vai notikuma vietā ir vai

nav nostiprināts ceļa servitūts uz pieteicējam piederošas zemes, ir civillietā izskatāms jautājums. Minētajiem apstākļiem

izskatāmajā lietā nav nozīmes. Dabā nav izbūvēts braucamā ceļa servitūts.

Tāpat tiesa nepamatoti atsaucās uz spriedumu lietā Nr.A420292417, kura izskatāmais jautājums ir par žoga izbūvi citā

vietā.

[6.2] Pretēji tiesas secinājumiem, no videoierakstiem konstatējama pašvaldības policijas darbinieku prettiesiskā rīcība

un mudināšana citu personu veikt prettiesisku rīcību – izraut stabus – un pašvaldības policisti redzēja, kā mietiņi tiek izrauti.

[6.3] Tiesa ignorēja pieteicēja lūgumus noteikt tiesas sēdi liecinieku nopratināšanai un videoierakstu skatīšanai.

Pieteicējs lūdz apgabaltiesu izskatīt lietu mutvārdu procesā, lai varētu noskatīties ierakstus, kā arī liecinieku nopratināšanai.

[7] Pašvaldības policija paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka tā ir nepamatota, savukārt pirmās instances

tiesas spriedums ir tiesisks un pamatots.

Motīvu daļa

[8] Pieteicējs apelācijas sūdzībā lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā, lai varētu noskatīties lietā esošos videoierakstus,

kā arī liecinieku nopratināšanai.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā. Tiesa, izvērtējot procesa dalībnieka motivētu lūgumu, var noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

Kā atzīts judikatūrā, lietas izskatīšana tiesas sēdē ir lietderīga gadījumos, kuros no lietā esošajiem dokumentiem nevar

gūt pilnīgu priekšstatu par izskatāmo jautājumu. Šādos apstākļos personu uzklausīšana tiesas sēdē var sekmēt pareizu

izskatāmā jautājuma izlemšanu. Savukārt, ja lietas materiāli ir pietiekami izskatāmā jautājuma izlemšanai, tad mutvārdu

process parasti nav lietderīgs (sk., piem., Senāta Administratīvo lietu departamenta 2014.gada 6.februāra sprieduma

lietā Nr.SKA-0034-14 6.punktu).

Administratīvā apgabaltiesa secina, ka no pieteikuma un apelācijas sūdzības izriet skaidri pieteicēja argumenti par

pašvaldības policijas darbinieku veikto faktisko rīcību un par pirmās instances tiesas spriedumu. Pārbaudot lietas

materiālus, apgabaltiesa atzīst, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi ir pietiekami administratīvās lietas izspriešanai, līdz ar

to lietā nav nepieciešams nopratināt papildu lieciniekus. Turklāt ne pieteikumā, ne apelācijas sūdzībā, kā arī ne vēlāk

apgabaltiesā iesniegtajā papildu paskaidrojumā pieteicējs nav norādījis konkrētus lieciniekus, kas būtu nopratināmi tiesas

sēdē, neskatoties uz to, ka pirmās instances tiesa 2021.gada 17.augusta tiesas sēdē pieteicējam arī norādīja, ka pieteikumā

pieteicējs nav norādījis konkrētas personas, kas lietā būtu nopratināmas liecinieku statusā.

Tāpat apgabaltiesa atzīst, ka lieta nav izskatāma mutvārdu procesā, lai dotu procesa dalībniekiem noskatīties lietā

esošos videoierakstus no notikuma vietas 2018.gada 17.septembrī. Kā tas izriet no Administratīvās rajona tiesas 2021.gada

17.augusta tiesas sēdes audioieraksta, gan pieteicējs, gan pašvaldības policijas pārstāvis ar lietā esošajiem ierakstiem ir

iepazinušies. Turklāt no lietas materiāliem un Tiesu informācijas sistēmā pieejamiem datiem konstatējams, ka līdz ar

paziņojumu par apelācijas tiesvedība ierosināšanu pieteicējam 2021.gada 1.novembrī pa pastu tika nosūtīts tiesību un

pienākumu izklāsts (lietas 154.lapa), kurā atbilstoši Administratīvā procesa likuma 145.pantam bija norādītas viņa kā

pieteicēja procesuālās tiesības, tostarp tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, un pieteicējam bija visas iespējas tās

izmantot.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka lietu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo

daļu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus to kopsakarā ar apelācijas sūdzības un

procesa dalībnieku argumentiem, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir noraidāms.

[10] Apgabaltiesa konstatē, ka pašvaldības policijas atbildē, kurā vērtēta pašvaldības policijas darbinieku rīcība

notikuma laikā, secināts, ka pašvaldības policijas darbinieki notikuma laikā rīkojās atbilstoši tiesību normām – likuma “Par

policiju” 3.panta pirmās daļas un 12.panta pirmās daļas – prasībām.

No likuma “Par policiju” 1. un 2.1 panta konstatējams, ka minētais likums noteic pašvaldības policijas darbinieku

uzdevumus, darbības principus un vietu valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu sistēmā, policijas pienākumus, tiesības,

struktūru, kompetenci, policijas darbinieka tiesisko aizsardzību, darbības garantijas, atbildību, finansēšanas,

materiāltehniskās apgādes kārtību, kā arī policijas darbības uzraudzību un kontroli.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” (šeit un turpmāk – tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā 2018.gada 17.septembrī

un atbildes sniegšanas brīdī), 3.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu policijas uzdevumi ir garantēt personu un sabiedrības

drošību un novērst noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus. Minētā likuma 10.panta pirmās daļas 6.punkts

paredz, ka saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir novērst

un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības.

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12.panta pirmo daļu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši

dienesta kompetencei, ir tiesības : prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas

pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus (1.punkts); pārbaudīt personām, kuras

tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī citus dokumentus, kas

nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai (2.punkts); veikt

personu aptauju, pieņemt paskaidrojumus, kā arī izsaukt uz policijas iestādi jebkuru personu sakarā ar lietām un materiāliem,

kuru izskatīšana ir policijas kompetencē, bet, ja šīs personas bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc izsaukuma, likumā

noteiktajā kārtībā veikt to piespiedu atvešanu (3.punkts); sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem; likumā

paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un

dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus

administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā

nosūtīt protokolus pēc piekritības (4.punkts).

Ievērojot minēto, apgabaltiesa secina, ka atbildē pamatoti vērtēta pašvaldības policijas darbinieku kompetence

atbilstoši likumam “Par policiju” un pamatoti atzīts, ka pašvaldības policijas darbinieki notikuma laikā rīkojās savas

kompetences ietvaros atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

[11] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances

tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka

pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus (kāpēc tiesa pieteikumu uzskatījusi par pamatotu vai nepamatotu) sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Pārbaudot pirmās instances tiesas sprieduma motivāciju, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir

pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus. Pirmās instances tiesa pamatoti pašvaldības policijas darbinieku

faktisko rīcību konkrētajā gadījumā atzina par tiesisku.

No lietā esošajiem videoierakstiem no notikuma vietas (lietas 41. un 63.lapa) kopsakarā ar policijas darbinieku

notikuma vietā sastādītajiem dokumentiem – apskates protokola un tā sastādīšanas laikā uzņemtajām notikuma vietas

fotoattēlu kopijām (lietas 24.-26.lapa), pieteicēja mutvārdu paskaidrojumu pieraksta (no kura parakstīšanas pieteicējs

atteicās) (lietas 27.lapa), kā arī nekustamo īpašumu /adrese B/, un /adrese C/ īpašnieču /pers. C/ un /pers. D/ 2018.gada

17.septembra liecībām (lietas 31.-32.lapa) un ierakstiem zemesgrāmatā par pieteicēja piederošā nekustamā īpašuma

apgrūtinājumu – ceļa servitūtu par labu īpašumiem /adrese B un adrese C/ (lietas 34.lapa) –, tiesa pamatoti atzina, ka

pašvaldības policijas darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka žoga būvniecība, norobežojot servitūta ceļu, ir prettiesiska.

Tādējādi pašvaldības policijas darbinieki tiesiski lika pieteicējam pārtraukt žoga tālāku būvniecību, jo pieteicējs par

būvdarbu tiesisku veikšanu neuzrādīja atbilstošus dokumentus. Pašvaldības policijas darbinieki rīkojās normatīvajos aktos

noteiktā kārtībā. Tāpat Administratīvā rajona tiesa pamatoti konstatēja, ka lietā nav pierādīts tas, ka pašvaldības policijas

darbinieki faktiski bojāja vai iznīcināja pieteicēja īpašumu vai mudināja to darīt citām personām.

Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst pirmās instances tiesas spriedumā ietverto pamatojumu par pareizu

un pilnībā pietiekamu, tādēļ tam pievienojas, to neatkārtojot.

[12] Apgabaltiesa par nepamatotiem atzīst pieteicēja iebildumus par to, ka viņam piederošajā nekustamajā īpašumā nav

nodibināts ceļa servitūts.

Atbilstoši ierakstiem nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs B/apgabaltiesa konstatē, ka 2016.gada 27.aprīlī, pamatojoties uz Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 3.oktobra

spriedumu civillietā Nr.C15337409, zemesgrāmatā ir veikti ieraksti par lietu tiesībām, kas apgrūtina nekustamo īpašumu –

diviem ceļa servitūtiem, attiecīgi – par labu īpašumiem /adrese B un adrese C/ (lietas 34.lapa).

No Tiesu informācijas sistēmā pieejamās informācijas konstatējams, ka ar Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 3.oktobra

spriedumu civillietā Nr.C15337409, kas stājies spēkā 2016.gada 31.martā:

1) nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, noteikts ceļa servitūts par labu nekustamajam

īpašumam /adrese B/, kadastra numurs /numurs C/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma

ar kadastra numuru /numurs C/ 4,3 m platumā) un 32 m garumā gar ēkas /adrese A/, labo pusi no /adrese/;

2) nekustamajā īpašumā /adrese A/, kadastra numurs /numurs A/, noteikts ceļa servitūts par labu nekustamajam

īpašumam /adrese C/, kadastra numurs /numurs E/, saskaņā ar situācijas plāna skici 4,5 m platumā (pie nekustamā īpašuma

ar kadastra numuru /numurs E/ 4,29 m platumā) un 35 m garumā gar ēkas /adrese A/, labo pusi no /adrese/;

3) noteikts, ka ceļa servitūta tiesības ir koroborējamas Jelgavas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā nekustamā īpašuma

/adrese A/, nodalījumā Nr.4806.

Tādējādi uz minētā Zemgales apgabaltiesas 2014.gada 3.oktobra sprieduma pamata nekustamais īpašums /adrese A/ kā

kalpojošais nekustamais īpašums tika apgrūtināts ar ceļa servitūtu par labu diviem valdošajiem nekustamajiem īpašumiem:

/adrese B un adrese C/.

Ievērojot minēto, Administratīvā rajona tiesa pamatoti minētos apstākļus novērtēja kopsakarā un pamatoti atzina

pašvaldības policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt žoga būvniecību par tiesisku.

[13] No Administratīvās apgabaltiesas 2019.gada 2.aprīļa sprieduma lietā Nr.A420292417 (stājies spēkā 2019.gada

16.jūlijā, Senāta Administratīvo lietu departamentam atsakoties lietā ierosināt kasācijas tiesvedību saistībā ar pieteicēja

kasācijas sūdzību) konstatējams, ka pieteicējs minētajā lietā bija vērsies Jelgavas pilsētas pašvaldībā ar lūgumu saskaņot

pagaidu žoga bez pamatiem izbūvi nekustamā īpašuma /adrese A/, kreisajā pusē (skatoties no ielas). Savukārt izskatāmajā

lietā 2018.gada 17.septembrī pieteicējs veica žoga būvniecību nekustamā īpašuma /adrese A/, labajā pusē (skatoties no

ielas).

Līdz ar to pieteicējs apelācijas sūdzībā pamatoti norāda, ka administratīvajā lietā Nr.A420292417 tika izskatīts

jautājums par žoga būvniecību citā vietā.

Vienlaikus no Tiesu informācijas sistēmas datiem apgabaltiesa konstatē, ka ir stājies spēkā Administratīvās

apgabaltiesas 2018.gada 19.jūnija spriedums administratīvajā lietā Nr.A420136517, kurā pastāvēja strīds par patvaļīgi

izbūvēta žoga nekustamā īpašuma /adrese A/, labajā pusē nojaukšanu 2016.gadā. Ar Administratīvās apgabaltiesas

2018.gada 19.jūnija spriedumu lietā Nr.A420136517 noraidīts pieteicēja pieteikums par Jelgavas domes 2016.gada

24.novembra lēmuma, ar kuru tostarp pieteicējam kā nekustamā īpašuma kopīpašniekam uzlikts pienākums nojaukt

patvaļīgi uzbūvēto žogu ēkas /adrese A/, labajā pusē, atbrīvojot vēsturisko iebrauktuvi nekustamajā īpašumā, atcelšanu. Ar

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 14.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.SKA-1484/2018 atteikts

ierosināt lietā kasācijas tiesvedību sakarā ar pieteicēja kasācijas sūdzību.

Līdz ar to apgabaltiesa konstatē, ka arī iepriekš nekustamā īpašuma labajā pusē izbūvētais žogs nebija tiesiski izbūvēts.

[14] Pārbaudot lietas materiālus, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa 2021.gada 17.augusta tiesas sēdē ir

vērtējusi un uzklausījusi pieteicēja argumentus par liecinieku nopratināšanu, kā arī par lietai pievienoto videoierakstu

skatīšanos. Līdz ar to nevar piekrist pieteicēja viedoklim, ka tiesa ir ignorējusi pieteicēja pieteiktos lūgumus.

Judikatūrā vairākkārt ir atzīts, ka tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas izspriešanai

nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav objektīvi noskaidrojusi lietas

apstākļus un nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos pierādījumus (sk., piemēram, Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2015.gada 8.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-865/2015 (A420493413) 9.punktu, 2007.gada

2.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-415/2007 17.punktu).

Apgabaltiesa konstatē, ka lietā esošie rakstveida pierādījumi kopsakarā ar procesa dalībnieku Administratīvās rajona

tiesas 2021.gada 17.augusta tiesas sēdē sniegtajiem mutvārdu paskaidrojumiem (tiesas sēdes protokols lietas 125.-

128.lapā, audioieraksts pieejams Tiesu informācijas sistēmā) ir pietiekami lietas apstākļu noskaidrošanai, tādējādi pirmās

instances tiesa pamatoti izskatīja lietu, pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307., 309.pantu un 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

K.Krastiņa

(personiskais

Tiesnese referente

paraksts)

U.Mihailova

(personiskais

Tiesneši

paraksts)

(personiskais O.Priedītis

paraksts)