Court dismissed company's appeal against fine for vehicle entry violation, ruling owner liable for driver's actions.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed SIA "RT Latvia"'s appeal against a parking fine issued to the vehicle owner for entering a restricted zone without permission. The company argued that a disabled employee was driving the vehicle at the time of the violation, which should exempt the owner from liability under the Road Traffic Law. The court rejected this, holding that the owner remains responsible for the vehicle's entry regardless of who was driving, as established by subsequent legislative amendments and case law.
Legislator headnote
AI generatedCeļu satiksmes likuma 43.6 pants; Noteikumi par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā: The owner of a vehicle is liable for administrative violations regarding entry into restricted zones regardless of who was actually driving the vehicle at the time of the violation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RPPT:2019:1107.1A68031619.2.S
Lieta Nr. 1A68031619
Arhīva Nr. 1-0316-19/14
SPRIEDUMS
Rīgā 2019. gada 7. novembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnesis Viktors Makucevičs,
rakstveida procesā Daugavgrīvas ielā 58, Rīgā izskatīja SIA „RT Latvia” sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. 2019.
gada 12. augusta lēmumu Nr. 1-14.1/4249.
Aprakstošā daļa
[1] 2019. gada 30. jūlijā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas (turpmāk arī – Iestāde) inspektors sastādīja administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 770631 par to, ka 2019. gada 1. jūnijā plkst. 00:33 transportlīdzekļa Ford S-MAX, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk arī – Transportlīdzeklis), vadītāja SIA „RT Latvia”, reģistrācijas numurs 40203186127
(turpmāk arī – Sabiedrība), iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
[1.1] Tādējādi tika pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 „Par transportlīdzekļu
iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk arī – Noteikumi) 5. punkta prasības un par šo
pārkāpumu Sabiedrībai kā transportlīdzekļa turētājai uzlikts naudas sods 50,00 euro.
[2] Nepiekrītot šim lēmumam, 2019. gada 5. augustā sūdzību iesniedza Sabiedrība, lūdzot atcelt pieņemto lēmumu pamatojoties uz Ceļu
satiksmes likuma 43.6 pantu, jo pārkāpuma izdarīšanas brīdi transportlīdzekli vadīja cita persona, proti, Sabiedrības darbinieks /pers. A/, papildus vēršot
uzmanību uz to, ka personai noteikta invaliditāte un viņai ir bezmaksas iebraukšana Jūrmalas pašvaldības teritorijā. To apliecina noslēgtais darba līgums
un abpusēji parakstītais transportlīdzekļa pieņemšanas-nodošanas akts.
Tā kā situāciju regulē gan Ceļu satiksmes likums un Noteikumi, kā arī Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumi Nr. 279 „Ceļu satiksmes
noteikumi” (turpmāk arī – Ceļu satiksmes noteikumi), jo pirms iebraukšanas Jūrmalā ir izvietotas ceļa zīmes, bet Oficiālo publikāciju un tiesiskās
informācijas likuma 9. pants paredz likuma augstāku juridisko spēku pār Noteikumiem, sods jāpiemēro faktiskajam transportlīdzekļa vadītājam. To
noteic arī Satversmes tiesas 2013. gada 28. marta spriedums „Par Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību
Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam”.
[3] Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. 2019. gada 12. augusta lēmumu Nr. 1-14.1/4249 (turpmāk arī – Iestādes lēmums)
Sabiedrības sūdzība noraidīta.
[3.1] Iestādes lēmumā norādīts, ka, pamatojoties uz 2019. gada 25. jūnijā saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas
nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas „Notikumu kontrole” (turpmāk arī – Sistēma), 2019. gada 27. jūnijā uzsākta
administratīvā lietvedība pret Sabiedrību par to, ka ar Sabiedrības turējumā esošo Transportlīdzekli iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
[3.2] 2019. gada 4. jūlijā Iestāde pasta sūtījumā nosūtīja Sabiedrībai kā Transportlīdzekļa turētājai izsaukumu ierasties tās pārstāvim Iestādē 2019.
gada 30. jūlijā plkst. 11:40. Norādītajā datumā Sabiedrības pārstāvis Iestādē neieradās, par neierašanās iemesliem nebija ziņojis, nebija lūdzis atlikt lietas
izskatīšanu. Iestāde izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes.
[3.3] Citējot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī – Latvijas APK) 238. 1 panta ceturto daļu, 243. panta pirmo daļu, 243.1
pantu, 244. pantu, 272. pantu, 286. panta pirmo un otro daļu, Noteikumu 5., 8.2., 20., 21., un 49. punktu, Iestādes lēmumā norādīts, ka, iebraucot
Jūrmalā, ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes par Noteikumiem.
Iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.2. apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas
fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus,
kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, kas turpmāk nepieciešama transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un
Noteikumu pārkāpšanas gadījumā - administratīvo sodu piemērošanai.
Saņemot fotofiksācijas, kas norāda uz Noteikumu pārkāpšanu, Iestāde veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts
reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar
GPS koordinātēm.
[3.4] Iestādes lēmumā norāda, ka ne iestādei, ne tiesai nav jāskaidro, vai transportlīdzekli izmantojis īpašnieks vai cita persona, kurai
transportlīdzeklis ir nodots un kuras datus viņš neatklāj. Tādējādi Sabiedrības apgalvojums, ka tā nav iebraukusi ar Transportlīdzekli Jūrmalā, kļuva
zināms pēc tam, kad Sabiedrība jau vērsās ar sūdzību Iestādē.
Noteikumos nav noteikts, ka Sabiedrībai būtu jānoskaidro persona, kura nav ievērojusi Noteikumu prasības. Turklāt transportlīdzekļa turētajam,
kas to nodevis citai personai lietošanā, ir iespējams prasīt samaksāto soda naudu no personas, kam transportlīdzeklis bija nodots lietošanā. Tādējādi
apstāklis, ka transportlīdzeklis ir nodots citai personai, ir zināms tikai Sabiedrībai, un, kamēr nav pierādīts pretējais, uzskatāms, ka transportlīdzekli lieto
tā turētājs.
[3.5] Attiecībā uz Sabiedrības sūdzībā norādīto apsvērumu, ka jāpiemēro Ceļu satiksmes likuma regulējums, nevis Noteikumu, Iestāde norāda, ka
Ceļu satiksmes likuma normas regulē administratīvās atbildības īpatnības ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanas gadījumos.
Iesniedzējas izdarītais administratīvais pārkāpums, iebraucot Jūrmalā bez derīgas caurlaides, nav saistīts ar ceļu satiksmes drošību, bet gan ar Noteikumu
pārkāpumu, kas noteic atbildību par kārtību, kādā personas var iebraukt ar transportlīdzekļiem, kārtību, kādā maksājama pašvaldības nodeva par
iebraukšanu Jūrmalā, nodevas apmēru, atvieglojumus un atbrīvojumus no nodevas, kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālās caurlaides iebraukšanai
Jūrmalā un atbildību par Noteikumu pārkāpumu. Sabiedrības izdarītais pārkāpums izdarīts, braucot ar transportlīdzekli, tai piedaloties ceļu satiksmē, taču
pārkāpums nav noticis ceļu satiksmē, un atbildība par to paredzēta nevis par ceļu satiksmi regulējošo noteikumu pārkāpšanu, bet gan iebraukšanas
kārtības, kuru regulē Noteikumi, pārkāpšanu.
[3.6] Atsaucoties uz Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012. gada 28. decembra spriedumu lietā Nr. 1422110120, Iestāde norāda, ka
par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad visiem
šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvējuši citi apstākļi, lai neievērotu tiesību
normās noteiktās prasības.
Citējot Latvijas APK 7. panta pirmo un otro daļu, 9. panta pirmo daļu, iestādes lēmumā norādīts, ka atbilstoši Noteikumu regulējumam par
Noteikumu prasību neievērošanu paredzēts viens konstants sods. Tādējādi šajā gadījumā nav jāvērtē nekādi apstākļi, kuri varētu ietekmēt soda apmēru.
[3.7] Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr. 770631, izdruku no Ceļu
satiksmes drošības direkcijas Informatīvās sistēmas, fotofiksācijas izdruku no Sistēmas, izdruku no Doclogix par administratīvās lietvedības uzsākšanu.
līdz ar to Sabiedrība pamatoti saukta pie administratīvās atbildības un sodīta.
[4] Par Iestādes lēmumu sūdzību iesniedza Sabiedrība, lūdzot to atcelt.
[4.1] Papildus sākotnējā sūdzībā norādītajam par administratīvā pārkāpuma protokolu, norādīts, ka Sabiedrība atkārtoti uzsver tiesību aktos
paredzēto pienākumu sodīt faktisko transportlīdzekļa vadītāju. Iestāde nav ņēmusi vērā norādīto argumentu par Ceļu satiksmes noteikumu un Satversmes
tiesas sprieduma piemērošanu, kā arī to, ka faktiskajam Transportlīdzekļa vadītājam ir noteikta invaliditāte un ir bezmaksas iebraukšana Jūrmalas
pašvaldības teritorijā.
Motīvu daļa
[5] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka Sabiedrības sūdzība nav pamatota un ir noraidāma, bet Iestādes lēmums
atstājams negrozīts.
[5.1] Latvijas APK 289. 12 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem ar lēmumu atceļ iestādes
lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai iestādei pēc piekritības šādos gadījumos:
1) lietu izskatījusi iestāde, kurai nebija tiesību attiecīgo administratīvā pārkāpuma lietu izskatīt;
2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas vietu un laiku;
3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par lietvedības valodu;
4) lēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;
5) lietā nav pilna lēmuma.
Tiesa nekonstatē Latvijas APK 289. 12 pantā paredzētos gadījumus, kas būtu pamats neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem atcelt iestādes
lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai iestādei.
[6] Saskaņā ar Latvijas APK 286. panta otro daļu augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā,
pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.
Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa paredz, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks
argumentu izklāsts nav nepieciešams.
Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajai motivācijai, tāpēc spriedumā neizklāsta izvērstus argumentus, jo tie atkārtotu sprieduma aprakstošajā
daļā izklāstīto Iestādes lēmuma motivāciju.
Tāpat tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir pietiekami motivēts, tajā veikta lietas faktisko apstākļu un lietas materiālos esošo pierādījumu analīze,
izdarot pamatotus secinājumus par lietas faktiskajiem apstākļiem.
[7] Izvērtējot Sabiedrības sūdzību, tiesa uzskata, ka papildus Iestādes lēmumā minētajam norādāms turpmākais.
[8] Sabiedrība sūdzībā norādījusi, ka šajā gadījumā situāciju regulē gan Ceļu satiksmes likums, gan arī Noteikumi. Ievērojot to, ka Ceļu satiksmes
likumam ir augstāks juridiskais spēks, piemērojams Ceļu satiksmes likuma regulējums attiecībā uz pārkāpumu izdarījušās personas noskaidrošanu.
[8.1] No Sākotnējā lēmuma izriet, ka Sabiedrība ir saukta pie administratīvās atbildības par Noteikumu 5. punkta pārkāpumu.
Noteikumu 5. punkts noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma
zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20. punktā noteiktos gadījumus. Šajā gadījumā nav konstatējams, ka
Sabiedrības turējumā esošajam transportlīdzeklim būtu piemērojami Noteikumu 20. punktā paredzētie izņēmumi.
Savukārt Noteikumu 49. punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam
piecdesmit euro.
[8.2] Latvijas APK 5. pants noteic, ka pašvaldību domes ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to
pārkāpšanu likumā „Par pašvaldībām” noteiktajos gadījumos.
Noteikumi izdoti tajā skaitā saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43. panta pirmās daļas 13. punktu, kas noteic, ka dome ir tiesīga izdot saistošus
noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par citiem likumos un Ministru kabineta noteikumos
paredzētajiem jautājumiem.
Atbilstoši Noteikumu 2. punktam noteikumu mērķis ir ierobežot tranzīta satiksmi caur Jūrmalas pilsētas teritoriju un veicināt videi draudzīgāku
transportlīdzekļu izmantošanu. No nodevas samaksas iekasētos līdzekļus uzskaita pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai
labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Savukārt Noteikumu 48. punkts paredz, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, sastāda
administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. No minētā secināms, ka pašvaldība ir deleģējusi tai
noteiktās tiesības kontrolēt Noteikumu ievērošanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai.
Tiesa nevar piekrist Sabiedrības sūdzībā norādītajam, ka šajā gadījumā būtu piemērojams Ceļu satiksmes likuma regulējums, lai sodu piemērotu
Transportlīdzekļa vadītājam, jo lietā tika konstatēts nevis ceļu satiksmi regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, bet gan pašvaldības saistošu noteikumu
pārkāpums.
[8.3] Ceļu satiksmes likuma 2. pants noteic, ka šā likuma mērķis ir:
1) noteikt ceļu satiksmes norises un ceļu satiksmes drošības organizatoriskos un tiesiskos pamatus Latvijā, lai aizsargātu cilvēku dzīvību un veselību,
vidi, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām piederošo mantu;
2) regulēt mehānisko transportlīdzekļu īpašuma, turējuma un lietošanas tiesību iegūšanu, kā arī transportlīdzekļu īpašnieku, turētāju un lietotāju
atbildību.
Tātad minētā likuma noteikumi nav piemērojami, lai konstatētu Noteikumu pārkāpumu, jo tā 2. pants paredz noteiktus mērķus, kuru sasniegšanai
likums tika pieņemts. Šajā regulējumā nav paredzēta Noteikumu izpildes kontrolēšana.
[8.4] Arī šķietamā līdzība regulējumā, kas paredz tehnisko līdzekļu izmantošanu pārkāpuma konstatēšanai, šajā gadījumā nevar būt par pamatu
atzīt, ka lietas izskatīšanā piemērojams Ceļu satiksmes likums.
Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta noteikumi paredz gadījumus, kad piemērojams administratīvais sods par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem
līdzekļiem (fotoiekārtas un videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Minētā likuma 43. pants noteic, ka, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un
aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie
administratīvās atbildības. Tādējādi minētais regulējums paredz, ka gadījumā, ja kāds pārkāpj Ceļu satiksmes likuma 2. pantā nostiprinātos likuma
mērķus, par šādām darbībām persona saucama pie administratīvās atbildības.
Savukārt Iestāde šajā gadījumā nav konstatējusi pārkāpumu ar tehniskajiem līdzekļiem, jo Sistēma konstatē tikai apstākli, ka transportlīdzeklis ir
šķērsojis Jūrmalas pilsētas administratīvo robežu. Noteikumu 5. punkta pārkāpums tiek konstatēts post factum, tas ir, kad Iestādei no Sistēmas tiek
nosūtīti tajā esošie dati (sk. Iestādes lēmuma 1. lapas pirmo rindkopu). Iestāde pārbauda nevis tikai to, ka ar kādu noteiktu transportlīdzekli tiek
iebraukts Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, bet to, vai šim transportlīdzeklim ir spēkā esoša atļauja iebraukšanai. Tātad tehniskie līdzekļi fiksē
tikai vienu no diviem apsvērumiem, kuri jāizvērtē, vai ir pieļauts Noteikumu pārkāpums.
[8.5] Atbilstoši Latvijas APK 7. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo
pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.
Savukārt Latvijas APK 9. panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz
neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes
kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
No minētā izriet, ka lai konstatēt administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas prettiesiskas darbības, par
kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar
to, no vienas puses, institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu lietā, izvērtē, vai persona par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie
administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts, ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas
savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus, iesniegt pierādījumus). Līdz ar to lēmums
administratīvā pārkāpuma lietā būtu jāpieņem par tiem faktiem, kas norādīti protokolā – jaunu faktu norādīšana lēmumā varētu pārkāpt personas
procesuālās tiesības (skat. plašāk Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 25. aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-
157/2007).
Tiesa atzīst, ka administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Tātad, pārkāpums var
tikt uzskatīts par administratīvo pārkāpumu, ja konstatē konkrētu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopumu. Objekts ir tas, pret ko ir vērsts
administratīvais pārkāpums, objektīvā puse raksturo kā izdarīts administratīvais pārkāpums, subjekts ir persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu,
subjektīvā puse ir vainojama darbība (skat. plašāk Augstākās tiesas 2006. gada 22. decembra spriedumu lietā Nr. SKA-571/2006, 2008. gada 26.
maija spriedumu lietā Nr. 252/2008).
Atzīstams, ka, konstatējot administratīvo pārkāpumu, tas ir iestādes, kura ir veikusi lietvedību un sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu,
pienākums konkrēti norādīt administratīvā pārkāpuma protokolā, kādas darbības persona ir veikusi un kā izpaudies administratīvais pārkāpums, par kura
izdarīšanu administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts, kvalificējot pēc konkrēta Latvijas APK paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, gan iegūt
pierādījumus, kas to apliecina. Savukārt tiesai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, ir jāvērtē, vai lietā esošie pierādījumi un ziņas par administratīvo
pārkāpumu, kuras ir savākusi iestāde, kura veikusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ir pietiekamas administratīvā pārkāpuma sastāva
konstatēšanai personas darbībās, nevis pēc savas iniciatīvas vākt un piemeklēt papildus faktus, lai personas darbībās konstatētu administratīvo
pārkāpumu.
Šajā gadījumā tiesa konstatē, ka ziņas par to, ka ar Transportlīdzekli pārvietojas Sabiedrības darbinieks, Iestādes rīcībā nonāca tikai tad, kad tika
pārsūdzēts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 770631. Turklāt Noteikumu 49. punkts šajā gadījumā paredz speciālo subjektu,
kurš saucams pie administratīvās atbildības – transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs. Ievērojot to, ka Transportlīdzeklis nodots
turējumā Sabiedrībai, par ko izdarīta attiecīga atzīme Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā reģistrā, tiesa atzīst, ka šajā
gadījumā Iestāde pamatoti konstatējusi personu, kura saucama pie administratīvās atbildības par Noteikumu prasību neievērošanu.
[8.6] Attiecībā uz Sabiedrības iesniegto 2019. gada 22. maija darba līgumu tiesa norāda, ka minētais dokuments apliecina, ka /pers.
A/ ir Sabiedrības darbinieks.
Darba līgumam 2019. gada 27. maijā tika pievienots pielikums Nr. 1, ar kuru Sabiedrība nodeva /pers. A/Transportlīdzekli, POS
terminālu un mobilo telefonu.
Tiesa atzīst, ka minētie pierādījumi apliecina to, ka Transportlīdzeklis tika nodots /pers. A/, bet tas neapliecina, ka tieši minētā
persona vadījusi Transportlīdzekli administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 770631 norādītajā laikā un vietā.
Šajā gadījumā tiesa atzīst par nepieciešamu atzīmēt, ka Sabiedrībai bija paziņots par lietas izskatīšanu Iestādē, taču Sabiedrība
nebija ieradusies Iestādē un sniegusi paskaidrojumus par lietas faktiskajiem apstākļiem. Sabiedrībai par lietas izskatīšanu Iestādē bija
paziņots savlaicīgi, nosūtot paziņojumu 2019. gada 4. jūlijā uz Sabiedrības juridisko adresi, tajā skaitā izskaidrojot Latvijas APK 260.
pantā noteiktās personas tiesības.
Gadījumā, ja Transportlīdzekli bija vadījusi Sabiedrības norādītā persona, Sabiedrībai bija pašai jānodrošina, lai minētā persona
ierodas ar attiecīgiem pierādījumiem (darba līgumu un tā pielikumu) Iestādē un šos apstākļus norāda, kas būtu par pamatu Iestādei
izpildīt Latvijas APK 7. un 9. panta noteikumus, konstatējot atbilstošo subjektu, kurš izdarījis attiecīgo administratīvo pārkāpumu.
Pretējā gadījumā Iestādei bija pietiekams pamats uzskatīt, ka Sabiedrība kā Noteikumu 49. punktā noteiktais speciālais subjekts ir
saucams pie atbildības.
Tādejādi Sabiedrības norādītie apsvērumi attiecībā uz pārkāpēju šajā gadījumā nav ņemami vērā.
[8.7] Attiecībā uz Sabiedrības norādīto, ka Transportlīdzekli vadīja persona ar invaliditāti, kas ir par pamatu atzīt, ka atbilstoši
noteiktajam regulējumam iebraukšana Jūrmalā ir bezmaksas, tiesa norāda, ka Noteikumi attiecībā uz personām, kurām piešķirta
invaliditāte, 20.1. punktā paredz atbrīvojumu no nodevas samaksas, ja Jūrmalā iebrauc transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam
invalīdam. Savukārt atbilstoši Noteikumu 21.3. punktam nodevu nemaksā, ja dienas caurlaide saņemta par transportlīdzekli, kas pārvadā I
grupas invalīdus, bērnus invalīdus, kā arī invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Atzīmējams, ka attiecībā uz 21.3. punktā
paredzēto personu Noteikumu 24.5. punkts paredz iespēju noformēt terminēto caurlaidi.
Tiesa vērš Sabiedrības uzmanību, ka šajā gadījumā lietas materiālos nav pierādījumu par to, ka Sabiedrības Transportlīdzekli vadīja
persona, kurai ir piešķirta invaliditāte. Taču minētais apsvērums šīs lietas izskatīšanā nav izšķirošs un būtisks, jo tiesa konstatēja, ka par
Noteikumu prasību pārkāpumu pie atbildības saucama tieši Sabiedrība, nevis kāda cita persona.
[8.8] Turklāt tiesa norāda, ka šajā gadījumā šāda rīcība nekādā veidā neietekmē personas nevainīguma prezumpciju, jo Sabiedrība
par izskatāmo lietu bija savlaicīgi un pienācīgā kārtā informēta un viņai bija iespēja Iestādi informēt par faktiskajiem apstākļiem uz
pārkāpuma izdarīšanu pirms administratīvā pārkāpuma protokola ZZ Nr. 770631 sastādīšanas.
[8.9] Līdz ar minēto tiesa atzīst, Iestāde pamatoti konstatējusi, ka tieši Sabiedrība ir saucama pie administratīvās atbildības, jo
administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr. 770631 norādītajā laikā un vietā Sabiedrības turējumā esošais Transportlīdzeklis bija
iebraucis Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā un tam nebija nodrošināta nepieciešamā Noteikumu 5. punktā paredzētā atļauja.
[8.10] Attiecībā uz Sabiedrības sūdzībā norādīto, ka šajā gadījumā jāņem vērā Satversmes tiesas 2013. gada 28. marta spriedumā
lietā Nr. 2012-15-01 „Par Ceļu satiksmes likuma 43. 6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas
Satversmes 92.pantam” izdarītie secinājumi, tiesa norāda, ka šī spriedumā norādītie apsvērumi ir ņemti vērā, grozot Ceļu satiksmes
likuma normas ar 2013. gada 21. novembra likumu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kas stājās spēkā 2013. gada 26. decembrī.
[9] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādījis,
ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā
prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz
jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2010. gada 11. marta
sprieduma lietā Nr. SKA-66/2010 14. punktu, 2012. gada 21. februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-186/2012 10.punktu, 2013. gada 1.
jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-584/2013 10. punktu).
Ņemot vērā minēto, tiesa nevērtē pārējos Sabiedrības sūdzībā norādītos argumentus, jo tie nav atzīstami par nozīmīgiem no tiesību viedokļa šīs
lietas izskatīšanā, kā arī tie neietekmē tiesas izdarītos secinājumus attiecībā uz lietas faktiskajiem apstākļiem un lietas materiālos esošajiem pierādījumiem.
[10] Apkopojot visu iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka lietā pierādīta Sabiedrības vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā par Noteikumu 5.
punkta pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Noteikumu 49. punktā. Savukārt Sabiedrības sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu
Iestādes lēmuma atcelšanai.
Tādējādi tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet Sabiedrības sūdzība noraidāma kā nepamatota.
Rezolutīvā daļa
Ievērojot minēto un pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1. punktu, tiesa
nosprieda
SIA „RT Latvia”, reģistrācijas numurs 40203186127, sūdzību noraidīt, bet Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p. i. 2019.
gada 12. augusta lēmumu Nr. 1-14.1/4249 atstāt negrozītu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019. gada 7. novembrī.
Tiesnesis Viktors Makucevičs