Court convicts defendant of petty theft, waives evidence examination due to guilty plea, and orders compensation.

Lietas arhīva Nr. K73-0913-22/4

ECLI:LV:ZRT:2022:0523.11221038522.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2022. gada 23. maijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnesis Andris Škutāns,

piedaloties prokuroram Pāvelam Fiļipovam,

aizstāvim Gatim Štaueram,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. D/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180. panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ izdarīja zādzību nelielā apmērā.

2022. gada 12. maijā ap plkst. 13.43 /pers. D/ mantkārīgu motīvu vadīts, nolūkā izdarīt svešas mantas nolaupīšanu, iegāja veikalā SIA

“/Nosaukums/”, /adrese/, no plaukta paņēma vienu 0,5 l pudeli ar brendiju “FRENCH LABEL” 13,36 euro vērtībā, ielika to aiz savas virsjakas un

izgāja no SIA “/Nosaukums/” veikala par preci nesamaksājot, tādā veidā /pers. D/ slepeni nolaupīja SIA “/Nosaukums/” mantu 13,36 euro, tas ir nelielā

apmērā.

Tādējādi, /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Tiesas sēdē /pers. D/ (turpmāk – apsūdzētais) savu vainu atzina pilnīgi un tiesai apliecināja, ka apsūdzībā norādītās darbības neapstrīd, jo tās atbilst

faktiskajiem apstākļiem. Piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, jo pierādījumus lietā neapstrīd.

Prokurors izteica viedokli, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi, jo konstatēti Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL)

499. pantā paredzētie apstākļi.

Aizstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pastāv KPL 499.pantā norādītie priekšnoteikumi un pierādījumu pārbaudi lietā var neveikt.

Tiesas sēdē apsūdzētajam izskaidrota pierādījumu pārbaudes neveikšanas procesuālā būtība un sekas.

Tiesa, ievērojot apsūdzētā, aizstāvja un prokurora izteiktos viedokļus, saskaņā ar KPL 499. pantu, nolēma lietā neveikt pierādījumu pārbaudi, jo

apsūdzētais atzina savu vainu visā viņam izvirzītajā apsūdzībā un piekrita neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Tiesai pēc lietas materiālu

pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu.

Apsūdzētā darbības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu ir pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma ( turpmāk – KL ) 180. panta pirmās daļas, jo

viņš izdarīja zādzību nelielā apmērā.

Lietā ir pierādīts apsūdzētā vainīgums.

Atbilstoši KL 35. panta otrajai daļai, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

Saprotot noziedzīgu nodarījumu kā netaisnīgumu, ko radījusi pārkāpēja darbība vai bezdarbība, ikvienā konkrētā gadījumā ir svarīgi izvēlēties un

piemērot pārkāpējam tādu sodu, kas ir samērīgs un maksimāli atbilst sabiedrības un pārkāpēja interesēm (sk. A.Judins. Kriminālsods nav valsts

atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr. 11 (762), 2013. gada 19. marts, 7. lpp.).

Saskaņā ar KL 46. pantu, nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un tā radīto kaitējumu,

apsūdzētā personību, bet nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un atbildību pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar KL 7. pantu izdarītais noziedzīgais nodarījums klasificējams kā mazāk smags noziegums.

Saskaņā ar KPL 499. panta trešās daļas nosacījumiem, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais

ieguvis pamatizglītību, algotu darbu nestrādā, neprecējies, apgādājamu personu nav. Deklarētā dzīvesvieta /adrese A/. Agrāk tiesāts, pēdējo reizi ar

Zemgales rajona tiesas 2021.gada 12.jūlija spriedumu, spriedums stājies spēkā 2021.gada 24.jūlijā. Sodāmība nav dzēsta.

Saskaņā ar KL 47. panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais atzīst savu vainu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā un izdarīto nožēlo.

Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais izmantoja KPL 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību, veicināja procesa norisi, piesakot lūgumu neizdarīt

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā, kas vērtējams kā viņa attieksme pret apsūdzību.

Saskaņā ar KL 48. panta pirmās daļas 1. punktu par atbildību pastiprinošu apstākli, tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu

nodarījumu recidīvu pēc Zemgales rajona tiesas 2021.gada 12.jūlija sprieduma.

Nosakot sodu apsūdzētajam, tiesa par atbilstīgu un samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošiem apstākļiem, izvērtējot apsūdzētā

personību, viņa attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, to, ka savu vainu atzina, agrāk sodīts un turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Noziedzīga

nodarījuma smagumu – izdarīts mazāk smags noziegums, raksturu – izdarīta zādzība nelielā apmērā, noziedzīgais nodarījums vērsts pret īpašumu un

apdraud mantas īpašnieka valdījuma un lietojuma tiesības un tiesības brīvi rīkoties ar mantu, tādējādi apdraudot personas materiālās vērtības. Kā arī

vērtējot ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, ka SIA “/Nosaukums/” tika nodarīts materiālais zaudējums 13,36 euro apmērā. Mantiskā zaudējuma

kompensācija nav atlīdzināta.

Izvērtējot lietā noskaidroto apsūdzētā raksturojošo informāciju, tiesa secina, ka apsūdzētais nespēj kritiski izvērtēt savas darbības un izdarīt

atbilstošus secinājumus. Apsūdzētajam nav pietiekamas atbildības sajūtas ne par savām darbībām ne to ietekmi uz citiem cilvēkiem, ne par likuma

ierobežojumu ievērošanu. Vāji apzinās savas prettiesiskās darbības cēloņus un sekas. Apsūdzētais ikdienā nemāk vai nevēlas izvēlēties tiesiskas

uzvedības modeli, nerēķinās ar savas darbības sekām un ignorē likuma prasības. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam par KL 180. panta pirmajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu ir piemērojams sankcijā paredzētais brīvības atņemšanas sods.

Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts atbildību mīkstinošs apstāklis un atbildību pastiprinošs apstāklis. Tiesa uzskata, ka ar brīvības

atņemšanas soda piemērošanu virs sankcijā noteiktās minimālās robežas, tiks panākts KL 35. panta otrās daļas noteiktais soda mērķis.

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai KL panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai

tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc KL jēgas, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā

paredzēto minimālo sodu (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006. gada 8. februāra lēmumā lietā Nr. SKK01-74/06).

Saskaņā ar KL 52.panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā apsūdzētajam ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks.

Apsūdzētajam piemērots drošības līdzeklis - uzturēšanās noteiktā vietā.

KPL 249. panta pirmā daļa noteic, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies

piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā

grozīšanu vai atcelšanu. Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi nav iestājušies KPL 249. panta pirmās daļas nosacījumi, tad sprieduma izpildes nolūkā

līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim, apsūdzētajam piemērotais drošības līdzeklis atstājams negrozīts.

Lietā cietušais SIA “/Nosaukums/” pieteikusi kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 13,36 euro.

KPL 351. pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas

izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā.

Apsūdzētais pilnībā atzina cietušā pieteikto kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu.

Saskaņā ar KPL 352. panta ceturtās daļas nosacījumiem, tiesa atzīst, ka cietušā pieteiktā kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu ir

pamatota un apmierināma pilnīgi.

Saskaņā ar KPL 22. pantu personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, tiek garantētas procesuālās iespējas materiālas

kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Saskaņā ar KPL 350. panta pirmo daļu, kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par mantisko zaudējumu.

Apsūdzētais ir vainojams cietušajam radītajā mantiskajā kaitējumā, un pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka kompensācijas samaksāšanas

pienākums atbilstoši KPL 353. panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam.

Tiesa konstatē, ka kriminālprocesā ir procesuālie izdevumi par aizstāvja G.Štauera sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Saskaņā ar KPL 84., 367. pantu un Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās

juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no apsūdzētā valsts labā piedzenami procesuālie

izdevumi 98,55 euro, samaksa par aizstāvja zvērināta advokāta G.Štauera juridiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Saskaņā ar KPL 367. panta pirmās daļas 4. punktu, 368. panta pirmo daļu, šo izdevumu samaksa valsts labā uzliekama apsūdzētajam.

Lietā nav ziņu par apsūdzētā mantisko stāvokli, kas saskaņā ar KPL 85. pantu izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no

saviem līdzekļiem.

Iztiesājot lietu, tiesa saskaņā ar KPL 240. pantu, izlemj par turpmāko rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem. Lietiskais pierādījums DVD disks ar

videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas 9. lapa) – glabājams pie krimināllietas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512, 520, 527., 528., 529., 530. pantu tiesa

nosprieda

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta ceturto daļu brīvības atņemšanas soda laikā /pers. D/ ieskaitīt aizturēšanu no 2022. gada 12. maija

plkst. 17.23 līdz 2022. gada 13. maija plkst. 13.29, kas atbilst 1 (vienai) brīvības atņemšanas dienai.

Drošības līdzekli – uzturēšanās noteiktā vietā, turpināt piemērot līdz spriedums stāsies spēkā.

Piedzīt no /pers. D/ par labu SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, mantiskā zaudējuma kompensāciju 13,36 euro, ieskaitot

to SIA “/Nosaukums/” kontā AS “/Nosaukums/” /numurs/, kontā: /konta numurs/.

Piedzīt no /pers. D/ procesuālos izdevumus 98,55 euro par aizstāvja G.Štauera sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Noteikt 30 dienu termiņu pēc sprieduma spēkā stāšanās, sprieduma labprātīgai izpildei daļā par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu un

procesuālo izdevumu samaksu.

Kaitējuma kompensācijas un procesuālo izdevumu samaksas apliecinošs dokuments iesniedzams Zemgales rajona tiesā.

Lietisko pierādījumu - DVD disku ar videonovērošanas kameru ierakstu, kas glabājas krimināllietas materiālos (lietas 9. lapa) – glabāt pie

krimināllietas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena 2022. gada 15.jūnijs.

Tiesnesis A. Škutāns