Court dismisses appeal and upholds administrative fine for violating police control curfew rules.

Lietas Nr. 115010917

Lietas arhīva Nr. 1-0109-17/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2017.gada 24.maijā

Jelgavas tiesas tiesnese I.Salaka,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Protizāni,

tulci R.Cīruli,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. D/, dzimis /datums/, personas kods: /personas kods/,

deklarētā dzīvesvieta: /adrese/,

saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 177.panta.

Aprakstošā daļa

2017.gada 25.aprīlī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk- VP Zemgales RP) Jelgavas iecirkņa

Kārtības policijas nodaļas inspektores J.Markus š.g. 24.apīlī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols PC Nr.207387 un tam pievienotie

administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017.gada 6.martā pēc plkst.22.00, proti, no plkst.22.25 līdz plkst.22.35 /pers. D/, kuram ar

Jelgavas tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu, Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 4.jūnija spriedumu, noteikts galīgais sods- brīvības atņemšana uz

4 gadiem 4 mēnešiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 1 gadu 6 mēnešiem, neatradās savā dzīves vietā /adrese/, līdz ar ko ir pārkāpis policijas

kontroles noteikumus, kas norādīti 2016.gada 23.decembra lēmuma par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu 1.1.punktā (aizliegts atstāt

norādīto dzīvesvietu laikā no plkst.22.00 līdz plkst.06.00).

Protokolā norādīts, ka /pers. D/ ir pārkāpis Latvijas sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.a) apakšpunktu, 2. un

4.apakšpunktu, vienlaikus neievērojot MK noteikumu Nr.479 (30.06.2008) „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas

25.punktu, par ko atbildība paredzēta Latvijas APK 177.pantā.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Administratīvā pārkāpuma protokolā /pers. D/ ar parakstu apliecināja, ka ir iepazinies ar protokola saturu un viņam izskaidrotas Latvijas

APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi, kā arī ir saņēmis protokola eksemplāru. Piezīmes par

protokola saturu /pers. D/ neizteica.

2017.gada 24.aprīļa pašrocīgi sniegtajā rakstveida paskaidrojumā (lietas 6.-7.lapa) /pers. D/ par notikumu 2017.gada 6.martā

paskaidroja, ka kopā ar savu sievu atradies mājās pēc adreses /adrese/. Ap plkst.17.00 viņam izcēlies sadzīviska rakstura konflikts, un lai nesaasinātu

situāciju, no mājās aizgājis pie sava brāļa. Mājās atgriezies ap plkst.23.30. Apzinoties, ka pārkāpis policijas kontroli, kas vairāk neatkārtošoties.

Tiesas sēdē /pers. D/ protokola saturam piekrita, izdarīto nožēloja. Izteikt lūgumus, papildinājumus un iesniegt pierādījumus /pers. D/

nevēlējās.

Motīvu daļa

Uzklausījusi /pers. D/paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesnese secina, ka

/pers. D/ ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, tīši pārkāpis policijas kontroles noteikumus.

Latvijas APK 272.pants nosaka, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts

administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši

un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Atbilstoši Latvijas APK 177.pantam, par policijas kontroles tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole,

uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.

Lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt faktu, ka persona, kurai

noteikts papildsods- policijas kontrole, ir tīši pārkāpusi noteiktās kontroles noteikumus.

Latvijas APK 243.pants nosaka, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un

noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros

izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi,

personu liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas

pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tiesnese konstatē, ka administratīvā pārkāpuma protokolā PC Nr.207387 norādītās ziņas ir pamatotas ar sekojošiem pierādīšanas

līdzekļiem- iesnieguma protokolu, lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu

piemērošanu u.c.

Ar lietā iegūtajiem pierādījumiem konstatēts, ka /pers. D/ ar Jelgavas tiesas 2012.gada 17.decembra spriedumu notiesāts pēc

Krimināllikuma 253.panta otrās daļas un 253.2 panta pirmās daļas, bet saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu noteikts galīgais sods- brīvības atņemšana uz

5 gadiem 4 mēnešiem, konfiscējot mantu, ar policijas kontroli uz 1 gadu 6 mēnešiem.

Savukārt ar Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 4.jūnija spriedumu Jelgavas tiesas 2012.gada 17.decembra spriedums atcelts daļā par

/pers. D/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas, 50.panta pirmās daļas un galīgā soda noteikšanu pēc Krimināllikuma 51.panta.

Izbeigts kriminālprocess pret /pers. D/ pēc Krimināllikuma 253.2panta pirmās daļas. /pers. D/ sodīts pēc Krimināllikuma 253.panta otrās daļas, bet

saskaņā ar Krimināllikuma 51.pantu viņam noteikts galīgais sods- brīvības atņemšanu uz 4 gadiem 4 mēnešiem, konfiscējot mantu, un ar policijas kontroli

uz 1 gadu 6 mēnešiem.

No lietā iegūtajiem pierādījumiem redzams, ka pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas un kontroles lietas iekārtošanas, kā arī konkrēta

ierobežojuma- aizlieguma atstāt dzīvesvietu /adrese/, no plkst.22.00 līdz 06.00, 2017.gada 6.martā pēc plkst.22.00 (konkrēti no plkst.22.25 līdz

plkst.22.35) /pers. D/ norādītajā dzīves vietā neatradās.

Ar IeM Informācijas centra Soda reģistra datiem par personas administratīvajiem pārkāpumiem (lietas 13.lapa) konstatēts, ka /pers. D/

no 2010.gada ir 3 spēkā esoši administratīvie sodi, jo uzliktie naudas sodi nav izpildīti, gada laikā nav administratīvi sodīts.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka /pers. D/ izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un tiesnesei nav

radušās pamatotas šaubas par to, ka viņš pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma vietas, izciešot ar tiesas nolēmumu piespriesto papildsodu- policijas kontroli,

2017.gada 6.martā neatradās savā dzīves vietā, tādējādi pārkāpjot 2016.gada 23.decembra lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu

1.1.apakšapunktu, kas piemēroti saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksa sadaļas „Pārejas noteikumi” 24.punkta 1.apakšpunkta a)punktu, kā arī 2.

un 4.apakšpunktu, vienlaikus pārkāpjot arī MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III

daļas 25.punktu (minētos noteikumus atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa „Pārejas noteikumu” 24.punkta 4.apakšpunktam (21.07.2011. likuma

redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2011.) piemēro policijas kontroles īstenošanai).

MK 2008.gada 30.jūnija noteikumu Nr.479 „Papildsoda- policijas kontrole- īstenošanas kārtība” III nodaļas 25.punkts nosaka, ka

par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par

policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu noteiktos pienākumus.

Tiesnese atzīst, ka tādējādi /pers. D/ ar savām darbībām ir izdarījis Latvijas APK 177.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ir

pārkāpis policijas kontroles noteikumus un viņa vaina pierādīta ar administratīvās lietas materiāliem kopumā- ar administratīvā pārkāpuma protokolu PC

Nr.207387, 2017.gada 7.marta lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, iesnieguma protokolu, 2016.gada 23.decembra

lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, paša /pers. D/ paskaidrojumiem un citiem rakstveida pierādījumiem.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un, lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas

garā, /pers. D/ saucams pie administratīvās atbildības, uzliekot viņam administratīvo sodu Latvijas APK 177.panta soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpuma raksturu, tā izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, vainas pakāpi un mantisko

stāvokli, proti, veic gadījuma darbus, palīdzot brālim, apgādājamo nav, administratīvi sodīts. Par atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Latvijas APK

33.pantu tiesnese atzīst izdarītā vaļsirdīgu nožēlošanu, bet par atbildību pastiprinošo apstākli saskaņā ar Latvijas APK 34.panta otro daļu tiek atzīts, ka

pārkāpumu izdarījusi persona, kas agrāk izdarījusi noziegumu.

Izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa sasniegšanai /pers. D/ ir

piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarītā pārkāpuma raksturu un smagumu. Nosakot naudas soda apmēru, tiesnese ņem vērā,

ka pārkāpums ir izdarīts atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļos un persona, būdama sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir izvairījusies

no papildsoda izpildes.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 213., 244., 268.1., 270., 272., 275., 289.6 - 289.7 ., 289.13 un 289.16 -

289.18 un 299.pantu tiesnese

no s pri e da

atzīt par vainīgu /pers. D/, personas kods: /personas kods/, Latvijas APK 177.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un

sodīt ar naudas sodu 15,- euro apmērā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 24.maijā.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales

apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no nolēmuma saņemšanas dienas, naudas sodu iemaksājot to sekojošā kontā: kods 0551

naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesā 202.kabinetā.

Maksājuma dokumentā uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs un administratīvā pārkāpuma protokola numurs.

Tiesnese I.Salaka