Court partially allowed consumer loan recovery claim for principal, interest, and damages against defaulting borrower.

Lieta Nr.C31303814

Lietvedības Nr.C0285-15/06

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 14.oktobrī, Bauskā,

Bauskas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese I.Bogdanova,

ar sekretāri L.Kugrēnu,

piedaloties atbildētājam /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2015.gada 30.septembrī Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu Nr.C31303814 AS „NORVIK BANKA” prasībā pret

/pers. C/ par parāda piedziņu un

kons tatē ja:

AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918, turpmāk – prasītājs, cēlusi prasību tiesā par parāda piedziņu no /pers. C/,

personas kods /personas kods/, turpmāk – atbildētājs.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 22.janvārī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-017245,

turpmāk – Aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts patēriņa kredīts Ls 2000 (2845,74 euro) apmērā ar procentu likmi 18 % gadā,

ar atmaksas termiņu 48 mēneši, proti, līdz 2012.gada 15.janvārim. Saskaņā ar maksājumu grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi līdz katra mēneša

15.datumam.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma 8.1.punktu par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem atbildētājs maksā prasītājam

līgumsodu 0,3 % dienā no termiņā nesamaksātās summas. Aizdevuma līguma 8.2.punkts nosaka, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no

līgumā noteikto saistību izpildes.

Atbildētājs nepildīja līgumā noteiktās saistības, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir pietiekošs atlikums

kredīta maksājuma veikšanai. Pēdējais maksājums tika saņemts 2010.gada 16.augustā 5,08 euro apmērā. Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem

kredīta atmaksas termiņš iestājies 2012.gada 15.janvārī.

Ņemot vērā, ka atbildētājs līdz 2012.gada 15.janvārim nebija veicis pilnīgu piešķirtā patēriņa kredīta atmaksu, kā arī vēl joprojām nav veicis pilnīgu

piešķirtā kredīta atmaksu, prasītājam ir tiesības aprēķināt un pieprasīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % gadā samaksu par laika

periodu no 2012.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim no neatmaksātās kredīta pamatsummas.

Atbildētāja no Aizdevuma līguma izrietošās un neizpildītās maksājuma saistības sastāda 2816,88 euro, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma

pamatsummas 1308,70 euro, nesamaksātajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par periodu no 2010.gada 15.augusta līdz 2012.gada

15.janvārim 192,77 euro, likumiskajiem nokavējuma procentiem par periodu no 2012.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim 159,23 euro un

līgumsoda 1156,18 euro apmērā par periodu no 2010.gada 15.augusta līdz 2011.gada 15.decembrim.

Prasītājs savu interešu aizstāvībai vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistību piespiedu

izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Prasītāja pieteikums tika atstāts bez izskatīšanas.

Ņemot vērā, ka līdz brīdim, kad iespējamais spriedums par parāda piedziņu tiks izpildīts, un prasītāja labā tiks piedzītas prasītājam pienākošās

naudas summas, paies noteikts laiks. Prasītājs uzskata, ka viņam ir tiesības atbilstoši Civillikuma 1759.pantam saņemt likumiskos procentus no faktiski

neatmaksātās aizdevuma summas, t.i., 6 % gadā, par laiku no sprieduma pieņemšanas dienas līdz sprieduma izpildei.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja pamatparādu 1308,70 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 192,77 euro, likumiskos

nokavējuma procentus 159,23 euro un līgumsodu 1156,18 euro, kopsummā parādu 2816,88 euro, tiesas izdevumus un noteikt prasītājam tiesības līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6 % gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas.

Prasība ir pamatota uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1757., 1759., 1762.panta 1.punkta, 1765.,

1811., 1943., 1946.panta pirmās daļas.

Atbildētājs tiesas noteiktajā termiņā paskaidrojumu par prasību nav iesniedzis.

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies. 2015.gada 24.augustā no prasītāja pārstāvja saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja

pārstāvja klātbūtnes, prasību uztur pilnā apmērā (l.l.41).

Tiesa atzina, ka lieta skatāma bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes, jo prasītāja pārstāvim par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots likumā noteiktajā

kārtībā.

Atbildētājs/pers. C/ tiesas sēdē prasību atzina daļēji – daļā par pamatparāda 1308,70 euro un likumisko procentu 159,23 euro apmērā piedziņu,

pārējā daļā prasību neatzina. Papildus paskaidroja, ka saņēmis aizdevumu, to ilgstoši maksājis, jo bija darbs. Samaksājis 2500 euro, atlicis 1300 euro.

Tad zaudēja darbu un pats vērsās pie prasītāja, lūdza lauzt līgumu, piefiksējot parāda summu, jo zināja, ka vairs nevarēs maksāt. Bankā vērsās

2010.gada augustā vai septembrī. Banka zināja, ka atbildētājs nevarēs veikt maksājumus, jo tika atbrīvots no darba. Atbildētājs prasījis bankai, lai lauž

ar viņu līgumu un ceļ prasību tiesā, jo tad vairs nevarētu turpināt aprēķināt līgumsodu. Banka to nedarīja divus gadus. Līdz 2012 gadam vēl skaitīja

līgumsodu, sanāk divkāršā apmērā. Tagad parāds pieaudzis līdz 3000 euro. Saņēmis aizdevumu 2800 euro apmērā, samaksājis 2500 euro apmērā,

tagad atkal ir parādā 2800 euro apmērā. Atbildētājam ir iebildumi pret līgumsodu un līgumiskajiem procentiem. Bankai bija jālauž līgums nekavējoties,

negaidot, lai palielinās visa summa. Atbildētājs bankā runājis pa telefonu ar speciālistiem, kuri savus uzvārdus nenosauca. Rakstiski bankai neko

nepaziņoja. Nezina, kā būtu pareizi, līgumsodu samazināt vai to neatzīt, lai tiesa izlemj. Kad bija saņēmis prasītāja pieteikumu par saistību piespiedu izpildi

brīdinājuma kārtībā, to neatzina, jo pieteikumā bija līgumsods. Citu brīdinājumu no prasītāja nav bijis. Pēdējo maksājumu veicis 2010.gadā.

Noklausījusies atbildētāja paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālos esošos pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji.

CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,

pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir

nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai likumu, saskaņā ar CL 1757.pantu, nolīgstot

procentus, jānoteic to apmērs.

CL 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar CL 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

2008.gada 22.janvārī pušu starpā noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-017245 (l.l.11), kurā puses vienojušās par līguma priekšmetu,

norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem atbildētājam tika piešķirts aizdevums Ls 2000, kuras

ekvivalents euro valūtā ir 2845,74 euro, ar procentu likmi 18 % gadā, nosakot aizdevuma atmaksas grafiku no 2008.gada 15.februāra līdz 2012.gada

15.janvārim, savukārt, atbildētājs, parakstot Aizdevuma līgumu, apņēmās atmaksāt saņemto aizdevumu un maksāt procentus ik mēnesi saskaņā ar

līgumam pievienoto maksājumu grafiku. Aizdevums ir izsniegts atbildētāja patēriņa vajadzību segšanai.

Tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis, ka aizdevuma summa atbildētājam ir izsniegta pilnībā 2008.gada 22.janvārī, ko apliecina atbildētāja konta

izraksts par 2008.gada 22.janvāri (l.l.13). Šo faktu neapstrīd arī atbildētājs.

Tiesa atzīst, ka ar Aizdevuma līgumu un maksājuma grafiku ir pierādīts, ka atbildētājs uzņemas saistības atmaksāt prasītājam aizdevumu līdz

2012.gada 15.janvārim, maksājot to pa daļām ik mēnesi maksājuma grafikā norādītā apmērā un termiņos, un saistības maksāt prasītājam procentus ar

procentu likmi 18 % gadā, maksājot tos ik mēnesi maksājuma grafikā norādītā apmērā un termiņos.

Tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp prasītāju un atbildētāju uz 2008.gada 22.janvāra Aizdevuma līguma pamata, atbildētājs ir

uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, prasītājs – par pakalpojumu sniedzēju minētā likuma 1.panta

4.punkta izpratnē, bet šo personu noslēgtais līgums uzskatāms par patērētāja kreditēšanas līgumu minētā likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē. Ievērojot

minēto, pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Līgumiskais aizdevuma atmaksas termiņš iestājās 2012.gada 15.janvārī, un no parāda aprēķina (l.l.8) redzams, ka pēc atbildētāja veiktajiem

daļējiem maksājumiem aizdevuma pamatsummas atlikums sastāda 1308,70 euro. Tādēļ tiesa atzīst, ka no atbildētāja ir piedzenams viss aizdevuma

pamatsummas atlikums 1308,70 euro, kuru tiesas sēdē atzina arī atbildētājs.

No parāda aprēķina (l.l.8-9) un maksājuma grafika (l.l.12) izriet, ka aizdevuma lietošanas procenti bija samaksāti par periodu līdz 2010.gada

15.jūlijam pilnībā un daļēji 5,09 euro apmērā par periodu no 2010.gada 16.jūlija līdz 2010.gada 15.augustam, tātad, līdz līgumiskā aizdevuma atmaksas

termiņa beigām – 2012.gada 15.janvārim nebija samaksāti līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par periodu no 2010.gada 16.jūlija līdz

2012.gada 15.janvārim 192,75 euro, nevis kā norādījis prasītājs 192,77 euro.

Atbildētājs atzina, ka nav samaksājis procentus par prasītāja norādīto periodu. Atbildētāja iebildumus pret prasību šajā daļā tiesa noraida kā

nepamatotus, jo apstāklis, ka prasītājs nav izmantojis Aizdevuma līgumā pielīgtās tiesības atkāpties no līguma pirms termiņa, neatbrīvo atbildētāju no

pienākuma maksāt pielīgtos procentus par visu aizdevuma izmantošanas laiku.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par periodu no 2010.gada 16.jūlija

līdz 2012.gada 15.janvārim 192,75 euro apmērā, bet daļā par 0,02 euro piedziņu prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas nokavējumu, kaut

arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā, un saskaņā ar

minētā panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā aizdevuma pamatparāda summas.

Prasītājs uz minēto tiesību normu pamata ir aprēķinājis par laika periodu no 2012.gada 16.janvara līdz 2014.gada 13.janvārim, ieskaitot,

likumiskos procentus pēc likmes 6 % gadā no aizdevuma pamatsummas 159,23 euro apmērā. Faktiski likumiskie procenti par šo periodu sastāda

156,61 euro, taču, ņemot vērā, ka atbildētājs tiesas sēdē prasību šajā daļā atzina par 159,23 euro, un ievērojot sacīkstes principu, tiesa atzīst, ka

prasība šajā daļā ir apmierināma atbildētāja atzītajā summā.

Par prasījumu piedzīt līgumsodu 1156,18 euro apmērā tiesa atzīst sekojošo.

CL 1828.pants nosaka, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

CL 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

CL 1716.pants (redakcijā līdz 2013.gada 31.decembrim) noteica, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu

saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

CL 1716.panta pirmā daļa (redakcijā kopš 2014.gada 01.janvāra) nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar

savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Saskaņā ar CL 1716.panta trešo daļu līgumsods par saistību

nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai

galvenās saistības apmēra. Minētās normas grozījumi stājās spēkā 2014.gada 01.janvārī.

CL 1720.pants, nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu: 1) ja tieši tā bijis norunāts; 2) ja līgumsods bijis norunāts

ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Prasījums par līgumsoda piedziņu ir pamatots uz Aizdevuma līguma 8.1.punkta, kurā noteikts līgumsoda apmērs 0,3 % dienā no termiņā

nesamaksātās summas. No parāda aprēķina (l.l.8) izriet, ka prasītājs aprēķināja minēto līgumsodu atsevišķi par katru nokavēto maksājumu, sākot ar

nākamo dienu pēc attiecīgā maksājuma samaksas termiņa iestāšanās. Līgumsods aprēķināts kopumā par periodu no 2010.gada 16.augusta līdz

2012.gada 15.janvārim, ieskaitot, nevis kā norāda prasītājs līdz 2011.gada 15.decembrim, un sastādīja 1156,18 euro.

Tiesa atzīst, ka līgumsoda apmērs, kas paredzēts Aizdevuma līguma 8.1.punktā, nav atzīstams par netaisnīgu līguma noteikumu Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 6.panta izpratnē, taču kopumā pieprasītā līgumsoda apmērs nav atzīstams par samērīgu un proporcionālu nokavēto maksājumu

apmēram.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212 norādīja uz tiesas tiesībām vērtēt līgumsoda

samērīgumu un taisnīgumu pēc tiesas ieskata saskaņā ar CPL 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem. Tiesa saskaņā ar CPL

5.panta sesto daļu, izskatot lietu, ņem vērā minētajā Augstākās tiesas Senāta spriedumā iekļautās atziņas par līgumsoda izvērtēšanas principiem.

Tiesa, vērtējot prasītāja pieprasītā līgumsoda apmēra proporcionalitāti, ņem vērā kā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 5.pantā noteikto

līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu, tā arī vispārējus sodīšanas rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanas principus, tostarp soda samērīguma

un taisnīguma principus.

Tiesa ņem vērā arī likumdevēja, Latvijas Republikas Saeimas, gribu sakārtot līgumsodu pieauguma tiesisko regulējumu, kā rezultāta 2013.gada

20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Civillikuma 1716., 1717., 1722.pantā, kas stājās spēkā 2014.gada 01.janvārī. Grozījumi CL 1716.pantā paredz, ka

līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no

pamatparāda vai galvenās saistības apmēra. Šī likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka „Līgumsods, kas pakāpeniski palielinās procentuālu vai konkrētu

naudas summu pieskaitīšanas ceļā, pārvēršas par nenoteiktu lielumu. Tas ir pretrunā ar definīcijā lietotā termina „pametums” jēgu. Pēc civiltiesisko

attiecību būtības pametumam, ko kāds uzņemas ciest saistību neizpildīšanas gadījumā, jābūt tādam, kam parādnieks piekrīt apzināti un tam jābūt

samērīgam no preču naudas attiecību viedokļa” , un ka šo likuma grozījumu rezultātā paaugstināsies civiltiesisku darījumu saistību izpilde, vienlaikus

panākot labas ticības principa un taisnīgu līguma noteikumu realizēšanu darījumu slēgšanā

(http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/3C0A3795A906DBBBC2257AFB0040E85C?OpenDocument).

Kaut arī minētie grozījumi CL 1716.pantā saskaņā ar likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā

stāšanās laiku un kārtību” 21.pantu nav tieši piemērojami pušu attiecībām, taču neapšaubāmi minētā likuma pieņemšana nozīmē, ka arī likumdevēja

ieskatā pašreizējā situācija, kad līgumsoda pieaugums nav jebkādā veidā aprobežots ar normatīvajiem aktiem, neatbilst labas ticības principam.

Tiesas ieskatā līgumsods 1156,18 euro apmērā konkrētajā situācijā nostāda atbildētāju kā patērētāju neizdevīgā stāvoklī un ir nesamērīgs, jo par

lielo daļu no nokavētiem maksājumiem līgumsods pārsniedz nokavētā maksājuma apmēru un kopumā līgumsoda apmērs sasniedzis 88,3 % no

pamatparāda summas.

Tiesa uzskata, ka prasītājs šajā gadījumā nav darbojies atbilstoši CL 1.pantā nostiprinātam labas ticības principam, saskaņā ar kuru ne tikai

pienākumi pildāmi, bet arī tiesības izlietojamas pēc labas ticības. Saskaņā ar CPL 1.panta pirmo daļu katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz

savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Šīs tiesības prasītājs varēja izmantot, tiklīdz radās tā tiesību

aizskārums, jo maksājumi pēc Aizdevuma līguma netika veikti pilnā apmērā, jau sākot no 2010.gada augusta, kas deva prasītājam pamatu atkāpties no

līguma. Turklāt, kā norādīja atbildētājs, viņš bija savlaicīgi paziņojis prasītājam par iemesliem, kādēļ turpmāk nespēs pildīt saistības, un lūdzis prasītāju

izmantot tiesības atkāpties no līguma jau 2010.gada augustā vai septembrī. Taču prasītājs, arī būdams informēts par to, ka saistību izpilde turpmāk nav

sagaidāma, gandrīz pusotru gadu nav veicis jebkādas darbības savu aizskarto tiesību aizsardzībai, turpinot par šo laiku aprēķināt līgumsodu. Ņemot vērā

tiesu praksē nostiprināto atziņu, ka pēc kreditora vienpusējās atkāpšanās no līguma līgumsoda turpmāka aprēķināšana nav pieļaujama, prasītāja rīcību

konkrētajā gadījumā nevar atzīt par labticīgu, jo tā ir vērsta uz to, lai pirms vēršanās tiesā līgumsods tiktu aprēķināts maksimāli iespējamā summā.

Lietā nav iesniegti jebkādi pierādījumi tam, ka prasītājam bija objektīvi šķēršļi savu tiesību aizsardzībai atkāpties no līguma un vērsties tiesā

savlaicīgi, nepieļaujot līgumsoda pieaugumu līdz neproporcionāli lielam apmēram.

Tiesas ieskatā par Aizdevuma līgumā noteikto maksājumu termiņu un apmēru neievērošanu būtu uzskatāms par proporcionālu, samērīgu un

taisnīgu līgumsods 20 % apmērā no aizdevuma pamatsummas, kas ir 261,74 euro (1308,70 euro × 20 %). Šādā apmērā prasība par līgumsoda

piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā – par līgumsoda 894,44 euro piedziņu prasība ir noraidāma kā nepamatota.

Ievērojot visu minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami sekojoši maksājumi: aizdevuma pamatparāds 1308,70 euro,

līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu par periodu no 2010.gada 16.jūlija līdz 2012.gada 15.janvārim, ieskaitot, 192,75 euro, likumiskie

nokavējuma procenti par laika posmu no 2012.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim, ieskaitot, 159,23 euro un līgumsods par laika periodu no

2010.gada 16.augusta līdz 2012.gada 15.janvārim, ieskaitot, 261,74 euro, kopsummā parāds 1922,42 euro. Pārējā daļā prasība ir noraidāma.

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, CL 1765.panta pirmās un ceturtās daļas normas, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam

tiesības saņemt 6 % gadā no nesamaksātā aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei kā likumiskos nokavējuma procentus, jo aizdevuma

pamatsummas samaksas termiņš iestājās 2012.gada 15.janvārī.

CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas

nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi (5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 347,42 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus (ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas

pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus) 4,70 euro (l.l.3,4,5), kopsummā prasītājs samaksājis tiesas izdevumus 352,12 euro apmērā.

Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram par labu prasītājam piedzenama valsts nodeva 288,36 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,21

euro, kopā 291,57 euro.

Vadoties pēc CPL 33.panta, 34.panta, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmās daļas, 189.-193.panta, 195.panta, 204.1 panta, tiesa

nos prie da:

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. C/ (/pers. C/), personas kods /personas kods/, par labu AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918,

aizdevuma pamatsummu 1308,70 euro, līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu par periodu no 2010.gada 16.jūlija līdz 2012.gada 15.janvārim,

ieskaitot, 192,75 euro, likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2012.gada 16.janvāra līdz 2014.gada 13.janvārim, ieskaitot, 159,23

euro un līgumsodu par laika periodu no 2010.gada 16.augusta līdz 2012.gada 15.janvārim, ieskaitot, 261,74 euro, kopsummā parādu 1922,42 euro

(viens tūkstotis deviņi simti divdesmit divi euro 42 centi), un tiesas izdevumus 291,57 euro (divi simti deviņdesmit viens euro 57 centi), pavisam kopā

2213,99 euro (divi tūkstoši divi simti trīspadsmit euro 99 centi).

Atzīt AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. C/ (/pers. C/), personas kods

/personas kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laika posmu līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

Pārējā daļā, par aizdevuma lietošanas procentu 0,02 euro un līgumsoda 894,44 euro apmērā, kopsummā 894,46 euro piedziņu prasību noraidīt.

Noteikt /pers. C/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Prasītāja labā piedzītās summas 2213,99 euro samaksa veicama: saņēmējs AS „NORVIK BANKA”, vienotais reģistrācijas Nr.40003072918,

konts Nr.LV47LATB00000PATEREUR, kredītiestāde AS „NORVIK BANKA”, maksājuma mērķis – saistības pēc līguma Nr.PTK-017245.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.

Tiesnese I.Bogdanova