Court dismissed appeal against traffic fine, upholding lawful penalty for dangerous driving under LAPK.

Lietvedības Nr. 1A-0116-17/27

ECLI:LV:RVPT:2017:0920.1A30011617.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 20.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese B.Horuna,

rakstveida procesa, izskatot /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2017.gada 23.februāra lēmumu Nr.372, administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēja

Aprakstošā daļa

2017.gada 11.janvārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes (turpmāk – VP RRP KPP) Patruļpolicijas pārvaldes

Ceļu policijas bataljona (turpmāk – PPP ???) inspektors A.Leitis sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF931994 par to, ka /pers. A/

2017.gada 11.janvārī plkst.18.30 agresīvi vadīja transportlīdzekli Škoda Octavia, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, (turpmāk –

transportlīdzeklis Škoda Octavia) pa Krustabaznīcas ielu virzienā no Čiekurkalna 2.līnijas uz Brīvības gatvi, proti, apbrauca vairākus, sastrēgumā esošus

transportlīdzekļus pa pretējā virziena joslu, ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, nogriezās pa kreisi uz Krustabaznīcas ielu 9, neieņemot

attiecīgo stāvokli uz brauktuves.

Tādējādi ir pārkāpti Ministru kabineta 02.06.2015. noteikumu Nr.279 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 70. un 83.punkti, par ko

atbildība ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un 149.6panta piektajā

daļā.

Ar VP RRP KPP PPP ??? inspektora A.Leiša 2017.gada 11.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF931994 ietverto lēmumu /pers.

A/ saukta pie administratīvās atbildības, uzliekot sodu EUR 70 apmērā par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un 149.6panta piektajā daļā

paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Nepiekrītot augstāk minētajam lēmumam, /pers. A/ to pārsūdzēja VP RRP KPP (turpmāk – Iestāde).

Ar Iestādes 2017.gada 23.februāra lēmumu Nr.372 (turpmāk – Iestādes lēmums) /pers. A/ sūdzība tika noraidīta, atstājot spēkā VP RRP KPP

PPP ??? inspektora A.Leiša 2017.gada 11.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF931994 ietverto lēmumu.

Iestādes lēmumā atspoguļota administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā administratīvā pārkāpumā būtība, tiek citēti LAPK 35.panta otrā daļa,

149. panta trīspadsmitās daļas 2.punkts, 149.6panta piektā daļa, tāpat tiek atreferēts /pers. A/ sūdzības saturs.

Iestāde lēmumā atsaucas uz LAPK 272.pantu un norāda, ka objektīvi, vispusīgi, izvērtējot visus administratīvās lietas materiālus kopumā, uzskata,

ka /pers. A/ pamatoti sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un sods piemērots likumīgi.

Ar lēmumu lietā Nr.PF931994 /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punkta un

149. panta piektās daļas nosacījumiem un tāpēc nepieciešams noskaidrot, vai /pers. A/ izdarīja administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.PF931994

konstatētos pārkāpumus.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2017.gada 11.janvārī plkst.18.30, /pers. A/ Rīgā, vadīja transportlīdzekli Škoda Octavia pa Krustabaznīcas ielu no

Čiekurkalna 2.līnijas puses Brīvības gatves virzienā, veicot citu transportlīdzekļu apbraukšanu pa pretējā virziena joslu, nogriezās pa kreisi uz

Krustabaznīcas ielas namu Nr.9, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves, ko neapstrīd arī pati /pers. A/.

Lietā ir strīds par to, vai /pers. A/ vadīja transportlīdzekli agresīvi, izdarot protokolā konstatētos pārkāpumus.

Sūdzības izskatīšanas gaitā, konstatēts, ka izdarītais pārkāpums ir fiksēts videoieraksā.

Iestāde, noskatoties videoierakstu, konstatē, ka pa Krustabaznīcas ielu lēni virzās transportlīdzekļi, plkst.18.29:54 no lēni braucošas

transportlīdzekļu kolonnas izbrauc transportlīdzeklis un apsteidzot transportlīdzekļu kolonnu pa pretējā virziena joslu, veic kreiso pagriezienu, neieņemot

attiecīgo malējo stāvokli uz brauktuves. Minēto transportlīdzekli inspektors identificēja kā Škoda Octavia. Tāpat videoierakstā redzams, ka pa pretējo

braukšanas joslu (no dzelzceļa puses) sāk braukt transportlīdzekļi pēc pagrieziena veikšanas.

No normas tekstā ietvertā agresīvas braukšanas aprakstošā skaidrojuma ir redzams, ka agresīva braukšana nevar būt saistīta ar avārijas situāciju

izraisīšanu vai kādu citu negatīvu seku iestāšanos, kā vien ar to, ka tiek izdarīts CSN pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai

vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Jēdziens “agresīva braukšana” nav tulkojams burtiski, vērā ņemama normas jēga un mērķis.

/pers. A/ jebkurā gadījumā veica manevrus, kuri ir aizliegti. Šādas darbības nevar kvalificēt savādāk, kā vien pārējo, CSN nepārkāpjošo,

transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu, jo visu vadītāju mērķis ir nokļūt galamērķī pēc iespējas ātrāk. Turklāt vadītāja pārkārtošanās manevrs, kas

veikts krustojumā jau pati par sevi rada bīstamu situāciju uz brauktuves. Šādas darbības likumdevējs, neatkarīgi no citu negatīvu seku iestāšanās, ir

apzīmējis kā agresīvu braukšanu, un to novēršana acīmredzami ir LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas mērķis. Ņemot vērā minēto, Iestāde uzskata, ka

/pers. A/ rīcība pilnībā atbilst augstāk minētā pantā interpretējumam.

Iestāde uzskata, ka augstāk minētais manevrs, veicot lēni braucošas transportlīdzekļu kolonnas apbraukšanu (tuvumā atrodas dzelzceļa

pārbrauktuve), pēc kā, veicot kreiso pagriezienu, neieņemot attiecīgo malējo stāvokli, nav iespējams netraucējot pārējiem vadītājiem un neignorējot to

intereses. Šāda veida braukšana ir interpretējama kā agresīvā braukšana un, ar šādu braukšanu netiek veicināta saprašanās starp vadītājiem. Nav

noliedzams, ka transportlīdzekļu vadītāju attiecīgās rīcības gadījumā, transportlīdzeklim, kas veic šādus manevrus, tiek dota iespēja tos pabeigt un

iekārtoties nepieciešamajā kustības joslā. Taču šāda rīcība nav brīvas gribas sekmēta, bet pieklājības izraisītājs ir citu transportlīdzekļu vadītāju vēlme

nepieļaut bīstamas avārijas situācijas.

Iestādes ieskatā, loģisks ir secinājums, ka transportlīdzekļa vadīšana pretēji CSN prasībām, pati par sevi rada traucējumus citiem satiksmes

dalībniekiem, kas satiksmē piedalās atbilstoši CSN, katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē

izpildīs noteiktās prasības. Visi transportlīdzekļu vadītāji ir vienlīdzīgi un katram no viņiem ir tiesības paļauties, ka arī citi respektē CSN.

Priekšrocību gūšana, apbraucot citus satiksmes dalībniekus, pārkāpjot CSN un ceļu satiksmes principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes

dalībnieku interešu ignorēšanu.

Iestādes lēmumā tiek citēti LAPK 243. un 243.1panti, norādot, ka par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot administratīvā

pārkāpuma protokols, personas paskaidrojumi, liecinieku liecības, sastādītie ziņojumi, citi dokumenti, kā arī braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces

mērījumi.

Iestāde konstatē, ka lietā ir šādi pierādījumi: administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PF931994, videoieraksts, /pers. A/ iesniegums.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos materiālus, Iestāde uzskata, ka ir konstatēts un pierādīts, ka /pers. A/ 2017.gada 11.janvārī ir

izdarījusi administratīvā pārkāpuma protokolā norādītos pārkāpumus. Līdz ar to, Iestāde secina, ka lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PF931994 noformēts likumīgi un administratīvais sods /pers. A/ ir piemērots pamatoti. Tāpat Iestāde uzskata, ka lietā nav neviena objektīva, likumīga

un pamatota iemesla, lai atceltu /pers. A/ piemēroto sodu.

Nepiekrītot Iestādes lēmumam, /pers. A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzējs) to pārsūdzēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, uzskatot

to par nepamatotu, lūdz pilnībā atcelt lēmumu, viņai piemēroto naudas sodu un soda punktus.

Sūdzībā norādīts, ka 2017.gada 11.janvārī, vakarā, /pers. A/ vadīja transportlīdzekli Škoda Octavia pa Krustabaznīcas ielu virzienā no Viskaļu ielas uz

Brīvības gatvi, braucot uz nodarbībām peldbaseinā Krustabaznīcas ielā 9.

VP RRP inspektors A.Leitis /pers. A/ sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PF931994, piemērojot naudas sodu 70,- euro apmērā, tādā

veidā kvalificējot izdarīto pārkāpumu ceļu satiksmē, kā agresīvu braukšanu, ignorējot pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, un veicot nogriešanos

manevru, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka inspektors A.Leitis pieņēma lēmumu uz vietas, neizvērtējot visus lietas apstākļus, nepieaicināja lieciniekus, neuzrādīja

/pers. A/ videoierakstu. /pers. A/ uz vietas savu vainu neatzina. Vairākkārtīgi tika uzsvērts, ka viss ir fiksēts videoierakstā, taču Sūdzības iesniedzējai nav

skaidrs, no kuras vietas ir uzņemts videoieraksts, jo policijas automašīna stāvēja vietā, kur atļauts stāvēt tikai autobusiem, bez ieslēgtām bākugunīm, vietā, kur

visu situāciju pilnībā nevar redzēt.

Tāpat Sūdzības iesniedzēja nepiekrīt Iestādes lēmumā minētajam agresīvas braukšanas skaidrojumam. Iestādes lēmumā norādīts, ka /pers. A/ ir

radījusi traucējumus un ignorējusi citu transportlīdzekļu vadītāju intereses. Savukārt /pers. A/ uzskata, ka tajā situācijā nebrauca agresīvi, jo nevienu citu

transportlīdzekli netraucēja un neignorēja.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tam, ka šajā situācijā netika radīti traucējumi citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ir jābūt fiksētam arī policijas

darbinieku videoierakstā, proti, vadot transportlīdzekli Škoda Octavia un veicot manevru, nevienam no transportlīdzekļiem traucējumus neradīja, neviens no

citiem transportlīdzekļiem nebija spiests strauji bremzēt vai mainīt braukšanas virzienu.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, videoierakstā ir fiksēts arī tas, ka nevienam no transportlīdzekļiem nebija ieslēgts kreisais virzienrādītājs, kas vien var

liecināt par to, ka nevienam no šiem transportlīdzekļiem nebija mērķis veikt kreiso pagriezienu uz Krustabaznīcas ielu 9. Līdz ar ko, šajā gadījumā nevar būt

konstatējama citu ceļu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšana. Uzskata, ka citu vadītāju interešu ignorēšana izpaužas tādā veidā, ja brauciena gala mērķis

visiem ir viens un tas pats, proti, nokļūt vienā punktā.

Sūdzības precizējumos norāda, ka neradīja traucējumus vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai, kā arī neignorēja citu transportlīdzekļu

vadītāju intereses, un, ka /pers. A/ nebija nepieciešamības iekārtoties nepieciešamajā kustības joslā, jo nogriezās pa kreisi.

Sūdzības iesniedzēja piekrīt, ka veica nogriešanos pa kreisi, neieņemot noteiktu stāvokli uz brauktuves, taču nevar piekrist viņai

inkriminētajai agresīvajai braukšanai un tās skaidrojumam lēmumā, uz kura pamata pieņemts Iestādes lēmums, proti, norādot, ka /pers. A/

jebkurā gadījumā veicu manevru, kurš ir aizliegts, automātiski to kvalificējot kā citu transportlīdzekļu vadītāju interešu ignorēšanu.

Papildus Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Iestādes lēmumā ir formāli citēts LAPK 243.pants par to, kādi ir administratīvā pārkāpuma

pierādīšanas līdzekļi un, attiecīgi, norādīts, kas var kalpot par pierādījumiem lietā, uzskaitot dotajā administratīvā pārkāpuma lietā esošos

pierādījumus.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, šie pierādījumi nav paredzētajā kārtībā iegūti un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par

faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, t.i. pieņemot lēmumu no /pers.

A/ nekādus paskaidrojumus nepieprasīja, viņa uz vietas savu vainu neatzina, kā arī viņai neuzrādīja videoierakstu, kurā būtu fiksēts iepriekš

minētais pārkāpums.

No lietas materiāliem secināms, ka Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi skatīt sūdzību mutvārdu procesā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

LAPK 289.6pantu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir paziņots, nosūtot paziņojumu 2017.gada 8.maijā.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, noskaitījusies lietā esošo videoierakstu un izvērtējusi pārsūdzētā Iestādes lēmuma tiesiskumu un pamatotību

kopsakarā ar sūdzībā ietvertajiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums ir atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība ir noraidāma turpmāk

norādīto apsvērumu dēļ.

Saskaņā ar LAPK 289.12panta otro daļu tiesa, izskatot sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā, taisa vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāj

lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraida; 2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu; 3) atceļ lēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un uzliek sodu; 4) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo

pārkāpumu.

Savukārt LAPK 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības

izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par

kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras LAPK paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto,

lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā. Atbilstoši minētā

panta piektajā daļā noteiktajam, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā panta astotās daļas

izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Tādējādi, izskatot sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tiesa pārbauda pārsūdzētā lēmuma likumību un pamatotību. Līdz ar to tiesa

vērtē, vai pārsūdzētais lēmums atbilst tiesību normām un ir pamatots ar pārbaudītiem un pierādītiem faktiskajiem apstākļiem, proti, vai Sūdzības

iesniedzēja ir pamatoti atzīta par vainīgu konkrētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un piemērots atbilstošs administratīvais sods.

No lietas materiāliem secināms, ka administratīvais sods /pers. A/ uzlikts par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un 149.6panta

piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu izdarīšanu.

CSN 70.punktā noteikts, ka pirms nogriešanās pa labi, pa kreisi vai apgriešanās braukšanai pretējā virzienā transportlīdzekļa vadītājam uz

bezsliežu transportlīdzekļiem paredzētās brauktuves laikus jāieņem attiecīgs malējais stāvoklis, kas paredzēts braukšanai attiecīgajā virzienā, izņemot

gadījumus, ja jānogriežas, lai iebrauktu krustojumā, kurā jābrauc pa loku (409. ceļa zīme). Mopēdu vadītājiem nogriešanās pa kreisi vai apgriešanās

braukšanai pretējā virzienā ārpus apdzīvotām vietām atļauta arī no brauktuves labās malas, dodot ceļu tajā pašā un pretējā virzienā braucošajiem

transportlīdzekļiem.

Atbilstoši CSN 83.punktam, bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja

to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus

starp transportlīdzekļiem.

Saskaņā ar LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktu, par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka

tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu

vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa

pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas

transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro.

Saskaņā ar LAPK 149.6panta pikto daļu, par noteiktā stāvokļa uz brauktuves vai tramvaja sliedēm neieņemšanu pirms nogriešanās vai apgriešanās

braukšanai pretējā virzienā — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecpadsmit līdz četrdesmit euro.

Tiesa, pārbaudījusi Iestādes lēmuma motivāciju, kas norādīta šā sprieduma aprakstošajā daļā, atzīst, ka tā ir pareiza un pilnībā pietiekama. Proti,

Iestāde, izvērtējot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, pamatoti atzina, ka ar VP RRP KPP CPB inspektora A.Leiša 2017.gada 11.janvāra

lēmumu lietā Nr.PF931994 Sūdzības iesniedzēja pamatoti saukta pie administratīvās atbildības par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā un

149.6panta piektajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa secina, ka Iestādes lēmums ir pieņemts likumīgi un pamatoti. Iestādes lēmums atbilst

LAPK noteikumiem, ir ievēroti procesuālie un formālie priekšnoteikumi un materiālās tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa atzīst, ka Iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, Iestāde ir pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtējusi pierādījumus to

kopsakarā. Līdz ar to tiesa, saskaņā ar LAPK 289.13panta trešajā daļā noteikto, pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam lietas faktisko apstākļu

konstatējumam un lēmuma motivācijai un to neatkārto.

Saistībā ar /pers. A/ sūdzībā norādītajiem argumentiem, tiesa papildus norāda sekojošo.

Iepazīstoties ar sūdzību, tiesa atzīst, ka lietā nav strīda par to, ka Sūdzības iesniedzēja Protokolā norādītajā laikā un vietā, vadot transportlīdzekli,

apbrauca citus transportlīdzekļus pa pretējā virzienā joslu, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves.

Lietā pastāv strīds par to, vai Sūdzības iesniedzējas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificējams saskaņā ar LAPK 149.4panta

trīspadsmitās daļas 2.punktu, proti, vai Sūdzības iesniedzējas darbībās ir saskatāmas agresīvas braukšanas pazīmes, vai viņa ignorēja pārējo vadītāju

intereses.

CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes

dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa

zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Nekādas atkāpes no šiem noteikumiem nav pieļaujamas.

Tiesa uzskata, ka sūdzībā ietvertais apgalvojums, ka /pers. A/ ar savu rīcību nav radījusi traucējumus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un

ignorējusi to intereses, jo nevienam no tiem transportlīdzekļiem nebija mērķis veikt kreiso pagriezienu, ir atzīstams par Sūdzības iesniedzējas subjektīvu

viedokli nolūkā panākt sev labvēlīga nolēmuma pieņemšanu.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējas darbības ir kvalificējamas kā agresīva braukšana, atbilstoši LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktam,

jo viņa, pārkāpjot CSN 70.punktu, proti, veicot citu transportlīdzekļu apbraukšanu pa pretējā virziena joslu, nogriezās pa kreisi, neieņemot attiecīgo

stāvokli uz brauktuves, tādējādi ignorējot pārējo, CSN nepārkāpjošo, transportlīdzekļu vadītāju intereses, jo visu vadītāju mērķis ir nokļūt galamērķī pēc

iespējas ātrāk. Priekšrocību gūšana, pārkāpjot CSN un ceļu satiksmes principus, pati par sevi liecina par citu satiksmes dalībnieku interešu ignorēšanu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka Protokolā noradītajā laikā un vietā, nogriežoties pa kreisi, neieņemot attiecīgo stāvokli uz brauktuves, neignorēja

pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses, jo nevienam no šiem transportlīdzekļiem nebija mērķis veikts kreiso pagriezienu.

Atbilstoši CSN noteiktajām, apsteigšana un apdzīšana ir ceļu satiksmē atļauti manevri, taču tie, tāpat kā jebkuri citi manevri, jāveic, ievērojot CSN

noteiktās prasības, tostarp, arī konkrētā ceļa posmā noteikto satiksmes kārtību.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Sūdzības iesniedzēja, cita starpā, lūdz tiesu arī atcelt viņai piespriestos soda punktus.

Tiesa norāda, ka pārkāpumu uzskaites punkti (soda punkti) nav uzskatāmi par administratīvo sodu par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu un to

piemērošanas kārtību regulē Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnijā noteikumi Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”.

Ņemot vērā minēto, tiesai, lemjot jautājumu pat administratīvā pārkāpuma soda uzlikšanas pamatotību, nav pamata lemt par pārkāpumu uzskaites

punktu atcelšanu.

Saistībā ar /pers. A/ argumentu, ka dotajā administratīvā pārkāpuma lietā esošie pierādījumi nav iegūti LAPK paredzētajā kārtībā un noteiktā

procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, tiesa norāda sekojošo.

LAPK 243.1pants nosaka, ka pierādīšanas līdzekļi ir pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojumi, personu liecības, eksperta

atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie pierādījumi, procesuālajās

darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Judikatūrā ir norādīts, ka Administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas personas

prettiesiskas darbības, par kurām paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai

administratīvā pārkāpuma lietā (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa lēmumu lietā Nr.SKA-157/2007).

Senatoru kolēģija 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumā lietā Nr.SKA-647/2008 norāda, ka amatpersonas sastādītiem dokumentiem, tai

skaitā administratīvā pārkāpuma protokolam, a priori ir publiskā ticamība un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina.

Tiesa nekonstatē iemeslus, kas būtu par pamatu uzskatam, ka policijas darbinieki bija neobjektīvi vai ieinteresēti pārkāpuma konstatēšanā /pers.

A/. Tāpat tiesa nekonstatē apstākļus, kas būtu par pamatu lietā esošo pierādījumu atzīšanai par apšaubāmiem vai nepietiekamiem, kā arī pati Sūdzības

iesniedzēja neapstrīd, ka ir veikusi administratīvā pārkāpuma protokolā norādītas darbības. Apstāklis, ka Sūdzības iesniedzējai ir atšķirīgs viedoklis par

to, kā kvalificējams viņas izdarītais administratīvais pārkāpums, nevar būt par pamatu Iestādes lēmuma atcelšanai.

Lai gan Sūdzības iesniedzēja apšauba administratīvā pārkāpuma lietā esošo pierādījumu ticamību, tomēr tiesai nav pamata apšaubīt administratīvā

pārkāpuma protokolā fiksētās ziņas par faktiem, jo administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatēti tādi apstākļi, kas norādītu par administratīvā

pārkāpuma protokolā iekļauto ziņu nepatiesumu vai šo ziņu neatbilstību patiesajiem lietas apstākļiem.

Līdz ar to, izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus to kopsakarā, tiesa secina, ka nav pamata apšaubīt /pers. A/ vainu konkrētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, un ir objektīvi apstiprināts, kā arī ir pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Vadoties no procesuālās ekonomijas un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra

sprieduma lietā Nr. SKA-378/2008 (sk. 22.punktu) norādījumiem, kurā Senāts, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos

nolēmumos ir norādījis, ka no Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet, ka tiesas pienākums ir argumentēt

spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākuma

detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem

no tiesību viedokļa (sk. Senāta 2004.gada 23.novembraspriedumu lietā Nr. SKA-216/2004 8.punktu; 2005.gada 22.novembra spriedumu lietā

Nr. SKA-378/2005 12.punktu).

Iepazīstoties ar lietas materiāliem, tiesa nekonstatē, ka iestāde administratīvās lietas izskatīšanas procesā iestādē, būtu pieļāvusi procesuālos

pārkāpumus, kas būtu par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai.

LAPK 32.panta pirmajā daļā noteikts, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka,

uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Atbilstoši LAPK 35.panta otrajai daļai, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena

un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu. Šajā gadījumā

pamatsodam var pievienot kādu no papildsodiem, kuri ir paredzēti pantos, kas nosaka atbildību par jebkuru no izdarītajiem pārkāpumiem.

Atbilstoši nostiprinātai tiesu judikatūrai, lai noteiktu, kurš no pārkāpumiem ir smagāks, jāvadās no panta sankcijas. Par smagāko pārkāpumu

uzskatāms tas pārkāpums, par kuru paredzēta bargāka sankcija. Savukārt, ja par vieglāko pārkāpumu sankcijas minimālā robeža ir augstāka par

smagākā pārkāpuma sankcijā noteikto minimālo robežu, nosakot sodu, jāņem vērā, ka piemērojamais sods nevar būt mazāks par vieglākā pārkāpuma

sankcijā noteikto minimālo robežu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 21. maija spriedums lietā SKA-

223/2009).

Par LAPK 149.4panta trīspadsmitās daļas 2.punktā paredzēto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no

septiņdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, par LAPK 149.6panta piektajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit euro apmērā.

Vērtējot /pers. A/ piemēroto administratīvo sodu – naudas sodu EUR 70 apmērā, kas ir minimālais iespējamais naudas sods par izdarītajiem

administratīvajiem pārkāpumiem, tiesa atzīst, ka nosakot to, tika ņemts vērā LAPK 32.panta pirmajā, otrajā daļā un 35.pantā noteiktais.

Tiesa atzīst, ka Sūdzības iesniedzējai sods ir noteikts pamatoti un tiesiski. Līdz ar to, ņemot vērā administratīvā soda preventīvo raksturu, tiesa

uzskata, ka tas sasniedz LAPK 22.pantā noteikto mērķi, t.i., administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas

neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka Iestādes lēmums, par kuru iesniegta sūdzība, atzīstams par tiesisku un pamatotu un atstājams negrozīts, bet par

to iesniegtā sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 243.-244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2017.gada 23.februāra lēmumu Nr.372 un /pers. A/ sūdzību

noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2017.gada 20.septembrī.

Tiesnese B.Horuna