Court allows mortgagee's claim for lien enforcement and costs against defaulting borrowers in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for the realization of lien rights against the defendants. The plaintiff had lent money secured by a mortgage on real estate, which the defendants failed to repay by the due date. Consequently, the court ordered the defendants to pay the loan amount, interest, and litigation costs within ten days.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 204.1 pants; Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 194., 195., 204.1 panti: The court may grant a claim for the realization of lien rights and order the payment of litigation costs when the secured party proves the debtor's default on the underlying obligation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C07061516
Lietas arhīva Nr. C-0131-17/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkraukles rajona tiesa
tiesnese I.Silicka
ar tiesas sēdes sekretāri M.Liģeri,
piedaloties prasītājas AS ,,/nosaukums A/” pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Didzim Kalniņam un atbildētājas /pers. A/ pilnvarotajai
pārstāvei zvērinātai advokātei Ilzei Skačkovai,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS ,,/nosaukums A/” prasībā pret /pers. B/ un /pers. A/ par ķīlas tiesību realizēšanu.
Aprakstošā daļa
2016. gada 25. maijā Aizkraukles rajona tiesā saņemts AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums pret
atbildētajiem /pers. B/ un /pers. A/ par ķīlas tiesību realizāciju.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2005. gada 7. jūnijā prasītāja un /pers. C/ noslēdza aizdevuma līgumu Nr. 95904/02 (turpmāk - aizdevuma
līgums) par aizdevuma Ls 15 000 piešķiršanu (turpmāk- aizdevums). Saskaņā ar minēto līgumu, /pers. C/ izsniegts aizdevums Ls 15 000 apmērā.
Prasītāja izpildīja savas no aizdevuma līguma izrietošas saistības un piešķirto aizdevumu izmaksāja līgumā noteiktajā kārtībā un apmērā.
Aizdevuma atmaksas termiņš - 2015. gada 12. maijs. Atbilstoši aizdevuma līguma noteikumiem par aizdevuma izmantošanu aprēķināmi procenti,
kas sastāv no fiksētas procentu likmes (2,20 %, ar 2011. gada 12. septembri 5,73 % un ar 2012. gada 20. novembri 4,63 % gadā), un mainīgās
procentu likmes kopsummas. Aizdevuma līguma vispārējos noteikumos paredzēts, ka par termiņā neveiktu procentu un/vai pamatsummas maksājumu
prasītāja aprēķina aizdevuma līgumā norādīto līgumsodu no laikā nenomaksātās summas, kas tiek aprēķināts par katru kavēto dienu. Saskaņā ar
aizdevuma līguma noteikumiem, līgumsods par termiņā neveiktiem procentu un/vai pamatsummas maksājumiem ir 30 % gadā.
No aizdevuma līguma izrietošo saistību nodrošināšanai 2005. gada 7. jūnijā prasītāja ar /pers. D/ noslēdza hipotēkas līgumu Nr. 95904/02
(turpmāk – hipotēkas līgums). Atbilstoši hipotēkas līguma 14. punkta nosacījumiem, /pers. D/ ieķīlāja par labu prasītājai nekustamo īpašumu, kas atrodas
/adrese/, reģistrēts Skrīveru novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/, ar kadastra Nr. /numurs B/(turpmāk – nekustamais īpašums). Hipotēkas
līgumā noteikts, ka minētais nekustamais īpašums ieķīlāts no aizdevuma līguma izrietošo saistību, tostarp, visu blakus prasījumu, nodrošināšanai, līdz
saistību pilnīgai dzēšanai. Prasītāja to ir tiesīga pārdot pēc saviem ieskatiem par brīvu cenu, ja /pers. C/ nepilda saistības pret prasītāju. Pamatojoties uz
minēto, Skrīveru novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/ierakstīts aizliegums bez prasītājas rakstiskas piekrišanas nekustamo īpašumu
iznomāt, dalīt, izkomplektēt, pārdot dāvināt vai kā citādi atsavināt. Minētajā zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināta otrā hipotēka par labu prasītājai ar
nodrošinājuma summu Ls 15 000, kas atbalstoši Latvijas bankas noteiktajam valūtas kursam (1 LVL= 0,702804 EUR) ir 21 343,08 EUR.
Pamatojoties uz 2010. gada 12. jūlija mantojuma apliecību īpašuma tiesības pārgājušas uz /pers. B/ un /pers. A/. Ņemot vērā to, ka no aizdevuma
līguma izrietošās saistības netika izpildītas, 2015. gada 21. janvāri /pers. B/ un /pers. A/ nosūtīts brīdinājums, kurā prasītāja paziņo par atkāpšanos no
līguma, lūdz labprātīga parāda samaksu, norādot kopējo parāda summu 15 178,47 EUR, kas sastāv no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas,
procentiem un līgumsoda. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja saistības līdz 2015. gada 20. februārim netiks labprātīgi izpildītas, prasītāja iesniegts
pieteikumu par saistības bezstrīdus piespiedu izpildi.
2015. gada 12. oktobrī Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr.216/2015, nospriežot piedzīt no /pers. C/
par labu prasītājai parādu 16 678,08 EUR apmērā, tajā skaitā, neatmaksāto aizdevuma pamatsummu 14 467,93 EUR (2005. gada 7. jūnijā noslēgtais
aizdevuma līgums), procentus par aizdevuma izmantošanu 821,39 EUR, līgumsodu 1 388,76 un šķīrējtiesas izdevumus 517,18 EUR, kā arī izdevumus
par juridisko palīdzību 275,28 EUR apmērā, spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ar Aizkraukles rajona tiesas lēmumu apmierināts pieteikums par
izpildu raksta izsniegšanu minētā šķīrējtiesas sprieduma izpildei.
Prasītāja saistības ir nodrošinātas ar hipotēku uz atbildētājiem piederošo nekustamo īpašumu /adrese A/, reģistrētu Skrīveru novada zemesgrāmatas
nodalījumā Nr. /numurs A/, ar kadastra Nr. /numurs D/, kas sastāv no zemes gabala 4340 m2 platībā un uz zemes gabala atrodošā namīpašuma:
dzīvojamās ēkas un palīgceltnes.
/pers. C/ nav veicis maksājumus no līguma izrietošās un ar 2015. gada 12. oktobra Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesas spriedumu lietā
Nr.216/2015 apstiprinātās saistības izpildei, prasītājs lūdz atzīt tiesības izlietot ķīlas tiesības uz ieķīlāto un atbildētājiem piederošo nekustamo īpašumu
/adrese A/.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1278., 1285., 1286., 1290., 1319., 1325., 1587., 1590. pantu, Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas
4. punktu., 41., 190. pantu.
Prasītāja lūdz tiesu: atzīt viņai tiesības izlietot ķīlas tiesības uz ieķīlāto /pers. B/ un /pers. A/ piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/,
reģistrēts Skrīveru novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ar kadastra numuru Nr. 3282 008 0368, un kas sastāv no zemes gabala 4340 m2
platībā un namīpašuma: dzīvojamās ēkas un palīgceltnes, pēc 2005. gada 7. jūnija Hipotēkas līguma Nr. 95904/02, ar ko nodrošinātas no 2005. gada
7. jūnija Aizdevuma līguma Nr. 95904/02 izrietošās saistības; piedzīt no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.
2016. gada 20. jūnijā tiesā saņemti atbildētāja /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi. Paskaidrojumos norādīts, ka atbildētājs šajā lietā mediācijai
nesaskata pamatu. Atzīsts prasību daļā par tiesību atzīšanu prasītājai izlietot ķīlas tiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu /adrese/. Neatzīst prasību daļā
par tiesāšanās izdevumu piedziņu Latvijas Komercbanku asociācijas Šķīrējtiesas 2015. gada 12. oktobra spriedums lietā Nr.216/2015 par parāda un
tiesāšanās izdevumu piedziņu no /pers. C/, kurš nav izpildījis savas saistības pret prasītāju un Aizkraukles rajona tiesas 2016. gada 21. janvāra lēmums
(lietas arhīva Nr.3-12/0039) par izpildu raksta izsniegšanu šī sprieduma piespiedu izpildei bija par pamatu prasības pieteikumam. Šajās lietās atbildētājs
nav bijis pieaicināts kā lietas dalībnieks vai ieinteresētā persona, nav bijis labuma guvējs un nav slēdzis nekādus darījumus ar prasītāju. Ņemot vērā to, ka
ne atbildētāja vainas dēļ, bet tieši /pers. C/ neizpildīto saistību dēļ tika ierosinātas tiesvedības, tai skaitā, arī šī tiesvedība par ķīlas tiesību realizāciju,
prasība daļā par tiesas izdevumu piedziņu no atbildētāja ir nepamatota, tādēļ noraidāma. Turklāt piekrīt tam, ka prasītājai ir tiesības izlietot ķīlas tiesības
uz ieķīlāto īpašumu (lietas 46.lapa).
2016. gada 12. jūlijā tiesā saņemti atbildētājas /pers. A/ rakstveida paskaidrojumi. Paskaidrojumos noradīts, ka prasību neatzīst pilnībā. /adrese/, ir
atbildētājas dzīvesvieta Latvijā, kur viņa plāno atgriezties dzīvot ar laiku. Šobrīd atbildētājai ir saistības attiecībā uz īpašumu. /pers. D/ noslēdza ar
prasītāju hipotēkas līgumu par nekustamo īpašumu /adrese B/, lai nodrošinātu no aizdevuma līguma izrietošās saistības, kas noslēgts starp /pers. C/ un
prasītāju. Pēc /pers. D/ nāves, atbildētāja kopā ar brāli /pers. B/ ir īpašuma mantinieki. Atbildētāja vēlās izpildīt /pers. D/ izteikto gribu attiecībā uz
īpašumu par tā saglabāšanu ģimenes īpašumā un nodošanu tālāk. Atbildētāja uzskata, ka šajā lietā galvenais atbildētājs ir /pers. C/, sevi par atbildētāju
neuzskata. Jo no prasītājas neko nav ņēmusi, un neko viņiem nav parādā. Iepriekš nekādus paziņojumus no prasītājas attiecībā par šo īpašumu nav
saņēmusi. Uzskata, ka brīdinājumā norādītais pienākums attiecībā uz saistību izpildi, kas noslēgts ar prasītāju un /pers. C/ viņai nav jāpilda, jo viņa nav
aizņēmēja, ne ieķīlātāja likuma izpratnē. Līdz ar to, prasītāja nepamatoti grib no viņas piedzīt tiesāšanās izdevumus. Nekonstatējot lietā apstākļus, ka
atbildētajai būtu tiesisks pienākums izpildīt aizdevuma līgumā noteiktās saistības, nav tiesiskā pamata prasīt no atbildētājas piedzīt tiesāšanās izdevumus.
Tā nav un nevar būt atbildētājas saistība pret prasītāju. Prasītāja 2015. gada 21. janvārī norādīja, ka brīdinājuma neizpildes gadījumā prasītāja sniegs
pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi, bet ceļ tiesā prasību par ķīlas tiesību realizāciju, kas ir dažādi prasījumu veidi. Secināms, ka prasītāja
nav ievērojusi pirmstiesas lietu izskatīšanas kārtību, kāda bija tai jāpiemēro. Atbildētāja neko nav zinājusi ne par šķīrējtiesas procesu, ne par izpildu
raksta izsniegšanu. Atbildētāja uzskata, ka prasības pieteikuma 1.10. punktā minēto brīdinājumu prasītājai bija jāsūta aizņēmējam. Lietā nav ziņu, ka
prasītāja vispirms būtu ar izpildu rakstu vērsusies pie /pers. C/ ar piedziņu. Prasītāja nav veikusi darbības, vismaz no prasības pieteikuma tas neizriet, lai
gūtu apmierinājumu no /pers. C/ neizpildīto saistību apmērā. Uzsākot mantojumu pēc /pers. D/ nāves, varēja pieteikties visi kreditori, tajā skaitā prasītāja.
Prasītāja mantojuma lietas ietvaros kreditora prasījumu nepieteica zvērinātam notāram. Līdz ar to, atbildētāja ar brāli saņēma 2010. gada 12. jūlija
mantojuma apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma. Prasītāja savlaicīgi varēja vērsties tiesā un nenovilcināt laiku aizdevuma atgūšanai no
aizņēmēja, jo aizņēmējam toreiz un tagad ir manta pret ko prasītāja var vērst piedziņu. Prasītājas bezatbildība nevar būt par pamatu, lai tiktu atņemts
mantojums. Prasītāja nepareizi piemēro likuma normas konkrētā lietā, jo netiek ņemtas vērā mantojuma regulējošās normas. Lūdz noraidīt prasību, kā
nepamatotu un nepierādītu. Paskaidrojumus papildinās tiesas sēdē, nepiekrīt izmantot mediāciju un videokonferenci. Lūdz lietu izskatīt mutvārdu procesā
Aizkraukles rajona tiesā (lietas 49.-50.lapa).
2016. gada 6. septembrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme par /pers. A/ paskaidrojumiem. Atsauksmē norādīts, ka atbildētāja paskaidrojumā
norādījusi, ka neesot saņēmusi nekādus paziņojumus un brīdinājumus, tostarp prasības pieteikumam pievienoto 2015. gada 21. janvāra brīdinājumu.
Prasītāja minēto atbildētājas iebildumu uzskata par nepamatotu, jo fakts, ka atbildētāja nav saņēmusi brīdinājumu, saistīts nevis ar prasītājas neizdarību,
bet gan to, ka pati atbildētāja nav bijusi pieejama savā deklarētajā dzīvesvietā. Brīdinājums atbildētajai nosūtīts uz viņas deklarēto dzīvesvietu, kurā
atbildētāja deklarējusies joprojām. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. panta pirmo daļu, dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta vieta
(ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies un, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Minētā likuma 6. pants paredz
pienākumu deklarēt dzīvesvietu, savukārt, ja par savu dzīvesvietu persona izvēlējusies citu valsti un tajā uzturas ilgāk par pusgadu, PMLP ir jāinformē par
jauno dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Šādu pienākumu nosaka Iedzīvotāju reģistra likuma 15. pants. Līdz ar to, nepamatots ir atbildētājas apgalvojums par
to, ka prasītāja atbildētāju nav brīdinājusi, jo prasītāja sūtīto brīdinājumu atbildētāja nav saņēmusi vien tādēļ, ka nav saņēmusi korespondenci savā
deklarētajā dzīvesvietā un nav arī informējusi par faktisko dzīvesvietu, kurā sūtījumus saņemtu.
Tāpat prasītāja par nepamatotu uzskata atbildētājas apgalvojumus, ka viņa nav atbildētāja lietā un viņai nav jāatbild par saistībām, jo nav neko
ņēmusi — nav ne aizņēmēja, ne ieķīlātāja likuma izpratnē. Atbilstoši hipotēkas līguma 14. punkta nosacījumiem, par labu prasītājai ieķīlāts atbildētājiem
piederošais nekustamais īpašums, kas atrodas /adrese/. Pamatojoties uz minēto, Skrīveru novada zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs C/nostiprināta
otrā hipotēka par labu prasītājai ar nodrošinājuma summu Ls 15 000.
Saskaņā ar Civillikuma 1278. pantu, ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā
kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu, Civillikuma 1286. pants, savukārt, paredz, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi
apmierināts kreditors, kuram tādēļ ķīla atbild pēc daļas samaksas arī par vēl nesamaksāto parāda daļu.
Civillikuma 1379. pants paredz, ka hipotēkas dzēš pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi norādīti visām ķīlas tiesībām (1309. un turpmākie panti).
Civillikuma 1309. pantā - 1314. pantam noteikti konkrēti ķīlas tiesības izbeigšanās pamati. Neviena no minētajām normām neparedz atbildētājas tiesības
nepildīt ar hipotēkās līgumu uz īpašumu nodibinātās saistības. Prasītāja savu prasījumu vērš pret ieķīlāto nekustamo īpašumu, kura kopīpašniece ir /pers.
A/, pretēji paskaidrojumos paustajam viedoklim, viņa tiesiski un pamatoti lietā noradīta kā atbildētāja. Tādējādi, arī tiesisks un pamatots ir prasījums par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, atbilstoši Civilprocesa likuma 41. pantam.
Papildus minētajam atbildētāja izteikusi iebildumus par brīdinājumā norādīto, proti, ka saistību neizpildes gadījumā prasītāja iesniegs pieteikumu par
saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, nevis cels tiesā prasību par ķīlas tiesību realizāciju. Minētais nav un nevar būt ietekmējis atbildētājas iespējas
strīdu atrisināt ārpustiesas ceļā, jo brīdinājumā ir norāde par līguma izbeigšanu, kura gala atmaksas termiņš pat neatkarīgi no brīdinājuma iestājies
2015. gada 12. maijā. Turklāt, vēršanās ar prasības pieteikumu vispārējā kārtībā tiesā, nepasliktina atbildētājas stāvokli, jo dod iespēju sniegt
paskaidrojumus un iebildumus, kā arī piedalīties tiesas sēdē mutvārdu procesā, kas, izskatot pieteikumu bezstrīdus kārtībā, nebūtu iespējams. Pie tam,
atbildētāja, izsakot iebildumu, nav noradījusi uz likuma normām, kuras iesniedzot prasību par ķīlas tiesību realizāciju paredzētu prasītājas pienākumu
brīdināt atbildētāju par konkrētu prasības veidu.
Par nepamatotu prasītāja uzskata arī atbildētājas norādi, ka prasītāja vispirms neesot vērsies ar izpildu rakstu pie /pers. C/. Šāds atbildētājas
apgalvojums ne ar ko nav pamatots, likums prasībā par ķīlas tiesību realizāciju neparedz prasītājas pienākumu pierādīt izpildes pilnīgu vai daļēju
neiespējamību, kā arī neatbrīvo atbildētāju no saistībām.
Attiecībā uz atbildētājas norādi par kreditora prasījuma nepieteikšanu /pers. D/ mantojuma lietas ietvaros, prasītāja norāda, ka /pers. D/ nebija
aizņēmēja, līdz ar ko, prasītājai nav bijis nekāds tiesisks pamats pieteikt kreditoru prasījumu. /pers. D/, kā tas norādīts prasībā un izriet no tai
pievienotajiem dokumentiem, bija ķīlas devēja. Pieņemot mantojumā ieķīlāto īpašumu, šīs /pers. D/ saistības pārņēma atbildētāji.
Atbildētājas iebildumu par laika novilcināšanu un savlaicīgu nevēršanos tiesā prasītāja atzīst par nepamatotu, jo, kā jau iepriekš norādīts, aizdevuma
atmaksas termiņš iestājies 2015. gada 12. maijā, brīdinājums par līguma izbeigšanu izteikts jau pirms minētā termiņa iestāšanās un Latvijas Komercbanku
asociācijas šķīrējtiesas spriedums lietā Nr. 216/2015 par parāda piedziņu pasludināts 2015. gada 12. oktobrī.
Prasītāja lūdz atzīt par nepamatotiem atbildētājas iebildumus un prasību apmierināt (lietas 54.-56.lapa).
2017. gada 17. martā tiesā saņemts atbildētāja /pers. B/ iesniegumus. Iesniegumā norādīts, ka atbildētājs piekrīt tam, ka prasītājai ir tiesības izlietot
ķīlas tiesības uz ieķīlāto īpašumu /adrese/, tomēr neatzīst prasību daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu. Atbildētājam ir traucēta dzirde, kas rada
komunikācijas grūtības. Lūdz tiesu izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes tiesas sēdē un atbildētāja neierašanos uzskatīt par attaisnojošu (lietas 70.lapa).
Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis /pers. F/ prasību uzturēja. Paskaidroja, ka prasītāja ir izteikusi savu viedokli atsauksmē, norādīja, ka atbildētājs
atzīst prasību daļa par ķīlas realizāciju, bet neatzīst tiesāšanās izdevumus. Norādīja, ka tā nav prasītāja iegriba, to paredz likums, jo nevar iesniegt
prasību, nesamaksājot valsts nodevu. Uzskata, ka prasītājas lūgums ir pamatots ar likumu. Likums paredz, ka prasītājai ir tiesības prasīt atmaksāt valsts
nodevu. Atsaucās uz Valmieras rajona tiesas spriedumu lietā Nr. C0475-16/7, kas ir stājies spēkā un taisīts līdzīgā lietā par ķīlas tiesību realizāciju ar
diviem atbildētājiem, kur valsts nodeva piedzīta no atbildētajiem uz pusēm.
Tiesas sēdē atbildētājas /pers. A/ pārstāve /pers. G/ prasību atzina pilnībā. Norādīja, ka atbildētājai /pers. A/ nav pamata maksāt valsts nodevu, jo
viņa īpašumu saņēma mantojumā. Vērsa tiesas uzmanību uz to, ka prasība vērsta pret īpašumu, nevis /pers. A/, norādīja, ka šis maksājums nav
attiecināms uz atbildētāju. Lūdza šajā daļā prasību noraidīt.
Motīvu daļa
Tiesa, uzklausot pušu paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, izvērtējot tos kopumā,
atzīst, ka prasība ir apmierināma pilnīgi.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa
nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse. Tiesa konstatē, ka atbildētāji nav apstrīdējuši
prasības pieteikumā norādītos apstākļus, kā arī nav cēluši pretprasību.
Tiesa konstatē, ka atbildētāji pilnībā atzinuši prasību par ķīlas tiesību realizāciju. Tiesa atzīst, ka atbildētāju prasības atzīšana ir pamatota ar tiesību
normām un faktiskiem lietas apstākļiem.
Civilprocesa likuma 193. panta piektajā daļā norādīts, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Tiesa, vadoties no Civillikuma 1278., 1285., 1286., 1290., 1319., 1587. panta, secina, ka prasītāja prasība atzīt prasītājai tiesības izlietot ķīlas
tiesības uz ieķīlāto un atbildētājiem piederošo nekusto īpašumu ir pamatota un apmierināma pilnīgi.
Atbildētāji nav atzinuši prasību daļā par tiesāšanas izdevumu piedziņu.
Tiesa konstatē, ka prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 71,14 EUR par prasības pieteikumu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
7,83 EUR.
Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram,
bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. Valsts nodeva par blakus sūdzību par tiesas lēmumu, pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, netiek atlīdzināta.
Tiesa, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, ņemot vērā, ka prasība ir apmierināta pilnā apmērā atzīst, ka no atbildētājiem par labu
prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR, attiecīgi no atbildētāja /pers. B/
piedzenot valsts nodevas daļu 35,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu 3,92 EUR, un no atbildētājas /pers. A/ piedzenot valsts nodevas
daļu 35,57 EUR un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu daļu 3,91 EUR.
Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu
piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
No lietas materiāliem izriet, ka kopējie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 16,65 EUR (lietas 2.lapa), no kuriem 8,82 EUR, ņemot
vērā Civilprocesa likuma 42. panta pirmās daļas nosacījumus, piedzenami no atbildētājiem valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu (..), un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei (..).
Tiesa atzīst, ka atbildētājiem nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma
spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 193., 194., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt prasību.
Atzīt AS ,,/nosaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs Nr.50103744891, tiesības izlietot ķīlas tiesības uz ieķīlāto un /pers. B/, personas kods
/personas kods/, un /pers. A/, personas kods /personas kods/, piederošo nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/, reģistrēts Skrīveru novada
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/, ar kadastra numuru Nr. 3282 008 0368, un kas sastāv no zemes gabala 4340 m2 platībā un namīpašuma:
dzīvojamās ēkas un palīgceltnes, pēc 2005. gada 7. jūnija Hipotēkas līguma Nr. 95904/02, ar ko nodrošinātas no 2005. gada 7. jūnija Aizdevuma
līguma Nr. 95904/02 izrietošās saistības.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,/nosdaukums A/”, vienotais reģistrācijas numurs Nr.50103744891, tiesāšanās
izdevumus: valsts nodevu 35,57 EUR (trīsdesmit piecus euro un 57 centu) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,92 EUR (trīs euro un 92 centus).
Samaksa veicama AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum”, vienotais reģistrācijas numurs Nr.50103744891, norēķinu kontā Nr./konta numurs/,
AS /Nosaukums A/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum”, vienotais reģistrācijas numurs
Nr.50103744891, tiesāšanās izdevumus: valsts nodevu 35,57 EUR (trīsdesmit piecus euro un 57 centu) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,91
EUR (trīs euro un 91 centus).
Samaksa veicama AS ,,Attīstības finanšu institūcija Altum”, vienotais reģistrācijas numurs Nr.50103744891, norēķinu kontā
Nr.LV74PARX0000035450027, AS /Nosaukums A/.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,41 EUR (četrus eiro un 41 centu).
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr./konta numurs/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C07061516, /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,41 EUR (četrus eiro un 91 centu).
Saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr./konta numurs/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,
iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C07061516, /pers. A/, personas kods /personas kods/.
Noteikt /pers. B/ un /pers. A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2017. gada
4. aprīlī, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Tiesnese I.Silicka