Administrative court declared municipal decisions invalid for refusing advertising space based on unrecorded verbal opinions.

Lietas Nr. A420471312 Lietas arhīva Nr. AA43-1135-14/18 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 4.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente A.Šteinberga, tiesneši M.Osmane un V.Poķis

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” pieteikumu par Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 19.jūnija lēmuma Nr.1.1-37/3119, 2012.gada 21.jūnija lēmuma Nr.1.1- 37/3203 un 2012.gada 14.augusta lēmuma Nr.1.1-37/4143 atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar Jūrmalas pilsētas domes apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 26.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 11.jūnijā pieteicēja SIA „/Nosaukums A/” vērsās ar iesniegumu pie Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora, lūdzot piekrišanu transparentu un slietņu izvietošanai tradicionālajās vietās Jūrmalā jauno izpildītāju konkursam „Jaunais Vilnis 2012” no 2012.gada 15.jūnija līdz 2012.gada 30.jūlijam. 2012.gada 11.jūnijā pieteicēja vērsās arī pie Jūrmalas pilsētas Pilsētplānošanas nodaļas vadītājas vietnieces, lūdzot saskaņot slietņu izvietošanu Jūrmalā iepriekš saskaņotajās vietās. 2012.gada 14.jūnijā pieteicēja vērsās pie Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja ar vēstuli, iesniedzot saskaņošanai un pašvaldības nodevas aprēķināšanai dizaina skices jauno izpildītāju konkursam „Jaunais Vilnis 2012”, reklāmas izvietošanas periodam no 2012.gada 25.jūnija līdz 2012.gada 27.jūlijam.

[2] 2012.gada 19.jūnijā Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – dome) sniedza pieteicējai atbildi Nr.1.1-37/3119 uz pieteicējas lūgumu rast iespēju izvietot Jūrmalā reklāmas par Dzintaru koncertzālē paredzētajiem pasākumiem, kurā norādīts, ka reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību Jūrmalas pilsētas teritorijā nosaka Jūrmalas pilsētas domes 2010.gada 19.augusta saistošie noteikumi Nr.51 „Par reklāmu, izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.51). Vienlaikus norādīts, ka „Jomas ielas un tās apkārtnes estētiskās un funkcionālās sagatavošanas 2012.gada vasaras sezonai” darba grupas apspriedē tika pieņemts lēmums neatbalstīt reklāmas baneru kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai klāt piegulošajā teritorijā.

[3] 2012.gada 21.jūnijā dome sniedza pieteicējai atbildi Nr.1.1-37/3203, kurā papildus norādīja, ka Jūrmalas pilsētas dome piekrīt, ka reklāmas par Dzintaru koncertzālē paredzētajiem pasākumiem tiek attēlotas uz viena SIA „Dzintaru koncertzāle” reklāmas slietņa, tā atrašanās vietu saskaņojot ar SIA „Dzintaru koncertzāle” valdes priekšsēdētāju un Pilsētplānošanas nodaļu.

[4] 2012.gada 27.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu – pienākuma uzlikšanu domei atļaut pieteicējai izvietot 10 reklāmas transparentus un 8 slietņus Jomas ielā un Turaidas ielā 2012.gada vasaras sezonas laikā. Pieteikumā norādīts, ka pieteicēja ir vairākkārt vērsusies domē par 10 reklāmas transparentu un 8 slietņu izvietošanu Jomas ielā un Turaidas ielā 2012.gada vasaras sezonas laikā, taču dome ir nevis pieņēmusi administratīvo aktu, bet gan sniegusi atbildes, tādējādi novilcinot laiku, kā rezultātā liedzot pieteicējai iespēju apstrīdēt administratīvo aktu un nodrošinot reklāmas plakātu izvietošanu pasākumam, kas norisinās konkrētā laikā

– 2012.gada vasaras sezonā jūlija mēnesī. Dome 2011.gadā ir izsniegusi pieteicējai 10 reklāmas pases Nr.73-82 reklāmas transparentiem konkrētās vietās Jūrmalā ar derīguma termiņu 5 gadi. Dome, neizdodot administratīvo aktu, bet veicot saraksti, kurā atsaka reklāmas saskaņošanu, savu atteikumu nepamato ne ar kādiem faktiem un tiesību normām, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa likuma 11.pantu.

[5] Jūrmalas pilsētas pašvaldība tiesai sniegusi paskaidrojumu, ka pieteikumu uzskata par nepamatotu šādu iemeslu dēļ. [5.1] Saistošie noteikumi Nr.51 noteic, ka reklāmas pase ir dokuments, kas apliecina tiesības lietot izkārtni, reklāmu, bet, lai iegūtu tiesības to izvietot, ir jābūt izpildītam attiecīgo saistošo noteikumu tiesiskajam regulējumam, un reklāmas izvietošana bez attiecīgi izsniegtas atļaujas ir uzskatāma par reklāmas izvietošanu neatļautās vietās. [5.2] Atbilstoši likumam „Par autoceļiem” Jomas un Turaidas ielas ir kvalificējamas kā pilsētas ielas un tās ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā. Pieteicēja nav saņēmusi pašvaldības piekrišanu reklāmas izvietošanai saistošo noteikumu noteiktajā kārtībā. [5.3] Reklāmas pases derīguma termiņa spēkā esamība pati par sevi nekādā veidā nereglamentē, ka noteiktā termiņa robežās automātiski tiks piešķirta konkrētās reklāmas izvietošanas atļauja, neievērojot saistošajos noteikumos noteiktos nosacījumus par nodevas samaksu un reklāmas vietas īpašnieka saskaņojuma nepieciešamību.

[6] Ņemot vērā ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 20.jūlija lēmumu par pagaidu noregulējumu domei uzlikto pienākumu, dome atkārtoti izskatīja pieteicējas iesniegumu un 2012.gada 14.augustā pieņēma lēmumu Nr.1.1-37/4143, ar kuru atteica atļaut pieteicējai izvietot reklāmas transparentus un slietņus Jomas un Turaidas ielās Jūrmalas pilsētā. Lēmumā norādīts, ka Saistošo noteikumu Nr.51 ietvaros izsniegtās reklāmas pases ir noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības lietot (ekspluatēt) izkārtni, reklāmu.

Taču, lai iegūtu tiesības izkārtni izvietot, ir jābūt izpildītiem arī citiem Saistošo noteikumu Nr.51 nosacījumiem. Minēto noteikumu 3.7.2.apakšpunkta otrais teikums noteic, ka izkārtnes vai reklāmas pase ir derīga, ja izkārtnes vai reklāmas izvietotājs ir saņēmis izvietošanas vietas (ēkas, zemes vai cita objekta) īpašnieka atļauju to izvietošanai, bet 3.9.apakšpunkta otrā rindkopa nosaka, ka izvietot sludinājumus un citus informatīvos materiālus var tikai pēc to parauga un izvietošanas saskaņošanas un aprēķinātās pašvaldības nodevas samaksas.

Saistošo noteikumu Nr.51 3.7.3.apakšpunkts noteic, ka izkārtnes vai reklāmas pases derīguma termiņš ir pieci gadi no izdošanas brīža, ja nav speciāli norādīts cits termiņš un izkārtne ir labā tehniskā un vizuālā kārtībā. 2011.gada 1.jūnijā izdotajās reklāmas pasēs Nr.73-82 piezīmēs ir speciāli norādīts, ka reklāmas pases ir iespējams pagarināt, nomaksājot pašvaldības nodevu par reklāmu. Saskaņā ar pieteicējas 2011.gadā iesniegtajām ziņām par desmit transparentu izvietošanas laiku domes Pilsētplānošanas nodaļa aprēķināja pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu, nodevu pieteicēja ir samaksājusi par laiku līdz transparentu izvietošanas termiņa beigām – attiecīgi 2011.gada 10.jūlijam, 2011.gada 31.jūlijam, 2011.gada 4.augustam un 2011.gada 12.augustam.

Pēc norādītā termiņa beigām reklāmas transparenti tika demontēti un nav samaksāta pašvaldības nodeva, līdz ar to pieteicējas reklāmas pases nav pagarinātas. Saskaņā ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” Jūrmalas pilsētas Jomas un Turaidas ielas ir iekļautas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” teritorijā (pieminekļu vērtības grupā ar valsts aizsardzības Nr.6083).

Izsniegto reklāmas pašu derīguma termiņa spēkā esamība pati par sevi nekādā veidā negarantē, ka noteiktā termiņa robežās automātiski tiks piešķirta konkrētās reklāmas izvietošanas atļauja, neievērojot saistošajos noteikumos noteiktos nosacījumus par nodevas samaksu un reklāmas vietas saskaņojuma nepieciešamību. Šajā gadījumā ir konstatēts, ka reklāmas izvietošana valsts kultūras pieminekļa teritorijā arī virs brauktuvēm nav pieļaujama.

[7] Nepiekrītot domes 2012.gada 14.augusta lēmumam Nr.1.1-37/4143, pieteicēja to pārsūdzēja, 2012.gada 19.septembrī iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteicēja norāda, ka lēmums nesatur nekādu faktu konstatējumu, bet gan tikai tiesību normu uzskaitījumu, taču tās pašas par sevi bez juridiskiem faktiem nenodibina, negroza, nekonstatē un neizbeidz nekādas konkrētas tiesiskās attiecības. Dome pieteicējai ir izsniegusi reklāmas pases, kuru derīguma termiņš ir pieci gadi. Reklāmas izvietošana ir paredzēta tikai un vienīgi uz pašvaldības īpašumiem, tāpēc lēmumā nepamatoti norādīts, ka reklāmas vai izkārtnes pase ir derīga tikai tad, ja ir saņemta izvietošanas vietas īpašnieka atļauja. Turklāt dome nemaz nav prasījusi nekādus saskaņojumus. Saistošie noteikumi Nr.51 neliedz reklāmas izvietošanu uz braucamās daļas, turklāt saskaņā ar izsniegtajām reklāmas pasēm nekur reklāma nav izvietota virs braucamās daļas un Jomas iela ir tikai gājēju iela. Dome nav minējusi konkrētus faktus par to, ka kāda reklāma bija paredzēta novietošanai virs braucamās daļas. Lēmumā nav norādīts, kādu kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi ar reklāmas izvietošanu un kādā veidā tiktu pārkāpti, visā šajā kultūras pieminekļu zonā visu šo laiku ir bijusi izvietota reklāma, kā arī tā bija izvietota arī 2012.gadā. Izsniegto reklāmas pašu būtība nozīmē to, ka pašvaldība nevar liegt izvietot reklāmas transparentus jau noteiktās konkrētās vietās vai vispār aizliegt reklāmas transparentu izvietošanu, pašvaldība var liegt izvietot reklāmas transparentus tikai tad, ja tie ir neatbilstoši prasībām no satura vai formas viedokļa.

[8] Atbildētāja paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst.

[9] Ar tiesneses 2012.gada 4.oktobra lēmumu lietas Nr.A420471312 un Nr.A420534912 tika apvienotas vienā tiesvedībā.

[10] Pirmās instances tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis precizēja prasījumu, lūdzot pārsūdzētos domes lēmumus atzīt par prettiesiskiem.

[11] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 26.aprīļa spriedumu pieteikums tika apmierināts un domes 2012.gada 19.jūnija, 2012.gada 21.jūnija un 2012.gada 14.augusta lēmumi tika atzīti par prettiesiskiem. Spriedums motivēts šādi. [11.1] Lietā pastāv strīds, vai dome pamatoti pieteicējai atteica izsniegt atļauju izvietot reklāmas slietņus un transparentus vasaras sezonā situācijā, kad pieteicējai bija izsniegtas reklāmas pases. [11.2] Lietas materiālos ir domes Pilsētplānošanas nodaļas pieteicējai izsniegtās reklāmas pases ar derīguma termiņu līdz 2016.gada sezonai:

1) Nr.73 reklāmas transparenta izvietošanai Turaidas un Aizkraukles ielu krustojumā;

2) Nr.74 reklāmas transparenta izvietošanai Turaidas un Jūras ielu krustojumā;

3) Nr.75 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Pilsoņu ielu krustojumā;

4) Nr.76 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Viktorijas ielu krustojumā;

5) Nr.77 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Konkordijas ielu krustojumā;

6) Nr.78 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Omnibusu ielu krustojumā;

7) Nr.79 reklāmas transparenta izvietošanai Turaidas ielas un Dzintara prospekta krustojumā;

8) Nr.80 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Smilšu ielu krustojumā;

9) Nr.81 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas un Jaunās ielu krustojumā;

10) Nr.82 reklāmas transparenta izvietošanai Jomas ielā Nr.90. Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.51 izkārtnes un reklāmas pase ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības lietot izkārtni un reklāmu. Tātad ir secināms, ka reklāmas pase ir dokuments, ko izsniegusi kompetenta iestāde ar mērķi apliecināt, ka privātpersonai ir piešķirtas tiesības lietot izkārtni un reklāmu. [11.3] Dome savos paskaidrojumos atsaucas uz Saistošo noteikumu Nr.51 3.3.apakšpunktu, kas noteic, ka domes Pilsētplānošanas nodaļa izskata iesniegumu un pievienotos dokumentus divu nedēļu laikā un sniedz atļauju izvietot konkrēto reklāmu, reklāmas nesēju vai izkārtni vai nosūta pamatotu rakstisku atteikumu.

No lietas materiāliem ir konstatējams, ka dome ir liegusi pieteicējai izmantot tai piešķirtās tiesības, ko apliecina pieteicējai izsniegtās reklāmas pases, visu 2012.gada vasaras sezonu, jo pieteicēja nav saskaņojusi konkrētu transparentu izvietošanu un nav aprēķinājusi pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu. Proti, domes 2012.gada 19.jūnija un 21.jūnija vēstules ir vērtējamas kā pieteicējai negatīvie administratīvie akti, jo dome nav apmierinājusi pieteicējas iesniegumos domei izteiktos lūgumus atļaut izvietot konkrētus slietņus un transparentus ne tikai pieteicējas norādītajā periodā, bet, kā izriet no minētajām vēstulēm, visā 2012.gada vasaras sezonā.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka domes 2012.gada 21.jūnija vēstule, kurā dome cita starpā ir norādījusi, ka piekrīt, ka reklāma par Dzintaru koncertzālē paredzētajiem pasākumiem tiek attēlota uz viena SIA „Dzintaru koncertzāle” reklāmas slietņa, tā atrašanos saskaņojot ar SIA „Dzintaru koncertzāle” valdes priekšsēdētāju un domes Pilsētplānošanas nodaļu, nav atzīstams par pieteicējai daļēji labvēlīgu administratīvo aktu, jo pieteicēja bija lūgusi domi atļaut izvietot konkrētas reklāmas, bet dome šajā vēstulē konkrētu atļauju pieteicējai nav sniegusi (faktiski norādījusi pieteicējai viņas veicamos pienākumus, lai atļauja tiktu saņemta). [11.4] Administratīvā procesa likuma 65.panta trešā daļa noteic, ja piemērojamā tiesību normā noteikts, ka administratīvais akts izdodams, bet nav noteikts tā konkrētais saturs (satura izvēles administratīvais akts), iestāde izdod šo aktu, ievērojot piemērojamā tiesību normā noteiktos ietvarus, un šajos ietvaros, pamatodamās uz lietderības apsvērumiem, nosaka administratīvā akta saturu.

Saistošajos noteikumos Nr.51 nav noteikti kritēriji, atbilstoši kuriem atbildīgā instance pieņem lēmumu atļaut vai atteikt izvietot konkrēto izkārtni. Tādējādi atzīstams, ka dome, pieņemot Saistošo noteikumu Nr.51 3.3.apakšpunktā noteikto lēmumu, pieņēma to rīcības brīvības ietvaros. [11.5] Tiesa, izvērtējot domes 2012.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1.1-37/3119 un 2012.gada 21.jūnija lēmumu Nr.1.1-37/3203, konstatē, ka tajos dome nav vērtējusi lietderības apsvērumus, kuru dēļ pieteicējai nav izsniegta tās pieprasītā atļauja.

Tiesas ieskatā atsaukšanās vien uz „Jomas ielas un tās apkārtnes estētiskās un funkcionālās sagatavošanas 2012.gada vasaras sezonai” darba grupas apspriedē pieņemto lēmumu, ar kuru nolemts neatbalstīt reklāmas slietni kā pilsētvidei neatbilstošu objektu Jomas ielā un tai piegulošajai teritorijai, nav pietiekami, lai atzītu, ka Jūrmalas pilsētas dome ir vērtējusi lietderības apsvērumus. [11.6] Izvērtējot domes 14.augusta lēmumu Nr.1.1-37/4143, tiesa secina turpmāk minēto. [11.6.1] Dome lēmumā ir atsaukusies uz Saistošo noteikumu Nr.51 3.7.2.apakšpunktu, kurā noteikts, ka izkārtnes vai reklāmas pase ir derīga, ja izkārtnes vai reklāmas izvietotājs ir saņēmis izvietošanas vietas (ēkas, zemes vai cita objekta) īpašnieka atļauju to izvietošanai, kā arī uz minēto noteikumu 3.9.apakšpunktu, kas noteic, ka persona, kura vēlas izvietot plakātus, afišas, sludinājumus, aģitācijas un citus informatīvos materiālus tiem speciāli paredzētās un atļautās vietās, iesniedz domes Pilsētplānošanas nodaļai adresētu iesniegumu, kam pievienoti izvietojamo materiālu paraugi un to izvietošanas vietu (saskaņotu ar reklāmas nesēja īpašnieku) saraksts.

Vienlaikus tiesa konstatē, ka dome lēmumā nav vērtējusi lietas faktiskos apstākļus, proti, vai pieteicēja ir saņēmusi no izvietošanas vietas īpašnieka atļauju reklāmas izvietošanai. Apstāklim, ka ēkas, zemes vai cita objekta īpašnieks ir pati pašvaldība, nav nozīmes, lai, pieņemot personai negatīvu administratīvo aktu, minētā fakta konstatāciju dome neveiktu. Šāda fakta konstatācija ir būtiska lietderības apsvērumu izdarīšanai un lēmuma pieņemšanai. Tāpat dome nav vērtējusi apstākli, vai pieteicēja ir vai nav iesniegusi domes Pilsētplānošanas nodaļai adresētu iesniegumu, kam pievienoti izvietojamo materiālu paraugi un to izvietošanas vietu (saskaņotu ar reklāmas nesēja īpašnieku – konkrētajā gadījumā ar pašu pieteicēju) saraksts.

Šāda fakta konstatācija ir būtiska lietderības apsvērumu izdarīšanai un lēmuma pieņemšanai. [11.6.2] Dome lēmumā ir atsaukusies uz Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumu Nr.402 „Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana” 18.punkta trešo daļu, kas noteic, ka reklāmas objektus nedrīkst izvietot virs brauktuvēm (izņemot satiksmes pārvadu laidumus, uz kuriem nav izvietotas ceļa zīmes).

Tiesa konstatē, ka dome ir tikai atsaukusies uz minēto normu, tomēr nav analizējusi tās attiecinājumu uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, turklāt, kā izriet no lietas materiālos esošajām reklāmas pasēm, tad daļā reklāmu ir paredzēts izvietot Jomas ielā, kas pēc vispārzināmās informācijas ir gājēju ceļš. Tāpat tiesas ieskatā nav saprotams, kādēļ dome atsaucas uz minēto tiesību normu, kas konkrētajā redakcijā ir kopš 2005.gada 7.jūnija, proti, tā jau bija spēkā laikā, kad dome izsniedza pieteicējai reklāmas pases. [11.6.3] Dome lēmumā ir atsaukusies uz Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”, kurā Jūrmalas pilsētas Jomas un Turaidas ielas ir iekļautas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” teritorijā (pieminekļu vērtības grupā ar valsts aizsardzības Nr.6083), kā arī uz Saistošo noteikumu Nr.51 2.5.apakšpunktu, kas noteic, ka reklāmas un izkārtnes nedrīkst aizsegt ēku arhitektūras raksturīgās detaļas, vērtīgus apbūves fragmentus, pārveidot ēkas siluetu, kā arī nedrīkst aizsegt skatu uz aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā ietvertiem objektiem, pilsētas ainavu, ielu perspektīvu, nozīmīgām un skaistām dabas ainavām vai citādi bojāt pilsētas vizuālo tēlu.

Tiesa konstatē, ka dome ir tikai atsaukusies uz minētajām normām, tomēr nav tās vērtējusi kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem. Šāda fakta konstatācija ir būtiska lietderības apsvērumu izdarīšanai un lēmuma pieņemšanai. Turklāt, pārbaudot likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteikto, tiesa neatrod aizliegumu valsts kultūras pieminekļu teritorijā izvietot reklāmu, tieši pretēji, atbilstoši minētā likuma 10.pantam saimnieciskā darbība un cita veida darbība kultūras pieminekļos (to teritorijās, zonās, muzeju rezervātos, nacionālajos parkos u. c.) ir atļauta ar kultūras pieminekļa īpašnieka piekrišanu. [11.6.4] Papildus dome lēmumā ir atsaukusies uz Saistošo noteikumu Nr.51 3.7.3.apakšpunktu, kas noteic, ka izkārtnes vai reklāmas pases derīguma termiņš ir pieci gadi no izdošanas brīža, ja nav speciāli norādīts cits termiņš un izkārtne ir labā tehniskā un vizuālā kārtībā.

Tāpat dome ir norādījusi, ka reklāmas pasēs Nr.73–82 ir norādīts, ka reklāmas pases ir iespējams pagarināt, nomaksājot pašvaldības nodevu par reklāmu. Dome norāda, ka tā ir aprēķinājusi un pieteicēja ir samaksājusi pašvaldības nodevu par reklāmām līdz to izvietošanas termiņa beigām, proti, 2011.gada 10.jūlijam, 2011.gada 31.jūlijam, 2011.gada 4.augustam un 2011.gada 12.augustam. Pēc norādīto termiņu beigām transparenti tika demontēti un nav samaksāta pašvaldības nodeva, līdz ar to reklāmas pases nav pagarinātas.

Tiesa, izvērtējot iepriekš minēto, secina, ka dome ir izdarījusi nepareizus secinājumus, piemērojot iepriekš minēto tiesību normu. Kā dome pareizi ir norādījusi, Saistošo noteikumu Nr.51 3.7.3.apakšpunkts noteic, ka reklāmas pases derīguma termiņš ir pieci gadi. Uz šādu termiņu ir izsniegtas arī iepriekš minētās reklāmas pases. Reklāmas pasēs ir norādīts, ka reklāmas pasi ir iespējams pagarināt, nomaksājot pašvaldības nodevu par reklāmu, tāpat ir norādīts, ka pašvaldības nodeva ir aprēķināma, izvietojot reklāmu.

Tādējādi ir secināms, ka no reklāmas pasēm pieteicējai izriet tiesība pagarināt jau noteikto piecu gadu termiņu. Turklāt pagarināšana notiek, tādā gadījumā, ja par turpmāku reklāmas izvietošanu ir veikta pašvaldības nodevas samaksa. Savukārt saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes 2001.gada 19.decembra saistošo noteikumu Nr.20 „Par pašvaldību nodevu par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā” 1.punktu pašvaldības nodevas par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu

Jūrmalas pilsētā objekts ir: 1.1) reklāmu izvietošana un eksponēšana publiskās vietās Jūrmalas pilsētā, kas veikta saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem „Par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā”; 1.2) izkārtnes izvietošana un eksponēšana publiskās vietās Jūrmalas pilsētā, ja kā izkārtnes sastāvdaļa tiek izvietota informācija par pārdodamo produkciju, pakalpojuma veidu un tml., kas dominē pār galveno informāciju, saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu „Par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu publiskās vietās Jūrmalas pilsētā” 1.7.punktu.

Minēto noteikumu 4.punkts noteic, ka šajos noteikumos paredzētās nodevas maksājamas pirms attiecīgās reklāmas, izkārtnes, sludinājumu un citu informatīvo materiālu eksponēšanas uzsākšanas. Savukārt minēto noteikumu 6.1.punkts noteic, ka pašvaldības nodeva par reklāmu izkārtņu, sludinājumu un citu informatīvo materiālu izvietošanu Jūrmalas pilsētā ieskaitāma Jūrmalas pilsētas pašvaldības budžeta līdzekļu kontā piecu dienu laikā pēc atļaujas saņemšanas [..]. Tādējādi secināms, ka samaksa par konkrētas reklāmas izvietošanu ir veicama tikai tad, kad ir saņemta atļauja izvietot konkrētu reklāmu un pirms tās izvietošanas.

Tiesa, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secina, ka pietecēja reklāmas pašu darbības laikā bija izvietojusi un par konkrēto termiņu samaksājusi pašvaldības nodevu, vēlāk, vēloties reklāmas pašu darbības teritorijā un laikā izvietot no jauna reklāmas, vērsās pašvaldībā pēc saskaņojuma. Ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas, pieteicējai nebija tiesiska pamata pirms saskaņojuma saņemšanas nomaksāt pašvaldības nodevu par reklāmas izvietošanu par turpmāko periodu, kurā, iespējams, tiks izvietoti reklāmas slietņi un transparenti.

Tādējādi secināms, ka dome ir nepamatoti atsaukusies uz pieteicējas pienākumu konkrētajā gadījumā samaksāt pašvaldības nodevu, kā arī nepamatoti izdarījusi secinājumus attiecībā uz reklāmas pašu pagarināšanu. Vienlaikus tiesa norāda, ka lēmumā norādītie argumenti neattiecas uz apstākli, kādēļ ir vai nav apmierināms pieteicējas lūgums par reklāmas transparentu un slietņu izvietošanu, tādējādi atzīstams, ka minētie argumenti nav attiecināmi uz domes veiktajiem lietderības apsvērumiem. [11.6.5] Tiesa secina, ka dome faktiski ir tikai atsaukusies uz tiesību normām un nav izdarījusi lietderības apsvērumus konkrētajā lietā, vērtējot lietas faktiskos apstākļus. [11.7] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Augstākā tiesa) ir norādījis, ka personai ir tiesības prasīt, lai iestāde izmanto savu rīcības brīvību nekļūdīgi.

Tiesa var pārbaudīt tikai to, vai valsts pārvalde, izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski. Valsts pārvaldes rīcības brīvība nav izmantota tiesiski, ja tā ir kļūdaina. Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda iespējamās rīcības brīvības izmantošanas kļūdas: rīcības brīvības neizmantošana, rīcības brīvības pārsniegšana, rīcības brīvības nepareiza izmantošana. Izskatāmajā lietā strīds pastāv tieši par to, vai iestāde ir pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību (sk. 2010.gada 6.decembra spriedumu lietā SKA – 673/2010 11.punktu).

Ņemot vērā minēto, tā kā dome nav vērtējusi reklāmas transparentu un slietņu izvietošanas neatļaušanas iemeslus, proti, lietderības apsvērumus, ir secināms, ka dome ir nepareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, līdz ar to ir atzīstams, ka rīcības brīvība nav izmantota tiesiski, tā ir bijusi kļūdaina. Tiesa norāda, ka tiesību normu uzskaitījums un citēšana administratīvajā aktā neatklāj personai iestādes argumentāciju, kas bija par iemeslu konkrēta lēmuma pieņemšanai.

Augstākā tiesa ir norādījusi, ka, ja rīcības brīvība izmantota kļūdaini, tad administratīvais akts ir prettiesisks (sk. 2010.gada 6.decembra spriedumu lietā SKA – 673/2010 9.punktu). Tādējādi ir secināms, ka domes 2012.gada 19.jūnija lēmums Nr.1.1-37/3119, 2012.gada 21.jūnija lēmums Nr.1.1-37/3203 un 2012.gada 14.augusta lēmums Nr.1.1- 37/4143 ir prettiesiski. [11.8] Tiesa šīs lietas ietvaros nevērtēs, vai domei bija vai nebija jāapmierina pieteicējas lūgums par reklāmas izvietošanu. Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmā daļa nosaka administratīvā procesa tiesā būtību, proti, tā ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros, kā arī privātpersonas publiski tiesisko pienākumu vai tiesību noskaidrošana un no publisko tiesību līguma izrietošo strīdu izskatīšana. Tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā izdarīt lietderības apsvērumus. Pretējā gadījumā tiesa faktiski funkcionāli iekļautos valsts pārvaldē, kļūstot par augstāku valsts pārvaldes iestādi. Tiesa nevar domes vietā izdarīt visus nepieciešamos lietderības apsvērumus, lai konstatētu, ka ir izdodams konkrēta satura administratīvais akts. Minētais arī atbilst Augstākās tiesas judikatūrai, kas noteic, ka tiesa nevar izvērtēt lietderības apsvērumus iestādes vietā. Tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par lietderību (sk. 2004. gada

7. septembra spriedumu lietā Nr. SKA-120). Tomēr tiesa ir secinājusi, ka dome konkrētajā lietā nav izdarījusi lietderības apsvērumus, proti, pieļāvusi kļūdu, izmatojot iestādes rīcības brīvību, kas ir par pamatu atzīt iestādes lēmumus par prettiesiskiem. [11.9] Vienlaikus tiesa norāda, ka ņemot vērā, ka pieteicējai dome ir izsniegusi reklāmas pases, kas apliecina, ka pieteicējai ir tiesības lietot izkārtni un reklāmu konkrētās vietās, ir jāpastāv svarīgiem un nopietniem iemesliem, lai dome neatļautu konkrētas reklāmas izvietošanu. Tiesa nepiekrīt domes argumentam, ka reklāmas pases nerada pieteicējai paļāvību, ka tā varēs izvietot reklāmu. Tiesas ieskatā reklāmas pases rada pieteicējai tiesisko paļāvību, ka viņa varēs pases derīguma termiņā izvietot reklāmu un izkārtni. Tiesas ieskatā, pase nerada tiesisko paļāvību personai, ka tā varēs izvietot konkrēta satura reklāmu reklāmas pasē noteiktajā vietā.

[12] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu dome iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota ar šādiem apsvērumiem. [12.1] Tiesas viedoklis par lietderības apsvērumu neizvērtēšanu šajā lietā nav attiecināms. [12.2] Saistošie noteikumi Nr.51 paredz kārtību, pie kādiem nosacījumiem ir pieļaujama reklāmas izvietošana. Nepastāvot konkrētajiem nosacījumiem, dome nevar pieļaut reklāmas atļauju izsniegšanu. [12.3] Dome ir norādījusi uz apstākļiem, kuru dēļ uzskatāms, ka pieteicējai izsniegtās reklāmas pases nav spēkā, jo pieteicēja nebija izpildījusi Saistošo noteikumu Nr.51 nosacījumus, tādēļ pieteicējai nav tiesību izvietot reklāmas transparentus. Pirmkārt, Saistošo noteikumu Nr.51 3.9.punkts paredz, ka pirms reklāmas izvietošanas ir samaksājama nodeva. Pieteicēja nodevu par reklāmu izvietošanu bija samaksājusi par laiku līdz transparentu izvietošanas termiņu beigām. Pēc termiņu beigām transparenti tika demontēti un pašvaldības nodeva vairs netika maksāta, tādējādi uzskatāms, ka reklāmas pases netika pagarinātas. Otrkārt, Saistošo noteikumu 3.7.2.punktā ir noteikts, ka reklāmas pase ir derīga, ja izkārtnes vai reklāmas izvietotājs ir saņēmis izvietošanas vietas īpašnieka atļauju to izvietošanai. Šajā lietā ir konstatēts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt reklāmas baneru kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai piegulošajā teritorijā. [12.4] Pieteicējas atsaukšanās uz to, ka tai ir tiesības izvietot gan transparentus, gan slietņus, nav pamatota, jo pēc domes ieskatiem spēkā neesošās reklāmas pases neparedzēja atļauju izvietot pieteicējas norādīto slietņu daudzumu.

[13] Pieteicēja paskaidrojumā par domes apelācijas sūdzību to neatzīst, norādot turpmāk minētos apsvērumus. [13.1] Dome apelācijas sūdzībā atkārto jau iepriekš sniegtus vispārēja rakstura apgalvojumus, kas nav argumentēti. [13.2] Apelācijas sūdzībā izteiktais apsvērums, ka Saistošie noteikumi Nr.51 nosaka, ka, nepastāvot konkrētajiem nosacījumiem, dome nevar pieļaut reklāmas atļauju izsniegšanu, nav pamatots, jo nav norādīti konkrēti fakti. Nevis pieteicēja nav ievērojusi nosacījumus, bet gan dome. Dome, atsaucoties uz kaut kādu nosacījumu neesamību, nonāk pretrunās pati ar sevi. 2011.gadā šajās vietās tika izvietoti reklāmas transparenti un baneri, taču 2012.gadā tas tika liegts, nepastāvot ne faktiskām, ne juridiskām izmaiņām. [13.3] Pieteicēja nezināja un nevarēja zināt pašvaldības nodevas apmēru un bankas kontu. Pašvaldības nodevu būtu jāmaksā tikai tad, kad dome būtu saskaņojusi (piekritusi) reklāmas izvietošanai un pieteicējai būtu izsniegts attiecīgs rēķins.

[14] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa [15] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka atbildētājas apelācijas sūdzība nav pamatota.

[16] Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi lietu pēc būtības, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos pierādījumus, izvērtējusi apelācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, tādēļ Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances spriedumā izteiktajai motivācijai (sk. šī sprieduma 11.1.-11.9.punktu) un atkārtoti to nenorāda. Attiecībā uz apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[17] Izskatāmās lietas ietvaros pieteicēja iebilst pret domes atteikumu ļaut izvietot Jūrmalas pilsētā 8 slietņus un 10 reklāmas plakātus Turaidas ielā un Jomas ielā atbilstoši reklāmas pasēm Nr.73-82. No lietas materiāliem izriet, ka šajā jautājumā starp pieteicēju un domi ir notikusi ilgstoša sarakste, un pieteicējas iesniegumu izskatīšanas rezultātā dome ir sniegusi vairākas atbildes ar atšķirīgu atteikuma motivāciju. 2012.gada 24.maijā, atsaucoties uz Saistošo noteikumu Nr.51 2.5.apakšpunktu un Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 „Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”, sniegta atbilde, ka netiks saskaņots transparentu izvietojums pāri Jomas un Turaidas ielām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu-Majoru-Dzintaru-Bulduru-Lielupes vasarnīcu rajoni” teritorijā, lai reklāmas neaizsegtu vērtīgus apbūves fragmentus un ielu perspektīvu (lietas 1.sējuma 10.lapa). 2012.gada 19. un 21.jūnijā dome atbildēja, ka reklāmas par Dzintaru koncertzālē paredzētajiem pasākumiem izvietojamas Saistošo noteikumu Nr.51 paredzētajā kārtībā, kā arī „Jomas ielas un tās apkārtnes estētiskās un funkcionālās sagatavošanas 2012.gada vasaras sezonai” darba grupas apspriedē ir pieņemts lēmums neatbalstīt reklāmas slietņu kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai pieguošajā teritorijā, taču dome piekrīt, ka reklāma par Dzintaru koncertzālē paredzētajiem pasākumiem tiek attēlota uz viena SIA „Dzintaru koncertzāle” reklāmas slietņa, tā atrašanās vietu saskaņojot ar SIA „Dzintaru koncertzāle” un Pilsētplānošanas nodaļu (lietas 1.sējuma 14.-15.lapa).

Savukārt 2012.gada 14.augusta lēmumā, kas pieņemts, izpildot tiesas pagaidu noregulējuma ietvaros pieņemto lēmumu, dome ir norādījusi, ka, lai iegūtu tiesības izvietot izkārtni, jāievēro priekšnoteikumi, kas noteikti Saistošo noteikumu Nr.51 2.5., 3.7.2., 3.9.apakšpunktā un Ministru kabineta 2005.gada 7.jūnija noteikumu Nr.402 „Noteikumi par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana” 18.punktā. Papildus tam dome norādījusi, ka reklāmas pase negarantē, ka personai tiks automātiski piešķirta konkrētās reklāmas izvietošanas atļauja, neievērojot saistošo noteikumu nosacījumus par nodevas un reklāmas īpašnieka saskaņojuma nepieciešamību (lietas 2.sējuma 11.-13.lapa).

[18] Apgabaltiesa pilnībā piekrīt pirmās instances tiesas secinājumam, ka dome savos lēmumos ir tikai uzskaitījusi normatīvo aktu prasības, bet nav norādījusi, kā tās attiecināmas uz konkrēto gadījumu, kā arī ir izvirzījusi pieteicējai nepamatotas prasības. Saistošo noteikumu Nr.51 izpratnē izkārtnes pase un reklāmas pase ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina tiesības lietot reklāmas nesēju – objektu, uz kura izvieto reklāmu, sludinājumus un citus informatīvos materiālus (šis objekts var būt veidots speciāli šim nolūkam, piemēram, reklāmas stends, reklāmas vairogs, transparents, brīvi stāvoša vitrīna u.c. dizaina objekts, kā arī šim nolūkam piemērojams, piemēram, ēku sienas, fasādes, jumti, žogi, ietves, transporta līdzekļi u.c.).

Reklāmas pases izsniegšanas priekšnoteikums ir reklāmas nesēja atbilstība projektam (kura sastāvā ietilpst vietas situācijas fotogrāfija vai zīmējums ar paredzētā reklāmas nesēja izvietojumu; situācijas plāns ar objekta un apkārtējās teritorijas raksturojumu; izstrādāta reklāmas nesēja kompozīcija), ko izstrādājis reklāmas nesēja izvietošanas iniciators un ko saskaņojusi domes Pilsētplānošanas nodaļa vai Attīstības jautājumu komiteja. Minētās institūcijas pirms reklāmas pases izsniegšanas, citastarp, pārbauda, vai ir saņemta izvietošanas vietas (ēkas, zemes vai cita objekta) īpašnieka atļauja reklāmas nesēja izvietošanai (3.1.-3.7.apakšpunks).

Savukārt, lai saņemtu atļauju izvietot konkrētā satura informatīvos materiālus reklāmas pasē norādītajā vietā un veidā, personai jāvēršas domes Pilsētplānošanas nodaļā ar iesniegumu, kam pievienoti izvietojamo informatīvo materiālu paraugi un to izvietošanas vietu (saskaņotu ar reklāmas nesēja īpašnieku) saraksts. Izvietot informatīvos materiālus var tikai pēc to paraugu un izvietošanas vietu saskaņošanas un aprēķinātās pašvaldības nodevas samaksas (3.9.apakšpunks). No minētā izriet, ka gadījumā, ja persona ir saņēmusi reklāmas pasi, informatīvo materiālu izvietošana reklāmas pasē norādītajā vietā un veidā jau ir atļauta, un pašvaldības institūcijas vairs atkāroti nepārbauda, vai attiecīgais izvietojums ir pieļaujams un saskaņots ar izvietošanas vietas īpašnieku.

Pašvaldības institūcija šajā stadijā pārbauda, vai informāciju paredzēts izvietot iepriekš saskaņotā vietā (vai reklāmas nesēja īpašnieks ir devis atļauju šīs informācijas izvietošanai) un veidā (atbilstoši apstiprinātajai reklāmas nesēja kompozīcijai), kā arī informācijas apjomu (piemēram, vai informācija ir valsts valodā, vai izkārtne satur galveno informāciju).

[19] Apgabaltiesa atzīst par pamatotu pirmās instances tiesas secinājumu, ka pieteicējai 2011.gadā izsniegtās reklāmas pases Nr.73-82 bija derīgas pārsūdzēto domes lēmumu pieņemšanas brīdī, proti, tās atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.51 3.7.3.apakšpunkta nosacījumiem bija izsniegtas uz pieciem gadiem – 2011.-2016.gada sezonai, ar iespēju derīguma termiņu pagarināt, kā arī pieteicējai nebija pienākuma maksāt pašvaldības nodevu par informatīvo materiālu izvietošanu, pirms attiecīgā pašvaldības institūcija nebija atļāvusi izvietot konkrētos informatīvos materiālus un aprēķinājusi šo nodevu.

[20] Atbildētāja arī nav norādījusi uz apstākļiem, kas norādītu, ka kopš reklāmas pašu izdošanas faktiskie vai tiesiskie apstākļi bija mainījušies. Visi Saistošo noteikumu Nr.51 un Noteikumu Nr.402 nosacījumi, uz ko atsaukusies atbildētāja, bija spēkā arī reklāmas pašu izsniegšanas brīdī, līdz ar to prezumējams, ka pašvaldības institūcijas jau tobrīd pārbaudīja reklāmas nesēja projekta dokumentācijas atbilstību šiem nosacījumiem. Atbildot uz apgabaltiesas aicinājumu iesniegt „Jomas ielas un tās apkārtnes estētiskās un funkcionālās sagatavošanas 2012.gada vasaras sezonai” darba grupas apspriedes protokolu (lēmumu), kurā ticis nolemts neatbalstīt reklāmas slietņu kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai piegulošajā teritorijā, uz kuru dome atsaukusies tiesai sniegtajos paskaidrojumos, un Jūrmalas pašvaldības lēmumu neatbalstīt reklāmas baneru kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai piegulošajā teritorijā, uz kuru dome atsaukusies savā apelācijas sūdzībā, dome paskaidroja, ka tās rīcībā attiecīgu protokolu un lēmumu nav (lietas 3.sējuma 48.lapa). Kā saprotams no domes paskaidrojumu satura, attiecīgs viedoklis neatbalstīt reklāmas slietņu un reklāmas baneru kā pilsētvidei neatbilstošu objektu izvietošanu Jomas ielā un tai piegulošajā teritorijā mutiski ticis pausts darba grupas apspriedē. Apgabaltiesa norāda, ka šādu atsevišķu amatpersonu sniegts, nekur nefiksēts un neargumentēts viedoklis nevar būt par pamatu, lai liegtu pieteicējai izmantot jau reiz iegūtās tiesības. Vēl jo vairāk šāda rīcība nav attaisnojama, ņemot vērā, ka atbildētāja apgabaltiesai sniegtajos paskaidrojumos apstiprināja ka 2012.gadā atļāva izvietot citus 4 slietņus vietās, kur tas tika liegts pieteicējai – attiecīgas atļaujas tika dotas pašvaldības SIA “Dzintaru koncertzāle”, un šajos slietņos tika norādīta informācija par pasākumiem Dzintaru koncertzālē.

[21] Ievērojot minēto, pārsūdzētie atbildētājas lēmumi ir atzīstami par prettiesiskiem.

[22] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja samaksājusi valsts nodevu par pieteikumu iesniegšanu

40 latus. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē. Ņemot vērā minēto, no atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta piespriežama pieteicējas samaksātā valsts nodeva 56,91 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” pieteikumu. Atzīt par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 19.jūnija lēmumu Nr.1.1- 37/3119, 2012.gada 21.jūnija lēmumu Nr.1.1-37/3203 un 2012.gada 14.augusta lēmumu Nr.1.1-37/4143. Uzlikt pienākumu Jūrmalas pilsētas pašvaldībai atlīdzināt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „/Nosaukums A/” tās samaksāto valsts nodevu 56,91 euro apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente (paraksts) A.Šteinberga

Tiesneši (paraksts) M.Osmane

(paraksts) V.Poķis

Noraksts pareizs Administratīvās apgabaltiesas tiesnese A.Šteinberga 2014.gada 4.decembrī