Landowner wins partial compensation for neighbor encroachment but loses injunction against land use.

Lietas Nr. C09026013

Lietas arhīva Nr. CA-0155-14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2014.gada 15.septembrī

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

tiesneses A.Šilova un S.Vasiļevska

ar tiesas sēdes sekretāri D.Somu

civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. C/ un /pers. D/ par kompensācijas piedziņu par zemes izmantošanu un /pers. C/ un /pers. D/ pretprasībā par ceļa

servitūta nodibināšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību un /pers. C/ un /pers. D/ pretapelācijas sūdzību par Balvu rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa

spriedumu,

Aprakstošā daļa

/pers. B/, pamatojoties uz Civillikuma 927., 928., 1039., 1779.pantu, lūdza piedzīt solidāri no /pers. C/ un /pers. D/ kompensāciju par zemes

izmantošanu 711,44 EUR (500 LVL), kā arī noteikt aizliegumu jebkādā veidā lietot vai izmantot viņai piederošo zemes īpašumu /Nosaukums A/ Bērzpils

pagastā Balvu novadā ar kadastra numuru /numurs A/.

Norādīja, ka prasītājas īpašumā ir nekustamais īpašums /Nosaukums A/ Bērzpils pagastā Balvu novadā, kas sastāv no zemes īpašuma 19,9 ha

platībā, dzīvojamās mājas un būvēm. Zemes īpašuma tiesības atjaunotas saskaņā ar Bērzpils pagasta zemes komisijas 1996.gada 15.novembra lēmumu

Nr.105. Zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums zemei ierakstīti Ziemeļaustrumu elektriskajiem tīkliem 0,4kv EPL josla 0,2 ha platībā un

sakaru līnija 0,15 km garumā. Citu apgrūtinājumu nav. Neskatoties uz ceļa servitūta neesamību, kopš 2013.gada pavasara pa prasītājas zemi gar

robežzīmēm A un B saskaņā ar zemes robežu plānu, ceļu ierīkojuši jeb viņai piederošo zemi kā ceļu izmanto kaimiņi /pers. C/ un /pers. D/. Viņi regulāri

katru dienu brauc ar vieglo un smago tehniku, noārdot auglīgo zemes virskārtu. Prasītājas aizliegums to darīt ignorēts. Uz prasītājas iesniegumiem vienīgi

pēdējā atbilde no Balvu rajona prokuratūras satur norādi, ka materiāli tiek nosūtīti uz Balvu rajona policijas iecirkni jautājuma lemšanai par personu

saukšanu pie administratīvās atbildības. Prasītāja 2013.gada 19.aprīlī esot iesniegusi Lauku atbalsta dienestā atbalsta iesniegumu apvidus apakš

pasākumiem 2013.gada, kā arī platību maksājumu iesniegumu. Ievērojot to, ka platība, par kuru pieteikts platību maksājums, ir definēta kā pļava,

atbildētāju darbību rezultātā platību maksājumu izmaksa esot apdraudēta. Atbildētāji ar savu darbību rupji aizskar prasītājas īpašuma tiesības. Prasītājai

nodarītais zaudējums izpaužas viņai piederošās daļas pļavas platības iznīcināšanā, pārvēršot to par ceļu, auglīgās zemes virskārtas noārdīšanā un viņai

piederošās zemes patvaļīgā izmantošanā, un novērtējams par 711,44 EUR (500 LVL).

Atbildētāji iesniedza rakstveida paskaidrojumus par prasību (lietas 28.-31.lapa). Norādīja, ka prasītājas apgalvojums, ka kopš

2013.gada pavasara atbildētāji ir ierīkojuši ceļu pa prasītājai piederošo zemesgabalu, neatbilst patiesībai, jo šāds ceļš un piekļuve

atbildētāju īpašumam pastāvēja ilgi, pirms īpašuma tiesības uz zemesgabalu tika atjaunotas prasītājai. Vēsturiski un arī dabā

piebraucamais ceļš uz īpašumu /Nosaukums B/ šķērso nekustamo īpašumu /Nosaukums A/ un /Nosaukums C/.

Prasītājas apgalvojums, ka atbildētāji izmanto prasītājas zemi ceļa remontam, nav pierādīts. Ceļa uzturēšana tādā kārtībā, lai pa to varētu netraucēti

pārvietoties, nav prasītājas interesēs, un viņa neveic tā remontu. Tādēļ atbildētāji patstāvīgi uztur ceļa segumu braukšanas kārtībā.

Prasītājai bija zināms, ka atbildētājiem nav citas iespējas piekļūt savam īpašumam, kā tikai lietojot viņai piederošu zemesgabalu kā kalpojošo

nekustamo īpašumu, taču, formāli atsaucoties uz servitūta neesamību zemesgrāmatā, tiek ierobežotas atbildētāju tiesības un intereses. Atbildētāju

piekļūšana savam īpašumam nav vērtējama kā prettiesiska rīcība no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma viedokļa. Atbildētājiem ir likumā noteiktā tiesība

prasīt servitūta nodibināšanu. Tas vien, ka servitūts nav konkrēti noteikts, nepadara atbildētāju servitūta tiesības izlietošanu par prettiesisku rīcību.

Atbildētāju ieskatā prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu ir noraidāms, jo: 1.Prasītājas subjektīvs zaudējumu apmēra novērtējums ir pieļaujams tikai

morālās kompensācijas prasījumos, savukārt šajā gadījumā runa ir par mantisku pametumu. 2.Zaudējumu konkrēts apmērs nozīmē nepārprotamu

mantisku samazinājumu, kas jau ir radies un kas tiek pamatots ar konkrētiem pierādījumiem. Savukārt prasītāja nav pierādījusi zaudējumu rašanos ar

dokumentiem. Tādējādi nav pierādījusi zaudējumu esamību vispār. Prasītājas apgalvojumi nav uzskatāmi par pierādījumiem. Lūdz tiesu prasību noraidīt.

/pers. C/ un /pers. D/ iesniedza pretprasību par ceļa servitūta nodibināšanu (lietas 36.-40.lapa), vēlāk to precizējot (lietas 59.-60.lapa), un

pamatojoties Civillikuma 894., 1140., 1146., 1158., 1159., 1231.pantu, lūdza: nodibināt braucamā ceļa servitūtu kalpojošajam nekustamajam īpašumam

/Nosaukums A/, Bērzpils pagastā, Balvu novadā, kadastra numurs /numurs A/, par labu valdošajiem nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums D/, Bērzpils

pagastā, Balvu novadā, kadastra numurs /numurs C/, un /Nosaukums B/, Bērzpils pagastā, Balvu novadā, kadastra numurs /numurs D/, atbilstoši

mērnieces /pers. E/ 2013.gada 12.augusta izstrādātajam ceļa servitūta atrašanās vietas plānam ar servitūta garumu posmā A līdz B 60 metri un platumu

2,25 metri, un ar servitūta garumu posmā B līdz C 302 metri un platumu 4,5 metri, un piedzīt no prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pretprasībā norādīja, ka Bērzpils pagastā, Balvu novadā atbildētāja /pers. C/ īpašumā ir nekustamais īpašums /Nosaukums D/, un atbildētāja /pers. D/

īpašumā ir nekustamais īpašums /Nosaukums B/. Šie īpašumi nerobežojas ar prasītājai piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, Bērzpils pagastā,

Balvu novadā, tomēr servitūta tiesības noteikšanā tam nav atsevišķas juridiskas nozīmes. Nekustamais īpašums /Nosaukums C/, Bērzpils pagastā, Balvu

novadā, kadastra numurs /numurs E/, pieder citai personai, kas nav šīs lietas dalībnieks un kas pašlaik neliek šķēršļus atbildētājiem attiecībā uz piekļuvi

savam īpašumam, t.i., strīds ar šo īpašnieku nepastāv.

Prasītājai piederošais nekustamais īpašums atrodas tādā stāvoklī, ka piekļuve atbildētāju īpašumam ir iespējama, tikai lietojot prasītājas zemesgabalā

esošu ceļa servitūtu, kas pašlaik nav nostiprināts kā apgrūtinājums prasītājas zemesgabalam. To pierāda Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās

nodaļas 2013.gada 17.jūnija atbildes vēstulē Nr.2-13-V/J-1616 konstatētais fakts - lai piekļūtu īpašumam /Nosaukums B/, faktiski tiek izmantots

iebraukts ceļš, kas šķērso vairākus nekustamos īpašumus. Turklāt īpašumos /Nosaukums E/, /Nosaukums F/, kur pastāv šis iebrauktais ceļš un kuri

atrodas ceļa virzienā pirms prasītājas īpašuma /Nosaukums A/, ir nodibināts braucamā ceļa servitūts. Tātad šo servitūtu tiesība nav izlietojama, ja

servitūta ceļam nav turpinājuma un ja pa šo ceļu atbildētāji nevar piekļūt saviem īpašumiem. Turklāt, arī pati prasītāja izmanto servitūta tiesību, kas

noteikts īpašumam /Nosaukums E/, lai piekļūtu savam īpašumam. Tādējādi faktiski izmantotais iebrauktais ceļš ir ceļa servitūts, kuru gan prasītāja, gan

atbildētāji līdz strīdam izmantoja piekļuvei saviem īpašumiem un kurš nav noteikts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums visiem saistītajiem nekustamajiem

īpašumiem. Uzskata, ka šī zemes reformas ietvaros pieļautā atbildīgo iestāžu kļūda labojama ar tiesas nolēmumu.

Sertificētas mērnieces /pers. E/ 2013.gada 12.augustā sagatavotajā plānā ceļa servitūts iezīmēts no punkta A līdz punktam C, kas atzīts kā

optimālākais risinājums, kas mazākā mērā ierobežo kalpojošo īpašumu, proti, nekustamo īpašumu /Nosaukums A/, tā kā tas sakrīt ar vēsturiski lietotu un

transportlīdzekļu kustībai pielāgotu ceļu. Servitūta posms no punkta A līdz punktam B atrodas uz kalpojoša zemesgabala robežas ar zemesgabalu

/Nosaukums F/. Būtiski, ka zemesgabalam /Nosaukums F/ ceļa servitūts ir likumīgā kārtībā nodibināts (puse no ceļam nepieciešamā platuma).

Atbildētājiem ir tiesības piekļūt savam īpašumam.

Tā kā prasītājai īpašuma tiesības uz zemesgabalu /Nosaukums A/ atjaunotas kopš 1996.gada, viņai bija zināms, ka atbildētāji ilgstoši lieto attiecīgo

ceļu kā vienīgo piekļuvi savam īpašumam, un līdz 2013.gada pavasarim viņa faktiski atzina atbildētāju tiesības piekļūt savam īpašumam.

Zemesgabalu izvietojums pierāda, ka prasītājas zemesgabals kā kalpojošais īpašums dod labumu valdošajiem īpašumiem, t.i., atbildētāju

zemesgabaliem. Tas, ka atbildētāji līdz strīdam lietojuši prasītājas zemi šķērsojošo ceļu piekļuvei savam īpašumam, tātad atbilstoši Civillikuma

894.pantam ieguvuši servitūta tiesības valdījumu, apliecina servitūta nodibināšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu valdošā īpašuma funkcionēšanu.

Ievērojot to, ka mērnieces /pers. E/ plānā servitūts ir norādīts atbilstoši faktiskajam lietojumam, ceļa vietu un virzienu iespējams noteikt, ņemot vērā tā

ilgstošo lietojumu iepriekš.

/pers. B/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus par pretprasību (103.-104.lapa). Norādīja, ka pretprasību neatzīst, jo atbildētāji piekļuvuši saviem

īpašumiem, neizmantojot prasītājai piederošo īpašumu. Ceļa servitūta nodibināšana radīs prasītājai būtiskus zaudējumus, jo tiek samazināta platība

atbalsta maksājumu saņemšanai.

Ar Balvu rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu /pers. B/ prasība apmierināta daļēji, un apmierināta /pers. C/ un /pers. D/ pretprasība par ceļa

servitūta noteikšanu.

Solidāri no /pers. C/ un /pers. D/, /pers. B/ labā piedzīta kompensācija par zemes izmantošanu 640 EUR. Noraidīta/pers. B/ prasība daļā, kurā lūgts

noteikt aizliegumu /pers. C/ un /pers. D/ jebkādā veidā lietot vai izmantot /pers. B/ piederošo zemes īpašumu /adrese/ ar kadastra numuru /numurs A/.

/pers. B/ piederošajam zemes īpašumam /Nosaukums A/, kas atrodas Balvu novadā, Bērzpils pagastā, kadastra Nr./numurs A/, par labu valdošajiem

nekustamajiem īpašumiem /adrese/, kadastra numurs /numurs C/un /adrese/, kadastra numurs /numurs D/, nodibināts servitūts, atbilstoši mērnieces /pers.

E/ 2013.gada 12.augustā izstrādātajam ceļu servitūta atrašanās vietas plānam ar servitūtu garumu posmā A līdz B 60 metri (vairāk vai mazāk, cik

izrādīsies uzmērot dabā) un platumu 2,25 metri, un ar servitūta garumu posmā B līdz C 302 metri (vairāk vai mazāk, cik izrādīsies uzmērot dabā) un

platumu 4,5 metri.

Solidāri no /pers. C/ un /pers. D/, /pers. B/ labā piedzīta valsts nodeva 96 EUR un ar lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 192 EUR.

No /pers. B/, /pers. C/ un /pers. D/ labā piedzīta valsts nodeva 71,14 EUR. No /pers. C/, /pers. D/ un /pers. B/, katra, valsts labā piedzīti ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi 8 EUR.

Tiesas vērtējumā /pers. B/ ir pierādījusi, ka atbildētāji, neskatoties uz ceļu servitūta neesamību prasītājai piederošajam īpašumam /Nosaukums A/,

kopš 2013.gada pavasara pa viņai piederošo zemi gar robežzīmēm A un B saskaņā ar zemes robežu plānu, ir ierīkojuši ceļu jeb viņai piederošo zemi

izmanto kā ceļu, braucot pa to gan ar vieglo un smago tehniku, atstājot tehnikas riepu pēdas pļavā. Zaudējums izpaudies prasītājai piederošās pļavas

daļas iznīcināšanā, pārvēršot to par ceļu, auglīgās zemes virskārtas noārdīšanā un zemes patvaļīgā izmantošanā. Tiesa atzina, ka prasījums apmierināms

valstī noteikto divu minimālo mēneša darba algu apmērā, tas ir, 640 EUR, piedzenot šo summu solidāri no atbildētājiem.

Tiesa noraidīja prasību daļā, ar kuru lūgts noteikt aizliegumu atbildētājiem lietot vai izmantot /pers. B/ piederošo zemes īpašumu /Nosaukums A/, jo

apmierināja atbildētāju pretprasību par ceļu servitūta nodibināšanu šim īpašumam.

Tiesa konstatēja, ka Bērzpils pagastā, Balvu novadā atbildētāja /pers. C/ īpašumā ir nekustamais īpašums /Nosaukums D/, un atbildētāja /pers. D/

īpašumā ir nekustamais īpašums /Nosaukums B/, šie īpašumi nerobežojas ar /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu /Nosaukums A/. Prasītājas

zemesgabalam zemesgrāmatā ceļa servitūts kā apgrūtinājums nav ierakstīts. Piekļuve atbildētāju īpašumiem iespējama, tikai šķērsojot prasītājas

zemesgabalu /Nosaukums A/.

Tiesa atzina, ka pastāv visi Civillikumā paredzētie priekšnosacījumi ceļa servitūta nodibināšanai, jo tā nepieciešamību nosaka piekļuves nodrošināšana

atbildētāju īpašumiem, kas iespējama tikai pa nodibināmo braucamā ceļa servitūtu, lai atbildētāji to varētu pilnvērtīgi apsaimniekot un izmantot. Tiesa

atzina par pierādītu, ka vēsturiski iebraukts ceļš pastāvēja dabā un ilgstoši bija izmantots, ko apstiprināja liecinieku liecības tiesas sēdē un lietas materiālos

esošās kartes.

Tiesa secināja, ka atbildētājiem nav iespējams piekļūt saviem īpašumiem citādā veidā, kā tikai pa jau iepriekš izmantoto iebraukto ceļu, šķērsojot /pers.

B/ piederošo nekustamo īpašumu. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1132., 1139.pantu piedāvātā servitūta nodibināšana nav pretrunā ar servitūta

nodibināšanas pamatprincipu, ka tas nosakāms apmērā, kas vismazāk apgrūtina kalpojošo īpašumu.

Tiesa konstatēja, ka valdošais (atbildētāju) un kalpojošais (prasītājas) nekustamie īpašumi atrodas savā starpā tādā stāvoklī,

ka pēdējais patiesi var nest pirmajam no servitūta gaidāmo labumu. Turklāt, kalpojošie nekustamie īpašumi dotu labumu

valdošajiem pastāvīgi, nevis tikai nejauši vai uz kādu laiku. Ceļa servitūts pieprasīts likumā noteiktajā platībā, tā nodibināšana

pieprasītajā vietā saskaņā ar mērnieces /pers. E/ 2013.gada 12.augustā izstrādāto ceļu servitūta atrašanās vietas plānu vismazāk

traucēs prasītājai brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Tiesa kritiski vērtēja prasītājas pārstāvju iesniegtos iebildumus, ka atbildētājiem ir iespējas nokļūt uz saviem īpašumiem pa citu ceļu. Tiesa nesaskatīja

šādu iespēju, jo tuvumā atrodas Ičas upe un tai piederošās palienas pļavas.

/pers. B/ iesniedza apelācijas sūdzību par minēto Balvu rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, un pretapelācijas sūdzību iesniedza /pers. C/ un

/pers. D/.

/pers. B/ apelācijas sūdzībā (lietas 208.-210.lapa) norāda, ka pārsūdz spriedumu pretprasības apmierinātajā daļā par servitūta noteikšanu.

Nepiekrīt tiesas atziņai spriedumā par to, ka ceļa servitūta nodibināšanas nepieciešamību nosaka vajadzība nodrošināt piekļuvi atbildētāju īpašumiem

/Nosaukums B/ un /Nosaukums D/, kas iespējama tikai pa nodibināmo braucamā ceļa servitūtu, lai prasītāji varētu to pilnvērtīgi apsaimniekot un

izmantot, turklāt prasītāju norādītais ceļš ir vēsturiski iebraukts ceļš. Tiesa nav ņēmusi vērā, ka kopš 2013.gada vasaras piekļūšanai zemes īpašumiem

/Nosaukums C/ un /Nosaukums B/ tiek izmantota cita piebraukšanas vieta, bez iebildumiem no zemes īpašniekiem. SIA „Ametrs” izgatavotajā plānoto

servitūta ceļu izvietojuma skicē šī piebrauktuve apzīmēta ar ciparu 1 un sākotnēji šķērso /Nosaukums H/ īpašumu, tad /Nosaukums C/ īpašumu,

sasniedzot /Nosaukums B/ īpašumu un šķērsojot to, arī /Nosaukums D/ īpašumu. Tāpat saskaņā ar šo skici iespējama otra piebrauktuves vieta, kura

apzīmēta ar ciparu 2, kas sākotnēji šķērso /Nosaukums F/ īpašumu, tad /Nosaukums C/ īpašumu un sasniedz /Nosaukums B/ īpašumu un, šķērsojot to,

arī /Nosaukums D/ īpašumu. Iespējama arī trešā piebrauktuves vieta pa /Nosaukums A/ un /Nosaukums F/ zemju robežu līdz /Nosaukums C/ zemes

īpašumam un, šķērsojot to, sasniedzot /Nosaukums B/ īpašumu, savukārt, šķērsojot to, arī /Nosaukums D/ īpašumu.

Norāda, ka šo minēto argumentu dēļ neiztur kritiku tiesas arguments, ka nodibinātais servitūts ir vienīgā piekļuves iespēja un vieta /Nosaukums B/ un

/Nosaukums D/ īpašumiem. /pers. B/ ieskatā servitūta nodibināšana nav nepieciešama, jo atbildētājiem nodrošināta piekļuve viņu īpašumiem.

Nepiekrīt tiesas argumentam par to, ka jau vēsturiski pāri /Nosaukums A/ īpašumam gājis ceļš. Norāda, ka tam nav izšķirošanas nozīmes, jo,

atjaunojot īpašuma tiesības uz zemi, /pers. B/ šajā vietā apgrūtinājums ceļa veidā zemesgrāmatā nav ierakstīts.

Apelācijas sūdzībā /pers. B/ lūdz atcelt Balvu rajona tiesas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu daļā par /pers. C/ un /pers. D/ pretprasības par ceļa

servitūta noteikšanu apmierināšanu un pretprasību noraidīt.

/pers. D/ un /pers. C/ iesniedza rakstveida paskaidrojumus par /pers. B/ apelācijas sūdzību (lietas 226.-228.lapa), norādot, ka to neatzīst un lūdz

noraidīt.

Norāda, ka atbildētājiem kā īpašniekiem ir tiesības piekļūt saviem īpašumiem, un, ja piekļuve nav iespējama no publiskās lietošanas teritorijas, tad tā

nodrošināma ar servitūtu. Tomēr apgrūtinājums tiek noteikts vienam kalpojošam īpašumam, kurš tiek izvēlēts atbilstoši Civillikuma 1139.pantam, pēc

iespējas mazākā mērā ierobežojot citu personu īpašuma tiesības. Servitūta tiesības noteikšanā prioritāras ir zemesgabalu savstarpējā stāvokļa objektīvās

īpatnības, kas tikušas izvērtētas sertificētas mērnieces /pers. E/ izstrādātajā plānā, kā arī netieši- ar liecinieku liecībām. Savukārt prasītāja pirmās instances

tiesā nav iesniegusi citu piekļuves plānu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 430.panta ceturtajai daļai prasītāja nav norādījusi uz attaisnojošiem iemesliem, un atbildētāju ieskatā tādi arī nepastāv,

kādēļ šīs skices nebija iespējams iesniegt pirmās instances tiesā. Tādēļ atbildētāji lūdz šīs skices kā pierādījumus nepieņemt, bet izvērtēt lietā esošos

pierādījumus.

Nepiekrīt prasītājas apgalvojumam, ka kopš 2013.gada vasaras atbildētāji piekļūst saviem īpašumiem pa citu piebraukšanas vietu, jo viņi piekļūst

īpašumam kājām, bet lietā ir strīds par braucamā ceļa servitūtu, un šis apgalvojums drīzāk attiecas nevis uz atbildētāja /pers. C/ īpašumu /Nosaukums D/,

bet uz citu īpašumu /Nosaukums C/, kurš tiek nomāts un kurā notiek saimnieciskā darbība. Īpašumam /Nosaukums D/ atbildētājs piekļūst kājām.

/pers. D/ un /pers. C/ pretapelācijas sūdzībā (lietas 221.-224.lapa) norāda, ka pārsūdz spriedumu prasības apmierinātajā daļā par kompensācijas

640 EUR piedziņu.

Atbildētāju ieskatā, konstatējot faktu, ka prasītāja pierādījusi atbildētāju rīcību, tiesa nonākusi pretrunā ar citiem lietā konstatētiem faktiem. Tiesa

uzskatījusi par pierādītu, ka atbildētāji kopš 2013.gada pavasara ierīkojuši prasītājai piederošajā zemē ceļu, ko turpmāk patvaļīgi lietojuši, neskatoties uz

prasītājas aizliegumu. Turklāt atbildētājiem bijusi iespēja pirmajiem izmantot tiesības, ceļot prasību par servitūta nodibināšanu pirms ceļa ierīkošanas un

lietošanas. Atbildētāju ieskatā šis konstatējums ir pretrunā ar lietas apstākļiem, un proti:

1) atbildētāji lietojuši strīdus ceļu jau ilgu laiku pirms 2013.gada pavasara, jo kopš padomju politiskās iekārtas, kad zemes

īpašuma tiesības piederēja valstij, šis ceļš kalpoja kā piekļuve mājīpašumiem ar pašreizējiem nosaukumiem /Nosaukums D/

un /Nosaukums B/;

2) atbildētāji nav ierīkojuši strīdus ceļu, jo tas jau bija ierīkots un pastāvēja vēsturiski. Atbildētāji kopš zemes reformas

īstenošanas turpinājuši lietot ceļu, centušies uzturēt to lietošanas kārtībā. Šīs darbības veiktas labticīgi, uzskatot, ka ceļam ir

pašvaldības ceļa vai vismaz servitūta ceļa statuss. Prasītāja maldinājusi tiesu, ka darbības notiek kopš 2013.gada pavasara;

3) atbildētāju ieskatā ar videomateriāliem nav pierādīts apgalvojums, ka atbildētāji izbraukājuši zemi, neskatoties uz

aizliegumu. Nav pierādīts aizlieguma brīdis, kas nav saskaņots ar brīdi, kad fiksēti notikumi videomateriālos. Tiesvedības

gaitā prasītājas pārstāvis uzsvēris, ka strīds uzsākts tikai tāpēc, ka prasītājai nav pieņemams veids, kādā atbildētāji lieto

ceļu. Tātad gan strīda, gan aizlieguma sākums ir hronoloģiski pēc videomateriālos redzamajiem notikumiem par

traktortehnikas darbu ceļa seguma uzturēšanā.

Tajā pat laikā konstatēts, ka ceļa servitūts pastāvējis vēsturiski, tikai nav nostiprināts zemesgrāmatā, tādējādi atzīstot faktu, ka atbildētāji ceļu lietojuši

pirms 2013.gada - šeit izpaužas pretruna starp atziņām spriedumā par vieniem un tiem pašiem apstākļiem.

Uzsver, ka zaudējumi pieprasīti par atbildētāju veikto nodarījumu pirms aizlieguma šķēršļu uzlikšanas. Nav apstrīdēts /pers. D/ apgalvojums un pretēji

pierādījumi tam, ka kopš aizlieguma viņš tikai kājām mēģinājis piekļūt savam īpašumam, bet kopumā atturējies no piekļuves, nav iesniegti. Tajā pat laikā

tiesa konstatējusi atbildētāju solidāru atbildību par zaudējumiem.

Atbildētāju ieskatā zaudējumu esamība nav pierādīta, jo:

1) Nav eksperta vai speciālista novērtējuma par mantisku pametumu un tā apjomu;

2) Zaudējumu nodarīšanas fakts nav fiksēts ar metodēm, kas varētu būt neapstrīdams pierādījums zaudējumu nodarīšanai.

Atbildētāji neapstrīdēja videomateriālu autentiskumu, tomēr videomateriāls par traktortehnikas darbībām nav tiešs

pierādījums zaudējumu apmēra noteikšanā;

3) Nav saprotama tiesas noteiktā saistība starp mantiski novērtējamu pametumu, kuru nepieciešams konstatēt zaudējumu

noteikšanā, un Ministru kabineta noteikumiem Nr.665 „Par minimālā mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”.

Atbildētāju ieskatā šo normatīvo aktu var izmantot kā kritēriju morālā kaitējuma apmēra noteikšanā, bet ne nosakot

zaudējumus un pienākumu to atlīdzināt;

4) Zaudējumu atlīdzināšana noteikta solidāri starp atbildētājiem, tomēr nav pierādījumu par /pers. D/ darbību, kas varētu

radīt zaudējumus. Ja tiesas ieskatā viņš nodarījis zaudējumus, lietojot ceļu pirms aizlieguma, tad šo ceļu lietojušas daudzas

personas, kas izriet no liecinieku liecībām. Ja zaudējumi nodarīti pēc aizlieguma noteikšanas un pamatojas ar

videomateriālos redzamajām darbībām, tad /pers. D/ šajās darbības nav piedalījies, bet /pers. C/ tikai atzinis, ka viņam

pieder video redzamā traktortehnika. Tādējādi nav konstatētas konkrētas personas, kas nodarījušas zaudējumus, kas

izslēdz cēloņsakarības pastāvēšanu kā zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma obligātu sastāvdaļu.

Atbildētāju ieskatā prasītāja nav pierādījusi Civillikuma 1779.panta piemērošanai nepieciešamos zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumus.

Uzskata, ka zaudējumu atlīdzināšanas lietās nav piešķirama juridiska nozīme prasītājas emocionālajam ieskatam par taisnīgu noregulējumu.

Atbildētāji vērš tiesas uzmanību uz tādiem prasītājas apgalvojumiem, kas paši par sevi vērtēti kā pareizi, bet nav pietiekami konkrētas naudas summas

piedziņai, proti, zemes lietošana, nepastāvot servitūta tiesībai zemesgrāmatā, atsaucei uz īpašnieka absolūtajām tiesībām aizliegt lietot savu īpašumu,

atsaucei uz nerealizētajām, bet teorētiskām iespējām iegūt vai zaudēt Lauku atbalsta dienesta mērķmaksājumus.

Pretapelācijas sūdzībā /pers. D/ un /pers. C/ lūdz noraidīt /pers. B/ prasību par zaudējumu 640 EUR piedziņu.

Tiesas sēdē prasītājas pilnvarotais pārstāvis prasību un apelācijas sūdzību uzturēja pilnā apmērā pēc tajās norādītajiem motīviem, neatzina

pretprasību.

Atbildētāju pārstāvis neatzina prasību un apelācijas sūdzību, uzturēja pretprasību, paskaidroja, ka atbildētāji nebūtu apstrīdējuši pirmās

instances tiesas spriedumu, ja to nebūtu izdarījusi pati prasītāja.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmo daļu apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un

pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav

apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

Pārbaudījusi lietas materiālus, Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka prasība par ķompensācijas piedziņu ir apmierināma, bet pārējā daļā prasība

noraidāma savukārt pretprasība pilnībā apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir

pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā

likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums apmierinot pretprasību, bet

prasību tikai tās daļā par kompensācijas piedziņu ir pareizs un pietiekams, tādēļ pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, apelācijas un

pretapelācijas sūdzībās izteiktie argumenti nevar būt par pamatu pretēju secinājumu izdarīšanai.

Nepamatots ir sūdzības iesniedzējas apgalvojums, ka atbildētājiem dabā pastāv nodrošināta piekļuve viņu īpašumiem un servitūta nodibināšana nav

nepieciešama. Pirmās instances tiesa pārbaudot un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, pamatoti atzinusi, ka atbildētājiem nav iespējams piekļūt saviem

īpašumiem citādā veidā, kā tikai pa jau iepriekš izmantoto iebraukto ceļu, šķērsojot /pers. B/ piederošo nekustamo īpašumu, kas nav pretrunā ar servitūta

nodibināšanas pamatprincipiem (Civillikuma 1132., 1139.pants) un vismazāk apgrūtina kalpojošo īpašumu. Prasītājas norādītie varianti šādu iespēju

negarantē, jo tuvumā atrodas Ičas upe un tai piederošās palienas pļavas, kas pavasaros applūst.

No lietas materiāliem un liecinieku sniegtajām liecībām secināms, ka servitūts noteikts vēsturiski iebrauktam ceļam, kas ilgstoši jau pastāv

dabā un tiek izmantots arī šobrīd un bez tam ir kā turpinājums ceļa posmam, kuram jau pastāv ceļa servitūts citu zemes īpašnieku

labā. Ceļa servitūta nodibināšana pieprasītajā vietā saskaņā ar mērnieces /pers. E/ 2013.gada 12.augustā izstrādāto ceļu servitūta

atrašanās vietas plānu praktiski netraucē prasītājai brīvi rīkoties ar savu īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Līdz ar to iesniegtā pretprasība ir atzīstama par pamatotu un apmierināmu pilnībā.

Prasība daļā par zaudējumu piedziņu ir apmierināma, bet pretapelācijas sūdzība noraidāma kā nepamatota sekojošu apsvērumu dēļ.

Atbildētāji, braucot ar dažādu smago un vieglo tehniku, atstājuši tehnikas riepu sliedes prasītājai piederošajā pļavā blakus

ceļam. Zaudējums izpaudies prasītājai piederošās pļavas daļas iznīcināšanā, auglīgās zemes virskārtas noārdīšanā un zemes

patvaļīgā izmantošanā, labojot ceļa segumu, bedres uz tā. Atbildētāji neapstrīdēja videomateriālu autentiskumu, par

traktortehnikas darbībām kā pierādījumu zaudējumu nodarīšanā. Šajā gadījumā pastāv gan neattaisnojama darbība, zaudējumu

esamība un arī to cēloniskais sakars, kas ir zaudējuma piedziņas pamatā. Līdz ar to pastāv arī Civillikuma 1779.panta

piemērošanai visi nepieciešamie zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi un prasītājai no atbildētājiem pamatoti piedzenama

kompensācija.

Spriedumā minētos argumentus kompensācijas piedziņai un tās apmēram 640 EUR apelācijas instances tiesa uzskata par pamatotiem, pareiziem un

pilnībā pietiekamiem. Bet par kļūdainu atzīstams pirmās instances tiesas secinājums par solidāro piedziņu no atbildētājiem prasītājas labā, jo saskaņā ar

Civillikuma 1672.pantu solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu. Līgums un testaments nodibina solidāru saistību tikai tad, kad līdzēji

vai testators to tieši noteikuši (Civillikuma 1673.pants), bet pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, (..), tāpat arī

kad kāda lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta (Civillikuma 1674.pants). Prasībā un tiesas spriedumā

norādītajā gadījumā solidāras saistības ar likumu vai līgumu nav nodibinātas. Atbildētāji nav arī ar tiesas spriedumu atzīti par vainīgiem noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā, kad atbilstoši Civillikuma 1675.panta nosacījumiem varētu pastāvēt solidāra atbildība. Līdz ar to spriedumā norādītā kompensācija

640 EUR piedzenama 320 EUR apmērā no katra atbildētāja prasītājas labā. Augstāk pieminētie argumenti attiecināmi arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu

no atbildētājiem prasītājas labā.

Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti apmierinājusi pretprasību un noraidījusi prasību daļā, izvērtējot

visus pierādījumus lietā un piemērojot spēkā pastāvošo likumu prasības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež pusēm proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram.

Ņemot vērā minēto, no atbildētājiem prasītājas labā piedzenami tiesāšanās izdevumi 144 EUR no katra, tai skaitā valsts nodeva 96 EUR un ar

lietas vešanu saistītie izdevumi par advokāta palīdzību 192 EUR. Bet atbildētāju /pers. C/ un /pers. D/ labā no prasītājas piedzenami

tiesāšanās izdevumi (valsts nodeva) 71,14 EUR. Savukārt valsts ienākumos no visām trīs pusēm lietā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 11,10 EUR no katra, tai skaitā par tiesas pavēstu piegādi apelācijas instances tiesā (lietas 219.lapa).

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei- desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454, 189., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

/pers. B/ prasību apmierināt daļēji, bet /pers. C/ un /pers. D/ pretprasību par ceļa servitūta noteikšanu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, katra 464 EUR (četri simti sešdesmit četri euro)

/pers. B/, personas kods /personas kods/, labā, tai skaitā kompensāciju par zemes izmantošanu 640 EUR un tiesāšanās izdevumus 288 EUR.

Pārējā daļā /pers. B/ prasību ar lūgumu noteikt aizliegumu /pers. C/ un /pers. D/ jebkādā veidā lietot vai izmantot zemes īpašumu /Nosaukums A/, -

noraidīt.

Noteikt /pers. B/ piederošajam zemes īpašumam /Nosaukums A/, kas atrodas Balvu novadā, Bērzpils pagastā, kadastra Nr. /numurs A/, par labu

valdošajiem nekustamajiem īpašumiem /adrese/, kadastra numurs /numurs C/un /adrese/, kadastra numurs /numurs D/, ceļa servitūtu, atbilstoši mērnieces

/pers. E/ 2013.gada 12.augustā izstrādātajam ceļu servitūta atrašanās vietas plānam ar servitūtu garumu posmā A līdz B 60 metri (vairāk vai mazāk, cik

izrādīsies uzmērot dabā) un platumu 2,25 metri, un ar servitūta garumu posmā B līdz C 302 metri (vairāk vai mazāk, cik izrādīsies uzmērot dabā) un

platumu 4,5 metri.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, /pers. C/, personas kods /personas kods/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, labā

tiesāšanās izdevumus (valsts nodeva) 71,14 EUR ( septiņdesmit viens euro un 14 centi).

Piedzīt valsts labā no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/,

personas kods /personas kods/, no katra ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11,10 EUR (vienpadsmit euro un 10 centi ).

Valsts nodeva iemaksājama Valsts kases kontā: LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot datus lietas

identificēšanai.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami Tiesu administrācijas kontā LV51TREL2190458019000, maksājuma dokumentā

norādot saņēmēja iestādi– Valsts kasi, kods –TRELLV22, maksājuma mērķī norādot 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un datus lietas

identificēšanai.

Dokumenta oriģināls par minēto izdevumu samaksu iesniedzams Latgales apgabaltiesā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā.

Noteikt termiņu tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no tiesas paziņotā pilna sprieduma sastādīšanas

datuma – 2014.gada 29.septembra, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis I.Stivriņš

Tiesneses

S.Vasiļevska

A.Šilova