Appeal court voids administrative penalty due to procedural violations and denies moral damages claim.
Legislator summary
AI generatedThe appeal court voided the administrative penalty decision because the respondent failed to notify the appellant of the hearing and the violation protocol in a timely manner. The appellant argued that the school could not provide home instruction due to the child's health, while the court found the procedural defects fundamental. Consequently, the penalty was annulled as a form of moral satisfaction, but the separate claim for monetary compensation was rejected due to lack of evidence.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 248.1 pants; LAPK 173.1 pants; Administratīvā procesa likums 307 pants: Procedural violations in notifying parties of hearings and protocols render administrative decisions voidable, though annulment may suffice as moral satisfaction without separate damages.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.A421009909 143/AA43-0442-12/16
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2012.gada 20.martā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs K.Berķis, tiesneši M.Birzgalis un A.Šteinberga, piedaloties atbildētājas Krāslavas novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Krāslavas novada domes pārstāvim A.S., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par D.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.panta pirmās daļas sakarā ar D.P. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 9.decembra spriedumu. Aprakstošā daļa [1] 2009.gada 20.novembrī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Krāslavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA622206 (turpmāk - Protokols) par to, ka D.P. 2009.gada 16.oktobrī nepilda sava bērna L.P. aprūpes pienākumus, jo L.P. no 2009.gada 1.septembra līdz 16.oktobrim neapmeklē Krāslavas pamatskolu, kurā mācās. Protokolā norādīts, ka atbildība par šādu pārkāpumu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 173.panta pirmajā daļā. Ar Krāslavas novada Administratīvās komisijas 2009.gada 25.novembra lēmumu Nr.N07-11-180 (turpmāk - Lēmums) D.P. uzlikts naudas sods Ls 5. [2] 2009.gada 14.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts D.P. (turpmāk – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu un morālā kaitējuma Ls
200 apmērā atlīdzināšanu. Pieteicēja ieskatā konkrētajā gadījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva, jo Krāslavas pamatskola saskaņā ar izziņu par dēla L.P. veselības stāvokli nespēja organizēt dēlam mājas apmācību. Tādēļ L.P. iestājās mācību iestādē „/Nosaukums/” un turpina apgūt autovadītāja profesiju. [3] Ar Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 9.decembra spriedumu noraidīts pieteicēja pieteikums. Spriedumā norādīts, ka pieteicējs nav nodrošinājis, ka viņa dēls L.P. regulāri apmeklētu skolu, tātad nav nodrošināta viņa izglītošana, līdz ar to pieteicējs nav pienācīgi izpildījis sava bērna aprūpes pienākumus, tādējādi pieteicējs ir saucams pie administratīvās atbildības pēc LAPK 173.panta pirmās daļas. Tā kā konkrētajā gadījumā nav konstatēts Lēmuma prettiesiskums, tiesa atzīst par noraidāmu arī pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls
200 apmērā. [4] Par Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 9.decembra spriedumu pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību. Apelācijas sūdzībā cita starp norādīts, ka pieteicēju neiepazīstināja ar Protokolu, kā arī pieteicējs netika uzaicināts uz administratīvās komisijas sēdi. [5] Uz tiesas sēdi pieteicējs nebija ieradies. 2012.gada 2.martā apgabaltiesā saņemts pieteicēja lūgums lietu izskatīt bez viņa klātbūtnes (lietas 57.lapa). Administratīvā apgabaltiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez pieteicēja klātbūtnes.
Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzību neatzina, papildus norādot, ka, tā kā paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sastādīts 2009.gada 20.novembrī, tad saskaņā ar LAPK uzskatāms, ka adresātam tas ir paziņots septītajā dienā pēc paziņojuma nodošanas pastā. Tādējādi secināms, ka pieteicējam nav pienācīgi paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Motīvu daļa [6] Administratīvā apgabaltiesa, uzklausījusi procesa dalībnieka paskaidrojumu, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama. [7] Kā izriet no pārsūdzētā Lēmuma, Krāslavas novada Administratīvā komisija administratīvā pārkāpuma lietu ir izskatījusi 2009.gada 25.novembrī bez pieteicēja klātbūtnes.
LAPK 260.panta otrā daļa noteic, ka personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā. Savukārt LAPK 260.panta trešā daļa noteic, ka lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu (..). [8] Konkrētajā lietā pieteicējam paziņots par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ar 2009.gada 20.novembra vēstuli Nr.20/18-5-7282 (lietas 33.lapa).
Vienlaicīgi ar minēto vēstuli pieteicējam ir nosūtīts arī administratīvā pārkāpuma protokols, kurā arī norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta Krāslavas novada Administratīvajā komisijā, Krāslavā, Rīgas ielā 51, 2009.gada 25.novembrī plkst.14.00. [9] Saskaņā ar LAPK 268.1pantu personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku rakstveidā (pirmā daļa) un šāds paziņojums vai pavēste ir nosūtāma ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas (otrā daļa).
Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā. [10] No atbildētāja iesniegtajiem pierādījumiem nav noskaidrojams, vai paziņojums par lietas izskatīšanas vietu un laiku pieteicējam ticis nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā. Taču, ņemot vērā, ka paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sastādīts 2009.gada 20.novembrī, apgabaltiesa, pieņemot, ka tas ir ticis minētajā datumā arī izsūtīts, konstatē, ka paziņojums par lietas izskatīšanas vietu un laiku ir nosūtīts, pārkāpjot LAPK 268.1panta otrajā daļā noteikto termiņu, proti, paziņojums ir nosūtīts mazāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas.
Ievērojot minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējam nav savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanu. [11] Turklāt Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka pieteicējam nav pienācīgi darīts zināms arī administratīvā pārkāpuma protokola saturs. Konkrētajā gadījumā Protokols ir ticis sastādīts bez pieteicēja klātbūtnes. Saskaņā ar LAPK 248.1pantu, ja protokolu sastāda bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi.
Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. No lietas materiāliem redzams, ka Protokols pieteicējam nosūtīts kopā ar 2009.gada 20.novembra paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, bet lieta izskatīta 2009.gada 25.novembrī, proti, ātrāk par septiņām dienām pēc Protokola nosūtīšanas. Tādējādi konstatējams, ka pieteicējs nav ticis pienācīgā kārtā iepazīstināts ar Protokola saturu pirms lietas izskatīšanas. [12] Ņemot vērā iepriekš konstatētos apstākļus, apgabaltiesa atzīst, ka, izskatot lietu bez pieteicēja klātbūtnes un nepaziņojot savlaicīgi, likumā noteiktajā kārtībā par lietas izskatīšanas vietu un laiku, kā arī savlaicīgi nepaziņojot pieteicējam arī Protokola saturu, atbildētājs ir pieļāvis būtiskus procesuālus pārkāpumus lietas izskatīšanā, kuru dēļ pieņemtais Lēmums ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams. [13] Pieteikumā pieteicējs izteicis lūgumu atlīdzināt morālo kaitējumu Ls
200 apmērā. Pieteicējs nav norādījis, kas tieši ir radījis tam morālu kaitējumu un kā tas ir izpaudies. Apgabaltiesa, pārbaudot lietas materiālus, nekonstatē tādu apstākļu pastāvēšanu, kas ļautu secināt, ka pieteicējam konkrētās lietas ietvaros ir nodarīts morāls kaitējums.
Administratīvā apgabaltiesa, ņemot vērā, ka tā atceļ pārsūdzēto Lēmumu procesuālo pārkāpumu dēļ, kas pieļauti Lēmuma pieņemšanas procesā, atzīst, ka konkrētajā gadījumā Lēmuma atcelšana pati par sevi jau ir morāls gandarījums (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.jūnija spriedums lietā Nr.SKA-338/2009 13.3.punkts). Ņemot vērā iepriekšminēto, apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav konstatējams pamats apmierināt prasījumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta 3.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda: Atcelt Krāslavas novada Administratīvās komisijas 2009.gada 25.novembra lēmumu Nr.N07-11-180 (protokols Nr.PA622206) par D.P. (personas kods /personas kods/) saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173.panta pirmās daļas un administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt. Noraidīt D.P. pieteikumu daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) K.Berķis
Tiesneši (paraksts) M.Birzgalis
(paraksts) A.Šteinberga
NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas
tiesnesis K.Berķis Rīgā 2012.gada 20.martā