Court dismissed VAT and income tax audit appeal, ruling lower agency actions legally sound and procedural flaws non-existent.

NORAKSTS

Lieta Nr.A42748408 A02159-10/3 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā Rīgā 2010.gada 22.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese D.Suipe,

piedaloties pieteicējas sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biroja tehnikas servisa centrs” pārstāvim A.M., atbildētāja – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim M.M.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biroja tehnikas servisa centrs” (turpmāk arī – pieteicēja) pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk arī – VID vai atbildētājs) 2008.gada 4.septembra lēmuma atcelšanu Nr.19/24793.

Aprakstošā daļa

[1] VID Rīgas reģionālā iestāde no 2008.gada 25.janvāra līdz 23.aprīlim veica pieteicējas pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) auditu par laika periodu no 2005.gada 1.maija līdz 2007.gada 30.novembrim un uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk arī – UIN) auditu par 2005. un 2006.gadu. Saskaņā ar VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 6.audita daļas priekšnieces 2008.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.4.2.6/16 pieteicējai tika papildus budžetā aprēķināti Ls 138932,17, no tiem: PVN Ls 58921,98, nokavējuma nauda Ls 21005,81 un soda nauda Ls 29461,04, UIN Ls 17355,3, nokavējuma nauda Ls 2683,48 un soda nauda Ls 8677,65, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 1683,81 (par 2006.gada martu) un aprēķināta soda nauda Ls 826,91, kā arī samazināts 2005.gada ar UIN apliekamais ienākums par 2002.gada zaudējumu summu Ls 30, samazināti 2005.gada zaudējumi par Ls 125216 un 2006.gada zaudējumi par Ls 95694. 2008.gada 25.jūnijā VID Rīgas reģionālās iestādes direktora vietas izpildītājs pieņēma lēmumu Nr.1.3/23011, ar kuru nolēma atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes Audita pārvaldes 6.audita daļas priekšnieces 2008.gada 23.aprīļa lēmumu Nr.4.2.6/16. Ar VID ģenerāldirektora 2008.gada 4.septembra lēmumu Nr.19/24793 (turpmāk arī – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu VID Rīgas reģionālās iestādes 2008.gada 25.jūnijā pieņemto lēmumu Nr.1.3/23011. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem: [1.1] Pieteicēja 2005.gada maija – jūlija PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitīja Ls 8390,32 (2005.gada maijā Ls 2994,81, jūnijā Ls 3133,27 un jūlijā Ls 2262,24), kā arī 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās iekļāva Ls 46 612,93 par darījumiem ar SIA ,,Niks Invest”. Pieteicēja 2005.gada oktobra PVN deklarācijā kā priekšnodokli atskaitīja Ls 7125,65, kā arī 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās iekļāva Ls 39586,97 par darījumiem ar SIA ,,Evija Pluss”.

Pieteicēja 2005.gada novembra – decembra un 2006.gada janvāra – jūlija PVN deklarācijās kā priekšnodokli atskaitīja Ls 45059,82 (2005.gada novembrī Ls 5441,13, decembrī Ls 4390,45, 2006.gada janvārī Ls 5969,91, februārī Ls 7581,03, martā Ls 2871,12, aprīlī Ls 6243,16, maijā Ls 6473,93, jūnijā Ls 2222,73 un jūlijā Ls 3866,36), kā arī 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās iekļāva Ls 54729,91 un 2006.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās iekļāva Ls 195712,4 par darījumiem ar SIA ,,SD Serviss”. [1.2] Izvērtējot audita procesā iegūto informāciju no SIA ,,Niks Invest”, SIA ,,Evija Plus” un SIA ,,SD Serviss” amatpersonām, kas nevarēja paskaidrot par datortehnikas rezerves daļu iegādes apstākļiem - no kā iegādāta prece un ar kādu transporta līdzekli veikta preču piegāde SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” (SIA ,,Niks Invest” un SIA ,,Evija Plus”), kā arī noliedza savu darbību attiecīgajā uzņēmumā un darījumu apliecinošu dokumentu parakstīšanas faktu (SIA ,,SD Serviss”), secināja, ka uzņēmumu vārdā noformētās un parakstītās PPR vēl neliecina, ka SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” preci un rēķinus saņēmusi no VID reģistrētām ar PVN apliekamām personām SIA ,,Niks Invest”, SIA ,,Evija Pluss” un SIA ,,SD Serviss”. Tādējādi, SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” grāmatvedības reģistros un PVN deklarāciju pielikumos veikti ieraksti, izmantojot nepatiesu informāciju saturošus dokumentus un SIA ,,Niks Invest”, SIA ,,SD Serviss” un SIA ,,SD Serviss” PPR nevar atzīt par neapstrīdamiem dokumentiem, pamatojoties uz kuriem var veikt ierakstus grāmatvedības reģistros. Ņemot vērā minēto, pieteicējai nebija tiesības saskaņā ar likuma ,,Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu, kā arī likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktu kā priekšnodokli atskaitīt Ls 60575,79 (par 2005.gada maiju Ls 2994,81, jūniju Ls 3133,27, jūliju Ls 2262,24, oktobri Ls 7125,65, novembri Ls 5441,13 un decembri Ls 4390,45, 2006.gada janvāri Ls 5969,91, februāri Ls 7581,03, martu Ls 2871,12, aprīli Ls 6243,16, maiju Ls 6473,93, jūniju Ls 2222,73 un jūliju Ls 3866,36), kā arī atbilstoši Gada pārskatu likuma 22.panta pirmās daļas nosacījumiem iekļaut peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītajās izmaksās 2005.gadā

– Ls 140 930 un 2006.gadā – Ls 195712. [1.3] Atbilstoši likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta nosacījumiem, palielināts pieteicējai 2005.gada apliekamais ienākums par Ls 140 930 un 2006.gada – par Ls 195 712. Tā kā sabiedrībai bija iepriekšējo taksācijas periodu nesegtie zaudējumi Ls 30, tad pārbaudes laikā, atbilstoši likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.panta nosacījumiem. par minēto summu samazināts 2005.gada apliekamais ienākums. Ņemot vērā sabiedrības deklarētos zaudējumus (2005.gada - Ls 125216, 2006.gadā - Ls 95694), pieteicējas 2005.gada koriģētais apliekamais ienākums noteikts Ls 15684 (Ls 140900 - Ls 125216) un 2006.gada - Ls 100018 (Ls 195 712 - Ls 95 694) apmērā.

Piemērojot nodokļu likmi 15% apmērā, pieteicējai par 2005.gadu aprēķināja UIN Ls 2352,6 (15% no Ls 15 684), par 2006.gadu - Ls 15002,7 (15% no Ls 100 018). [1.4] Pamatojoties uz likuma ,,Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmo daļu, likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu, 32.panta pirmo un trešo daļu, 32. panta pirmo un trešo daļu un likuma ,,Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.panta pirmo daļu, pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN Ls 58921,98, soda nauda Ls 29461,04 un nokavējuma nauda Ls 21005,81, samazināts no budžeta atmaksājamais PVN par Ls 1653,81 un aprēķināta soda nauda par nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamo PVN Ls 826,91, papildu nomaksai budžetā aprēķināts UIN Ls 17355,3 (par 2005.gadu Ls 2352,6 un par 2006.gadu Ls 15002,7), soda nauda Ls 8677,65 un nokavējuma nauda Ls 2683,48, kā arī samazināti 2005.gada zaudējumi par Ls 125216 un 2006.gada zaudējumi par Ls 100018. [2] 2008.gada 8.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas iesniegts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 4.septembra lēmuma Nr.19/24793 atcelšanu.

Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem: [2.1] VID amatpersonas nav ņēmušas vērā pieteicējas sniegtās liecības un paskaidrojumus par to, ka preces reāli tika piegādātas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 161.panta nosacījumiem, administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Grāmatvedības dokumentos (PPR) redzams, ka šos dokumentus ir parakstījusi konkrēta pieteicējas sadarbības partnera amatpersona ( šajā gadījumā SIA „Evija Pluss”, SIA „Niks Invest” un SIA „SD Serviss” amatpersonas).

V.B. un I.C. ir apstiprinājuši, ka ir parakstījuši PPR. Konkrētajā gadījumā VID ir balstījies tikai uz šaubām par notikušajiem darījumiem. [2.2] Faktam, ka prece ir saņemta, ir būtiska nozīme kopsakarā ar apstākli, ka samaksa par preci ir veikta darījumu partneru norēķinu kontos un tam, ka uz darījumu dokumentiem ir katra konkrēta sadarbības partnera amatpersonas paraksts. [2.3] VID Rīgas reģionālās iestādes direktors, izskatot citu lietu 2006.gada 5.jūnijā, ir secinājis, ja abas darījumu puses apliecina minētos darījumus, abi uzņēmumu nodokļu rēķinu noformēšanas brīdī bija reģistrēti VID kā PVN maksātāji, ir saņemti un apmaksāti nodokļu rēķini, kā arī audita laikā nav rasti pierādījumi tam, ka saņemtās preces nav izmantotas ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nevar secināt, ka šie darījumi nav notikuši.

Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, pieteicēja ir tiesīga paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Proti, iestādes pienākums ir līdzīgi izskatīt līdzīgas lietas. Bez tam pieteicēja ir izpildījusi visus likumā paredzētos priekšnoteikumus, lai PVN priekšnodoklis tiktu atskaitīts. [2.4] Nepareizi piemērota atsauce uz Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, jo bija jāpiemēro Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumi Nr.339 „Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm – rēķiniem”, kur 3.punktā paredzēts, ka preču pavadzīme – rēķins ir attaisnojuma dokuments, ar kuru nodokļa maksātājs precīzi un pilnīgi dokumentāri noformē preču izsniegšanas un saņemšanas darījumu. [3] Rakstveida paskaidrojumos Administratīvajai rajona tiesai atbildētājs norāda, ka pieteikumu neatzīst saskaņā ar Lēmumā minēto argumentāciju. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja uz tajos norādītajiem motīviem.

Atbildētāja pārstāvis pieteikumu neatzina uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos sniegtajiem motīviem.

Motīvu daļa

[5] Noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms. [6] Tiesa lietā konstatē turpmāk minētos apstākļus. [6.1] Auditā konstatēts, ka pieteicēja deklarēja PVN un atskaitīja priekšnodokli par 2005.gada novembri, decembri un 2006.gada janvāri, februāri, martu, aprīli, maiju, jūniju, jūliju, atsaucoties uz darījumiem ar SIA „SD Serviss” pēc SIA ,,SD Serviss” 2005.gada 28.novembra PPR sērija TE-IX Nr.529950, 14.decembra PPR sērija TF-IX

Nr.474985, 2006.gada 10.janvāra PPR sērija TF-IX Nr.474990, 30.janvāra PPR sērija TH-IX Nr.687751, 31.janvāra PPR sērija TF-IX Nr.687753 un Nr.687752, 3.februāra PPR sērija TH-IX Nr.687764, 10.februāra PPR sērija TH-IX Nr.687765, 23.februāra PPR sērija TH-IX Nr.687766, 23.februāra PPR sērija TH-IX Nr.687768, 2.marta PPR sērija TH-IX Nr.687769, 6.marta PPR sērija TH-IX Nr.687770, 4.aprīļa PPR sērija TH-IX Nr.687771, 5.aprīļa sērija TMX Nr.547661, 19.aprīļa PPR sērija TI-IX Nr.547662, 21.aprīļa PPR sērija TI-IX Nr.547663, 25.aprīļa PPR sērija TĪ-IX Nr.547676, 2.maija PPR sērija TI-IX Nr.547675, 16.maija PPR sērija TJ-IX Nr.992008, 17.maija PPR sērija TJ-IX Nr.992010, 30.maija PPR sērija TJ-IX un Nr.992017, 22jūnija PPR sērija TJ-IX Nr.992025, 4.jūlija PPR sērija TJ-IX Nr.992030 un 12.jūlija PPR sērija TJ-IX Nr.992035 par datortehnikas rezerves daļu iegādi.

SIA ,,SD Serviss” PPR kā preču izsniedzējs norādīts A.G.. Saskaņā ar VID 2008.gada 22.februārī sniegto A.G. paskaidrojumu par uzņēmuma amatpersonu kļuvis pēc trešās personas lūguma, ir parakstījis dokumentus par sabiedrības reģistrēšanu Uzņēmumu reģistrā, banku kontu atvēršanu un naudas izņemšanu no norēķinu kontiem. A.G. norādīja, ka darījumus uzņēmumā nav veicis, nezina, ar ko nodarbojās SIA ,,SD Serviss” un cik darbinieku strādāja uzņēmumā, dokumentus nav parakstījis, kā arī nevienu nav pilnvarojis to darīt savā vārdā.

Vienlaikus A.G. norādīja, ka nav parakstījis SIA ,,SD Serviss” vārdā PPR par darījumiem ar SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” (PPR sērija TF-IX Nr.474990, sērija TH-IX Nr.687751, Nr.687752, Nr.687753, Nr.687764, Nr.687765, Nr.687766, Nr.687768, Nr.687769, Nr.687770 un Nr.687771, sērija THX Nr.547661/Nr.547662, Nr.547663, Nr.547676 un Nr.547675, sērija TJ-IX Nr.992008/ Nr.992010, Nr.992017, Nr.992025, Nr.992030 un Nr.992035, sērija TF-IX Nr.474985 un sērija TE-IX Nr.529950) (lietas 146., 147.lapa). 2008.gada 21.aprīļa iesniegumā A.G. norādījis, ka atzīst visus ar pieteicēju norādītos darījumus un arī to, ka visas pavadzīmes par biroja tehnikas un izejmateriālu iegādi pats personīgi ir parakstījis.

Iesniegumā A.G. norādījis, ka 2008.gada 22.februāra paskaidrojumā noguruma dēļ (strādā par bārmeni nakts maiņā) sniedzis nepatiesas liecības, kas attiecas uz darījumiem ar pieteicēju (lietas 148., 149.lapa). 2008.gada 19.maija iesniegumā A.G. paskaidroja, ka apliecina preču piegādes faktu SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” un atzīst savus parakstus uz dokumentiem (lietas 150.lapa). VID konstatēja, ka 2007.gada 23.janvārī SIA ,,SD Serviss” izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei. [6.2] Auditā konstatēts, ka pieteicēja deklarēja PVN un atskaitīja priekšnodokli par 2005.gada oktobri, atsaucoties uz darījumiem ar SIA „Evija Pluss” pēc SIA ,,Evija Pluss” 2005.gada 21.oktobra PPR sērija TA-IX Nr.885074 un 24.oktobra PPR sērija TA-IX Nr.885073 par datortehnikas rezerves daļu iegādi.

SIA ,,Niks Invest” PPR kā preču izsniedzējs norādīts V.B. 2008.gada 6.martā paskaidrojumu sniedza V.B., norādot, ka no 2005.gada 22.jūlija līdz 2006.gada 15.martam bija SIA ,,Evija Pluss” vienīgā amatpersona un PPR sērija TA-IX Nr.885073 un Nr.885074 minētā prece tika iegādāta Vācijā no noliktavas Berlīnē (uzņēmuma nosaukumu amatpersona neatceras). Paskaidrojumā norādīts, ka preci iegādājās trešā persona (draugs) un PPR sagatavoja trešā persona (grāmatvede, kas nav uzņēmuma darba ņēmējs). V.B. paskaidroja, ka prece tika pārvadāta ar SIA „Kreiz” autotransportu, bet pie preču izkraušanas nepiedalījās un kas to pasūtīja no pieteicējas puses, neatceras (lietas 151., 152.lapa).

Auditā konstatēts, ka SIA ,,Evija Pluss” PVN deklarāciju pielikumos par 2005.gadu nav uzrādījusi precu iegādes no Eiropas Savienības dalībvalstīm, t.sk. no

Vācijas, kā arī uzņēmuma VID iesniegtajās atskaitēs nav uzrādīti darījumi ar SIA ,,Kreiz”. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju SIA ,,Evija Pluss” nav reģistrētas struktūrvienības un nav reģistrēts autotransports, pārbaudāmajā periodā vienīgais darba ņēmējs SIA ,,Evija Pluss” bija V.B. Sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās 2006.gada 17.martā SIA ,,Evija Pluss” izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. [6.3] Auditā konstatēts, ka pieteicēja deklarēja PVN un atskaitīja priekšnodokli par 2005.gada maiju un jūliju, atsaucoties uz darījumiem ar SIA „Niks Invest” pēc SIA ,,Niks Invest” 2005.gada 11.maija preču rēķinu pavadzīmēm (turpmāk arī – PPR) sērija LO-IX Nr.594594, 26.maija PPR sērija LO-IX Nr.594595, 22.jūnija PPR sērija LU-IX Nr.926707, 26.jūnija PPR sērija LU-IX Nr.926708, 15.jūlija PPR sērija LU-IX Nr.926716 un 25.jūlija PPR sērija LU-IX Nr.926713 par datortehnikas rezerves daļu iegādi.

SIA ,,Niks Invest” PPR kā preču izsniedzēja norādīta I.C. 2009.gada 28.februārī paskaidrojumu sniedza I.C., norādot, ka no 2005.gada 4.marta līdz 28.oktobrim bija SIA ,,Niks Invest” vienīgā amatpersona, par uzņēmuma amatpersonu kļuvusi pēc piedāvājuma internetā, par darījumiem ar SIA ,,Biroja tehnikas servisa centrs” neko paskaidrot nevar, kā arī nevar paskaidrot, no kādiem uzņēmumiem tika iegādāta PPR minētā prece un ar ko tā tika transportēta. I.C. norādījusi, ka parakstījusi PPR, ko sagatavojusi trešā persona (J.G.), noņēmusi skaidro naudu no konta, lai norēķinātos ar piegādātājiem, bet norēķinus ir veicis J.G., arī pircēju pieteicējai bija atradis J.G. (lietas 153., 154.lapa).

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju SIA ,,Niks Invest” nav atrodama juridiskajā adresē (2005.gada 21.oktobra apsekošanas akts Nr.2828), J.G. nebija reģistrēts kā darba ņēmējs, uzņēmumam nebija reģistrēts kravas transports. Sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei 2005.gada 2.decembrī SIA ,,Niks Invest” izslēgta no VID ar PVN apliekamo personu reģistra. I [7] Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pirmām kārtām lietā ir strīds par to, vai pieteicējai bija tiesības atskaitīt priekšnodokli par iepriekš minētajiem darījumiem. [8] Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 1.panta 9.punktu priekšnodoklis ir pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tikai VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. No minētā izriet, ka priekšnodokli no budžetā maksājamās summas apliekamā persona var atskaitīt pastāvot šādiem apstākļiem:

1) personas reģistrēta VID kā PVN apliekamā persona;

2) tā saņēmusi preces vai pakalpojumu un atbilstošu PVN rēķinu;

3) preces vai pakalpojumi saņemti no citas ar PVN apliekamās personas;

4) saņemtās preces vai pakalpojums tiek izmantotas savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tas ir, tiek radīta jauna prece vai pakalpojums. Tā kā priekšnodokļa atskaitīšana ir priekšrocības tiesība, obligāto priekšnoteikumu konstatēšana ir būtiska un kāda no tiem trūkums liedz izmantot šādas tiesības. Kā izriet no tiesu prakses, likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts jātulko, ņemot vērā PVN un priekšnodokļa būtību un to darbības mehānismu. Tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitījumu dod tikai faktiski noticis darījums ar konkrēto personu un par konkrētu darījuma priekšmetu, nevis formāli ievēroti likuma nosacījumi.

No minētā izriet, ka tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu ir tikai likuma „Par nodokļiem un nodevām” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos. Turklāt, visām minētajā tiesību normā uzskaitītajām pazīmēm jāizpildās obligāti. Ja kāda no pazīmē neizpildās, tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumu izmantot nedrīkst. Tiesības izmantot priekšnodokļa atskaitījumu ir tikai tad, ja pakalpojumi reāli saņemti, lai tos izmantotu nodokļu maksātāja saimnieciskajā darbībā, radot jaunu ar PVN apliekamu preci.

Proti, pakalpojumi faktiski ir saņemti, saņemti nolūkā tos izmantot saimnieciskajā darbībā. Tādējādi, vērtējams ir ne tikai attiecīgo dokumentu formālais noformējums, bet arī tajos ietvertās informācijas patiesums. Konkrētajā lietā pieteicēja atskaitīja priekšnodokli 2005.gada maijā, jūnijā, jūlijā par datortehnikas rezerves daļu iegādi no SIA „Niks Invest”, 2005.gada oktobrī – no SIA „Evija Pluss”, 2005.gada novembrī, decembrī, 2006.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā par datortehnikas un datortehnikas rezerves daļu iegādi – no SIA „SD Serviss” (skat.[6]).

Atbildētāja ieskatā pieteicējai nebija tiesību atskaitīt priekšnodokli saskaņā ar SIA „Niks Invest”, SIA „Evija Pluss” un SIA „SD Serviss” izrakstītajiem rēķiniem, jo tie satur nepatiesu informāciju un nav uzskatāmi par ar PVN apliekamu darījumu apliecinošiem dokumentiem. Tādējādi, tiesai jānoskaidro, vai ir izpildītas priekšnodokļa atskaitīšanas prasības. [9] Likuma „Par grāmatvedību” 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka uzņēmuma pienākums ir kārtot grāmatvedību. Grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī.

Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

Kā izriet no likuma „Par grāmatvedību” 7.panta, grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. No minētā izriet, ka viens no svarīgākajiem informācijas iegūšanas avotiem par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem ir grāmatvedības ieraksti. Pamatojoties uz grāmatvedības ierakstiem jābūt skaidram priekšstatam par katra darījuma norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt salīdzināmai. Ieraksti izdarāmi tikai pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem. Konkrētajā lietā pieteicēja norāda, ka laika periodā, kad pieteicēja saņēma pakalpojumus no SIA „Niks Invest”, SIA „Evija Pluss” un SIA „SD Serviss”, tās bija ar PVN apliekamās personas.

PPR parakstījušas minēto uzņēmumu amatpersonas, ko tās apliecinājušas arī VID sniegtajos paskaidrojumos. VID šaubas, ka darījumi faktiski nav notikuši, nav pamatotas. Piegādātā prece tika saņemta un samaksa par darījumu ieskaitīta minēto uzņēmumu kontos. Līdzīgās lietās VID secināja, ka darījumi ir notikuši. Tiesas ieskatā minētie pieteicējas argumenti nav pamatoti saskaņā ar turpmāk minēto. [9.1] Kā izriet no [6.3] konstatētā, vienīgā SIA „Niks Invest” amatpersona no 2005.gada marta līdz oktobrim bija I.C., kura nenoliedz, ka parakstīja [6.3] minētās pavadzīmes.

Tomēr, I.C. nevarēja paskaidrot, kā notika darījumi, jo pavadzīmes parakstīšanai piegādāja trešā persona, kas nebija uzņēmuma darbinieks. Norēķinus arī veica trešā persona. Saskaņā ar VID rīcība esošo informāciju SIA „Niks Invest”

nepiederēja kravas transports, nebija darbinieku, kā arī citu resursu komercdarbības veikšanai. Tādējādi, izvērtējot minēto informāciju kopsakarā, tiesa secina, nav pierādīts, ka I.C. parakstītās PPR saturētu patiesu informāciju par faktiski notikušiem darījumiem. Proti, lai uzskatītu, ka darījums faktiski ir noticis, nepieciešams konstatēt reālus apstākļus par darījuma spēkā esamību. Tomēr, no lietas apstākļiem neizriet, ka SIA „Niks Invest” ar vienu vienīgu amatpersonu, bez darbiniekiem, kravas transporta un citiem resursiem varēja sniegt pieteicējai kādu pakalpojumu. [9.2] Kā izriet no [6.2] konstatētā, no 2005.gada jūlija līdz 2006.gada martam vienīgā SIA „Evija Pluss” amatpersona bija V.B.

V.B. paskaidroja, ka prece tika piegādāta no Vācijas (noliktavas nosaukumu Berlīnē viņš neatcerējās). Pēc preces brauca trešā persona, kas nebija uzņēmuma darbinieks, tāpat kā grāmatvede, kas sagatavoja PPR. Par preces piegādes faktu V.B. neko paskaidrot nevarēja, tāpat kā par sadarbību ar pieteicēju. VID pretpārbaudē konstatēja, ka SIA „Evija Pluss” nav uzrādījusi atskaitēs darījumus no Vācijas, tai nav reģistrēts autotransports, nav darbinieku. Izvērtējot minēto kopsakarā, tiesa secina, ka SIA „Evija Pluss” nebija resursu reālai pakalpojuma sniegšanai.

Apstāklis, ka V.B. nenoliedz PPR parakstīšanas faktu, nenozīmē, ka darījumu var uzskatīt par faktiski notikušu un V.B. parakstītās PPR par grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem. [9.3] Tiesa konstatē, ka SIA „SD Serviss” vienīgā amatpersona no 2005.gada novembra līdz 2006.gada oktobrim A.G. ir sniedzis vairākus pretrunīgus paskaidrojumus (skat.[6.1]). Sākotnējā paskaidrojumā A.G. noliedz, ka piedalījies kādu darījumu kārtošanā ar pieteicēju, kā arī noliedza PPR parakstīšanas faktu. A.G. apliecinājis ar savu parakstu sniegto ziņu patiesumu (lietas 147.lapa).

Vēlākos paskaidrojumos A.G. ir atzinis, ka PPR parakstījis. A.G. norāda, ka nepatiesas liecības sniedzis, jo bijis noguris. Paskaidrojums apliecināts pie zvērināta notāra (lietas 148., 149.lapa). 2008.gada 19.maija iesniegumā A.G. norāda, ka saņēmis draudus rakstīt paskaidrojumus VID vēlamajā virzienā. Kad no pieteicējas pārstāvjiem uzzinājis, ka viņa sākotnējais paskaidrojums nav ņemts vērā, nolēmis atklāt patiesos faktus (lietas 150.lapa). VID konstatēja, ka SIA „SD Serviss” dokumentus pretpārbaudei nav iesniegusi.

Līdz ar to, nav iespējams pārliecināties par SIA „SD Serviss” grāmatvedības ierakstiem. Izvērtējot minēto kopsakarā, tiesa secina, ka A.G. paskaidrojumos, kuros viņš atzīst PPR parakstīšanas faktu, nav sniegtas visas nepieciešamās ziņas par darījumiem ar pieteicēju. Fakts, ka A.G. atzinis PPR parakstīšanas faktu, nenozīmē, ka darījumi automātiski uzskatāmi par notikušiem. Kā izriet no sākotnēji sniegtā paskaidrojuma, A.G. nav varējis neko paskaidrot par darījumiem ar pieteicēju. Savukārt, savos vēlākos paskaidrojumos A.G. minēto nav papildinājis vienīgi norādot, ka tos atzīst.

Proti, no A.G. sniegtās informācijas neizriet, kādi bija SIA „SD Serviss” resursi, lai sniegtu pakalpojumus par datortehnikas rezerves daļu piegādi pieteicējai. Tiesas ieskatā kā būtisks vērā ņemams arī apstāklis, ka VID nebija iespējas pārliecināties par darījumiem arī no SIA „SD Serviss”, jo pieprasītie dokumenti netika iesniegti. Tādējādi, tiesa secina, ka arī SIA „SD Serviss” nevar apliecināt darījumu esamību un pieteicējas grāmatvedības ieraksti pamatoti ar nesalīdzināmu informāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa secina, ka nav izpildītas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības prasības – pieteicējas darījumi ar SIA „Niks Invest”, SIA „Evija

Pluss” un SIA „SD Serviss” nav pamatoti ar dokumentiem, kas būtu uzskatāmi par darījumus attaisnojošiem un priekšnodoklis atskaitīts nepamatoti. [10] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 35.panta pirmā daļa noteic, ka atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi Latvijas Republikas normatīvie akti. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmo daļu, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs. Minētā panta trešā daļa noteic, ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta 50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Tādējādi, par papildus aprēķināto PVN Ls 58921,98 un nepamatoti samazināto no budžeta atmaksājamo PVN Ls 1653,81 soda nauda Ls 30287,95 apmērā noteikta tiesiski. [11] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta pirmā daļa noteic, ka nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu, apliekamā persona iemaksā valsts budžetā

20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa noteic, ka par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada maiju bija Ls 2994,81. Maksāšanas termiņš iestājās 2005.gada 16.jūnijā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1427,03 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada jūniju bija Ls 3133,27. Maksāšanas termiņš iestājās 2005.gada 16.jūlijā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1446 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada jūliju bija Ls 2262,24. Maksāšanas termiņš iestājās 2005.gada 16.augustā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1008,98 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada oktobri bija Ls 7125,65. Maksāšanas termiņš iestājās 2005.gada 16.novembrī, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 2850,26 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada novembri bija Ls 5441,13. Maksāšanas termiņš iestājās 2005.gada 16.decembrī, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 2094,84 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2005.gada decembri bija Ls 4390,45. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 17.janvārī, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1620,08 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada janvāri bija Ls 5969,91. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.februārī, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 2113,35 noteikta tiesiski.

VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada februāri bija Ls 7581,03. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.martā, audita sākums

– 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 2577,55 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada martu bija Ls 1217,31. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 19.aprīlī, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 393,19 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada aprīli bija Ls 6243,16. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.maijā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1932,26 noteikta tiesiski.

VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada maiju bija Ls 6473,93. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.jūnijā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1903,34 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada jūniju bija Ls 2222,73. Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.jūlijā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 620,14 noteikta tiesiski. VID pamatoti konstatēja, ka laikā nenomaksātais pamatparāds par 2006.gada jūliju bija Ls 3866,36.

Maksāšanas termiņš iestājās 2006.gada 16.augustā, audita sākums – 2008.gada 25.janvārī. Līdz ar to, nokavējuma nauda Ls 1018,79 noteikta tiesiski. II [12] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu (..) sastādītā maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana.

Apliekamais ienākums tiek koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu. Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11.pantu un 12.pantu noteikta peļņas un zaudējumu aprēķina shēma pēc perioda izmaksu un apgrozījuma izmaksu metodes. Gada pārskatu likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī "Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas" parāda neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā. No minētā izriet, ka ienākuma nodokļa apliekamais ienākums ir gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas.

Gada pārskatā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms jāpamato ar saimnieciskajiem darījumiem, kas ir ne tikai juridiski formāli, bet arī faktiski notikuši. [12.1] Konkrētajā lietā VID konstatēja, ka pieteicēja 2006.gada 13.aprīlī iesniedza 2005.gada pārskatu. Pieteicēja iesniedza auditam grāmatvedības dokumentus par biroja tehnikas rezerves daļu iegādi no SIA „Niks Invest”, SIA „Evija Pluss” un SIA „SD Serviss”, kuri iekļauti 2005.gada izmaksās. Kā secināts iepriekš, SIA „Niks Invest”, SIA „Evija Pluss” un SIA „SD Serviss” izrakstītās PPR nav atzīstamas par darījumus apliecinošiem dokumentiem.

Līdz ar to, VID pamatoti samazināja pieteicējas uzrādītās pārdotās produkcijas izmaksas pēc aprēķinātās summas koriģēšanas par Ls 140900. Tādējādi, pamatoti noteikts ar UIN apliekamais ienākums par 2005.gadu. [12.2] 2007.gada 26.aprīlī pieteicēja iesniedza 2006.gada pārskatu. Pieteicēja auditam iesniedza SIA „SD Serviss” izrakstītās PPR, kuras arī iekļautas 2006.gada izmaksās. Kā secināts iepriekš, SIA „SD Serviss” izrakstītās PPR nav atzīstamas par darījumus apliecinošiem grāmatvedības dokumentiem.

Tādējādi, ar UIN apliekamais ienākums par 2006.gadu Ls 195712 noteikts pamatoti. [13] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta pirmā daļa noteic, ka attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. Ņemot vērā [12] secināto, budžetā maksājamais nodoklis Ls 2352,60 par 2005.gadu un Ls 15002,70 par 2006.gadu aprēķināts tiesiski. [14] Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 26.panta pirmā daļa noteic, ka par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par likumos "Par grāmatvedību", Gada pārskatu likumā, Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību, paredzētā atbildība.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri. Minētā panta trešā daļa noteic, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot).

Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas). Konkrētajā lietā nokavējuma naudas aprēķina termiņš par 2005.gadu noteikts no 2006.gada 29.aprīļa līdz audita sākumam 2008.gada 25.janvārī – kopā 636 dienas, par 2006.gadu – no 2007.gada 12.maija līdz 2008.gada 25.janvārim (258 dienas). Tādējādi, tiesa secina, ka nokavējuma naudas aprēķins par 2005.gadu Ls 748,13 un par 2006.gadu Ls 1935,35 ir pamatots un tiesisks. [15] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa noteic, ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru, nodokļu administrācija nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu, nokavējuma naudu un soda naudu, kas nosakāma saskaņā ar šo likumu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Minētā panta trešā daļa noteic, ja summa, kas nodokļu maksātājam jāiemaksā budžetā par periodu, par kuru tiek veikta nodokļu revīzija (audits), ir samazināta vairāk nekā par 15 procentiem no deklarējamās summas, soda nauda tiek noteikta

50 procentu apmērā no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas. Konkrētajā lietā pieteicēja nodokli samazinājusi vairāk nekā 15 procenti no deklarējamās summas, līdz ar to, soda nauda nosakāma 50 procentu apmērā no nedeklarētās summas – Ls 2352,60 par 2005.gadu un Ls 15002,70 par 2006.gadu. Tādējādi, tiesa secina, ka soda nauda Ls 1176,30 par 2005.gadu un Ls 7501,35 par 2006.gadu aprēķināta pamatoti un tiesiski. [16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmo daļu augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības kopumā vai tajā daļā, uz kuru attiecas iesniedzēja iebildumi.

Augstāka iestāde, pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu, citastarp ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto formu, kādā tiek īstenota padotība pār zemāku iestādi, kā arī apstrīdētā administratīvā akta veidu (65.pants). Lietā nav strīda par to, ka VID zemākās iestādes ir pakļautības attiecībās. Tāpat, nav strīda par to, ka nodokļu lēmumi ir obligātie administratīvie akti, ja likums nosaka to konkrētu saturu. Lietā ir strīds par to, vai augstākas iestādes rīcība, nevērtējot pēc būtības visu apstrīdēto lēmumu, ir uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu.

Kā izriet no lietā esošajiem pieteicējas apstrīdēšanas iesnieguma, lietā ir bijis strīds par faktiskajiem apstākļiem – A.G. sniegtajiem paskaidrojumiem, kā arī preces saņemšanas fakta konstatēšanu (lietas 82.-87.lapa). Kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, atbildētājs ir izvērtējis pieteicējas norādītos argumentus. Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka pārsūdzētajā lēmumā nav izvērtēts UIN aprēķina pamatojums. Tiesa konstatē, ka pārsūdzētajā lēmumā atzīts zemākās iestādes aprēķinātā UIN, kā arī noteiktās soda naudas un nokavējuma naudas tiesiskums (lēmuma 10.lapa).

Tā kā nekādus papildus argumentus pieteicēja netika norādījusi, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums šajā daļā ir formāli tiesisks. [17] Pieteicēja norāda uz vienlīdzības principa pārkāpumu. Proti, pieteicējas ieskatā līdzīgās lietās VID nedrīkst pieņemt atšķirīgus lēmumus. Tiesa norāda, lai konstatētu vienlīdzības principa pārkāpumu, jānorāda salīdzināmie apstākļi. Pieteicēja ir norādījusi uz VID Rīgas reģionālās iestādes lēmumu, kurā izdarīti pretēji secinājumi. Tomēr, pieteicēja nav norādījusi nevienu salīdzināmu apstākli.

Līdz ar to, minēto pieteicējas argumentu nav iespējams izvērtēt. [18] Kā izriet no 2008.gada 29.jūlija apstrīdēšanas iesnieguma, pieteicēja ierosinājusi slēgt vienošanās līgumu saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 41.pantu. Ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējas lūgums noraidīts, jo nav izpildījušies tajā visi nepieciešamie nosacījumi – pieteicējai ir nodokļu parāds. Tādējādi, tiesa secina, ka arī šajā daļā pārsūdzētais lēmums ir tiesisks. [19] Ņemot vērā šajā spriedumā minēto, tiesa secina, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Biroja tehnikas servisa centrs” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2008.gada 4.septembra lēmuma Nr.19/24793 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnese /paraksts/ D.Suipe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese _______________ D. Suipe