Court finds defendant guilty of drunk driving refusal and imposes a €50 fine under Latvian Administrative Offences Code.

Lieta Nr.115020717

ECLI:LV:JELT:2017:0927.115020717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā, 2017.gada 27.septembrī

Jelgavas tiesas tiesnese L.Gulbe,

ar tiesas sēdes sekretāri D.Šulci-Eiduku,

piedaloties

pie administratīvās atbildības saucamai personai /pers. A/

atklātā tiesas sēdē izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, deklarētā un faktiskā

dzīvesvieta /adrese A/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk- Latvijas APK) 175.panta,

k o n s t a t ē j a:

2017.gada 6.septembrī Jelgavas tiesā saņemts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes (turpmāk – VP ZRP) Jelgavas iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas inspektores I.Zirvītes 2017.gada 4.septembrī sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC314626 (turpmāk – Protokols) un

tam pievienotie administratīvā pārkāpuma lietas materiāli par to, ka 2017.gada 11.augustā plkst.12:30 Jelgavā, Zemgales prospekta un Stacijas ielu

krustojumā /pers. A/ (turpmāk – Persona) ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, vairākkārtējām

likumīgajām prasībām apstāties, neapstājās un skriešus turpināja bēgt no policijas darbiniekiem.

Personas darbības kvalificētas kā Latvijas APK 175.pantā minētais administratīvais pārkāpums.

2017.gada 17.augustā Personai pasta sūtījumā uz viņa deklarēto dzīvesvietu nosūtīts uzaicinājums (lietas lapas 10) 2017.gada 4.septembrī

ierasties uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Uzaicinājumā norādītajā laikā Persona neieradās uz Protokola sastādīšanu un paskaidrojumus

nesniedza.

No Protokola redzams, kas tas sastādīts bez Personas klātbūtnes un nosūtīts Personai uz viņa deklarēto dzīvesvietu 2017.gada 5.septembrī (lietas

lapa 12).

Savā 2017.gada 11.augusta paskaidrojumā (lietas lapa 4), kas pierakstīts pēc Personas vārdiem, norāda, ka 2017.gada 11.augustā ap

plkst.12:30 Jelgavā pa Stacijas ielu virzienā no Pasta ielas uz Zemgales prospekta pusi vadīja automašīnu Audi A3, valsts numurs /reģistrācijas numurs/.

Braucot runāja pa telefonu, ko redzot, policijas inspektors lika apstāties, norādot ar rokas žestu. Tā kā Personai nav vadīšanas tiesību, nobijās un nolēma

neapstāties un palielinot braukšanas ātrumu, brauca tālāk. Piebraucot pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, Persona apstājās un ar kājām skrēja prom. Personai

pakaļ skrēja policijas darbinieks. Persona turpināja bēgt pa stacijas stāvlaukuma teritoriju. No muguras Personai skrēja policijas darbinieks un

vairākkārtīgi lika apstāties, ko ignorēja. Turpinot skriet pēc aptuveni 8 minūtēm Personu aizturēja, saslēdzot roku dzelžos, pēc kā tika nogādāts policijas

iecirknī. Savu vainu nožēlo un pārkāpumu atzīst.

Saskaņā ar Latvijas APK 213.pantu lieta ir pakļauta izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesā.

Valsts policijas pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, tiesā nav saņemta papildus informācija par neierašanās iemesliem, nav saņemti lūgumi par

administratīvās lietas izskatīšanas atlikšanu. Personai nav iebildumu, ka lieta tiek izskatīta bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes. Tādējādi tiesnese

secina, ka lietu iespējams izskatīt bez Valsts policijas pārstāvja klātbūtnes.

Persona tiesas sēdē apstiprināja savus iepriekš sniegtos paskaidrojumus un Protokolā norādītos lietas faktiskos apstākļus. Savu vainu pārkāpuma

izdarīšanā atzīst un izdarīto nožēlo. Lūgumus neizteica.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvajā lietā iesniegtos pierādījumus, tiesas sēdē uzklausījusi Personas paskaidrojumus, tiesnese secina, ka

Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, 2017.gada 11.augustā ļaunprātīgi nepakļāvās policijas

darbinieku likumīgajām prasībām apstāties un turpināja bēgt.

Minētie secinājumi izdarīti pamatojoties uz sekojošiem konstatētajiem apstākļiem.

Atbilstoši Latvijas APK 272.pantam institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Latvijas APK 175.panta noteikumi nosaka, ka par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam

rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus ir paredzēta administratīvā atbildība – personai var tikt

piemērots naudas sods līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Lai atzītu, ka persona ir vainojama administratīvajā pārkāpumā pēc minētā panta, jākonstatē, vai policijas darbinieki pildīja dienesta pienākumus,

vai policijas darbinieku prasības konkrētajā gadījumā ir bijušas likumīgas un vai nepakļaušanās šim prasībām bijusi ļaunprātīga.

Atbilstoši Latvijas APK 243.panta noteikumiem, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 243.1pantu par pierādīšanas līdzekļiem tiek atzīti: pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi, personu

liecības, eksperta atzinums, kompetentās institūcijas atzinums, dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, elektroniskie

pierādījumi, procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātas ziņas par faktiem, lietiskie pierādījumi.

Savukārt Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Administratīvā pārkāpuma lietā tiesnese konstatē šādus pierādījumus:

1. ar Protokolu (lietas lapa 3) konstatēts fakts, ka 2017.gada 11.augustā plkst.12:30 Jelgavā, Zemgales prospekta un Stacijas ielu krustojumā

Persona ļaunprātīgi nepakļāvās Valsts policijas darbinieku, kuri pildīja dienesta pienākumus, vairākkārtējām likumīgajām prasībām apstāties,

neapstājās un skriešus turpināja bēgt no policijas darbiniekiem;

2. no administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem pievienotā Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja

Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas jaunākā inspektora R.Silova ziņojuma (lietas lapas 5-6) zināms, ka 2017.gada 11.augustā, pildot

dienesta pienākumus kopā ar jaunāko inspektoru R.Zakrepski “408” ekipāžas sastāvā un veicot satiksmes uzraudzību Jelgavā, Stacijas ielā pie

ēkas Nr.3, kur tika pamanīta automašīna Audi A3, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vadītājs lietoja mobilo tālruni, turot tā klausuli rokā,

brīdī, kad transportlīdzeklis atradās kustībā, tādā veidā, pārkāpjot Ceļu satiksmes likuma 25.panta otrās daļas 1.punktu. Tika pieņemts lēmums

automašīnu apturēt, lai sastādītu administratīvā pārkāpuma protokolu. Pēc kā automašīnas vadītājs plkst.12:30, Stacijas ielā turpināja kustību,

paātrinot braukšanas ātrumu virzienā no Pasta ielas uz Zemgales prospekta pusi, izvairoties no R.Silova, iebraucot pretējā ceļa pusē. Pēc kā

automašīna apstājās pie stacijas un tās vadītājs sāka skriet prom uz muitas zonas pusi pa gājēju ceļu, turpinot skriet pa muitas zonu, stacijas

teritoriju, gar sliedēm, pēc tam pa stacijas parku, vairākkārt riņķojot pa tās teritoriju. Brīdī, kad automašīnas vadītājs sāka skriet prom, R.Silovs

izlēca no dienesta automašīnas un sāka skriet Personai pakaļ, skaidri un skaļi deva komandas “Stāt! Policija! Apstājies!”, uz ko Persona nereaģēja

un atbildēja “Nē! Nevajag!”. Savas komandas apstāties atkārtoja vismaz septiņas reizes. Apmēram pēc 8 minūšu skriešanas, Persona, skrienot

Zemgales prospektā pie pieturas, kura atrodas pie stacijas apļa, piebrauca nezināms vīrietis, izkāpa no automašīnas un saņēma bēgošo vīrieti aiz

krekla. Pēc kā pieskrēja kāt pie Personas un, veicot speciālās cīņas paņēmienu: “Roku aizliegšanu aiz muguras”, nogāžot personu uz zemes, un

plkst.12:38, Personai tika uzlikti roku dzelži. Pēc kā piebrauca Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas ekipāža “Kobra Nr.11” un palūdza aizturēto

vīrieti nogādāt uz Jelgavas iecirkni, Pētera ielā 5, tā kā R.Silova dienesta automašīna nav aprīkota ar speciālo personu pārvadāšanas nodalījumu.

Brīdī, kad R.Silovs skrēja pa parku, R.Zakrepskis brauca pakaļ ar dienesta automašīnu, ar ieslēgtām gaismām un skaņas signālu, un brīdī, kad ar

automašīnu pietuvojās vīrietim, deva komandas “Stāt! Policija!”, uz ko Persona nereaģēja. Jelgavas iecirknī tika noskaidrota Personas personība,

plkst.12:56 noņemti roku dzelži, pēc kā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Apskatot Personu tika konstatēts, ka skrienot ar basām

kājām, ir tās saskrāpējusi, Persona no medicīniskās palīdzības atteicās.

3. ar 2017.gada 11.augusta lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā (lietas lapa 8) Personas darbībās saskatītas

Latvijas APK 175.panta pazīmes un uzsākta administratīvā lietvedība;

4. no administratīvās aizturēšanas protokola Nr.1344 (lietas lapa 9) redzams, ka Persona aizturēta administratīvā pārkāpuma protokola

sastādīšanai 2017.gada 11.augustā plkst.12:38, atbrīvota plkst.15:15;

5. no uzziņas par personas administratīvajiem pārkāpumiem Sodu reģistrā (lietas lapa 12) redzams, ka Persona ir administratīvi sodīta;

6. no administratīvā pārkāpuma protokola un lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC163517 (lietas lapas 13-14) redzams, ka

Personai par Ceļu satiksmes likuma 25.panta 2.1daļas, 28.panta pirmās daļas 4.punkta un Ceļu satiksmes noteikumu 25.7.2.punkta pārkāpumiem,

par ko paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.4panta sestās daļas 1.punktā, 149.4panta desmitajā daļā un

149.5panta ceturtajā daļā nolemts uzlikt naudas sodu EUR 400 apmērā.

Vērtējot Personas vainu Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesnese atzīst, ka lietā nepastāv strīds par to, ka

policijas darbinieki 2017.gada 11.augustā pildīja dienesta pienākumus. No lietā iegūtajiem pierādījumiem izriet, ka policijas darbinieki, veicot dienesta

pienākumus, konstatēja, ka Persona ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Tiesnese atzīst, ka policijas darbinieku izvirzītās prasības Personai bija likumīgas, jo atbilstoši likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 1. un 4.

punktam, policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības prasīt, lai persona pārtrauc

likumpārkāpumus un citu rīcību, kas traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem un administratīvi

aizturēt likumpārkāpējus.

Tiesnese secina, ka lietā ir iegūti pietiekoši pierādījumi, ka policijas darbinieki vairākkārtēji izteica likumīgās prasības Personai apstāties.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka policijas darbinieki Personu būtu izprovocējuši uz pretlikumīgu rīcību un Personas pienākums bija izpildīt policijas

darbinieku prasības, jo likuma „Par policiju” 22.panta pirmā un trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis un likumīgās prasības

un rīkojumi, ko viņš izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām

prasībām ir sodāma. Policijas darbinieka prasības ir obligātas, un rīcība saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota kontrolēt vai

uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi. Tātad, jebkurš policijas darbinieka rīkojums, ko viņš izdevis, pildot dienesta pienākumus,

atzīstams par visiem saistošu un sākotnēji ir jāizpilda, ja vien tas nav acīmredzami pretlikumīgs. Savukārt, rīkojuma pretlikumīguma acīmredzamībai

jāpamatojas uz tādu objektīvu apstākli, kas nosakāms uzreiz, proti, kurš būtu pretlikumīgs jebkuros apstākļos, nevis uz personas subjektīvo attieksmi

pret policijas rīkojumu. Tiesnese lietā nav konstatējusi apstākļus, kas norādītu uz acīmredzamām pretlikumībām policijas darbinieku rīcībā.

Savukārt, lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kās tas noteikts Latvijas APK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta

personas vaina attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā un īpašs jēdziena „ļaunprātīgums” iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par vainīgu

nodarījumā, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā, nav nepieciešams. (skat. arī Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta sprieduma

lietā AA 609-05/8 15).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesnese secina, ka Personas izdarītais administratīvais pārkāpums ir kvalificēts pareizi un ar iepriekš konstatētajiem

faktiem, kas nostiprināti lietā esošajos materiālos ir pierādīts, ka Persona ir izdarījusi Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti,

ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, Persona, būdama alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Lietā nav konstatēti apstākļi, kas dotu pamatu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti, vai liecinātu par viņu ieinteresētību lietas iznākumā

personisku motīvu dēļ, vai kļūdām attiecībā uz viņu izklāstītajiem faktiem.

Personas vaina Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pierādīta ar Protokolu, Personas paskaidrojumiem,

policijas inspektoru dienesta ziņojumiem, Personas pārbaudes protokolu un citiem lietas materiāliem kopumā.

Lai nostiprinātu likumību, novērstu tiesību pārkāpumus un lai personu audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, Persona

saucama pie administratīvās atbildības, uzliekot viņai administratīvo sodu Latvijas APK 175.pantā paredzētās soda sankcijas ietvaros.

Nosakot sodu, tiesnese ņem vērā pārkāpumu raksturu, to izdarīšanas apstākļus, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi un mantisko stāvokli,

proti, strādā, ienākumi mēnesī 500 euro, nav apgādībā esošu personu, administratīvi sodīts. Tiesnese konstatē atbildību mīkstinošo apstākli – Persona

izdarīto vaļsirdīgi nožēlo, bet atbildību pastiprinošus apstākļus nekonstatē.

Ņemot vērā iepriekš minēto un izvērtējot visus lietā konstatētos apstākļus to savstarpējā sakarībā, tiesnese atzīst, ka administratīvā soda mērķa

sasniegšanai pārkāpējam piemērojams naudas sods tādā apmērā, kas ir samērīgs ar izdarīto pārkāpumu raksturu un smagumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto un vadoties no Latvijas APK 175., 213., 244., 268.1., 270., 272., 289.6, 289.12 – 289.13 un 289.16 un 289.17 -

289. pantiem, tiesnese

no s pri e da :

atzīt par vainīgu /pers. A/, personas kods /personas kods/, un sodīt par Latvijas APK 175.pantā paredzēta administratīvā pārkāpuma izdarīšanu

ar naudas sodu EUR 50 (piecdesmit euro) apmērā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 27.septembrī.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Jelgavas tiesā.

Naudas soda samaksa jāveic sekojošā kontā: kods 0551 naudas sodi, Valsts kase, NMR 90000050138, konts LV34TREL1060191011100,

BIC kods TRELLV22.

Maksājuma mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde.

Maksājuma dokumentos uzrādāmas ziņas par pārkāpēju, lietas numurs (115020717) un administratīvā pārkāpuma protokola numurs

(PC163517).

Kvīts par naudas soda samaksu jāiesniedz Jelgavas tiesas kancelejā.

Tiesnese L.Gulbe